Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:134, Did:0, useCase: 0

Karlīne Nīmane: "Basketbolā nekas nav neiespējams!"

Karlīne Nīmane: "Basketbolā nekas nav neiespējams!"
Karlīne Nīmane
Foto: Ēriks Biters

"Treneris visu laiku atgādināja – mēs varam vairāk nekā pašas zinām, ka varam. Vairāk, nekā iedomājāmies, ko varam," Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības un "TTT Rīga" spēka uzbrucēja Karlīne Nīmane atceras debiju Eiropas čempionātā Polijā un cer, ka Latvijas klubiem drīz izdosies atgriezties Eiropas kausos:

Karlīne NĪMANE

+Dzimusi 1990. gada 16. novembrī
+Spēka uzbrucēja, augums 190cm
+Cēsu sporta skola
+Pirmā trenere Inese Briede
+Divkārtēja Latvijas čempione (SK Cēsis 2009, TTT Rīga 2011)
+Divkārtēja Eiropas U20 čempionātu medaļniece (Gdiņa 2009, Liepāja 2010)
+EuroBasket Women 2011 ceturtdaļfināliste Polijā
+Valstsvienībā debitējusi 2011. gada 19. maijā Gilfordā, Apvienotajā Karalistē (pārbaudes spēle ar Kubu)
+Valstsvienības sastāvā sacentusies 9 spēlēs, tai skaitā Eiropas čempionātā 3 spēlēs

“TTT Rīga” profils

Otrā sezona „TTT Rīga”. Septiņkārtēja Eiropas jaunatnes čempionātu dalībniece (U16 2006B, U18 izlase 2007B un 2008B, U20 izlase 2007, 2008, 2009, 2010), FIBA Eiropas kausa 1/16 fināliste (ECW 2009), pārstāvējusi SK „Cēsis” (2006-2010).

Treneri: Inese Briede, Aldis Pinka, Daiga Jansone, Mārtiņš Zībarts, Maija Kubliņa, Aivars Vīnbergs, Ainārs Čukste, Gintars Kručkausks, Viktors Brizgalovs, Jānis Zeltiņš, Ainars Zvirgzdiņš, Varis Krūmiņš, Māris Bružiks, Gundars Vētra, Mudīte Zandere, Aigars Nerips, Edgars Suraks, Viktors Lācis, George Dikeoulakos

2011. gada sezonā Nīmane piedalījās 32 LSBL spēlēs, vidēji 32:09 minūtēs gūstot 14,3 punktus, izcīnot 8,6 atlēkušās bumbas, rezultatīvi piespēlējot 1,8 reizes, bloķējot metienus 1,3 reizes un pārtverot piespēles 2,3 reizes. Realizēti 46% divpunktu, 40% trīspunktu un 79% soda metienu.

Karlīnes Nīmanes smaids. Kopā ar Kristīni Kārkliņu krūts veselības atbalsta gājienā 2011. gada 11. jūnijā. Foto: Ēriks Biters, Romāns Kokšarovs, Romualds Vambuts, Mārtiņš Sīlis, Marcin Indzierowski

Draudzības spēle ar Slovākijas valstsvienību

Pirmajā treniņā pirms Eiropas čempionāta Polijā

Statistika Eiropas čempionātos

TurnīrsSMin.2pm%3pm%SM%BUBAABRPPPKļ.PBBMPVid.
U16 2006B89.98/1361.51/616.70/40.00.30.91.10.91.60.80.31.0192.4
U20 2007818.317/4339.50/10.029/4860.42.02.34.30.62.00.90.13.3637.9
U18 2007B723.021/4348.81/425.010/1952.62.95.18.01.02.00.90.73.6557.9
U18 2008B814.89/2733.34/1136.411/1478.61.32.33.51.41.91.80.51.5415.1
U20 2008819.910/2737.04/1625.017/2181.00.82.33.00.41.51.30.01.9496.1
ECW 20091016.619/3948.72/728.611/1291.71.22.23.40.91.40.20.32.5555.5
U20 2009914.716/4139.01/812.516/2176.21.21.93.10.81.11.00.31.8515.7
U20 201089.96/1250.01/425.04/666.70.50.81.30.40.90.40.41.1192.4
ELW 20111014.44/2119.00/100.07/7100.00.81.32.10.50.80.80.01.6151.5
EBW 201132.31/1100.00/10.00/00.00.00.00.00.00.00.00.00.320.7

