Glovackis: "Briedis ir favorīts? Ļoti labi, man tieši tā patīk cīnīties"

32 gadus vecais Kšištofs "Glovka" Glovackis (31-1, 19KOs) vienreiz Rīgā Supersērijas ietvaros jau viesojās – pirmās sezonas ceturtdaļfinālā viņš bija rezervista statusā un Latvijas publikas priekšā pārliecinoši pieveica itāli Leonardo Bruzesi. Tagad poļu bokseris ir iekļauts Supersērijas pamatsastāvā un kvalificējies pusfinālam, kur mēros spēkus ar Mairi Briedi. Glovacki bukmeikeri nevērtē kā šīs cīņas favorītu, taču neatzīmēt, cik viņš ir bīstams pretinieks, būtu liela kļūda. Tāpat kā Briedis, Glovackis ir bijušais pasaules čempions, tikai WBO versijā, nevis WBC kā Briedis. Abus saista arī tas, ka viņi savas profesionālās karjeras vienīgo zaudējumu cietuši tikai pret Oleksandru Usiku un abi skaļu pirmscīņas runu vietā dod priekšroku darbiem ringā.

Ar Glovacki satikos Polijas kalnu pilsētā Zakopanē, kur viņš kopā ar saviem „KnockOut Promotions” komandas biedriem un treneriem aizvada tradicionālo ziemas nometni, liekot uzsvaru gan uz fiziskās formas pamatiem, gan komandas gara uzturēšanu. Tobrīd bija jau pavēls vakars, un Glovackis neslēpa, ka aizvadīta gara diena ar treniņu un pastaigu kalnos (ziemā Tatros tas nepavisam nav viegls pasākums – jau kalnu piekāji klāja pusmetru dziļa sniega sega), taču tādēļ no tikšanās neatteicās un, lai arī daudzviet atbildēja lakoniski, jautājumus nešķiroja. Poļu bokseris izteicās, ka līdz ar šo treniņnometni sāk gatavošanos cīņai pret Briedi, kurai vēl nezina ne datumu, ne vietu, taču sagaida, ka šī cīņa, visticamāk, notiks Rīgā.

Ja piepildīsies šis „visticamāk” par Latviju kā cīņas norises vietu, pilnībā droši, ka arī pilsēta un arēna būs tā pati. Kas palicis atmiņā no iepriekšējās cīņas Arēnā Rīga?
Labi atceros to cīņu. Atmiņā palikuši līdzjutēji, viņi sarīkoja labu atmosfēru, arī tad, kad man bija mačs ar itāļu bokseri. Polijā vakara „undercard” cīņā starp diviem nezināmiem ārzemju bokseriem reizēm ir tā, ka klusums arēnā, cilvēkiem vienkārši neinteresē. Bet Latvijā šajā ziņā līdzjutēji izcēlās un arī savā cīņā sajutu labu atmosfēru.

Latvija ir arī ģeogrāfiski tuvu. Ir cerības, ka varētu sagaidīt poļu līdzjutēju pieplūdumu?
Noteikti uz to ceru. Šī tomēr būs cīņa ar ļoti augstu likmi, būs augsts līmenis, nepavisam ne ierindas notikums. Ceturtdaļfināls bija ASV, bet tagad uz Latviju var mierīgi ar auto aizbraukt, arī lidmašīnas biļetes nav nemaz tik dārgas. Piekrītu, ka fanošanas kultūra Latvijā bija nedaudz citāda nekā ierasts boksa pasākumos, taču arī tas man patika. Daudz laika apskatīt Rīgu nebija, taču aizgājām uz vecpilsētu pusdienās, ļoti patika tur, un kopumā varu teikt, ka toreiz tikām uzņemti viesmīlīgi.

Un tagad ceri atmaksāt viesmīlībai ar vietējo fanu sarūgtināšanu...
(Smaida) Protams. Taču ceru, ka nebūs tā, ka arēnā visi tikai par Briedi, ceru, ka arī man būs savi līdzjutēji. Un galvenais jau tas, lai mēs abi parādām labu sniegumu un beigās var teikt, ka uzvarēja patiešām labākais. Tas boksā ir galvenais.

