Ričards Lauvassirds: darbarūķis ar spēcīgu sitienu un skaidru nākotnes vīziju

Hokejists, bārmenis, kikbokseris

Vēl pirms nepilniem trim gadiem viņš otrpus bāra letei ar platu smaidu sagaidīja naktskluba "Friends" apmeklētājus. Tieši nesamākslotā smaida un harismas dēļ draugi viņam ieteica bārmeņa arodu. Vispirms "Tokyo City" restorānā Jūrmalā, bet vēlāk piecus gadus naktsklubā "Friends" Elizabetes ielā Rīgā. Piestrādāt par apsargu - tas Ričarda gadījumā būtu muļķīgs stereotips. Viņš nespēj sevi iedomāties dusmīgi vērojam kluba apmeklētājus. Agresija izpaužas tikai ringā, bet ārpus tā viņš novelk boksa cimdus un bruņojas ar smaidu. "Ringā esmu lauva, bet ikdienā esmu labs vīrs un labs draugs," saka Eiropas čempions boksā WBO versijā.

Nu jau pāris gadus viņš par bārmeni vairs nestrādā - "LNK Boxing" novērtēja Ričarda talantu un darbaspējas, piedāvājot noslēgt līgumu. Tas bija atvieglojums, jo, arī strādājot par bārmeni, viņš nedēļā aizvadīja divpadsmit treniņus. Pēc nedēļas nogalē aiz bāra letes pavadītām naktsmaiņām viņš jau pirmdienā aizvadīja divus treniņus. Ilgi tā nebūtu izdzīvojis, atzīst Bolotņiks.

Izturības pietika, jo tā kopš bērnības tika rūdīta hokeja laukumā. Desmit gadus Ričards trenējās hokejā, Liepājā uzspēlējot kopā ar Miku Indraši, Gunāru Skvorcovu un Kobu Jasu. Līdz viņu meistarības līmenim viņš neizauga, tomēr izcēlās ar savām kvalitātēm, kuras vairāk piestāvēja trešās un ceturtās maiņas spēlētājiem. Nepārprotiet - Ričards nebija "policists", tomēr bērnībā kā jau daudziem mazajiem ripas dzenātājiem sanāca izkauties gan laukumā, gan ģērbtuvēs. Hokejs viņam devis stipras kājas, kas boksā ir ļoti svarīgi, jo eksplozivitāte, kustība un sitiens sākas tieši kājās. Bet vēl pirms boksa Bolotņiks ne bez panākumiem nodarbojies ar taiboksu pie trenera Sauļus Šeika.

"Ričards ir ļoti disciplinēts jau kopš kikboksa laikiem," norāda cīņas sporta veidu pazinējs Jānis Eisaks. "Tolaik viņš nebija pats talantīgākais, bet ir grūti atcerēties vēl kādu tik motivētu kā viņš. Pats ievēroja režīmu un gāja trenēties. Viņam ir spēcīgs sitiens un spēcīgs raksturs, viņš nekad nepadodas. Arī laikā, kad bokss viņam bija tikai vaļasprieks, Ričards tajā ieguldījās maksimāli. Cik es viņu pazīstu, tā ir ir viņam raksturīga īpašība - ja kaut ko dara, tad par 100%."

"Eurosport" televīzijas kanālā vērojot Maira Brieža cīņas "Bigger's Better" turnīrā, Bolotņiks saprata, ka vēlas līdzināties tieši Mairim. Ārzemju boksa talanti viņu īpaši nesaistīja, daudz vairāk uzrunāja piemērs, kas atradās tepat blakus.

