Treneris H.Rodke: "Miljons dolāru zirgs"
Serēna Viljamsa reiz smagi saindējās. Nē, ne jau Ziemassvētkos, ne gaidībās, un ne jau nu Krasta ielas Lido, bet gan viena turnīra laikā ASV. Pasaules vadošā miljonus vērtā un nopelnījusī tenisiste bija nolēmusi pagaršot sava mīluļa suņu barību. Lasi ar rīsiem 15 eiro vērtībā. Bums un gatavs! Rezultāts? Uz pāris dienām tā kuņģa ceļi viņai bija neizdibināmi. Morāle – neēdiet to, kas nav paredzēts jums. Paskaidrošu: dzīvnieku ēdiens tiek bez žēlastības uzlabots ar tikai viņu nāsīm uztveramiem ķīmiskiem kārdinātājiem.
Vecumā 7 – 16 gadi visiem jaunajiem sportistiem (vispār visiem) ir īstais laiks izveidot “čempiona ēšanas” paradumus. Un tas nebūt nav vienkārši, jo šīs lietas ir jāmācās gadiem. Uztura speciālisti varētu būt sportistam kā piektā vara (jo ceturtā tomēr ir treneris). Viņiem vajadzētu vismaz kādā vasaras treniņnometnē ņemt visus “pie dziesmas” un neļaut norīt ne kumosa draņķu. Un kā minimumu iemācīt, ko ēst pēc treniņa. Tāpēc, ka no dzimšanas zināt pareiza un sabalansēta uztura principus neviens nevar. Turklāt sabalansēti nenozīmē turēt katrā rokā pa vienāda izmēra hotdogam.
Kāpēc vispār mēs ēdam, piedodiet, mēslus? Tāpēc, ka varam vai arī citādāk neprotam. Taču iedomāsimies, ka mums pieder miljonu vērts sacīkšu zirgs. Vai mēs viņu triektu pa naktsklubiem un mocītu ar skaņas piesārņojumu laikā, kad ir jāguļ? Dzirdītu ar kokteiļiem un barotu ar visādiem Kukurstānas kebabiem, kuru gaļu, lai tā sasaldēta labāk uzglabātos, piesūcina ar visādiem atkal jau draņķiem? Šaubos. Nu tad lūk, sportists pats sev ir tieši tāds Miljonu Vērts Sacīkšu Zirgs, kuram kaut nedaudz ir jāievēro režīms. Lai arī Roberto vienā raidījumā reiz izteicās, ka jaunībā varot “grauzt ķieģeli un uzdzert benzīnu”, tas ir tikai mīts. Bet daudziem diemžēl paradums, kas lēni un maigi nogalina aknu, nieres un veselo saprātu.
Kurš gan atlēts pēc klusām dzīrēm, kad pa virsu piededzinātam šašlikam ir uzmesta trekna šokolādes torte, nav kādreiz aizdomājamies par sevis cienīšanu, pēkšņo zarnu revolūciju un sportisko diētu? Iespējams, kāds elitāras kūkas pārēdies bagātnieks uzskata, ka vajag tik baudīt dzīvi, un patērēt visu, ko var iebāzt un ieliet mutē, bet man ir aizdomas, ka viņa seja ir neatgriezeniski uzburbusi, un aizkuņģa dziedzerī kaut kas sāk augt. Bet pavisam ļaunā patiesība ir tāda, ka iekšķīgās kaites un gremošanas traucējumi pēc 35 sākas tieši ar it kā nevainīgiem jaunības paradumiem. Runā, ka vēdera slimības pēc sajūtām ir vissliktākās. Neticat? Pajautājiet kādam pāragrai nāvei nolemtajam no kaimiņzemes – aknu cirozes čempiones.
Kas notiek ar sportistiem Visu-Ko-Sagribas ēdājiem? Ja godīgi, daudzi tāpēc arī neuztrenējas, jo ir traucēta muskuļu, fermentu un hormonu atjaunošanās ķieģeļu un benzīna dēļ. Tāpēc reizēm tiek meklēti dažādi stimulatori, balansējot uz saprāta un briesmīgu analīžu robežas. Ballīšu kokteiļi a la Satrakojies Bifelis Čili Mērcē, kas varētu atdzīvināt pat nosprāgušu atomzemūdeni, tad vēl ir tīrais nieks… Skābo produktu uzbrukums nogalina nemanāmi, pa ceļam nokaujot imunitāti, un pilnīgam kaifam piemetot vēl visas iespējamās slimības. Nekontrolētās ēšanas ķīmijas buķete visā krāšņumā iziet caur mūsu šūnām. Un tad nesakiet, ka vainīgs liktenis vai tā Kunga ceļi ir neizdibināmi.