Pēc iepriekšējās cīņas Rīgā 2016. gadā, ja pareizi atceros, nebiji pārāk apmierināts ar parādīto sniegumu, ko ietekmēja savainojumi.
Nebiju gan. Bija vairākas traumas, sanāca tā, ka boksējos praktiski bez labās rokas (Glovackis pats ir kreilis. Aut.p.), taču galvenais, ka uzvarēju. Rezultāts sanāca tāds, kā vajadzīgs, bet gatavošanās process gan dažbrīd likās kā murgs.

Foto: Tomafot.eu

Palikuši atmiņā arī kādi iespaidi par tā vakara galveno cīņu (Briedis-Peress)? Poļu medijos toreiz bija tavi citāti, ka pārāk augstās domās par cīņas līmeni nebiji.
Nu, tur lieta bija tāda, ka es biju Supersērijas rezervista statusā – ja kādam no ceturtdaļfināla dalībniekiem kaut kas notiktu vai mainītos plāni, es būtu ieņēmis viņa vietu. Tas, ka es nebiju pirmās sezonas dalībnieku vidū, vispār mani pašu pārsteidza. Protams, žēl par to, patiešām žēl, jo pasākums bija noorganizēts ļoti iespaidīgs, sacentās ļoti spēcīgi bokseri, bet man sanāca tikai viena cīņa rezervista statusā. Pirmā sezona tomēr arī bija kaut kas jauns boksā, svaigs turnīrs, ko skatījās daudz cilvēku. Tagad gan ir TV līgums ASV noslēgts, tas tiesa, bet tāpat - otrā sezona vairs nav tas, kas pirmā.

Sapratīšu, ja šo tēmu nevēlēsies apspriest, bet noprotams, ka tagad WBSS pret tevi nav izpildījusi visas finansiālās saistības. Vari to apstiprināt?
Vēl viss līdz galam nav sakārtots. Visu laiku tagad gaidām, kad būs. Neizmaksāta ir prēmija par uzvaru ceturtdaļfinālā pār Vlasovu. Ko citu darīt, gaidām naudiņu. Baumas par to, ka Supersērijas turpinājums ir apdraudēts? Ļoti ceru, ka nekas tāds nepiepildīsies un ka Supersērijas otrā sezona norisināsies, kā plānots, par spīti tam, kas tiek rakstīts. Šobrīd mēs esam sākuši treniņu procesu ar tādu domu, ka gatavojamies pusfinālam ar Briedi, mēs ar treneri noskaņojamies, ka šāda cīņa būs. Bet nu – prēmiju vēl saņēmis neesmu...

Ar Latviju tev bijusi arī profesionāla sadarbība – karjeras ievadā aizvadījis trīs cīņas pret Latvijas bokseriem, tagad sparingoji ar pāris mūsu puišiem - Reini Porozovu un Artjomu Savdonu.
Jā, sparingoju. Kārtīgi puiši, sadarbojos pirms ceturtdaļfināla pret Vlasovu. Nav ko daudz piebilst, kārtīgi kopā pastrādājām, esmu apmierināts.

Tavs treneris saka, ka Briedis pirms dažiem gadiem bijis viesos pie viņu aģentūras un trenējies (sarunu ar vairāku pasaules čempionu izaudzinātāju Fjodoru Lapinu portāls Sportacentrs.com piedāvās nākamās nedēļas sākumā). Sanāca toreiz iepazīties, varbūt arī kopā iziet ringā?
Jā, skaidrs, ka iepazināmies. Ar Briedi man arī bija viens kopīgs pasākums pirms vairākiem gadiem Kriņicazdrojā (Polijas dienvidu pilsēta), Briedis toreiz uzvarēja otrajā raundā, es laikam trešajā. Bet tieši sparinga ar Briedi man nebija, nesanāca toreiz. Briedim toreiz no mūsējiem atceros, ka bija sparings ar Kšištofu Vlodarčiku (Bijušais IBF un WBC pasaules čempions, bija WBC jostas īpašnieks vairāk nekā četrus gadus. Aut.p.).

