BK „Valmierai” vajag CENTRU

Problēmas ar centriem - izlasei, VEF, Ventspilij un Valmierai

Ja esam pasekojuši līdzi Latvijas basketbola tendencēm pēdējos divus mēnešus, tad secinām, ka problēmas ar centriem Latvijas basketbolā šobrīd ir akūta problēma. Sākot ar Latvijas izlasi Eiropas čempionātā Slovēnijā, tālāk turpinot ar VEF Rīga katastrofālu neveiksmi Eirolīgas kvalifikācijā, kur nācās iztikt ar jaunajiem un maz pieredzējušajiem Iļjinu un Pasečņiku, un, turpinot ar BK „Ventspils” piesaistīto Feiberu, kurš tikpat kā sēž uz čemodāniem, par vienīgo stabilo centru atstājot Ronaldu Zaķi.

BK "Valmiera" sastāva zaudējumi groza apakšā

Problēmas radušās arī Valmierā. Pērnajā sezonā groza apakša bija nokomplektēta gana solīda. Lai arī Viktors Iļjins nebija komandas vadošais spēlētājs, viņš deva labu pienesumu komandai, un it sevišķi labi izskatījās pret lielajiem un smagajiem centriem gan aizsardzībā, gan arī uzbrukumā, izmantojot savu kustīgumu. Pret mazākiem un tehniskākiem spēlētājiem gan radās problēmas. Bet tur BK „Valmiera” izmantoja universālo un meistarīgo Veselovu, kuru nevarēja atstāt brīvu arī ārpus soda laukuma, kā arī neatlaidīgo cīnītāju Artjomu Butjankovu, kurš šobrīd ar savām īpašībām palīdz Latvijas vicečempioniem no Kurzemes. Talkā nāca arī Māris Ziediņš, kurš pērn vidēji spēlē vāca 5,3 atlecošās bumbas. Sezonas izskaņā pie groziem bronzas medaļas pret nu jau savu jauno klubu "Barons", palīdzēja izcīnīt enerģiskais Agnis Čavars. Šobrīd visi četri spēlētāji ir devušies uz citiem klubiem: Iļjins uz Latvijas vadošo klubu - VEF, Butjankovam arī solis uz augšu – Ventspils, bet Veselovam iespējams izdevīgāks piedāvājums no ambiciozajiem jēkabpiliešiem.

Jaunās sezonas iespējas groza apakšā

Vietā BK „Valmiera” ir ieguvusi centra spēlētāju Zinti Plivdu, kurš divus gadus atpakaļ basketbolista gaitas bija pametis, bet atgriezās ar studentu palīdzību. Pēc tam vēl uzspēlēja diezgan apšaubāmā līmenī Baltkrievijā. Sezonas sākums ir vairāk nekā nepārliecinošs – pietrūkst tehnikas uzbrukuma noslēgumā, katastrofāli trūkst ātruma, lai tiktu līdz saviem spēlētājiem, krīt bumbas ārā no rokām, krīt ārā arī no kopējā zīmējuma. Lai arī U-20 izlases dalībnieks un sudraba medaļas ieguvējs, Saulīti par nopietnu LBL līmeņa centru tomēr nevar uzskatīt. 2012./2013. gada sezonā vidēji nepilnas četras minūtes laukumā un šobrīd kļūt par pamat centru vai vienu no diviem – nav nopietni, ja vien progress nenotiek neticamos ātrumos. Kristas Dārgais nav slikts papildinājums valmieriešiem, tomēr viņš vairāk aizvieto Butjankova vietu, lai gan ir cita tipa spēlētājs. Centra problēmas tas ne pavisam neatrisina. Arī Žvīgurs vairā spēlē no ārienes, nekā cementē groza apakšu. Un šodienas Baltijas Basketbola līgas spēle pret „Dolphins” izteikti parādīja, cik vāja ir centra pozīcija, jo ne ar Vokeru, Kjelbomu un smago čehu centru Tomaneku nevarēja tikt galā neviens!

Kādus latviešu centrus varētu piesaistīt?