Briedim šāda posma karjerā nebija

Pagājušās nedēļas nogalē Bolotņiks ar nokautu jau pirmajā raundā izcīnīja savu karjeras līdz šim lielāko uzvaru - "Golden Contract" turnīra ceturtdaļfinālā Latvijas bokseris noguldīja uz dēļiem par favorītu uzskatīto mājinieku, WBO Eiropas čempionu Stīvenu Vordu. Kas tad īsti ir "Golden Contract"? Tajā atlasīti bokseri, kas stāv pie lielā boksa ārdurvīm. Viņiem tā ir platforma pēdējam, izšķirošajam lēcienam. Ja Supersērijā piedalās visi labākie, tad šis ir otrais ešelons. Kā Čempionu līga un Eiropas līga, salīdzina Maira Brieža menedžeris Raimonds Zeps.

Eisaks uzskata, ka izlozes scenārijs Ričardam bija piedāvājis maksimāli sliktāko pretinieku, jo turnīrs ir veidots britiem, tātad arī ziemeļīram Vordam. Uzvarēt pēc punktiem būtu bijis sarežģīti, tādēļ vajadzēja uzvarēt ar nokautu. Zeps, kurš, izmantojot savus kontaktus, piedāvāja Ričardam un viņa promouterim "LNK Boxing" dalību šajā turnīrā, uzsver, ka uzvarēt Lielbritānijā vēl nezaudējušu britu, turklāt tik iespaidīgā manierē, ir liels sasniegums. Tas ir daudz ne tikai sportiskā rezultāta ziņā. Pēc šādas uzvaras arī citi Bolotņikā sāk saskatīt vienu no galvenajiem favorītiem uz uzvaru turnīrā.

Pirms dažiem gadiem uzvara Čečenijā pār Libānā dzimušo sīriešu izcelsmes vācu bokseri, Ramzana Kadirova mīluli Manuelu Čarru ļāva boksa pasaulei pirmoreiz sadzirdēt Maira Brieža vārdu. Eisaks skaidro, ka paralēles ar Bolotņika uzvaru pār Vordu vilkt nebūtu īsti pareizi, tomēr skaidrs, ka Ričards ar šo panākumu ir sevi skaļi pieteicis lielā boksa apritē. Šis ir pirmais solis, lai pietuvotos pussmagā svara elitei, kurā tāpat kā Briedim "krūzeros" netrūkst konkurences - Arturs Beterbijevs, Dmitrijs Bivols, Oleksandrs Gvozdiks, Sergejs Kovaļevs, Entonijs Jards, šajā kategorijā savu iepriekšējo cīņu aizvadīja arī šobrīd pasaules lielākā boksa superzvaigzne Kanelo Alvaress. "Tādam līmenim šobrīd, manuprāt, Ričards vēl nav gatavs, bet "Golden Contract" turnīrs viņu norūdīs. Viņš ir viens no nedaudzajiem Latvijas bokseriem, kurš ir braucis uz ārzemēm un tur labi nostartējis - neizšķirts pret Paskālu Vilnēvu 2015. gadā Kanādā, uzvara pār Sezaru Kordovu 2016. gadā Spānijā," atgādina cīņas sporta veidu eksperts.

Arī Zeps uzskata, ka Bolotņika uzvaru pār Vordu pagaidām nevar likt uz vieniem svaru kausiem ar Čarra nokautu Brieža izpildījumā. Taču jāņem vērā, ka Ričarda karjeras rekords ir mānīgs, jo lielākā daļa cīņu aizvadītas "krūzeros". Tā nebija viņa svara kategorija, un viņš tajā nejutās tik komfortabli kā tagad pussmagajā svarā. "Golden Contract" turnīrs apliecina, ka lēmums pāriet uz vieglāku kategoriju bijis pareizs. "Šo turnīru jāvērtē kopumā, nevis pēc vienas cīņas. Uzvarētājam būtu jābūt tuvu obligātā pretendenta cīņai vai atkarībā no tā, cik spēcīgs spēlētājs ir "MTK Global", būtu pat jāizaicina kādu no esošajiem čempioniem," piebilst Zeps.

