No Liepājas uz Ņujorku pirms Porziņģa

No Liepājas uz Ņujorku ar “Russian American Line” pasažieru kuģiem 1906.-1914. gadā izceļoja ap 200 000 cilvēku. Piemēram, 1907. gadā ceļā devās 56 563 cilvēki, no kuriem ASV par galamērķi norādīja 26 625.

Sākumā, 1906. gada jūnijā, tiešo satiksmi ar Amerikas metropoli uzturēja četri kuģi, tad – deviņi, visbeidzot – 11. Izceļošana kulmināciju sasniedza 1913. gadā, kad no Liepājas ostas tālāk devās 70 125 personas, tai skaitā 40 049 cilvēki par galamērķi izvēlējās ASV.

Kāpēc tā notika?

Liepāja 19. gadsimta beigās kļuva par Krievijas impērijas Baltijas flotes mājvietu. Imperators Aleksandrs Trešais 1889. gada pavasarī apstiprināja Liepājas jūras cietokšņa būves projektu. Cietokšņa un kara ostas izbūve turpinājās 15 gadus (1889-1904).

Pilsētai bija virkne priekšrocību. Pirmkārt, novietojums. Liepāja bija impērijas tālākā osta Rietumos, vistuvāk Anglijai, Nīderlandei, Francijai un Vācijai – tirdzniecības un kuģu būves lielvalstīm. Otrkārt, atšķirībā no Sanktpēterburgas un Kronštates, neaizsalstoša osta.

Treškārt, jauniegūta infrastruktūra. Piemēram, 1871. gadā tika pabeigta Liepājas – Viļņas dzelzceļa būve, bet 1873. gadā pilsēta caur Mažeiķiem ieguva tiešo savienojumu ar Jelgavu, Rīgu un Daugavpili.

1876. gadā Liepāja tika savienota ar Iekškrieviju dzelzceļa maršrutā Liepāja – Mažeiķi – Šauļi – Viļņa – Minska – Gomeļa – Romni (Poltavas guberņa Ukrainā). Liepājas – Romnu dzelzceļa līnija (Libau – Romnyer bahn) vēlāk spēlēja nozīmīgu lomu izceļotāju dzīvē.

Par pavērsiena punktu pilsētas dzīvē kļuva krievu – japāņu karš. Baltijas flote 1904. gadā no Liepājas ostas devās garā kuģojumā apkārt Eirāzijai un Āfrikai, taču 1905. gadā japāņu flote to iznīcināja Cušimas kaujā.

Pēc Baltijas flotes bojāejas Karostas nozīme saruka, bet 1908. gada 1. novembrī imperators Nikolajs Otrais apstiprināja lēmumu likvidēt Liepājas jūras cietoksni. Gados pirms Pirmā Pasaules kara Liepāja kļuva par lielāko Krievijas emigrācijas centru uz ASV, kā arī nozīmīgu aviācijas bāzi.

Liepājas – Ņujorkas brauciena reklāma pēc Latvijas Neatkarības kara. Foto: Liepājas muzejs

No 1906. līdz 1914. gadam no Liepājas ostas izceļoja apmēram 500 000 cilvēku, tai skaitā 200 000 uzreiz devās uz ASV

”Knie, Falk&Co” nodarbojās ar ebreju izceļošanas jautājumiem

1861. gadā Krievijā notika verdzībai līdzīgās dzimtbūšanas iekārtas atcelšana. Otrkārt, impērijas rietumos, īpaši Polijas dalīšanas laikā pievienotajās zemēs (Lietuvā, Baltkrievijā, Ukrainas rietumos) dzīvoja miljoniem cilvēku, kuri labāku nākotni saskatīja aiz okeāna.

Liepājā izveidojās vairākas emigrantu kompānijas. “Knie, Falk un co” nodarbojās ar ebreju emigrācijas jautājumiem, “Gebr. Freiberg” organizēja krievu un vāciešu izceļošanu utt. Atsevišķos gados izceļotāju skaits pārsniedza pilsētas iedzīvotāju skaitu.

Okeāna kuģi piederēja Krievijas-Austrumāzijas kuģniecības sabiedrībai (KAĶS), “Knie, Falk&Co”, Krievijas brīvprātīgajai flotei, “Karlsber, Spiro &Co” un “Baltic Lloids”. Satiksmi ar Ņujorku nodrošināja kuģi “Birma”, “Kursk”, “Russia”, “Czar”, “Czarica”, “Dwinsk”, “Arconia”.

1913. gadā caur Liepāju izceļoja 70 125 cilvēki

Pēc Pirmā Pasaules kara (1914-1918) un Latvijas Neatkarības kara (1918-1920) transatlantiskā satiksme tika atjaunota. “Balt-Amerika” kompānijas rīcībā palika vairāki kuģi no pirmskara gadiem – “Polonia” (agrāk “Kursk”), “Estonia” (Czar), “Latvia” (Russia) un “Lituania”(Czarica).

1923. gadā biļete no Liepājas uz Ņujorku maksāja 15 000 Latvijas rubļu jeb mūsdienu ekvivalentā 427 eiro. Ņemot vērā komūnistiskās Padomju Krievijas un vēlāk Padomju Savienības izolēšanos no apkārtējās pasaules, emigrācija apsīka un 1924. gadā līnija tika slēgta.

Vairākums emigrantu apmetās Ņujorkā un tās apkārtnē. Viņu vidū bija nākamie uzņēmēji, ievērojami sabiedriskie darbinieki un slaveni mākslinieki. Piemēram, 1913. gada jūnijā ceļu Daugavpils – Liepāja – Ņujorka ar māti un māsu mēroja Markus Rotkovičs (gleznotājs Marks Rotko).

Kustība notika abos virzienos – ASV nepieņēma vidēji katru piekto no Liepājas ostas ieceļojušo emigrantu. Foto: Liepājas muzejs

Raksta autors 2016. gada 14. februārī apmeklēja Liepājas muzeju, lai aplūkotu izstādi “Liepāja – Helifaksa – Ņujorka"

Vairākums no Liepājas ostas izceļojušo emigrantu apmetās Ņujorkā un tās apkārtnē, liecina “Pew Research Center” rīcībā esošā informācija. Paradokss: Ņujorkas emigranti norādīti kā ieceļotāji no Krievijas, taču viņu vairākums patiesībā nav krievi

Rakstā izmantoti Liepājas muzeja un izstādes “Liepāja – Helifaksa – Ņujorka” materiāli.