Kādas Valmierai ir opcijas? Jāsaka, ka ir ko padomāt... Izlases kandidātu loka spēlētājus tā atļauties nevar. Mārtiņš Meiers – Vācijas bundeslīga, Andrejs Šeļakovs – Ukrainas Latvijas desantam pievienojies. Ar Kasparu Ciprusu jau divas reizes ir bijusi ne tā labākā pieredze... turklāt viņš pieņēmis izdevīgo BK „Jēkabpils” piedāvājumu, kur arī pagaidām tik spīdoši nemaz nespēlē. Neslikts variants būtu bijis Lauris Blaus, kurš pie Vara Krūmiņa ir spēlējis Igaunijas komandā „Valga”, tomēr viņa ceļi šosezon aizveduši uz Liepāju. Diezgan interesants variants Valmierai varētu būt Raitis Grafs, kurš pēc atlaišanas no VEF, Latvijā vairs nav spēlējis un trešo sezonu jau pavada Igaunijā. Pēdējās divas sezonas spēlētājs gan nav spēcīgāko komandu sastāvā, jo pārstāv lejasgala klubu - "Valga", tomēr apsvēršanas vērts šāds variants varētu būt, ja viens pats spēlētājs būtu ieinteresēts. Šķiet, Jēkabpils tomēr bija izmanīgāka spēlētāju tirgū, un piesaistīja vienu no pagājušās sezonas labākajiem LBL2 centriem – Jāni Pozņaku, kurš arī agrāk bija spēlējis Valmierā. Tas gan notika tad, ka sastāvs vidzemniekiem bija krietni spēcīgāks, šī gada modelī Jānis noteikti spēlētu lielāku lomu un komandai būtu noderīgs. Ja pieņemam, ka BK „Valmiera” strikti turas pie „latviešu” politiks, iespējams, varēja mēģināt vienoties ar Juriju Aleksejevu, uzspiežot uz mājas sajūtu faktoru, pret Ukrainā piesolīto naudu (Kravčenko jau apliecinājis, ka nauda uz papīra nav viens un tas pats, kad ieskaitītā summa kontā). Pagaidām pieraksta nav arī bijušajam Liepājas/Triobet centram - Pāvelam Pastušeņam, kurš vēja pilsētas klubā nerādīja cerēto sniegumu. Vai viņš būtu labāks par Plivdu vai Saulīti? Grūti spriest, bet pērnajā vasarā viņš bija starp Latvijas izlases kandidātiem pie Bagatska... Šobrīd Gulbenes „Buku” pieteikumā LBL2 sastāvā atgriezies 35 gadus vecais, bijušais Latvijas izlases centra spēlētājs Mārtiņš Skirmants. Piermajā spēlē – 9 punkti, 6 bumbas, kas gan bija vājāks sniegums kā vēl vienam gulbenietim, arī agrākajam LBL līmeņa garajam spēlētājam Mārim Sniķim (12p + 14 ab). Skirmantam spējas noteikti ir lielākas, bet maz ticams, ka Valmiera varētu apsvērt šī veterāna atdzīvināšanu. Parokoties vēl dziļāk un pāršķirot vēstures lapas, ar Latvijas pasi Grieķijā jau labu laiku spēlē 1987. gadā dzimis un 215 cm garais Aleksandrs Meļņiks (starp citu viņa tēvs ir spēlējis Latvijas izlasē). Šķiet, liela daļa Latvijā šo spēlētāju jau ir aizmirsusi, bet vienu brīd viņam zīmējās spoža nākotne. Nav informācijas par viņa sekmēm, un arī piesaiste Latvijas bronzas klubam šķiet nereāla, bet varbūt tomēr paskatīties šajā virzienā?

...vēl jau Valmierā atceras Jāni Bambi, bet par viņa basketbola gaitām nopietnā līmenī nekas vairāk nav dzirdēts, kā vien parādīšanās Rietumu līgas statistikā ar nepilniem 17 gūtajiem punktiem vidēji spēlē. Principā ar to arī Latvijas apcirkņi ir beigušies.

Centri no jauniešu izlasēm

Atceramies arī, ka mums bija neticami veiksmīgi jaunās paaudzes sasniegumi Eiropas čempionātos. Kādas mums tur ir rezerves? U-20 jau principā arī spēlēja bez centriem, jeb tā saucamo „Small-ball”. Komandas garākais spēlētājs bija Ojārs Siliņš, kurš spēlē trešā vai biežāk ceturtā numura pozīcijā. Groza apakšā spēlēja Andrejs Gražulis, kurš ir BK „Ventspils” īpašums, un arī īsti par centra pozīcijas spēlētāju nav uzskatāms. Visi runā, ka mūsu nākotnes centri ir U-18 izlases rindās. Andreja Pasečņika gatavību jau redzējām Eirolīgas kvalifikācijā pret „Lietuvas Rytas”, bet Kristaps Porziņģis jau ir Spānijas ACB līgas kluba spēlētājs. Tātad, no jauniešu izlasēm arī īsti nav ko pasmelt...

Vai tomēr piesaistīt kādu leģionāru?

Tātad, no Latviešiem vairs īsti nav ko piesaistīt. Vai varat vēl kādu latviešu centru ieteikt? Es nē... Varbūt BK „Valmiera” jāķeras klāt pie agrākās taktikas – izvilkt kādu nenovērtētu lietuvieti, kuram būs īsts cīnītāja raksturs? Valmieras līdzjutējiem joprojām atmiņā ir ZODS jeb lietuviešu veterāns un kluba pirmais leģionārs vēsturē - Raimonds Leikus, ar kuru tika izcīnītas bronzas medaļas. Divas sezonas stabils rotācijas spēlētājs bijis arī Justas Česnavičus. Vēl Valmieras vēsturē viens no labākajiem centriem bija „Žalgira” rezervists Vladimirs Štimacs. Tomēr šāda līmeņa centrus diez vai finanses atļautu iegādāties. Kā redzējām Eiropas čempionātā, Lietuvai garo spēlētāju netrūkst, drīzāk pat bija problēmas ar mazajiem spēlētājiem. Lietuva varētu būt pateicīgs tirgus vidzemniekiem.

Varbūt jāskatās Ukrainas virzienā? Liela valsts, laba atlase garajiem spēlētājiem. Varbūt vajadzētu palūgt Bagatskim kā Ukrainas latviešu sūtnim, lai arī no Ukrainas atsūta kādu puslīdz normālu garo, nevis tikai latviešus savākt? Kā nekā Bagatskim taču ir bijušas ilgstošas attiecības ar Valmieras basketbolu. Manuprāt, lietuvieša vai ukraiņa variants būtu daudz ticamāks, nekā lēta un riskanta amerikāņa piesaistīšana tikko no koledžas vai NCAA, kas galīgi neietu kopā ar kluba latviskās politikas kursu.

Gaidām vēl ieteikumus! Iesaki savu centra opciju, un palīdzēsim Valmieras bronzas komandai arī šosezon noturēt līmeni!