Porziņģis: "Kājas šobrīd ir stiprākas nekā jebkad iepriekš"

Viņnedēļ Barselonā tika prezentēta jaunā adidas "Crazy Explosive" apavu līnija un tajā klātesoši bija arī vairāki NBA spēlētāji, kas spēlē ar šī modeļa apaviem. Viņu vidū arī Kristaps Porziņģis un pēdējā pasākuma dienā izmantoju doto iespēju runāt ar Kristapu. Tā kā mediju pārstāvji bija no daudzām Eiropas valstīm, pasākuma organizatori katrai valstij bija atvēlējuši 15 minūtes sarunai ar NBA zvaigznēm. Man gan savas 15 minūtes nācās dalīt ar Vācijas pārstāvi, līdz ar to vienojāmies, ka saruna notiks angļu valodā, lai Kristapam nebūtu jāatbild uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem divreiz pēc kārtas. Piedāvāju visas intervijas atreferējumu. Jāpiebilst, ka pirms intervijām visi mediju pārstāvji tika informēti, ka jāiztiek bez jautājumiem par "Knicks" komandu, tāpēc šo tēmu praktiski neaizskārām, ja vien līdz tai nenonāca dabiskā sarunas ceļā. Tuvākajās dienās piedāvāšu arī savu blogu par pasākumu, kurā Latviju pārstāvēja ne tikai Kristaps.

Kā sokas ar vasaras treniņprocesu?
- Labi. Nedaudz patrenējos boksā, peldu, skrienu stadionā - daru dažādas lietas. Boksa treniņi bija smagi, nekad iepriekš nebiju to darījis. Fiziski bija grūti, bet es gribēju iemācīties, kā pareizi veikt sitienus (smaida). Bija grūti, bet vienlaikus arī forši. Pirms trim četrām nedēļām sāku arī basketbola treniņus un šobrīd trenējos divas reizes dienā.

Vizuāli tu jau šobrīd izskaties nedaudz lielāks. Esi pieaudzējis svaru?
- Jā, nedaudz. Manas kājas šobrīd droši vien ir stiprākas, nekā jebkad iepriekš - pie tām strādāju īpaši daudz. Turpināšu strādāt [ar svariem] līdz sāksies izlase. Kad spēlē, tad nemaz nevari tik daudz darboties svaru zālē, bet līdz tam turpināšu uzņemtajā ritmā, lai būtu gatavs vispirms izlasei un tad arī sezonai.

Otro gadu pēc kārtas notika tavā vārdā nosauktā treniņnometne bērniem. Kā tā izdevās?
- Nometne aizritēja ļoti labi. Bija ielūgts 21 jaunais spēlētājs, šogad biju vairāk iesaistīts nekā iepriekšējā nometnē. Centos ar puišiem pavadīt pēc iespējas vairāk laika, lai gan man arī pašam bija jātrenējas. No rītiem strādāju vienā no zālēm, puiši varēja redzēt mani treniņos, es varēju redzēt viņus. Domāju, ka nometne bija ļoti veiksmīga, pateicoties manai komandai - brāļiem, visiem treneriem un ikvienam, kas palīdzēja to veidot.

Neņemot vērā ķermeni, pie kurām lietām tu šovasar strādā īpaši pastiprināti? Tikai nesaki, ka pie visa, kā to vienmēr spēlētāji saka.
- Protams, jo tā ir vieglākā atbilde - tu vienmēr vēlies kļūt labāks jebkurā lietā (smejas). Man pirmā lieta ir fiziska spēle - vēlos kļūt stiprāks, jo 82 spēļu sezona paņem no tevis daudz, bet sezonas laikā ir grūti noturēt svaru. Basketbola ziņā - spēle groza apakšā. Vēlos kļūt labāks spēlē ar muguru pret grozu, pievienot savai spēlei kādas jaunas kustības. Tāpat jāturpina strādāt pie metiena, pie dribla. Daudz skatos video, lai analizētu un saprastu lietas, ko varu darīt labāk. Strādājam pie mazām detaļām, ko uzlabot manā sniegumā un, lai noslīpētu vienu tādu mazu lietu, ir vajadzīgs ilgs laiks.

