Kuzmins: "Tālāk par startu Londonā pagaidām nedomāju"

Dalība devītajās olimpiskajās spēlēs nav joka lieta. Ar kādām sajūtām tās sagaidāt?
Jūtos ļoti labi! Olimpiskās spēles ir un paliek olimpiskās spēles. Salīdzināt tās ar pasaules vai Eiropas čempionātiem nav iespējams. Jā, man šīs būs jau devītās, bet neteiktu, ka ir kaut kādas īpašas sajūtas. Domāju, ka man piekritīs visi sportisti, kuriem nācies piedalīties kaut vienā olimpiādē – šīm sacensībām gatavošanās vienmēr noris krietni nopietnāk.

Pēc Pekinas teicāt, ka liekat punktu karjerai. Kurā brīdī sapratāt, ka vēlaties turpināt?
Jau pēdējās divas sezonas braukāju pa Pasaules kausa posmiem, cenšoties izpildīt olimpisko normatīvu, taču neizdevās. Bija labas cerības, ka man varētu tikt piešķirts īpašais ielūgums (wild card), kas vēlāk arī notika. Jā, bez iespējas startēt Londonā palika ļoti daudz labu sportistu, taču Starptautiskajai šaušanas federācijai ir princips, ja valsts ar vismaz vienu sportistu olimpiādē jau ir pārstāvēta, tad „wild card” otram šīs valsts sportistam vairs nedod. Man ļoti svarīga bija dalība Pasaules kausa posmos, lai federācija redzētu, ka esmu aktīvs sportists un, ka spēju izpildīt minimālos kvalifikācijas normatīvus. To izdarīju visās sacensībās, kurās startēju un tas bija labs pamats prasīt īpašo ielīgumu. Piedalījos arī pasaules un Eiropas čempionātos. Pasaules čempionātā gadījās problēmas ar ieroci un paliku bez diviem ieskaites šāvieniem. Eiropas čempionātā tiku diskvalificēts, jo pēc pirmās vingrinājuma puses pistoles nospiediens izrādījās par mīkstu.

Ar pistoli pēdējos gados problēmu bijis daudz. Kur ir problēma?
Jā, ar pistoli gājis jautri. Ilgu laiku šāvu ar elektroniku, tagad esmu pārgājis uz mehānisko ierīci. Līdz pat šim brīdim ar mehānisko nav bijis problēmu (spļauj pār plecu un sit pie koka), bet ar elektroniku esmu ielidojis divas reizes. Uzskatu, ka ar pistoli šobrīd visam vajadzētu būt kārtībā un tai nebūtu jāpieviļ. Nupat sacensībās Vroclavā izšāvu 581 – tādu rezultātu man nebija izdevies sasniegt ļoti sen. Tas apliecina, ka ar mehānisko ierīci arī var šaut pietiekami augstā līmenī, lai gan lielākā daļa top sportistu šauj ar elektroniku. Pasaules čempionātā pie „Pardini” (pistoles ražotājs) pārstāvjiem skraidīju reizes 20, problēmu netrūka, tāpēc tagad esmu pārgājis uz mehāniku un jūtos drošāk. Vari būt labs šāvējs, bet ja tevi pieviļ tehnika, tad… Tā taču ir visos tehniskajos sporta veidos, vai ne?

Jā, neapšaubāmi. Ar kādas firmas ieročiem šauj vadošie pasaules šāvēji?
Ieroču ražotāju ir ļoti daudz, taču lielākā daļa vadošo šauj ar „Pardini” pistolēm. Lai gan arī tām gadās problēmas, tomēr šai itāļu kompānijai uzticas lielākā daļa. Gandrīz katrās sacensībās kāda no „Pardini” pistolēm vienmēr pieviļ.

Tas taču nav nopietni…
Jā, piekrītu, bet tajā pašā laikā visi vadošie šauj tieši ar šīs firmas pistolēm.

Ar kādu rezultātu būsiet apmierināts Londonā?
Ja izdosies parādīt Vroclavā sasniegto rezultātu, tad būšu ļoti apmierināts – 581! Domāju, ka ar šādu rezultātu vajadzētu pietikt, lai iekļūt finālā, bet tur jau būs loterija. Uzskatu, ka ikviens no finālistiem vēlāk var iegūt kādu no medaļām.