Publiskā ēdināšana. Tur visi uzņēmumi pirmkārt domā par biznesu, tad par kotlešu nekaitīgumu, un tikai pēc tam (ja vispār) par veselīgumu. Izņemot varbūt dažas dārgas iestādes un smalkus restorānus. Dabūt augstvērtīgu, svaigu, pārstrādē nesabojātu, ne-zīdaiņiem paredzētu olbaltumu, vien jau ir problēma. Bet tas vēl nekas. Ir aizdomas, ka konservi ar derīguma termiņu pirms Otrā Pasaules kara būtu pat veselīgāki par dažu Rīgas centra ieskrietuvju kulinārajiem brīnumiem. Izvairieties no jebkā, kas sen ir zaudējis savu dabīgo garšu un aromātu un peld sazin kādā 18 reizes karsētā Sičuaņas Marihuānas uzlējumā. Tad jau smukās zilās tabletītes, ko vasarnīcās atstāj grauzēju indēšanai, ir ar augstāku uzturvērtību. Šaubu nav, ka pilsētā var atrast arī tīrus un labus ēdienus, bet vai visi to prot?
Kā jaunietim ēst, kad viņš sāk nopietni sportot? Vidēji normālas kompleksijas audzēkņiem ar kalorijām ir vieglāk. Tiem, kuri priekš konkrētā sporta veida tomēr ir nedaudz par pufīgu, burvīgie konču, fantas un putukrējuma sapņi būs jāaizmirst gan. Jo sports ir dzīves lielākā izdevība dabūt labu figūru! Ja kāds savukārt ir tik tievs, ka līdzjūtībā pat Ziemeļkoreja viņam steigšus sūtītu pārtiku, arī viņš nedrīkst ēst visu, kas pagadās. Jo zem ādas nevajag uzaudzēt ļumīgu tauku un nelietderīguma kokteili, bet gan dabūt stiprus muskuļus.
Bez uztura izglītības nav obligāti mēneša laikā jākļūst par kareivīgu un visus “neticīgos” nosodošu veģetārieti vai vegānu. Lai cik tas moderni un pareizi šķistu. Pietiks, ja vismaz iesākumam, nevienam nesakot ēdīsiet tikai dzīvniekus – veģetāriešus. Saubos arī vai bez uztura izglītības un tikai ar knapiem treneru kursiem ir iespējams pāris gadu laikā kļūt par Lieliskas (un veselīgas) Figūras Superguru.
Ko tad ēst?
Tiem, kas ir atklājuši kādu Superfood, jāzina, ka nav tāda viena produkta, kas sportistu padarīs leģendāru. Šādas Brīnumpupas cilvēce vēl nav redzējusi. Super ir tikai strukturēts un daudzveidīgs ikdienas uzturs. Visā graudaugu, riekstu, zaļumu, Austrumu garšvielu, tīra ūdens un krāsainu dārzeņu bagātībā. Pārējo piesviediet klāt pēc savas filozofijas un iespējām. Mācieties no gudrākajiem, un uzklausiet tikai autoritatīvus viedokļus. Bet, ja kāds jums apgalvo: “lai nesaliptu pēcpuse, saldumi ir jāēd špagatā”, tad viņš ir melis.
Nav piecas reizes dienā vajadzīga Star Wars Džedaju cienīga maltīte. Auzu putra un tvaicēti rīsi ir pat ļoti cienījami. Labākie NBA Džedaji nepārēdas uz nakti. Sekojiet viņu piemēram un draudzējieties ar gribasspēku, jo mobilā aplikācija “štoperis” vēl nav izgudrota. Ja redzat ledusskapī gaļu, kurai ir skaisti mežģīņota baktēriju muguriņa, metiet to ārā! Neveiciet apgraizīšanu. Jo aminoskābju neredzamā sabrukšana notiek daudz dziļākos slāņos.
Vai ievērot veselīga un sabalansēta uztura principus šķiet elles mocības? Nekā tamlīdzīga! Gribat zināt, kas ir elles mocības? Lidot no Helsinkiem uz Ņujorku, kad jums blakus sēž viens 9-gadīgs franču Bārts Simsons, kas visu ceļojuma laiku ar nevainīgu sejas izteiksmi laiž trakotas gāzes. Jo iespējams ir pārēdies želejas lācīšus. Tās, lūk, ir īstas mocības!
Trenera rezumē: Sportist, izturies pret sevi kā pret miljons dolāru vērtu sacīkšu zirgu! Baro sevi vienkārši un augstvērtīgi. Ar tīriem un nesabojātiem produktiem. Pietrūkst gribasspēka to visu ievērot? Neesi viduvējība, trenē! Tas ir vienīgais ceļš uz, iespējams, miljonus vērtu līgumu un māju okeāna krastā. Nu vismaz uz miljona vērtu veselību.