Kāda ir tava tipiskā diena starpsezonā?
- Ceļos 8:30, zālē esmu 9:45 un treniņu sāku 10:00. Līdz 11:45-12:00 darbojos svaru zālē un no 12 līdz pusdiviem esmu basketbola zālē. Tā ir rīta daļa. Pēc treniņiem ēdu tik daudz, cik vien varu, dzeru proteīna kokteiļus, lai atgūtu enerģiju. Starp treniņiem cenšos pagulēt kādu stundu vai pusotru. 17 vai 17:30, kā kuru reizi, ir vai nu boksa treniņš vai peldbaseins, vai arī esmu stadionā. Katra diena ir citādāka, bet kopumā ir trīs dažādi treniņi dienā. Dažreiz arī vakaros izmetu metienus. Nosakām mērķi, piemēram, 700 iemesti metieni, kas prasa aptuveni divas stundas. Dienas ir garas, bet, kad trenējos, koncentrējos darbam un nedaru neko citu. Kad pabeidzu treniņu, koncentrējos miegam (smejas). Izbaudu procesu, kad esmu apsēsts ar kādu lietu. Vispatīkamāk ir pēc tam sezonā, kad jūtos spēcīgāks nekā iepriekš vai tev izdodas kāda kustība, pie kā esi tik cītīgi strādājis vasarā.

Tūlīt būs drafta ceremonija. Arī pašam vēl nesen bija jāiet cauri visam drafta procesam. Kas palicis atmiņa visspilgtāk no tā laika?
- Pirmā lieta, kas uzreiz nāk prātā, ir treniņš pie "Lakers". Tas bija sliktākais treniņš, kāds man jebkad bijis. Nekad iepriekš dzīvē nebiju juties tik noguris - spiedu ārā no sevis visu iespējamo, bet nekas nesanāca. Tas bija briesmīgs treniņš, tāpēc arī tas ir pirmais, ko atceros (smaida). Viss šis pirmsdrafta process bija ļoti smags, zaudēju daudz svara, bet, kad tiec nodraftēts, gandarījums ir ļoti liels. Turklāt mani draftēja komanda, kurā vēlējos būt - Ņujorka. Tā kā, lai cik smags tas būtu bijis, viss atmaksājās.

Tev bija saruna ar valstsvienības galveno treneri Ainaru Bagatski. Par ko runājāt?
- Nedaudz par visu. Runājām par to, kā viņš mani redz un kā grib izmantot komandā. Treneris pastāstīja, kas viņam patīk no tā, ko darīju sezonas laikā. Tāpat viņš pastāstīja par lietām, ko darīju sezonā, bet viņš nevēlētos, lai daru izlasē. Vairāk runājām kopumā, ne tik ļoti detalizēti. Viņš ir ļoti labs treneris un esmu drošs, ka viegli atradīs veidu, kā varu justies vislabāk komandā.

Vai piedalīšanos Eiropas čempionātā redzi ne tikai kā godu pārstāvēt Latviju, bet arī veidu, kā kļūt labākam spēlētājam?
- Protams. Domāju, ka tā būs lieliska pieredze. Nekad neesmu spēlējis lielajā izlasē, tas man būs kaut kas jauns. Jau NBA otrajā sezonā komandas man veltīja lielāku uzmanību un esmu pārliecināts, ka izlasē pretinieku uzmanība būs pat vēl lielāka. Man jābūt tam gatavam. Būs jāspēlē pret dažādām sistēmām, un tas būs citādāk nekā NBA. Paskatīšos video ar Dirku Novicki, lai saprastu, kā viņš spēlēja izlasē. Tā kā jā, domāju, ka šī būs lieliska pieredze, kas palīdzēs man kļūt par labāku spēlētāju.

Vai izlasē būs kāds treneris arī no tavas puses?
- Droši vien no kluba neviens nebūs, jo zinām, kas notika ar Džošu Longstafu. Man ir savs fizioterapeits, bet es vēl nezinu neko konkrētāk par to, vai viņš būs treneru štābā. Katrā ziņā esmu drošs, ka būs kāds, kas man palīdzēs ar individuālo darbu, ko vēlos veikt pirms un pēc treniņiem.

Ar ko spēlēšana trīsstūra uzbrukumā ir citādāka, nekā jebkura cita veida uzbrukumā?
- Tas strādā tad, ja visi tam tic un zina, kā kustēties, ko darīt, un spēj to labi nolasīt. To nevar spēlēt ar visiem spēlētājiem. Neesmu vēl bijis daļa no ļoti labas trīsstūra uzbrukuma komandas, mums tas vienmēr sagādājis nelielas problēmas. Redzēsim, ko spēlēsim nākamsezon, es to tiešām nezinu.