Par Karlīni

Laura Vētra, Fairfield University
Pazīstu Karlīni jau kopš mazākajām grupiņām, kad vēl spēlējām uz zemajiem groziem. Vienmēr bijām nozīmētas segt viena otru. Labāk iepazināmies, kad sākās jaunatnes izlases, tad arī kļuvām par labām draudzenēm. Karlīne ir ļoti labestīgs un smaidīgs cilvēks, ļoti uzticama draudzene... Vienmēr izspļauj kādu gudru frāzi un lieto garus vārdus, haha. Domājot par kopā pavadīto laiku, vienmēr gribas smaidīt, jo, kad esam kopā, to tik vien darām, kā smejamies un ākstamies.

Liene Priede, University of Missouri
Karlīni pazīstu nedaudz vairāk kā septiņus gadus. Pirmo reizi iepazināmies U14 izlases treniņos. Karlīne ir ļoti jauka, vienmēr izpalīdzīga, pozitīva un, ja kādam grūti, viņa vienmēr cenšas uzmundrināt. Karlīnei ir lieliska humora izjūta, kā saka, zelta cilvēks.

Katra diena ar Karlīni jau ir piedzīvojums. Domāju, ka vislabāk atmiņā paliks Eiropas čempionāts Polijā, kurā tika piedzīvoti daudzi kuriozi atgadījumi. Piemēram, Zane Jākobsone un Karlīne netīšām paņēma plakātu, kas nebija paredzēts līdzņemšanai.

Ieva Krastiņa, “TTT Rīga”
Pazīstu Karlīni ļoti sen - jau no 6 gadu vecuma,kad sāku trenēties basketbolā. Viņa atnāca trenēties pēc kāda pusgada. Un visus šos gadus esam spēlējušas kopā vienā komandā. Vienīgais izņēmums bija pagājušajā gadā, kad viņa bija TTT komandā, bet es LU.

Par Karlīni varu teikt tikai labus vārdus. Ļoti laba draudzene, jauka arī pret visiem apkārtējiem, treniņos strādā ar lielu pašatdevi, mudina to darīt arī pārējām komandas biedrenēm, cīnītāja - nekad nepadodas. Ja nepatīk tiesnešu lēmumi, mēdz arī piecirst kāju :)

Vai Karlīne ir mani pārsteigusi? Katru gadu naktī manā dzimšanas dienā viņa man zvana un dzied "Daudz laimes dzimšanas dienā" :) Atceros vienu gadījumu no jaunatnes līgas laikiem - mums bija spēle. Pēc maniem iemestajiem soda metieniem, Karlīne pēkšņi paķēra bumbu un gribēja mest autu, un vēl uztrauktā balsī sauca "Nu, meitenes, nākat taču pretī". Mēs, visas pārējās, apjukušas stāvējām un skatījāmies uz viņu (un arī pretinieku komandas spēlētājas), kamēr Karlīne pati saprata, ko viņa dara un atdeva bumbu pretiniecēm.

Anete Šteinberga, University of Texas El Paso
Karlīni pazīstu jau kopš U16 vecuma. Kopš tā laika visas vasaras esam pavadījušas kopā pa izlasēm un sadraudzējušās pa īstam.

Karlīne asociējas ar Cēsīm, īsta patriote. Lasa daudz grāmatu, inteliģenta. Karlīne ir forša. Kad esam kopā, vienmēr var kārtīgi izsmieties. Viņa cenšas izšķirt manus un Lienes strīdus. Nezinu, vai man ir izdevies viņu pārsteigt. Laikam to izdosies izdarīt, kad beidzot izdomāšu viņu apciemot Cēsīs.

Pirmais Čempionu tituls Latvijas Sieviešu basketbola līgā 2009. gadā tika izcīnīts kopā ar sporta klubu “Cēsis” Ainara Zvirzgdiņa vadībā

”Uzskatu, ka man paveicies ar komandām, kurās esmu spēlējusi”

”Cēsīs vislabāk patika strādāt pie Ainara Zvirgzdiņa”

”Daudz jāstrādā pie mazām niansēm”

Mēnesis treniņu, piecas pārbaudes spēles. Tavuprāt, cik gatava komanda ir sezonas sākumam?
Ir vēl daudz, kur piestrādāt. Sagatavošanās posmā gāja labi. Pēc pirmajām spēlēm Zviedrijā šķita, ka mazajām (jaunajām) spēlētājām daudz jāpielāgojas mums un otrādi. Daudz jāstrādā pie mazām niansēm, mums ir jauns sastāvs. Jāiemācās lasīt spēli.

