Viedoklis: Brieža nākamajam solim jābūt Supersērijas trešajā sezonā. Smagsvaros

Briedis kā lineālais čempions sasniedzis svara kategorijas pašu virsotni

Iespējams, pa starpām uzvaras priekiem, pieres kasīšanai par viena tiesneša 114:114 un Muhameda Ali kausa piesaukšanas Maira Brieža sakarā šajā nedēļas nogalē nedaudz nostāk palicis iegūtais lineālā čempiona tituls gan „The Ring” versijā, gan Starptautiskā boksa ranga padomes (TBRB) versijā. Kas tas īsti ir – lineālais tituls?

Vienkāršos vārdos paskaidrojot, tas ir rezultāts daudzajiem un arvien grūtāk saskaitāmajiem pasaules čempionu tituliem dažādās versijās. Ir četri lielie pasaules čempiona tituli (IBF, WBO, WBA un WBC versijās), kā arī vēl vairāki mazāk prestiži pasaules čempiona tituli daudzās mazākās organizācijās. Piemēram, šobrīd Briedis ir čempions tikai IBF versijā, kamēr WBC par savu čempionu sauc Ilungu Makabū, WBO titulu drīzumā sadalīs Kšištofs Glovackis un Lorenss Okolijs, bet WBA ir pat trīs čempioni ar Arsēnu Golamirjanu superčempiona statusā. Pilnīgi normāli, ka cilvēks no malas ieskatās šajā alfabēta putrā un tā īsti neko nesaprot.

Tam domāts lineālais tituls, kura princips ir šāds – čempions katrā svara kategorijā ir tikai viens, un tu kļūsti par čempionu tad, kad pieveic iepriekšējo čempionu. Piemēram, Taisons Fjūrijs pirms pieciem gadiem pieveica Vladimiru Kļičko un kļuva par jauno lineālo čempionu, uz laiku beidza savu karjeru, bet tad atgriezās joprojām kā lineālais čempions, jo tā arī ne reizi nebija pieveikts. Īsāk sakot – lineālais čempions ir īstais pirmais numurs savā divīzijā. Krūzeru divīzijā šis tituls iepriekš piederēja Usikam, taču viņš šobrīd ir pakāpies uz smagsvariem, attiecīgi atsakoties aizstāvēt lineālo titulu un padarot to vakantu. Tādā gadījumā tituls tiek piešķirts tam bokserim, kurš uzvar nākamajā TBRB ranga pirmā un otrā numura cīņā, un sestdienas vakarā tāda bija Brieža un Dortikosa tikšanās. Tāpēc, par spīti tam, ka Briedim pieder „tikai” viens no četriem pasaules čempiona tituliem, neapšaubāmi var apgalvot, ka viņš šobrīd ir īstais krūzeru svara kategorijas čempions, kas, protams, vēl pirms dažiem gadiem likās neiedomājami augsts panākums Latvijas bokserim.

Taču tagad tas ir sasniegts, un acīmredzams kļūst jautājums – ko tālāk? Tā būs Brieža izvēle, un nekas viņam neliedz mierīgi gaidīt, kad pārējie krūzeru divīzijas čempioni nāk pieprasīt cīņas iespēju, lai atņemtu latvietim lineālo titulu. Daudz aprunāta revanša piedāvāšana Glovackim, un, ja polis kļūs par WBO čempionu, tad Briedim būs gan emocionāls, gan praktisks pamats revanšam piekrist. Ja Glovackis tomēr zaudēs, varbūt pat sanāks finansiāli izdevīgāka iespēja pret Okoliju, Edija Hērna bīdīto bokseri, kura titulcīņai tika atrasta vieta Džošua-Puleva cīņas vakarā. Raidījumā „eXi” bijušais Brieža treneris Elvis Mihaiļenko kā iespējamos Brieža nākamos pretiniekus piesauca arī Maksimu Vlasovu, kurš gan tagad cīnās vienu svara kategoriju zemāk, un Alekseju Papinu, Krievijas bokseri, kurš „BoxRec” rangā izlikts ar devīto numuru šajā divīzijā. Vēl interesants variants Briedim varētu būt cits Supersērijas pusfinālists Endrjū Tabiti no „Mayweather Promotions”.