Kā tiec galā ar sarūgtinājumiem, kas bijuši šo divu sezonu laikā, īpaši pilsētā kā Ņujorka, kas ir brutāla pret tiem, kuri nesasniedz augstus rezultātus?
- Man pašam pirmā sezona bija pozitīva, neviens no manis neko negaidīja, es tikai spēlēju un visi apkārt bija priecīgi. Pirmā sezona pagāja diezgan ātri, lai gan mums nebija labu rezultātu. Otrā sezona man personīgi bija daudz smagāka. Pirmkārt, man tika pievērsta daudz lielāka uzmanība un no mums gaidīja daudz vairāk. Mēs nespējām attaisnot cerības. Bet Ņujorkā jābūt gatavam tam, ka cilvēkiem būs lielas cerības, neskatoties ne uz ko. Jābūt gatavam spiedienam. Viss ir mūsu pašu rokās, lai padarītu komandu labāku un pilsētu - priecīgu.

Parunāsim par kaut ko patīkamu - reps un hiphopa kultūra. Kas ir tavi iecienītākie mākslinieki, kurš bija tavs pirmais ieraksts un ko tev nozīmē šī kultūra?
- Man tas iepatikās brīdī, kad sāku spēlēt basketbolu. Tā ir daļa no šīs kultūras. Bija brīži, kad neklausījos to tik aktīvi, bet pēdējā laikā vairāk klausos "J.Cole", "Drake", "Future", ir daudz labu mākslinieku. Man patīk klausīties dažādus izpildītājus, atrast tādus, par ko nekad neesmu dzirdējis...

Un no latviešiem?
- No vecajiem klausos Gustavo un vēl šo to, bet Gustavo, manuprāt, ir visu laiku labākais latviešu repa izpildītājs. Es mēdzu klausīties arī spāņus, ko klausījos, kad man bija 18 un spēlēju Seviljā.

Atgriežamies pie drafta - šogad uz izvēlēšanu tajā pretendē divi tavi bijušie komandas biedri izlasē Anžejs Pasečņiks un Rolands Šmits. Vai tu jūti, ka varbūt esi pavēris ceļu jaunajiem latviešiem, lai viņi tiktu vairāk ievēroti?
- Nedomāju, ka es to varu ietekmēt tik ļoti, bet varbūt tas vairāk paver ceļu eiropiešiem kā tādiem. Domāju, ka Dirks [Novickis] savā veidā palīdzēja man - komandas redzēja mani kā spēlētāju, kas tiešām var kļūt ļoti labs. Tomēr ir arī daudz puišu, kuri neattaisnoja uz sevi liktās cerības. Vienmēr tiek salīdzināta tava labākā un sliktākā iespējamā versija - tavās rokās ir tas, cik labs būsi. Par latviešu spēlētājiem nav izveidojies konkrēts stereotips, mēs vienkārši esam džeki no Eiropas. Nav tā, ka es viņiem varu kā palīdzēt, viņiem sevi jāpierāda pašiem. Domāju, ka, ja viņi tikuši jau tik tālu un turpinās strādāt tādā pašā veidā, arī viņi var atstāt pēdas NBA.

Vai kāds no viņiem prasījis tev padomu, kā iet cauri šim procesam?
- Ar Anžeju runāju gandrīz katru dienu. Šobrīd viņš iet cauri visam šim procesam, dodas no vienas pilsētas uz nākamo, aizvada treniņus pie dažādām komandām, sniedz intervijas un visu pārējo. Esmu pārliecināts, ka viņš nevar sagaidīt drafta dienu, lai uzzinātu, kurā komandā nonāks. Tāds ir šis process.

Ko tu saki par visām runām, ka NBA nekad iepriekš nav bijusi tik garlaicīga, ka superkomanda no Oklendas bojā visu spēli un no pārējām 29 komandām vairs nav jēgas, jo "Warriors" būs čempione līdz 2050. gadam?
- (Smejas) Domāju, ka tas ir tikai attaisnojums. Protams, viņiem droši vien komandā šobrīd ir visvairāk talantu, bet no otras puses - spēlētāji ar katru dienu kļūst aizvien labāki. Viņi tik ļoti vēlējās uzvarēt, ka bija gatavi pieņemt mazākus līgumus, lai visi sanāktu kopā un izcīnītu titulu. Par to viņus nevar vainot, jo viņi arī uzvar. Visiem pārējiem tagad jāmeklē savs veids, kā uzvarēt - pievienoties kādai komandai vai būvēt komandu ap sevi. Katram ir savs skatījums uz to, kā līdz tam tikt. "Warriors" noteikti būs grūti uzvarama komanda vēl "nezin cik "gadus.

Vai tu būtu gatavs uz tādu soli - apvienot spēkus ar kādu šī mērķa vārdā?
- Nezinu. Droši vien sāc par to domāt tajā brīdī, kad esi nonācis tādā situācijā. Es par to neesmu domājis. Vēlos palikt Ņujorkā.