Pēc vairāku spēlētāju aiziešanas pietrūkst pieredzes. Man, Evai, Ievai Krastiņai jāuzņemas pieredzējušo lomā. Pašas vecas neesam! Parasti komandā vienmēr bijusi kāda pieredzējušāka spēlētāja.

Pirms gada sparinga partneres bija leģionāres, šogad U18 un U20 izlašu spēlētājas. Liela starpība?
Tas ir pieredzes jautājums. Šurikam un Gunai Lagzdiņai ir savas, labi atstrādātas lietas. Vēl pietrūkst daudzveidības. Leģionāres bija daudzpusīgas, spēja spēlēt dažādi. Tagad zini pretspēlētāju stiprās puses aizsardzībā. Jāgaida, kad parādīsies jaunas kvalitātes. No labām sparingpartnerēm var daudz iemācīties. Skatījos viņu māņkustības un mācījos.

Kvanitra Hollingsvorta un Kimberlija Batlere. Ko iemācījies no viņām?
Kvanitra spēlēja spēka spēli, izmantojot auguma priekšrocības. Vairāk iemācījos no Batleres. Piemēram, ka ceturtais numurs var spēlēt ātri. Apspēlēt pretspēlētāju uz ātrumu. Mana pirmā saskarsme ar ārzemju spēlētājām bija Cēsīs. Toreiz savainojuma dēļ varēju spēlēt pusi sezonas. Uzzināju, kā viesspēlētājas jūtas un dzīvo ārzemēs. Tā vairāk bija dzīves pieredze.

Kristena Mena Cēsīs spēlēja divas sezonas.
Viņa ir ļoti jauks cilvēks. Atvērta. Tas vajadzīgs katrai leģionārei, jo bez draugiem un ģimenes ir grūti. Uzskatu, ka man paveicies ar komandām, kurās esmu spēlējusi.

“TTT Rīga” spēlē Latvijas un Baltijas līgās. Ir skumjas, ka izpaliek Eiropas turnīri?
Protams. Eiropas kausos ir iespēja parādīties starptautiskajā apritē. Baltijas līgā nav tāda mērķauditorija. Piemēram, Klaipēdas “Lemminkainen” ar atjaunotu sastāvu spēlēs Eiropas kausa izcīņā, turklāt ekonomiskajā režīmā.

Daudzām spēlētājām dienā ir mācības. Vai pietiek iespēju saspēlēties pilnā sastāvā?
Vakara treniņi ir piecos, tad esam pilnā sastāvā. Rītos trenējamies 4-5 spēlētāju sastāvā. Ja no rīta ir brīvs, mazās nāk uz fiziskās sagatavotības treniņiem. Nav tik traki. Sanāk spēlēt pieci pret pieci.

Iepriekšējā gadā bija vairāk taktikas. Šogad uzsvars likts uz ātrāku spēli un individuālu apspēlēšanu. Īsāks un ātrāks sastāvs. Pirmajā mēnesī fiziskajos treniņos daudz skrējām. Brīžiem negribējās. Ārā daudz neskrējām, bija jau septembra beigas, bija jāsāk spēka vingrinājumi. Krosiņi vasarā paliek uz pašu sirdsapziņas. Pēdējā laikā Viktors (Lācis) mūs moka ar trepītēm. Kad atbraucām no pārbaudes spēlēm Lietuvā, bija Lēgera tests. Pēc pārbaudes spēlēm rezultāti nebija paši labākie.

Par sezonas mērķiem vēl neesam runājušas. Gribas izcīnīt Latvijas čempionu titulu. Baltijas līgā minimums ir izkļūt no grupas. Būtu jauki pusfinālā vai finālā uzspēlēt ar Kauņas “VIČI Aistes”, taču svarīgākais ir normāli trenēties.

