Kas kopīgs Gazolam, Rubio un Kristapam Porziņģim?

2008. gada jūnijā pavadīju divas neaizmirstamas nedēļas Madridē, klātienē izbaudot Olimpisko kvalifikācijas turnīru basketbolā sievietēm. Kādā no brīvajām pēcpusdienām devos apciemot Spānijas Basketbola federācijas (FEB) biroju. Īsam metro braucienam ziemeļaustrumu virzienā sekoja neliela pastaiga līdz augstceltnei, kuras astotajā un devītajā stāvā izvietotas plašās FEB telpas.

Mājīgajā birojā valdīja klusums. Nē, tā iemesls nebija siesta vai fiesta. Gandrīz visi FEB darbinieki izrādījās aizņemti, apmeklējot federācijas prezidenta Hosē Luisa Saesa preses konferenci, kurā tika nosaukts Spānijas vīriešu valstsvienības galvenais treneris. Konferenču zāle bija žurnālistu, fotogrāfu un TV kameru pārpildīta. Visu skatieni vērsās vienā virzienā.

Saess paziņoja, ka valstsvienību Pekinas spēlēs vadīs 61 gadu vecais “Unicaja Malaga” galvenais treneris Alehandro Garsija Renesess jeb vienkārši Aito. Divus mēnešus pirms četrgades galvenā turnīra FEB interešu konflikta dēļ uzteica darbu iepriekšējam izlases stūrmanim Hosē “Pepu” Ernandesam (šobrīd trenē Madrides “Estudiantes”). Viņa vadībā Spānija uzvarēja 2006. gada Pasaules kausa izcīņā un izcīnīja sudraba medaļas 2007. gada Eiropas čempionātā.

Dons Alehandro atnāca un aizveda spāņus līdz slavenajam finālam Pekinā, tikai pēdējās minūtēs atzīstot Maika Kžiževska trenētās ASV izlases pārākumu.

Renesess jau astoņdesmito gadu beigās kļuva par ACB līgas titulētāko treneri, ņemot vērā, ka pirmais iemetiens jaunajā turnīrā notika 1983. gada rudenī. No 1987. līdz 2001. gadam viņa trenētie katalāņu milži “FC Barcelona” deviņas reizes uzvarēja Spānijas čempionātā, tālu aizmugurē atstājot savus vienaudžus un jaunāko paaudžu trenerus. Tuvākajam aktīvajam sekotājam Havi Paskālam čempionu kausu līdz šim izdevies izcīnīt trīs reizes.

Spānijas čempionāta grandu sarakstā Aito ir trešajā vietā aiz leģendārajiem “Real Madrid” treneriem Pedro Ferrandisa (12 tituli no 1960. līdz 1975. gadam) un Lolo Sainsa (10 tituli no 1976. līdz 1992. gadam), taču pārējie konkurenti var pienest ūdeni. Protams, pēc Vitorijas un Malagas klubu uzplaukuma izcīnīt uzvaru ACB līgā kļuvis grūtāk, tomēr Renesesa sasniegumus bez šaubīšanās var nosaukt par izciliem.

Aito pirms Maikla Džordana un Fila Džeksona sasniedza divus “three-peat” (trīs čempionu tituli pēc kārtas), turklāt pirmajā piegājienā paveica to pat četras reizes. “FC Barcelona” Renesesa vadībā izcīnīja pirmos četrus čempionu kausus (1987-1990), vēlāk atkārtoja trīs triumfu sēriju (1995-1997), bet 1999. un 2001. gadā pievienoja astoto un devīto trofeju.

Aito Renesess 2010. gada 27. janvārī, vadot “Unicaja Malaga” pirmo spēli Eirolīgas “Top 16” turnīrā. Foto: AFP/Scanpix

Aito Renesess un Rikijs Rubio 2008. gadā izcīnīja Karaļa kausu, ieguva ULEB kausu un nopelnīja sudraba medaļas Pekinas spēlēs

Renesess izrādījās universālais kareivis. Septiņpadsmit sezonu laikā viņš pārmaiņus veica galvenā trenera un ģenerālmenedžera pienākumus. Rezultāts – Barselona 13 reižu spēlēja ACB līgas finālā, savās rindās pulcējot virkni izcilu spēlētāju. Pau Gazols trenera vadībā izcīnīja divus Spānijas čempiona titulus, bet no Barselonas taisnā ceļā devās uz NBA. Vēlāk abi apvienojās Pekinā.

Paņēmis gada pauzi, Renesess 2003. gadā pārcēlās uz Barselonas priekšpilsētu Badalonu, kur uzņēmās pazīstamā “Joventut” kluba vadību. Panākumi neizpalika arī tur. 2006. gadā badalonieši uzvarēja FIBA Eiropas kausa izcīņā, bet 2008. gadā izcīnīja Karaļa kausu (Copa del Rey) un nopelnīja pirmo vietu ULEB kausā.