+1 [+] [-]
un jautājums -kur iepirkties, jo veikalā pat desa, kas domāta bērniem, ir pilna ar ķīmiju?
[+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Laika periodā, kad bija ierobežoti resursi, bet ar velosipēdu bija vēlme (un iespējas.. Rīgā dzīvojot 9 mēnešus gadā var atrast, kur braukt.. un bez īpaša apnikuma) kustēt daudz un dikti (un fiziskā forma bija vislabākā), dienas plānveidīgais uzturs aprobežojās ar 400-500 g auzu pārslu, 1,5-2 paciņām vājpiena biezpiena, 400-500 gramiem burkānu/kāpostu un vistas stilbiņam. Pat 2 EUR/dienā var iekļauties, ja ļoti vēlas un spēj atrast veidu kā apmānīt vēlmi pēc kaut kā garšīga. Treniņa laikā jau protams rādās vēlme pēc "ātrās enerģijas", bet tā kā sprinta treniņus (vienu līdzeno, otro pret nelieliem kāpumiem) veicu tikai 2 dienas nedēļā un pārējie bija lēnie/garie, tad vajadzība pēc "turbo uzlādes" nebija liela. Un tā bija ~10 tk. km sezona, kad mēneša liekā nauda pēc rēķiniem bija tikai ~140 EUR (arī visam pārējam, ieskaitot tehnikai, sadzīvei utt.), bet toties varēja katru dienu atrast krietnas stundas savam vaļaspriekam un fiziskās formas uzturētājam.
+4 [+] [-]
svarīgākais ir cits aspekts - vai Tu vēlies visu dzīvi pakļaut rīsu, ūdens, citronu, vistas gaļas utml diētai, atsakoties no alkohola (kas ir kaitīgs), no desām (arī kaitīgas) no saldinātajiem dzērieniem, cigaretēm, suņiem, burgeriem, konfektēm, šokolādes un kā tik vēl ne, lai hmm... lai ko? lai labi justos ap gadiem 60? (nav garantēts, ka to paveiks veselīgs uzturs vienā personā). Vēl varam uzpucēt savu miljons dolāru zirgu dzīvojot laukos, kur ir svaigāks gaiss, nesēžot pie datora brīvajā laikā (kaut ne tik daudz, lai uzrakstītu šeit komentāru), nestrādājot garas stundas, lai nopelnītu iztiku. utt utjp... varam iet šajās perfektajās galējībās, kuras nav reāli izpildīt... (kaut vai ēdot tos pašus rīsus nav nekur garantijas, ka tie ir veselīgi, jo, kā zināms, Latvijā rīsus neaudzē
man nesen aizgāja viens paziņa - atklāja šeit pieminēto aknu cirozi - ziniet kā viņš nodzīvoja pēdējos mēnešus? Ne jau dzerot ūdeni un ēdot rīsus ar apelsīniem.... Viņš kārtīgi dzēra, daudz ceļoja, ēda, ko gribēja, negulēja, tusēja - tā teikt - dzīvoja nost. Un es viņam par to nevarētu ne tik cik melns aiz naga pārmest...
[+] [-]
[+] [-]
rekur var panemt piemeru:
-1 [+] [-]
[+] [-]
Maratonistiem, Triatlonistiem muskulmasu nevajadzetu audzet. Ta vieta uzmanigi jaattista dzila muskulatura un viss kermenis pec butibas.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Eju uz svaru zāli un nesen sekoju līdzi fitnesa diētai jeb tādai ko piekopj bodybuilderi, bet svars nāca ļoti lēnām klāt. Tagad ēdu visu ko varu, protams ierobežojot cukura daudzumu.
Jūtos labi, galvenais ir sportot un ,manuprāt, entuziasta līmenī tik traki nav jāseko līdzi.
Protams, elites sportistiem visu izšķir sīkumi, un tas jau ir cits stāsts
[+] [-]
Pats dsavlaik sveru nieka 73kg pie auguma 186... sobrid esu uzaudzejis 108-109kg pie tapasa auguma - protams bez alusvedera ... es ari savlaik skaitijos caurbira
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
Ja nedomāsi par miljonu, nenopelnīsi pat tūkstoti.
Veiksmīgajiem ēdienkartē procentuāli dominē pareizs uzturs, lūzeriem, savukārt, biezā slāni ir snikeri un čipši un kola.
[+] [-]
[+] [-]
Labi aprakstīti uzturam nederīgie produkti, bet pietrūka labie ieteikumi ko un kā tad ēst..
[+] [-]
https://oreman.wordpress.com/2015/0...
reāli / varbūt / pasakas?