Par spēlēšanu ārzemēs domāji?
Galvenokārt gribēju spēlēt Eiropas līmeņa turnīros. Ņemot vērā, ka man ir vēl viena gada līgums ar “TTT Rīga”... Ar treneri un menedžeri runājām par manu lomu komandā. Braukt uz otro līgu? Arī šeit dabūšu pietiekamu spēles laiku un, iespējams, ka tas ir labāk. Man jābūt vienā no vadošajām lomām, jāspēlē kā pamatcentram.

”Ceru, ka Latvijas klubs atkal spēlēs Eiropas kausos”

Kā vērtē LSBL komandu sastāva aprises?
Labākais modelis ir daudz nemainīt sastāvu, kā tagad noticis Lietuvā. Mūsu komandās iepriekšējos gados bija pārāk lielas sastāva staigāšanas. Tas komandas stiprākas nepadara. Priecē, ka Cēsīm izdevies savākt labāku sastāvu. Viņas noteikti būs stiprākas. Žēl Latvijas Universitāti, kura pērn spēja izveidot labu komandu. Daudzo savainojumu un pāreju rezultātā tās sastāvs ir vājāks.

Profesionālās spēlētājas pārstāv ārzemju klubus, sporta skolu absolventes masveidā brauc uz Ameriku, LSBL tagad ir jaunatnes turnīrs.
Jā, Latvijas čempionāts atgādina jaunatnes līgu. Arī tā vajag kādu gadu. Ceru, ka Latvijā atkal būs klubs, kurš spēlēs Eirolīgā vai Eiropas kausā. Šis gads “TTT Rīga” būs pārejas laiks, kamēr nostabilizēsies ekonomiskā situācija.

“TTT Rīga” un “Cēsis” ļoti daudz mainīja ārzemnieces. Kā to sajūti Tu?
Neko labu tas neliecina. Ir jautājums, vai tas deva kādu labumu. Ar spēlētājām ir vairāk jāpastrādā, jāiekļauj viņas komandas sistēmā. Ja katru mēnesi ir jauna spēlētāja, katru reizi jāiejūtas no jauna. Jāsaprot, ko spēlētāja var un nevar izdarīt.

Personiski vairāk ieguvi no tā?
Parasti maina, cerot uz ko labāku. Mans spēles laiks palika mazāks. Iegūsti jaunus kontaktus, iepazīsti vēl vienu cilvēku. Kopumā ieguvumu un zaudējumu nav daudz. Cēsīs tas īpaši neietekmēja, jo man bija veselības problēmas. Ilgu laiku nespēlēju. Iepriekšējā sezonā “TTT Rīga” sākumā iespēju bija mazāk, vēlāk vairāk. Darīju, ko varēju. Personīgi izdevīga ir situācija, kad ārzemniece nav tik laba, lai mani izkonkurētu. Ja leģionāre ir vienā līmenī ar mani vai nedaudz labāka, ceru, ka treneris izvēlēsies latviešu spēlētāju. Turklāt arī motivācija pašai ir lielāka.

Tavs savainojums bija diezgan nopietns.
Mugurā sešus gadus bija diska trūce. Par to uzzināju agri. Ārsti sākumā pateica, ka nepieciešama operācija. Trīspadsmit gadu vecumā nav prāta darbs to darīt. Operācija tika veikta 2010. gada februārī. Tagad viss ir kārtībā.
Savainojums nebija ielaista vaina. Divus gadus nācās izlaist sezonas otro pusi. Rudeņos viss bija normāli. Pussezonā nolūzu, jo vairāk nevarēju izturēt. Treneri to zināja. Varbūt operāciju vajadzēja veikt gadu ātrāk, taču, kas bijis, bijis. Pērn bija pirmā pilnā nospēlētā sezona trīs gadu laikā. Nevajadzēja izlaist finālus. Sāpīgi bija 2009. gadā, kad Latvijas finālos ieguvām titulu ar Cēsu komandu, bet man bija jāsēž uz soliņa. Nebija forši!

Sāku trenēties trīs mēnešus pēc operācijas. Vasarā tiku U20 izlases sastāvā, paldies trenerim Mārtiņam (Zībartam) par uzticību! Nezinu, vai cits treneris ņemtu kandidātēs, zinot, ka puse sezonas izlaista. Mums bija ilgstoša sadarbība.