Tie visi ir interesanti varianti no sportiskā viedokļa, un cīņa pret Glovacki principā varētu tikt sarunāta arī vienkārši principa pēc, tiesa, pandēmijas apstākļos (bez līdzjutējiem) šīs cīņas vērtība nedaudz krītas, jo šeit tieši emocijas varētu būt lielākais stāsts – vienalga vai cīņa būtu Latvijā vai Polijā, līdzjutējiem skaļš viedoklis vienā vai otrā virzienā būtu. Taču visiem šiem variantiem piemīt viena kopīga īpašība – neviens no tiem netiek līdzi tai finansiālajai rocībai, kas grozās smagsvaru elitē. Krūzeru divīzija gluži vienkārši nav starp prestižākajām boksa pasaulē (kā nesen rakstīja ESPN - šobrīd šajā divīzijā tikai Briedis var saukties par zvaigzni un arī viņa slava pārliecinoši lielākā ir tikai savā dzimtenē), un tās spēcīgākajiem bokseriem bieži kalpojusi kā tramplīns, lai pakāptos uz smagsvariem. To darījuši trīs no četriem iepriekšējiem lineālajiem čempioniem, un līdzīga tendence vērojama arī tagad – uz smagsvariem pacēlies Usiks, Murats Gasijevs, iepriekš Tonijs Beljū, par to it kā domā arī Dortikoss.

”The Ring” lineālie čempioni 21. gadsimtā

Honorāri krūzeru divīzijā un smagsvaru elites tuvumā

Boksa pasaulē gan reti kad kaut kas ir patiešām skaidrs finansiālajā ziņā, taču šeit piesauksim dažus piemērus. Supersērijas honorāri publiski netiek atklāti, taču portālam Sportacentrs.com viens no Supersērijas otrās sezonas dalībniekiem apliecināja, ka Brieža divīzijā par dalību pusfinālā līgumā bija ierakstīts honorārs 400 tūkstošu dolāru apmērā plus apmēram tikpat liela prēmija uzvaras gadījumā. Savukārt par dalību finālā bija solīti divi miljoni dolāru plus prēmija par uzvaru. Pandēmija ieviesa savas korekcijas, un Brieža menedžeris sarunā ar "Sporta studiju" neslēpa, ka honorāri ir samazināti, taču Vācijas mediji šajā nedēļas nogalē tik un tā ziņoja par 1.7 miljonu eiro vērtu prēmiju Supersērijas uzvarētājam.

Tik lielas summas šajā svara kategorijā parasti neapgrozās – Marko Huka valdīšanas laikā desmitgades pirmajā pusē viņa sakarā tika piesaukti honorāri dažu simtu tūkstošu apmērā, bet, piemēram, Anglijā populārais Tonijs Beljū 2016. gadā, kad cīņu pret viņu gaidīja Briedis, par divām cīņām (pret Makabū un Floresu) kopā saņēma mazāk nekā miljonu mārciņu. Pacelšanās uz smagsvariem un cīņa pret Deividu Heju Beljū uzreiz nozīmēja honorāru 2.5 miljonu mārciņu apmērā. Pēdējo gadu krūzeru bagātākā cīņa neapšaubāmi bijusi Beljū un Usika tikšanās pirms pusotra gada, kad abi savā starpā sadalīja ap astoņiem miljoniem mārciņu. Taču tādu cīņu krūzeru divīzijā tuvākajā laikā būs grūti atkārtot. Iespējams, ja Okolijs tuvāko gadu laikā piepilda savu potenciālu un kļūst par daudz lielāku zvaigzni Anglijas tirgū.

Usika un Beljū cīņa bija krūzeru divīzijas kronis, tā bija visu četru pasaules čempiona titulu aizstāvēšana. Salīdzinājumam - nesen aizvadītā smagsvaru Diliana Vaita un Aleksandra Povetkina cīņa bija "tikai" par WBC pagaidu titulu, taču pat pandēmijas apstākļos varēja abiem bokseriem piedāvāt līdzīga līmeņa honorārus, proti, 4.5 miljoni Vaitam un 3.5 miljoni Povetkinam. Vaits pāris iepriekšējos gadus pavadīja, gaidot savu lielo iespēju titulcīņā, taču tik un tā visās piecās iepriekšējās cīņās smagsvaros saņēmis honorāru vismaz miljona mārciņu apmērā.