Karjeras laikā Briedim nebija līdzīga posma, kādu šobrīd iziet Bolotņiks. Ričardam ir visas iespējas šo ceļu iziet bez liekiem šķēršļiem. "Bigger’s Better" turnīri, kuros piedalījās Mairis, bija zemākas raudzes mači. Pirmkārt, tās pat neskaitījās profesionālas cīņas, jo bokseri aizvadīja tikai trīs raundus. Otrkārt, tur bija sapulcināti sportisti, kas līdzīgi Briedim pārgājuši no citiem cīņas sporta veidiem. Šim līmenim, kuru Zeps sauc par sarežģītāko posmu, Ričards jau ir izgājis cauri.

Savulaik par divkārtēju Eiropas Savienības čempionu pussmagajā svarā kļuvušais Elvis Mihaiļenko, aicināts raksturot Bolotņiku, norāda, ka nav viņa treneris, lai runātu par boksera mīnusiem, tādējādi izraisot negācijas. Ļoti ātri gūtā uzvara pār Vordu īsti nav ļāvusi novērtēt Ričarda varējumu. "Tomēr ir skaidrs, ka turpinājums būs grūtāks, jo pretī stāsies pieredzējušāki bokseri. Vismaz Hosē Bērtons, kura cīņas iepriekš ir sanācis skatīties. Turklāt Ričardu tagad visi ņems par pilnu, jo viņš parādīja, ka var nokautēt pretinieku jau pirmajā raundā. Būs jāgatavojas nopietnāk un ar nopietnākiem sparinga partneriem."

RIČARDS BOLOTŅIKS

Cik augstu Ričards var uzkāpt?

Bolotņika uzvaru pār Vordu jāvērtē pēc diviem aspektiem. Pirmais - ir iegūta WBO Eiropas čempiona josta, kurai ir zināma vērtība, jo Ričards automātiski tiks iekļauts WBO ranga piecpadsmitniekā. Tikai iekļūstot katras organizācijas reitingā, bokseris pa īstam uzsāk savu ceļu pretī jostai. Tas savukārt nozīmē, ka ar katru nākamo cīņu viņš var kāpt arvien augstāk, pakāpeniski tuvojoties WBO pasaules čempiona jostai. Otrais – "Golden Contract" viņam garantē cīņas ar labu iespēju sevi atrādīt boksa pasaulei. Brieža menedžeris Zeps norāda, ka jau pirms ceturtdaļfināla uzskatījis Bolotņiku par galveno favorītu, taču tas nenozīmē, ka pusfinālā un finālā klāsies viegli.

Bet pati labākā ziņa Ričardam ir tā, ka labs sniegums šajā turnīrā var nodrošināt līgumu ar Taisona Fjūrija un citu pazīstamu bokseru promouteri "MTK Global". Sešciparu skaitlis par divu gadu līgumu, kas garantē salīdzinoši vieglu ielēkšanu nākamajā līmenī, kurā bez solīdas finansiālās aizmugures iekāpt nav iespējams. "Labs sniegums turnīrā var pavērt durvis līdz pat pašai augšai bez liekiem šķēršļiem. Tas būs gluži kā izritināts paklājs, pa kuru var aiziet līdz pat galam," salīdzina Zeps.

Ko vēlas paveikt pats Ričards? "Mans mērķis ir parādīt, ka Latvijas bokss ir augstā līmenī. Gribu kļūt par pasaules čempionu, pārvest mājās jostu un pateikt paldies trenerim Dmitrijam Šiholajam par viņa ieguldījumu."