Uzticības jautājums.
Jā. U20 čempionāts Latvijā labi palīdzēja gatavoties sezonai, jo vasarā trenējos un spēlēju. Koptreniņiem varēju pievienoties no pirmās dienas. Sākām maija beigās. Nezinu, vai treneris mani taupīja. Nebiju tādā formā, lai to darītu. Palīdzēju, kā varēju. Pie Mārtiņa Zībarta biju strādājusi jau U16 un U18 valstsvienībās, bet uz kadetu izlasi mani pirmo reizi uzaicināja Daiga Jansone.

Pirmā medaļa Eiropas jaunatnes čempionātos tika izcīnīta 2009. gada jūlijā Polijas pilsētā Gdiņā. Komandā spēlēja Anete Šteinberga, Karlīne Nīmane, Laura Vētra, Liene Priede, Elīna Babkina, Anna Gailīte, Anete Klintsone, Diāna Ozoliņa, Ieva Krastiņa, Baiba Eglīte, Laura Puriņa, Līga Šurkusa. Treneri Ainārs Čukste, Edijs Eglītis. Fizioterapeite Līga Folkmane, menedžeris Viktors Zujevs

Ieva Krastiņa, Laura Vētra, Karlīne Nīmane, Liene Priede, Anete Šteinberga, Elīna Babkina

Sagaidīšana Rīgā pēc mājupceļa ar autobusu

Eiropas U20 čempionāts Liepājā un Grobiņā notika pie pilnām skatītāju tribīnēm

Ar Aneti Šteinbergu un Annu Gailīti. “Uz soliņa atbalstījām un plaukšķinājām, cik varējām”
Uzvara!

Otrā Eiropas U20 čempionāta medaļa rokā, šoreiz Liepājas Olimpiskajā centrā. Komandā spēlēja Anna Gailīte, Anete Šteinberga, Linda Rubene, Kristīne Vītola, Sabīne Niedola, Anete Čunda, Karlīne Nīmane, Ieva Krastiņa, Arta Strupoviča, Laura Puriņa, Anete Klintsone, Liene Priede. Treneri Mārtiņš Zībarts, Mudīte Zandere, Gundars Vētra. Fizioterapeite Ieva Biseniece, menedžeris Rūdolfs Rozītis

”Ļoti patika spēlēt Eiropas U20 čempionātā Liepājā un Grobiņā”

Ko tu esi izdarījusi jaunatnes līgā?
Čempionātā uzvarējām vienu reizi, tiesa, ne A grupā. To izdevās paveikt ar 1990. gadā dzimušajām meitenēm un treneri Aldi Pinku. A grupā bijusi trešā vieta. Mums negāja slikti, astoņniekā tikām visu laiku. Izņemot Ievu Krastiņu, basketbolu turpina spēlēt māsas Mačas un Maija Knekse. Kādu laiku Cēsīs spēlēja Līga Šurkusa, kamēr viņu pārvilināja uz lielpilsētu. Treneris Pinka strādā Alojā, rīko Ziemeļvidzemes basketbola līgu, kurā spēlē arī igauņu komandas.

Kur spēlējāt pirms Cēsu sporta nama uzcelšanas?
Nav tā, ka Cēsīs nebūtu citu zāļu. Spēlējām Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, otrajā pamatskolā. Ja ļoti vajadzēja, varēja spēlēt arī Priekuļos, netālu no kurienes dzīvoju. Līdz devītajai klasei tur mācījos, vidusskolu pabeidzu Cēsīs. Pēc skolas ar autobusu braucu uz Cēsīm. Nav tālu, septiņi kilometri.

Kājām sanāca iet?
Uz Cēsīm nē, mājās jā. Vakarā autobuss aizveda līdz Priekuļiem un tad bija jāiet divarpus kilometrus līdz mājām.

Esi spēlējusi septiņos Eiropas jaunatnes čempionātos. Ko izdevies paņemt līdzi?
Jaunatnes čempionātos spilgtas emocijas sagādāja pirmais panākums 2006. gadā Somijā, kad iekļuvām A divīzijā. Sajūtas bija ļoti labas. Pirmais gads, pašas visu izkapājām. Latvijā lielu novērtējumu nesaņēmām, taču pašu gandarījums bija liels. Ļoti patika spēlēt 2010. gada Eiropas U20 čempionātā Latvijā. Uz katru spēli ejot, vēderā skrēja skudriņas. Atsevišķs stāsts ir spēles Grobiņā. Turienes karstumā tieši sanāca spēlēt ar turcietēm. Latviešu meitenes māk visam pielāgoties.