Protams, smagsvaros arī eksistē šobrīd lielās boksa zvaigznes – šobrīd Fjūrijs, Vailders un Džošua gan kolekcionē honorārus vairāku miljonu mērogā, gan saņem savu ienākumu daļu no raidtiesību pārdošanas. Cīņa pret viņiem ir daudzu bokseru mērķis, un ne jau tikai tāpēc, lai cerētu uz čempiona titulu. Cīņa pret kādu no šiem vīriem var mierīgi izrādīties par boksera dzīves lielāko algas dienu. Piemēram, „BoxRec” ranga 10. vietas īpašnieks Luiss Ortiss par cīņu pret Vailderu iekasēja septiņus miljonus dolāru, tikpat nopelnīja arī Endijs Ruiss, kad piekrita Džošua cīņai, turklāt negaidītā uzvara viņam pavēra ceļu uz revanša cīņu deviņu miljonu vērtībā. Vēlreiz jāuzsver, ka arī šīs summas nobāl uz tā fona, kas tiek smagsvaru lielākajām zvaigznēm – Džošua par cīņu pret Ruisu saņēma 60 miljonus dolāru.

Iespēja izsisties smagsvaros var izrādīties tepat acu priekšā

Iepriekšējā gada laikā Briedis, runājot par nākotnes plāniem, pārsvarā piesauca Glovacka iespēju, un sarunās ar mūsu portālu viņa menedžeris spekulācijas par smagsvaru divīzijas iespējām aicināja piebremzēt. Līdzīgi pagājušajā vasarā par šādu iespēju sākumā pasmaidīja WBSS organizators Kalle Zauerlands, taču sarunas turpinājumā norādīja, ka tas būtu ļoti interesanti un, galu galā, Maira rēķinā jau ir viena uzvara pār čempionu smagsvaros (Manuelu Čarru, kurš ir WBA regulārās čempiona jostas īpašnieks).

Aizvadītajā nedēļā raidījumā „eXi” Mihaiļenko par smagsvaru iespēju izteicās īsi: „Diez vai”. Skaidrs, ka Briedim smagsvaros būtu savi fiziski limiti – no „BoxRec” ranga pirmā 15-nieka tikai viens bokseris ir īsāks nekā Briedis, un tur netrūkst vīru, kas garāki par diviem metriem. Taču savu sitiena spēku, kas tiek piesaukts kā viens no Usika trūkumiem smagsvaros, Briedis jau vairākkārt apliecinājis, karjeras laikā aizvadot vairākas veiksmīgas cīņas smagsvaros, un pirms fināla cīņu sporta komentētājs Jānis Eisaks viņu tieši tā arī raksturoja – krūzers ar smagsvara sitiena spēku.

Cita lieta, ka Briedim ir 35 gadi un grūtajā ceļā uz šo virsotni jau izliets tik daudz sviedru un asiņu, ka motivācijas trūkums sākt jaunu ceļu jaunā svara kategorijā būtu saprotama lieta. Galu galā, acu priekšā ir labs Usika piemērs, jo ukraiņu boksa zvaigzne iepriekšējā gada laikā smagsvaros aizvadīja tikai vienu cīņu, turklāt neliela mēroga un pret mazpazīstamu pretinieku. Tagad Usikam būs cīņa pret Čisoru, kas tiek lēsta vairāku miljonu mārciņu vērtībā prēmijās abiem bokseriem, taču uz to bija ilgi jāgaida un pamatīgi jāpacīnās aizkulisēs, neskatoties uz to, ka Usikam pašam ir sadarbības līgums ar Hērna „Matchroom Boxing”. Objektīvi vērtējot, Briedis arī nebūtu tik spilgts vārds, kuram smagsvaros uzreiz pievērst uzmanību, un arī tik spēcīgas aizmugures ASV un Anglijas tirgos viņam nebūtu.

„Ar Zauerlandu sarunājām tā – izguļamies, atpūšamies un tad sēžamies pie galda,” pēc atgriešanās Rīgā sarunā ar „Sporta Studiju” sacīja Briedis. „Bet iespējams, ka varētu būt plāns pāriet uz smagsvariem.”