Ar Briedi tev, manuprāt, ir līdzīga nostāja savā nostājā pret skaļiem un lielīgiem izteikumiem medijos, proti, tādi netiek izmantoti, lai gan daudzi citi bokseri interesi piesaista tieši ar to.
Viena lieta ir tā, ka es ļoti cienu savu privātumu. Man nepatīk, ka medijos tiek likta vai vispār apspriesta mana personīgā dzīve, nepatīk, ka tiek rakstīts pārāk daudz. Tas pats arī par sociālajiem tīkliem, īpaši tur neko nelieku. Protams, šis ir mans darbs, ko es pats izvēlējos, un saprotu, ka cilvēkiem interesē, tāpēc arī nāku uz intervijām, kad vajag. Par boksu parunāt jau nav nemaz tik traki, un saprotu, ka vajag, lai cerētu, ka līdzjutēji nāks uz arēnu atbalstīt. Taču būtībā intervijas man nepatīk, cenšos tām piekrist maksimāli reti.

Bet par komunikāciju ar pretiniekiem teikšu tā – pirms cīņas skaļi kliegt un apsaukāties, teikt, cik labs tu esi un cik vājš ir pretinieks, to visu var izdarīt katrs. Parādīt labu boksu jau ir cita lieta. Pretinieks boksa ringā jau arī nav tavs nāvīgākais ienaidnieks, abi darām savu darbu un cenšamies kļūt par labākajiem. Pirms cīņas un cīņā viss kas ar pretinieku var atgadīties, bokss tomēr ir bīstams sports, tādēļ arī pretinieki ir jāciena un jāizturas ar cieņu pret viņiem.

Vēl tiešāka līdzība ar Mairi tev ir tāda, ka abiem karjerā ir tikai viens zaudējums un tieši pret Oleksandru Usiku. Briedis iepriekš neslēpa, ka revanšs pret Usiku ir viens no viņa mērķiem. Vari teikt to pašu?
Simtprocentīgi. Ļoti vēlos pieprasīt Usikam revanšu, jo šis zaudējums tomēr atstājis sirdssāpes, tieši tad zaudēju čempiona jostu. Brieža cīņu ar Usiku redzēju, tā man ļoti patika, abi parādīja labu boksu. Briedim ļoti labi sanāca pirmie raundi, taču turpinājumā fiziskā kondīcija viņam izskatījās nedaudz sliktāka un Usiks ķērās pie darba ar saviem ātrajiem sitieniem. Tie nav paši spēcīgākie sitieni mūsu svara kategorijā, taču viņa ātrums un tehnika... nu, rezultāti runā paši par sevi, Usiks pieveica mani un Briedi, uzvarēja visā turnīrā un šobrīd ir jāatzīst kā mūsu svara kategorijas absolūtais čempions.

Šajā ziņā tava un Brieža cīņa ir gandrīz vai izšķiroša – jau tā iespējas revanšam ir mazas, ņemot vērā Usika plānoto pāreju uz smagsvariem, bet tam, kurš zaudēs Supersērijas pusfinālā, pēc sportiskās loģikas jau būs pavisam maz pamata nākotnē izaicināt Usiku.
Esmu dzirdējis par Usika plāniem iet uz smagsvariem, jā, un Supersērijas pusfināls būs svarīgs daudzu iemeslu dēļ. Taču vēlreiz vilkt rokā cimdus un iet ringā pret Usiku es patiešām vēlētos, nevēlos šo nodaļu atstāt kā pabeigtu. Ja Usiks aizies uz smagsvariem uz neatgriešanos, tas būs grūtāk, bet varam tikties arī smagsvaros – kas to zina. Dzīve rādīs. Mūsu pirmajā cīņā noteikti domāju, ka man bija iespējas uzvarēt. Uzskatu, ka cīņa bija līdzvērtīga un viss varēja pagriezties citādi, taču diemžēl (vai varbūt arī par laimi, dzīvi grūti saprast) zaudēju. Tā teikt, tiesnešiem viss labāk redzams.

Par tiesnešiem runājot... fakts tomēr ir tāds, ka grasies aizvadīt cīņu Rīgā pret pretinieku, kurš ir turnīra rīkotāju sadarbības partneris. Ja vēl ņem vērā, ka ārzemju sporta medijos bija dažādi viedokļi par iepriekšējās cīņas (Briedis pret Gevoru) tiesnešu vērtējumu, šajā ziņā nav satraukumu par gaidāmo cīņu?
Nedomāju, ka tas, ka Briedis ir Zauerlanda klients, kaut ko izšķirs. Bet cīņas izbraukumā ir vajadzīgas, lai pierādītu, ka esi labākais. Ja gribi saukties par čempionu, tad nevar visu laiku tikai aicināt pretiniekus pie sevis, cīnīties ierastajā vidē un savu līdzjutēju priekšā, rēķināties ar tiesnešu labvēlību un vēl ko ne. Ja gribi saukties par čempionu, tad jāuzvar arī sarežģītos apstākļos. Galu galā, Usiks atbrauca pie manis uz Poliju, tad uz Rīgu, vēlāk pie Gasijeva uz Maskavu...