Varētu teikt, ka jaunatnes turnīros lielākie iespaidi tika gūti pirmajā un pēdējā čempionātā. Individuāli diezgan labi nospēlēju Somijā, personīgs gandarījums bija arī 2007. gadā, spēlējot pie Maijas Kubliņas. Sešpadsmit gadu vecumā mani paņēma U20 komandā un izdevās vairākas labas spēles. Tas notika pēc sezonas, kad Maija Kubliņa strādāja Cēsīs. U20 izlasē bija laba atmosfēra un laba komanda. Mani uzņēma labi. Komandā bija meitenes, ar kurām kopā spēlēju Cēsīs. Vecuma starpība bija diezgan liela, taču tas nesagādāja problēmas. Mani visur ņēma līdzi. Pēc čempionāta atkal nobruka mugura.

Četrus gadus sieviešu basketbola komanda Cēsīs bija galvenā.
2009. gads bija interesantākais tādā ziņā, ka komandā bija daudz ārzemnieču un uzvarējām čempionātā. Labākās sajūtas bija, kad pirmo reizi ieguvām trešo vietu. Tad spēlēja vietējās spēlētājas un savā nodabā izcīnījām medaļas. Tālāk bija citi panākumi un notika komandas attīstība.

Treneri mainījās. Pie kura juties vislabāk?
Personīgi vislabāk patika Ainars Zvirgzdiņš. Viens no profesionālākajiem treneriem Latvijā. Viņam bija nesaskaņas ar dažām spēlētājām, taču tādas situācijas būs vienmēr. Nevar būt ar visiem draugos. Ja darīji prasīto saprāta robežās, nebija nekādu problēmu.

No zāles esi tikusi izdzīta?
Tādu gadījumu nebija. Esmu paklausīga meitene. Protams, situācijās, kad jāizvēlas starp pieredzējušu un jauno spēlētāju, par to pašu kļūdu dusmas vienmēr tiks jaunajam. Sāpīgi, taču tam jāiziet cauri. Salīdzinājumā, citiem bijis trakāk.

”Iegāju ģērbtuvē kā kautrīga meitene no laukiem”

2009. gada janvārī pirmo reizi tiki uzaicināta uz lielās izlases nometni.
Piezvanīja ģenerālmenedžeris Edgars Buļs. O, forši! Tas bija patīkams pārsteigums. Necerēju, ka varēšu tikt sastāvā, taču pieredzi ieguvu. Iegāju ģērbtuvē kā kautrīga meitene no laukiem. Pretenzijas nesaņēmu, uzņēma labi. Kā tas notiek tādos gadījumos, jaunās sēž malā un klausās.

Šogad tiki divpadsmitniekā. Bija drebulis par vietu sastāvā?
Zināju, ka ceturtā numura pozīcijā būs Aija Putniņa. Ir Liene Jansone, Ieva Kubliņa. Nebija Aija Brumermane, tāpēc sastāvā bija vēl viena vieta jaunai spēlētājai.

Pieredzējušās spēlētājas treneris pārāk neraustīja. Kā tev bija pārbaudes spēlēs?
Raustīja daudz. Treneris gribēja pārbaudīt spēlētājas un vienlaikus dabūt uzvaras. Pēc kļūdām mūs rāva nost. Pamatojums bija – ja esi jaunais, jācenšas visu izpildīt precīzi. Ja noiet greizi, nepiedod tik viegli kā pamatsastāva spēlētājām. Eiropas čempionātā sēžot malā, nekas nevarēja noiet greizi (smaida).

Pārbaudes spēļu un treniņu laikā tikām uzslavētas par labajām lietām. Individuālu pārrunu nebija. Kad tiku iekļauta divpadsmitniekā, sirds notrīsēja. Mums bija komandas sapulce par sastāva nosaukšanu. “Karlīne,” treneris ieturēja pauzi. Nesapratu, kas būs. (Ar uzsvaru) “Apsveicu ar pirmo Eiropas čempionātu!” Nu, labi. Tas bija dramatiskākais mirklis. Aci pret aci sanāca parunāties varbūt divas reizes, bet kopumā treneris ar to neaizrāvās.