2005. gadā Renesess savā komandā uzaicināja jaunu puiku. Desmitajā oktobrī, būdams 14 gadus 11 mēnešus un 24 dienas vecs, viņš kļuva par jaunāko spēlētāju ACB līgas vēsturē. Pusgadu vēlāk aizsargs nopelnīja pirmo Eiropas kausu, bet četrām sezonām “Joventut” rindās sekoja Eiropas čempiona tituli un debija NBA. Puiku sauca Rikijs Rubio.

Pēc Pekinas sekoja rokāde. Renesess devās uz Andalūzijas klubu “Unicaja”, bet Malagas iepriekšējais treneris Serdžo Skariolo nomainīja kolēģi pie Spānijas valstsvienības stūres. Malagā Aito uzkavējās divarpus sezonas, šajā laikā paralēli startējot ACB un Eirolīgā. Pirmajā gadā “Unicaja” iekļuva Karaļa kausa finālā, bet nākamajās divās sezonās nekvalificējās prestižākajam ziemas notikumam.

Lai iekļūtu “Copa del Rey”, komandai ACB līgas pirmā apļa kopvērtējumā jāiekļūst “Top 8”. Būtībā Karaļa kauss ir sezonas pirmās puses “play-off”. Tā kā Donam Alehandro atkārtoti neizdevās tur tikt, Malagas vadība viņu atlaida.

Barselonas ielu mākslinieki kāda no grafiti darbiem “Raval” rajonā attēlojuši basketbolistus Kobi Braientu, Pau Gazolu, Rikiju Rubio un Huanu Karlosu Navarro

Pau Gazols 1999. un 2001. gadā kopā ar “FC Barcelona” uzvarēja Spānijas čempionātā

Pusotru gadu vēlāk Renesess devās pie “Unicaja” andalūziešu konkurentiem – līgas jaunākās komandas “Cajasol Sevilla”. Lielpilsētas kluba galvenais treneris Hoans Plaza saņēma piedāvājumu no Kauņas “Žalgira” toreizējā īpašnieka Vladimira Romanova un viena trenera vieta Andalūzijā palika brīva.

Pērn decembrī Renesess atzīmēja 40 gadu jubileju trenera darbā. Klubu sacensībās viņam nav izdevies izcīnīt tikai vienu balvu. Barselonas sastāvā viņš sešas reizes spēlēja Eirolīgas “Četru Finālos”, taču ne reizi netika pie čempionu kausa. Tuvākais sekotājs grieķis Janis Joanidis “Četru Finālos” ir spēlējis un nav uzvarējis trīs reizes.

2012. gada 30. septembrī Renesess debitēja pie “Cajasol” stūres, mājas spēlē piedzīvojot zaudējumu pret “UCAM Murcia” vienību ar rezultātu 77:93. Šajā pašā dienā notika pirmais Kristapa Porziņģa uznāciens ACB līgā. Septiņpadsmit gadus, vienu mēnesi un 28 dienas vecais liepājnieks pirmo sezonu Spānijā bija nospēlējis “Cajasol” junioru komandā, bet Aito viņam pirmo uzticības kredītu deva jau savā oficiālajā debijā.

Porziņģis 88 sekunžu laikā izcīnīja vienu atlēkušo bumbu uzbrukumā, ieguva +/- rādītāju 2 un nopelnīja lietderības koeficientu 1. Nākamo reizi spēka uzbrucējs laukumā atgriezās 27. kārtas izbraukuma spēlē pret...”Real Madrid” (74:84), gūstot pirmos divus punktus ACB līgā. Tas notika 2013. gada 31. martā. Nākamās divas spēles Porziņģis izlaida, bet, sākot no aprīļa vidus, laukumā ticis 12 no 13 ACB spēlēm, izlaižot vienīgi sezonas atklāšanas cīņu.

Skaidrs, ka Porziņģis jau šobrīd ir izpelnījies Renesesa uzticību. Šosezon viņš septiņās spēlēs vidēji 13 minūtēs guvis 5,6 punktus, izcīnījis 2,3 atlēkušās bumbas un bloķējis 0,9 metienus. Līdz šim spilgtākais sniegums rādīts cīņās pret Eirolīgas klubiem “Caja Laboral” un “Real Madrid”, bet Seviļas “Cajasol” ir iesaistījies cīņā par “Copa del Rey”. Nākamajās desmit kārtās izšķirsies, vai andalūzieši cīnīsies par Karaļa kausu.

Gan Renesesam, gan Porziņģim ir, ko pierādīt.