Tavā karjerā lielākoties gan cīņas tikai Polijā. Ārzemēs oficiālas cīņas bijušas tikai ASV (trīs) un Latvijā (viena).
Par to ir nedaudz žēl, jo gribētos vairāk. Nav tā, ka esmu tikai sava ringa bokseris. Man patīk doties izbraukumos un cīnīties citas valsts fanu priekšā, žēl, ka nav sanācis to darīt biežāk. Bet cīņas organizē promouters, un viņam tik daudz iespēju cīņām ārzemēs nebija, vismaz es netiku dzirdējis par to.

Iepriekšējā cīņa gan tev, gan Briedim bija vienā vakarā – desmitajā novembrī. Nākamās cīņas datums vēl nav zināms. Kad būtu parocīgāk tev, proti, drīzāk vai nedaudz vēlāk?
Īstas starpības laikam nav, būšu gatavs, kad vien vajadzēs. Bet patiktos laikam pēc iespējas drīzāk, lai sagatavošanās posms nesanāk izstiepts. Tāpat treniņos tiek ieguldīts laiks un līdzekļi, negribētos, lai tas viss ievelkas garumā. Traumas? Šobrīd, par laimi, viss kārtībā man (piedauza pie galda), nav nekā, par ko sūdzēties, un cerams, ka tā arī paliks. Mūsu sportā tomēr treniņu process ir smags, un, ja gadās kāda trauma, tad ir ļoti nepatīkami, sanākt vai nu ņemt pārtraukumu, izjaucot ritmu, vai trenēties caur sāpēm. Tā ka tā ir lieta, kuru nevienam nenovēlu. Bokss jau principā ir tāds sporta veids, kurš daudz prasa no mums tieši veselības ziņā. Treniņnometnes ir grūtas, tur nonāc uz savu spēku robežas, tad vēl pašas cīņas un savainojumi...

Glovackis kopā ar treneri un komandas biedru Kasproviverhas virsotnē (1987m) Tatros. Foto: no sportista "Facebook" profila

Tavs treneris Fjodors Lapins man teica, ka negrasās īpaši pētīt Brieža divas iepriekšējās cīņas, jo uzskata tās par viduvējām. Tā vietā viņš analizēs tikai Brieža labākās cīņas.
Mēs noskaņojamies uz to, ka ringā iznāks maksimāli labākais Briedis. Jā, var tagad analizēt, ka pāris iepriekšējās cīņās Briedim īpaši labi negāja, taču sliktas cīņas ir normāla parādība, man pašam tādas ir bijušas pavisam nesen. Bet tas taču atkarīgs no tik daudz kā – varbūt gluži vienkārši diena tāda pelēka, varbūt noskaņojums nav īstais, varbūt vēl kāda privāta lieta ielaužas domās, varbūt kaut kas sāp todien. Tās visas ir neparedzamas varbūtības, tāpēc mēs netaisāmies tām pieskaņoties – es līdz pašam pēdējam brīdim rēķināšos ar to, ka man pretim stāsies maksimāli labākajā fiziskajā formā esošs Mairis Briedis, kurš 100% noskaņots uzvarai.

Ko vari pateikt par pašu Supersērijas formātu? Sanācis tā, ka ar Briedi tiksies jau pusfinālā, bet varbūt bija neliela vēlme, lai šis duelis paliktu uz finālu?
Pusfinālā vai finālā – nav tas man svarīgi, mērķis tik un tā ir viens, proti, uzvarēt visā turnīrā. Bet Supersērija kā tāda, manuprāt, boksam ir ļoti svētīgs notikums. Iepriekš jau tādas cīņas, kā tagad piedāvā Supersērija, nebija reāli sarunāt. Tagad arī man pašam ir iespēja tikties ar vislabākajiem savā svara kategorijā, neskatoties uz to, ka viņi varbūt pārstāv citas vadošās organizācijas, un, protams, ļoti svarīgi ir tas, ka ir iespēja noskaidrot vienu uzvarētāju, nevis kad reizē ir četri dažādi čempioni. Tas līdzjutējiem ir ļoti interesanti, un es arī savā būtībā esmu sporta līdzjutējs, man patīk skatīties gan boksu, gan citus sporta veidus. Mana favorītkomanda ir Madrides „Real”, nezinu, vai tas ir labi vai slikti. Nu, šobrīd laikam jau slikti, jo spēlē viņi vāji (smejas).