Ko esi iemācījusies no izlases meitenēm?
Izlases līmenī jābūt savaldīgai. Jāpieņem viss, kā ir. Jārēķinās, ka lems tavā vietā. Vienīgā vieta, kur vari lemt tu, ir laukums. Labāk būt mierā ar visiem, nevis lekties un tamlīdzīgi.

Treneris runāja par spiedienu no malas?
Nē. Izlasē meitenes ir pieradušas, ka nevajag lasīt komentārus internetā, lai nesagādātu liekas galvassāpes. Ja lasi, uztver ar smaidu. Atšķirība bija noskaņas ziņā. Viss ir daudz nopietnāk. Lielāks vēriens, kuru var salīdzināt tikai ar U20 čempionātu Latvijā. Lielajai izlasei cilvēki daudz vairāk pievērš uzmanību. Par to pateikt varēs katrs trešais iedzīvotājs, kamēr par jaunatnes izlasēm varbūt pat nezina, ka tādas eksistē. Ir lielāka atbildības sajūta.

Zaudējumam pret Grieķiju sekoja divu dienu cīņa, kad līdz pēdējam brīdim nevarēja garantēt vietu nākamajā kārtā.
Pirmā spēle pret Grieķiju... Īstenībā tas bija briesmīgi. Mēs viņām devām tādas iespējas uzvarēt, turklāt pārliecinoši. Grieķietes pat neiemeta savus metienus, brīnums, ka rezultāta starpība bija salīdzinoši maza. Labi, ka pratām saņemties. Mums nepiedotu, ja brauktu mājās pēc pirmās kārtas. Mājās brauca Grieķija. Pēc zaudējuma pirmajā spēlē katra centās padomāt, pamatspēlētājas prata tikt pāri neveiksmei. Uz soliņa atbalstījām un plaukšķinājām, cik varējām. Treneris visu laiku atgādināja – mēs varam vairāk nekā pašas zinām, ka varam. Vairāk, nekā iedomājāmies, ko varam. Gunta (Baško) visu laiku uzsvēra, ka viens spēlētājs nav komanda. Savācāmies!

Pirmā pieredze Eirolīgā. Sacenšoties ar Jeļenu Ļevčanku un “Wisla Can-Pack Krakow”

Otrā zelta medaļa Latvijas čempionātā, “TTT Rīga” 2011

”TTT Rīga” 2011. gada modelī spēlēja Dita Krūmberga, Anda Eibele, Zane Jākobsone, Ieva Veinberga, Līga Šurkusa, Karlīne Nīmane, Eva Pavlovska, Sabīne Dukāte un Krista Brīdiņa. Galvenais treneris Aigars Nerips, treneri Edgars Suraks, Viktors Lācis. Fizioterapeite Līga Folkmane. Ģenerālmenedžeris Egils Lūsis, menedžeris Dinārs Kvedovs. Foto: Romualds Vambuts

Karlīne Nīmane

Kādi bijuši labākie uzmundrinājumi?
Daiga Jansone pēc vienas spēles Somijā sāka sapulcē raudāt. Daudzas meitenes raudāja. Nezinu, vai tas bija pareizi vai nē. Raudāšana iegrūda bedrē, taču pēcefekts bija labs, jo nākamajā spēlē uzvarējām.
Polijā atsevišķi varējām uzvarēt visas pretinieces. Tas ir basketbols, piedevām sieviešu basketbols, kur nekas nav neiespējams. Vajadzēja paņemt vairāk, nekā izdarījām, un tikt augstāk. Varbūt komandas spēle nebija tik laba, jo paļāvāmies uz individuāliem gājieniem.

Uzskatu, ka nav ētiski no žurnālistu puses intervēt pēc zaudējuma, kad spēlētājas no laukuma nāk nost raudot. To var darīt preses konferencē. Krieviju varējām paņemt, ļoti, ļoti gribot, jo krievietes spēlēja tā, kā viņām jāspēlē. Un to viņas sāka darīt tieši pēc ceturtdaļfināla spēles ar mums. Tā bija Krievijas izlase, kura pelnīja uzvarēt. Krievija parādīja labu un atstrādātu komandas spēli, laukumā mainoties gandrīz piecniekiem. Tik ļoti saspēlējušās. Žēl, ka mums tā īsti nebija. Tā, ka vienas spēlē vairāk, citas mazāk, būs vienmēr.