Par to, kas tuvākajā laikā nodarbinās Zauerlanda un WBSS prātus, nemaz nav jāšaubās – Supersērija plāno savu trešo sezonu un domā, kā to noorganizēt pandēmijas apstākļos. Un Brieža iekļaušana Supersērijas trešajā sezonā smagsvaru turnīrā izskatās abpusēji izdevīgs solis.

Zauerlands jau iepriekšējā gadā ar cerībām piesauca iespēju, ka varētu Supersērijā iekļaut smagsvaru divīziju, jo krūzeru turnīrs pēc divām aizvadītām sezonām tomēr ir sevi izsmēlis. Protams, par Fjūrija un Džošua dalību Supersērijā nav ne runas, WBSS maks tam ir daudz par plānu. Taču Džošua un Fjūrija neaizskaramība paver labas iespējas citu bokseru piesaistīšanā, proti, boksa lielo dūžu plāns ir 2021. gadā sarīkot Džošua un Fjūrija cīņu un pēc tam revanšu. Abās cīņās uz galda būtu liktas visas četras čempionu jostas, atstājot visus pārējos smagsvaru elites pārstāvju nosacītā gaidīšanas režīmā. Ja ir kāds brīdis, kad Zauerlands var pierunāt tādus bokserus kā, piemēram, Vaitu, Čisoru, Pārkeru, Hrgoviču, Hanteru, Ruisu, Povetkinu, varbūt pat Usiku, lai viņi nedaudz samazina savas finansiālās prasības un savā starpā noskaidro, kurš pirmais ies pie Fjūrija-Džošua dueļa uzvarētāja, tad šis brīdis varētu būt tieši nākamajā gadā.

Šāds dalībnieku sastāvs būtu Zauerlanda sapņu piepildījums. Taču praksē to paveikt būs gandrīz neiespējami – kā mūsu portālam norādījuši vairāki ārzemju boksa apskatnieki, pārāk daudzi lielie promouteri joprojām ar šķību aci skatās uz Supersērijas centieniem un Supersērija pārāk sabojājusi savu reputāciju ar cīņu kavēšanos, bokserus turpmāk būs grūtāk pierunāt noslēgt līgumus, kas viņu karjeras nodod WBSS rīcībā uz tik ilgu laiku (no Brieža ceturtdaļfināla līdz finālam pagāja 22 mēneši).

Zauerlandam varētu būt grūtības nokomplektēt cienīgu astoņu dalībnieku sastāvu smagsvaru divīzijā, un te Briedis droši var taisīt durvis vaļā ar kāju. Kā pirmā smagā svara kategorijas lineālais čempions un sekotājs Usika pēdās Briedis noteikti būtu spēcīgs vārds, ar ko WBSS varētu aizpildīt vienu vietu smagsvaru turnīrā. Zauerlands turklāt iecienījis Rīgu kā cīņu norises vietu, viņš ir sajūsmā par atmosfēru Brieža cīņu laikā un, lai arī Rīga pati par sevi lielas finanses neienes, tā arī ir salīdzinoši lēta cīņu sarīkošanai. Briedis arī apliecinājis savu lojalitāti Supersērijai, piedaloties tajā abās sezonās un publiski neceļot nekādus iebildumus ne pret cīņu aizkavēšanos, ne laikā nesamaksāto 2019. gada sākumā.

Bet Briedim dalība Supersērijā nozīmētu garantētu iespēju pierādīt sevi smagsvaros un iespēju nesatraukties par to, kā sarunāt sev cīņu ar Čisoras, Povetkina utml. līmeņa bokseriem. Briedis kā Latvijas bokseris joprojām nevar piedāvāt saviem pretiniekiem kaut vidēja izmēru tirgu, un sarīkot Supersērijas mēroga cīņu ārpus Supersērijas varētu arī neizdoties vai arī sākumā nāktos to darīt ar neizdevīgiem nosacījumiem. Savukārt Supersērijas formātā Briedis to visu var atstāt Zauerlanda ziņā un tikai ierasties uz savu ceturtdaļfināla mača norises vietu. Un varbūt pēc tam uz pusfinālu. Un, kas zina, varbūt pēc tam arī uz finālu. Galu galā, to, ka tēmējot uz augšu, jātēmē līdz patiešām pašai augšai, Briedis jau apliecinājis.