Tev pašam, protams, ir izdevīgi, ka Supersērijas otrā sezona notiek tik drīz pēc pirmās sezonas beigām. Bet neliekas tomēr, ka no sportiskā viedokļa būtu bijis labāk pagaidīt?
Piekrītu. Otrās sezonas uzvarētājs tagad paliks Usika ēnā. Tādā ziņā būtu labāk, ja starp abām sezonām būtu ilgāks laika posms, taču esmu priecīgs, ka tagad pats varu piedalīties. Man arī galvenais ir domāt, kā uzvarēt, nevis rēķināt, cik daudz šī uzvara nozīmēs, jo mans mērķis tik un tā ir būt labākajam.

Bukmeikeru vērtējumā favorīts ir Briedis – ko saki par šādu nostāju?
Pavisam noteikti, ka tas man nāk tikai par labu. Kad mani uzskata par favorītu un kad es pats uzskatu sevi par favorītu, tad tomēr vairs nav tas pats. Treniņos ir cits noskaņojums, vairs nav tādas koncentrēšanās. Tāpēc es vēlos, lai pirms cīņas man godīgi pasaka, ka es neesmu favorīts. Tad ir pavisam cita motivācija strādāt un trenēties, un tad arī pēc uzvaras ir pavisam cits gandarījums. Tāpēc labi, ka tagad Briedi uzskata par favorītu.

Briedis karjeras pirmajā pusē arī nebija favorīta statusā, neviens pat nevarēja iedomāties, cik augstu viņš tiks. Tu pārstāvi valsti, kurā boksam ir dziļas tradīcijas un daudz labu bokseru, galu galā, jau tikai šobrīd šajā viesnīcas vestibilā (netālu bija arī Vlodarčiks - aut.p.) ir divreiz vairāk pasaules čempionu nekā visā Latvijas vēsturē. Tu arī no savas pieredzes ļoti labi zini, cik daudz darba, treniņu, izturības un aizkulišu intrigu nepieciešams, lai iegūtu pasaules čempiona jostu. Kā tu novērtē Brieža paveikto, ņemot vērā, ka viņam to visu pašu vajadzēja paveikt kā Latvijas pārstāvim – ar ierobežotu tirgus interesi un potenciālu?
Starp citu, Polijā šobrīd arī nav nemaz tik augsts līmenis boksam. Jā, mums ir pāris pasaules čempioni, bet aiz tā amatieru līmenī ir krietna plaisa. Bet Mairi es ļoti cienu. Nekādus īpašos kontaktus mēs neuzturam, nesarakstāmies, bet, kaut kur satiekoties, pasveicinām viens otru. Protams, ka Briedim bija ļoti grūts ceļš ejams līdz pasaules čempiona jostai, taču viņš to paveica, ieguva prestižākās boksa organizācijas jostu, turklāt labā stilā - atceros viņa cīņu ar Huku, skatījos to, patika viņa sniegums.

Mūsu sportā līdzjutēju atbalsts un sponsori ir ļoti svarīgi, kaut vai tāpēc, lai būtu normāls treniņu process – tur vajag komandu un līdzekļus vairāku gadu garumā, un saprotu, ka valstī, kur boksam ir mazas tradīcijas, to visu piesaistīt ir grūtāk. Tāpat noteikti viņa aģentam bija daudz grūtāk sarunāt cīņas tādā līmenī, kāds nepieciešams. Varētu pat teikt, ka Briedim kļūt par čempionu bija neiespējami, taču, redz, izrādījās, ka iespējami. Varbūt „izrādījās” nav labs vārds, jo Briedim nevis tā sanāca uz labu laimi, bet gan viņš pats aizcīnījās līdz augšai. Un par to es viņu patiešām cienu kā bokseri.