Eisaks uzskata, ka potenciāls Bolotņikam ir. To apliecinājušas arī viņa cīņas pret Mikiju Nīlsenu, Tabiso Mčunu un Sergeju Jekimovu. "Viņš acīmredzami un uzkrītoši progresē ar katru nākamo cīņu. Nezinu, vai viņš tādā konkurencē var kļūt par pasaules čempionu, bet mans subjektīvais viedoklis ir tāds, ka viņš varētu izpelnīties titula cīņu, labi tai sagatavoties un aizvadīt lielisku cīņu. Ričards ir darbarūķis ar ļoti spēcīgu sitienu un skaidru vīziju par nākotni. Viņš darīs visu, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Domāju, ka viņš tagad spētu konkurēt ar Kovaļovu, bet Beterbijevs, Konelo un Gvozdiks - šie bokseri dzīvo pavisam citos apstākļos. Jāsaprot, ka Ričam ir stipri mazāka pieredze boksā. Praktiski bez amatiera pieredzes viņš kā bijušais kikbokseris uzreiz ir iekāpis profesionālajā boksā. Savā ziņā tas pat ir pluss, jo viņš vēl nav "atēdies". No amatieriem uz profesionāļiem ir grūti pārslēgties. Sporta veida nosaukums ir tāds pats, bet filozofija ir pavisam cita. Amtieru bokss ir sprints, bet profesionālais bokss ir garā distance. Ja amatieros cenšas pretinieku apspēlēt, tad profos uzdevums ir pretiniekam nodarīt pēc iespējas vairāk sāpju."

Gatavs boksēties vēl piecdesmit gadus

Mihaiļenko atzīst, ka profesionālajā boksā ir grūti prognozēt, kas notiks pēc dažām cīņām. Kā piemēru viņš piesauc sensāciju supersmagsvaru kategorijā, kad tuklais Endijs Ruiss juniors, tikai mēnesi iepriekš saņemot piedāvājumu cīnīties, nokautēja superzvaigzni Entoniju Džošua. "Ričardam ir normāls vecums. Vienīgi žēl, ka iepriekš bijuši nevajadzīgi zaudējumi, kas bojā bilanci. Tāpēc vairākas organizācijas var negribēt viņu aicināt uz cīņu. Labi, ka tagad viņam ir josta, kuru varēs aizstāvēt. Tas ir labs tramplīns, uz kura atsperties. Pagaidām būs jāturpina kauties Anglijā un jānostiprina šis panākums. Jo skaidrs, ka mūs no Austrumeiropas tur neviens negaida. Jābūt divreiz labākam, lai tevi tur pieņemtu un dotu iespēju. Tikai tāpēc, ka esi labs puika, tu ne uz vienu iespaidu neatstāsi."

Pats Ričards pagaidām ir apmierināts ar sevi, tomēr neuzskata, ka šobrīd būtu sasniedzis kādus karjeras augstumus. "Turpinu strādāt, bet darbs nes augļus. Šādā turnīrā man ir iespēja sevi parādīt un kaut kur uzlēkt, tādēļ kapājam līdz pat pēdējai sviedru lāsei. Pagaidām domāju tikai par uzvaru turnīrā. Kas būs pēc tam - par to nedomāju. Man ir 29 gadi. Vai tas ir daudz vai maz - to var pateikt tikai ārsti. Man pašam šķiet, ka tikai tagad sāku pareizi elpot un trenēties. Organisms ir jauns. Jūtu, ka varēšu boksēties vēl piecdesmit gadus," smejas Bolotņiks, kuram vārds dots par godu 12. gadsimta Anglijas karalim Ričardam I, sauktam arī par Ričardu Lauvassirdi.

Ģimenes ciltskokā angļi gan nav atrodami. Mamma ir no Latgales, kur Ričards bērnībā nereti piedalījies kartupeļu talkās, bet tēva senči ir no Baltkrievijas. Ģimene Ričardam ir ļoti svarīga. Ne velti pēc neilga posma Īrijā viņš tomēr lēma par atgriešanos dzimtenē. Tagad viņa ģimene ir arī sieva Alina, kurai viņš ir gatavs atdot visu ringā nopelnīto honorāru. "Viņa ir pats svarīgākais cilvēks manā dzīvē, turklāt viņa ir arī daļa no manas komandas. Viņa palīdz sagatavoties cīņām. Ieklausās. Saprot."