Kas ir galvenie favorīti uz zeltu Londonā?
Īstenībā šobrīd katrā no valstīm ir pa vienam spēcīgam šāvējam, ja runā tieši par manu vingrinājumu. Pat Indijai ir divi ļoti labi sportisti. Labi ir vācieši, krievi, čehi, amerikāņi, spānis, ukrainis… Londonā kompānija būs pietiekami solīda.

Kur šobrīd trenējaties Rīgā?
Šobrīd tieku Latvijas Valsts policijas šautuvē. Tā ir slēgta tipa šautuve, kas neapšaubāmi nav tas pats, kas šaut atklātajās, bet kādi nu mums tie apstākļi ir tādi ir. Tikko atbraucu no treniņnometnes Polijā, kur darbojos kopā ar Ukrainas labākajiem šāvējiem. Man pēdējos gados ar viņiem izveidojies labs kontakts. Patrenējos, piedalījos mačos Vācijā un Polijā. Vācijā rezultāts bija nedaudz sliktāks (571), bet Polijā sašāvu 581. Šis rezultāts man devis pārliecību pirms starta Londonā.

Cik svarīga šaušanā ir fiziskā sagatavotība?
Šaušanā nianšu ir krietni vairāk nekā citos sporta veidos. Pirmkārt ir jābūt gatavam psiholoģiski, otrkārt fiziski. Ja esi gatavs psiholoģiski, tad viss pārējais būs – tāda ir mana pārliecība.

Kas ir Jūsu karjeras spilgtākie mirkļi?
Skaidrs, ka atmiņā paliek tās sacensības, kurās nostartē vislabāk. Labi atceros Seulas olimpiskās spēles (izcīnīts zelts), tāpat Barselonu (sudrabs). Barselonā visi no manis gaidīja medaļu, tāpēc psiholoģiski man bija ļoti grūti. Man bija pienākums izcīnīt medaļu un tas uzlika pamatīgu slogu. Uz Seulas olimpiādi biju labāk sagatavojies, bet Barselonā nebiju savā labākajā formā, tas viss deva pa smadzenēm. 1980. gada olimpiādei Maskavā arī biju labi sagatavojies, taču nepaveicās, paliku sestais.

Droši vien atmiņā palikuši arī ne tie labākie karjeras mirkļi.
Neapšaubāmi! Piemēram, pasaules 1982. gada pasaules čempionāts Karakasā. Pēc Maskavas olimpiādes gribēju revanšēties, bet apstākļu sakritības dēļ paliku šķiet sestais. Pirmajā pusītē sašāvu 300, nākamajās trijās sērijās pa 50, atlika trīs sērijas. Tajās trāpīju attiecīgi 49, 48 un 47… Pēc šiem mačiem es visam uz laiku atmetu ar roku – olimpiādē izgāzos, pasaules čempionātā arī, neko vairs negribējās…

Cik naudas nepieciešams vienam olimpiskajam ciklam?
Būsi pārsteigts, cik nelielu summu es tūliņ nosaukšu. Lai normāli trenētos, iegādātos patronas un aizbrauktu uz Pasaules kausa posmiem, Eiropas un pasaules čempionātiem nepieciešami, apmēram, 15 tūkstoši latu. Pēdējos gados ļoti palīdzējis mans treneris Aleksandrs Leščinskis, tāpat gribu pateikt paldies uzņēmumam „Avotiņi”, arī Rīgas Domei. Diemžēl Latvijas Šaušanas federācija mūs neatbalsta, taču mēs saprotam šī brīža situāciju un cenšamies cīnīties pašu spēkiem.

Šautuvē Londonā, kur notiks cīņa par olimpiskajā medaļām ir sanācis pabūt?
Šautuve ir laba, brīdī, kad tur biju pūta stiprs vējš un lija lietus, taču vēju varēja just ļoti minimāli. Domāju, ka Londonā visa būtu jābūt augstākajā līmenī.

Dalība devītajā olimpiādē būs pēdējā vai būs arī desmitā – jubilejas olimpiāde?
Nu gan pajautāji (smejas). Nostartēšu Londonā un tikai tad domāšu tālāk. Šobrīd galvenais ir pienācīgs starts Londonā. Tālāk par šo olimpiādi pagaidām nedomāju – dzīvosim, redzēsim.

Cik medaļu no Londonas atvedīs Latvijas sportisti?
Atkal labs jautājums (smejas), uz kuru atbildi gan nezinu. Gribētu novēlēt visiem mūsu labākajiem veiksmi un labu apstākļu sakritību. Daudzi pat nespēj apzināties, cik sportā svarīgas sportā ir šīs divas lietas.