Pēc pirmajām trīs spēlēm septiņas vadošās spēlētājas bija krietni nogurušas. Ja treneris uzskatīja, ka nevaram viņas atslogot, varbūt arī nevarējām. Pašām šķita, ka varētu. Piecas minūtes nokapāt, diez vai tas izšķirtu spēles likteni. Bija nedaudz rūgtums, ka vienīgā palīdzība izpaudās roku sišanā. Cilvēki nāk nost no laukuma, gribas uzmudrināt, bet viņām ieslēdzies tāds brīdis, ka negribas to uzmundrinājumu. Tad domā, ko es vēl varu darīt?

Ko var darīt?
Turpināt uzmundrināt. Nav viegli nosēdēt uz soliņa.

Kad izdevies atgūties no sākuma neveiksmēm un uzvarēt?
Daudz nosaka pirmsspēles noskaņojums. Ir bijis, ka jau pirms spēles meitenes nāk un nav dzirkstelītes. Tad arī puslaikā būs grūti saņemties. Citreiz visas ir gatavas un mobilizējušās, bet sākumā nesanāk. Tādās spēlēs puslaikā izdodas daudz vērst par labu, saņemties. Tā noticis vairākās spēlēs. Gan meitenes runā savā starpā, gan treneris atrod pareizos vārdus.

Trīs pilsētas

Skopje, Maķedonija
Karsts. Viesnīcas istaba vienpadsmitajā stāvā bez lifta. Visas komandas dzīvoja vienā viesnīcā, kur bija viens lifts. Tas bija grūti. Kad pēdējā vakarā atbraucām pēc spēles, liftu dabūt bija neiespējami. Sanāca staigāt. Nezinu, kāpēc Maķedonija vienmēr grib rīkot Eiropas čempionātus, jo dažas lietas bija apšaubāmas.

Gdiņa, Polija
Bija forši. Prātā ir Šurika pēdējais metiens. Divi metieni. Divas reizes bija principiāla cīņa ar krievietēm. Dažas spēlētājas iekrita sirdī ne labā nozīmē. Nadežda Grišajeva. Par godu viņai tapa slavenā bilde ar augšā savilktiem šortiem. Tas bija komandas jociņš par Grišajevu.

Cēsis
Mājas. Vienmēr patīk aizbraukt uz Cēsīm. Kad varu, sestdienās braucu uz mājām. Patīk pastaigāt vecpilsētā. Ne pilsdrupās, vai pils dārzā. Pa mazajām ieliņām.

Marsela Prusta jautājumi

Vērtīgākā īpašība
Centība

Īpašība, kas patīk vīriešos
Uzticamība

Īpašība, kas patīk sievietēs
Sievišķība

Vēsturiska persona, kas nepatīk
Joko Ono

Vieta, kur gribētu aizbraukt
Tādu ir daudz. Viena ir Maču Pikču, Peru. Jo patīk kultūras vēsture.

 +17 [+] [-]

, 2011-10-19 15:05, pirms 7 gadiem
Tie krūts veselības gājieni reāli bija nevajadzīgi. Ja jau ietu, tad būtu kailām krūtīm gājušas, lai visi redz, ka tur viss kārtībā. Savādāk jēgas ļoti maz.

  +3 [+] [-]

, 2011-10-19 15:44, pirms 7 gadiem
Skudrinieks rakstīja: Tie krūts veselības gājieni reāli bija nevajadzīgi. Ja jau ietu, tad būtu kailām krūtīm gājušas, lai visi redz, ka tur viss kārtībā. Savādāk jēgas ļoti maz.
Beidzot mums kaut kur domas sakrīt!

+ no manis

  +1 [+] [-]

, 2011-10-19 21:05, pirms 7 gadiem
Kaut kā nevaru izlasīt, ka viņa kur mācītos? Vai pietiek ar basketbolu arī nākotnei?

  +1 [+] [-]

, 2011-10-19 21:26, pirms 7 gadiem
Bija interesanti palasīties, arī skats no malas uz lielo izlasi. Nu ko veselību un pamatīgu izaugsmi Karlīnei!

  -2 [+] [-]

, 2011-10-19 23:01, pirms 7 gadiem
pamēģini nolaizīt elkoni, un tad saki, ka viss ir iespējams.

  +1 [+] [-]

, 2011-10-20 09:45, pirms 7 gadiem
Pirmajā bildē Džulija Robertsa
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja