Jevgeņijs Pašutins: "Pasveiciniet Robertu Štelmaheru!"

1998. gada rudenī Pašutins “Avtodor Saratov” sastāvā debitēja FIBA rīkotajā vīriešu Eirolīgā. Vietējā biznesmeņa Vladimira Rodionova izveidotais klubs deviņdesmitajos gados bija galvenais Maskavas CSKA konkurents Krievijas cīņās. Eiropas kampaņai saratovieši piesaistīja papildspēkus no ārpuses, tai skaitā Latvijas valstsvienības līderi Robertu Štelmaheru. Debijas spēlē 24. septembrī savā laukumā “Avtodor” ar 73:70 pieveica Itālijas “Varese Roosters”, bet divas nedēļas vēlāk apspēlēja nākamos čempionus, Kauņas “Žalgiri”. Pārējās astoņās cīņās ar Stambulas “Fenerbahce”, Francijas “Pau Orthez”, Vitorijas “Tau Ceramica” (Spānija) tika piedzīvoti zaudējumi un klubs tālāk netika. Ambīcijas izrādījās lielākas par varēšanu, sākās finanšu problēmas, sastāvs pajuka.

Trīspadsmit gadus vēlāk Jevgeņijs Pašutins jau cita Volgas ielejas kluba – Kazaņas “Unics” - priekšgalā atvēra jaunu basketbola vēstures lappusi. Pavasarī kazaņieši ULEB Eiropas kausa finālā apspēlēja Hoana Plazas vadīto Seviļas “Cajasol”, izcīnīja otro prestižāko Eiropas klubu trofeju un nopelnīja C licenci dalībai “Turkish Airlines” Eirolīgā.

Pašutina bagāžā bija septiņi darba gadi kopā ar Dušanu Ivkoviču, Ettori Mesinu un Deividu Blatu, taču jaunais treneris jau bija pierādījis, ka uz komandtiltiņa ir ne mazāk prasmīgs stūrmanis par saviem titulētajiem kolēģiem. Pirmajā darba gadā viņš kopā ar CSKA jauniešiem uzvarēja FIBA jaunatnes Eirolīgā. Nākamajā vasarā sekoja uzvara Eiropas U20 čempionātā – pirmais Krievijas panākums 15 gadu laikā.

Trenera darbā Pašutinam bija vēl labāki panākumi nekā spēlētāja karjerā, tāpēc 2009. un 2010. gadā viņš noslēdza līgumus ar spēcīgākajiem un stabilākajiem Krievijas klubiem – CSKA un vēlāk Kazaņas “Unics”. Maskavā viņam darbu piedāvāja Andrejs Vatutins, Kazaņā – Tatarstānas nacionālās bankas prezidents Jevgeņijs Bogačovs. Kamēr Maskavas klubus vada lietuviešu treneri Jons Kazlausks, Rims Kurtinaitis un Valdemārs Homičs, Pašutins strādā Volgas krastos. Panākumi nav metuši līkumu. Nedēļu pēc debijas Eirolīgā, “Unics” izbraukumā Stambulā svinēja pirmo uzvaru.

Pēc 29. oktobra vakara treniņa Rīgas arēnā “Unics” basketbolisti no autobusa izkāpj klusi, taču smaidīgi. Pašutins sasveicinās un kopā ar asistentiem iekāpj liftā. Kad pagājušas piecpadsmit minūtes, zvanu uz viesnīcas numuru. Treneris apsola braukt lejā un tur vārdu. Intervijas laikā viņš ir laipns, vienkāršs un daudz smaida. Runā ātri, kodolīgi. Teicami pārvalda angļu valodu. Neizsaka piezīmes par kolēģiem, bet ar uzslavām neskopojas. Zina, cik reižu Rīgas TTT sieviešu basketbola klubs ir uzvarējis Eiropas kausos. Par CSKA daudz nestāsta, izrādot lojalitāti Kazaņai.

Jevgeņijs Pašutins

+Dzimis 1969. gada 6. februārī Sočos
+Aizsargs, jaunākais brālis ir divkārtējais Eirolīgas Čempions Zahars Pašutins
+Spēlētāja karjeras laikā pārstāvētās komandas: Sanktpēterburgas “Spartak” (1990-1994, Pēterburgā dzīvojis no 1984. gada), Maskavas “Dinamo” (1994-1995), Saratovas “Avtodorožņik” (1995-1999), “Maccabi Richon” (Izraēla, 1999-2000), Kazaņas “Unics” (2000-2002), Maskavas CSKA (2002-2003).
+Krievijas Čempions (CSKA 2003, kopā ar Dušanu Ivkoviču), Krievijas čempionāta vērtīgākais spēlētājs (1998), daudzkārtējs Krievijas vicečempions “Avtodor” un “Unics” sastāvā
+Pasaules vicečempions (Kanāda 1994), Eiropas čempionāta bronzas medaļas ieguvējs (Spānija 1997), 27. Olimpiādes spēļu dalībnieks (Sidneja 2000)
+Trenera karjeru sācis 2003. gadā. Līdz 2008. gadam strādājis Maskavas CSKA, trenējis Sanktpēterburgas “Spartak” (2008-2009), Maskavas CSKA (2009-2010) un Kazaņas “Unics” (no 2010. gada)
+Divkārtējs Eirolīgas Čempions (Prāga 2006, Madride 2008), pieckārtējs Krievijas Čempions (2005, kopā ar Dušanu Ivkoviču; 2006, 2007, 2008, kopā ar Etori Mesinu, 2010)
+Jaunatnes Eirolīgas uzvarētājs (CSKA 2004)
+2005. gadā ar Krievijas izlasi uzvarējis Eiropas U20 čempionātā Čehovā
+Deivida Blata vadībā strādājis Krievijas valstsvienībā
+2009. gada 8. jūnijā apstiprināts par Maskavas CSKA galveno treneri. Komanda jauno sezonu sāka ar jaunu sastāvu, mazāku budžetu un 1-2 startu Eirolīgā. Sekoja desmit uzvaras pēc kārtas, pirmā vieta grupā, izkļūšana no Top 16, ceturtdaļfinālā uzvara pār “Caja Laboral” un iekļūšana “Četru Finālā” astoto gadu pēc kārtas (Parīze 2010). Pusfinālā tika piedzīvots zaudējums pret nākamajiem čempioniem “FC Barcelona”, spēlē par trešo vietu uzveikts Belgradas “Partizan”, bet Krievijā tika apspēlēti visi. CSKA uzvarēja VTB līgas “Četru Finālā” Kauņā, izcīnīja Krievijas kausu un uzvarēja Krievijas čempionātā, finālā ar 3-0 pārspējot Serdžo Skariolo trenēto “Khimki” vienību.
+2010. gada vasarā Pašutins pārcēlās uz Kazaņu, 2011. gada 18. aprīlī izcīnīja ULEB Eiropas kausu, bet Krievijas čempionātā nopelnīja bronzas medaļas. Piektais “Unics” treneris 21. gadsimtā pēc Staņislava Jerjomina (2000-2006), Antana Sireikas (2006-2008), Aco Petroviča (2008-2009) un Valdemāra Homiča (2009-2010). Līdz 1991. gadam komandu pazina ar “Burevestņik” (Vētras putns) vārdu.

Pirmais gads trenera darbā un pirmais panākums. CSKA uzvara 2004. gada jaunatnes Eirolīgā. Foto: CSKAbasket.com

Uzvara 2005. gada Eiropas U20 čempionātā. Foto: www.fibaeurope.com

Eirolīgas “Četru Fināls” Parīzē, 2010. gads. Kopā ar Panajoti Janaki un Tradžanu Lengdonu

Krievijas Čempions 2010. Kopā ar Andreju Vatutinu un Viktoru Hrjapu. Foto: CSKAbasket.com

Sergejs Ivanovs un Andrejs Vatutins. Pasākums pēc uzvaras 2010. gada Krievijas čempionātā

”Stambulas “Galatasaray” komanda nebija zaudējusi desmit spēlēs pēc kārtas”

Pirms divām dienām izcīnījāt pirmo uzvaru Eirolīgā kluba vēsturē, turklāt tas notika izbraukumā Stambulā. Jāsauc to par lielu notikumu.
Liels paldies! Spēle bija grūta, ar ļoti nopietnu pretinieku. “Galatasaray” komanda nebija zaudējusi desmit spēlēs pēc kārtas. Viņu sastāvs ir ļoti labi nokomplektēts. Zaza Pačulija no “Atlanta Hawks”, Jaka Lakovičs no “FC Barcelona”, Darjušs Songaila no “Philadelphia 76ers”, Džemons Gordons no “Olympiacos”. Puiši savākušies no vadošajiem klubiem, savā dzīvē iemācījušies un zina, kā spēlēt. Klubā apvienota pieredze un spēks. Gatavojāmies nopietnai spēlei. Sapratām, ka nebūs vienkārši. Uzdevums bija viens – neļaut viņiem atrauties, kontrolēt spēles gaitu un turpināt izpildīt spēles plānu. Puiši to izpildīja, aizsargājās cienīgi un izturēja. Esmu viņiem par to pateicīgs.

Jāatzīmē, ka izdevās apturēt pretinieku līderus.
Pjotrs Samoiļenko ļoti labi nospēlēja aizsardzībā pret Jaku Lakoviču. Gandrīz pilnībā viņu neitralizēja. Lakovičs faktiski ir komandas motors. Viņš vienā spēlē var samest daudzus tālmetienus, ar savām darbībām piešķirot komandai pārliecību (spēlē ar “Unics” Lakovičs iemeta 1 no 8 metieniem no spēles, 3p 1/7). Samoiļenko veda sev līdzi komandu.

To darīja arī Henrijs Domerkants. Viņš ir augsta līmeņa, Eiropas līmeņa spēlētājs, kurš ļoti labi aizvada sezonas pirmās spēles. Domerkants ir lieliskā formā un komanda viņam uzticas. Viņš var iemest izšķirošus metienus spēles beigās.

Pēc spēles bija ilgi jāgaida, lai tiktu prom?
Skatītāji bija ļoti aktīvi, taču ceļu mums neaizšķērsoja. Stambulā ir labi organizēti, slēgti policijas koridori. Drošības ziņā viss bija kārtībā.

Turcijā notiks Eirolīgas “Četru Fināls”.
Stambula ir ļoti skaista pilsēta, ar daudziem basketbola klubiem. Piemēram, ULEB Eirolīgā spēlē trīs Stambulas klubi. Tradīcijas ir iespaidīgas. Nesen Turcijā notika pasaules čempionāts. Uzceltas lielas arēnas. Līdzjutēji ir ļoti aktīvi. Spēlē ar mums “Abdi Ipekci” zāle bija pilna.

Divpadsmit gadus atpakaļ Eirolīgā sāka spēlēt Saratovas “Avtodor”. Var vilkt kādas paralēles ar “Unics”?
Tas bija pavisam cits laiks. Divpadsmit gadu laikā noticis progress. Komandas iet uz priekšu, attīstās. Domāju, ka tagad gan spēles, gan organizācijas līmenis ir augstāks. Kluba prezidents iegulda maksimālas pūles, lai atvieglotu startu Eirolīgā. Nokomplektēts pienācīgs sastāvs, radīti labi apstākļi. Pat nevar salīdzināt to, kas bija toreiz un tagad.

Teicāt par kluba prezidentu Jevgeņiju Bogačovu. Ja paskatās uz “Unics” sportiskajiem rezultātiem 21. gadsimtā, jānonāk pie secinājuma, ka Kazaņā ir otrs stabilākais basketbola klubs Krievijā pēc Maskavas CSKA.
Tas pilnībā ir kluba prezidenta nopelns. Visu cilvēku nopelns, kuri strādā kluba birojā. Daudz paveicis Valērijs Koļesņikovs. Kluba stabilitāte ir ļoti svarīga. Tas noticis, pateicoties Jevgeņijam Borisovičam. Mūsu laikā tas ir būtiski.

Kā “Unics” ietekmēja 2008. - 2010. gada krīze?
Tagad situācija izlīdzinājusies. “Unics” ir pratis noturēties. Klubs vienmēr izvirzījis augstus mērķus, tiecies pēc stabiliem rezultātiem un darījis visu spēlētāju labā. Centies radīt labus apstākļus, lai tie atbilstu Eirolīgas līmenim. Iekļūšana Eirolīgā ir liels sasniegums.

”Vēlamies strādāt ar puišiem, kuri ir mūsu rīcībā”

Kādi ir kluba mērķi Eirolīgā, Krievijas Premjerlīgā un VTB līgā?
Jāiet soli pa solim. Visi kopā saprotam, ka jāgatavojas konkrētai spēlei. Nākamajai spēlei. Eirolīgā pirmais uzdevums ir izkļūt no grupas. Tālāk būs nākamie mērķi. Citos turnīros ir tas pats. Mēs neizsējam uzmanību. Visu laiku koncentrējamies tikai uz nākamo pretinieku. Pati svarīgākā spēle ir nākamā spēle. Jāizdara maksimums pūļu, lai mēs emocionāli būtu gatavi spēlēt par uzvaru.

Oktobrī astoņas spēles, novembrī astoņas spēles, decembrī septiņas spēles. Spēles no Barselonas līdz Vladivostokai!
Plaša ģeogrāfija.

Krievijas klubiem ir pati sarežģītākā loģistikas sistēma pasaulē. Kā tiekat ar to galā?
Domāju, ka šajā ziņā problēmu nav. Izveidoti visi nepieciešamie apstākļi. Ļoti svarīgi ir pārlidojumi. Aviokompānija “Aeroflot” Maskavā atvērusi jaunu terminālu, kur ir ļoti ērta pārsēšanās, lai nokļūtu jebkurā Eiropas un Krievijas punktā. Tas nodrošināts augstākajā līmenī. Cits jautājums ir puišu atjaunošanās. To palīdz veikt mūsu medicīnas brigāde, fiziskās sagatavotības treneri. Pie tāda spēļu skaita ātra atjaunošanās ir ļoti svarīga. No mikrotraumām izvairīties nevar, tāpēc jāprot atjaunoties, lai nākamajai spēlei būtu gatavi par 100 procentiem.

Tagad no Stambulas lidojām uz Rīgu, pēc tam lidojam caur Maskavu uz Kazaņu, lai gatavotos Eirolīgas mājas spēlei ar “FC Barcelona”. Čarterus speciāli neizmantojam un atsevišķa līguma ar “Aeroflot” nav, bet savienojumi izveidoti labi. Liela kompānija, lielas lidmašīnas. Kā jau teicu, daudz atvieglo jaunais termināls. Nolaižamies Maskavā, reģistrējamies nākamajam lidojumam un trīs stundu laikā esam Kazaņā. Tagad kļuvis daudz vieglāk.

Komandas komplektēšanas laikā izdevās piesaistīt cerētos spēlētājus?
Ieguvām spēlētājus, kurus visvairāk vēlējāmies. Komplektāciju izdevās pabeigt savlaicīgi. Jā, dažiem spēlētājiem bija jāpārstāv valstsvienības, taču tā ir vadošo klubu darba neatņemama sastāvdaļa. Šobrīd pastiprināties neplānojam. Vēlamies strādāt ar puišiem, kuri jau ir mūsu rīcībā.

Atgriežoties pie “Avtodorožņik” debijas sezonas Eirolīgā. Ņikita Morgunovs kļuva par otro Krievijas spēlētāju pēc Sergeja Bazarēviča, kurš devās uz NBA. Klubā spēlēja Roberts Štelmahers. Ja nemaldos, tā bija viņa pirmā pieredze, spēlējot ārpus Latvijas.
Protams, viņu atceros labi. Robertu pazīstu ļoti labi. Spēlēja Latvijas valstsvienībā. Spēlētājs ar raksturu, ar labu metienu, komandas līderis. Vienmēr veda komandu aiz sevis. Kopā pavadījām patīkamu laiku, palikušas labas attiecības. Tagad viņš kļuvis par augsta līmeņa treneri. Noteikti pasveiciniet Robertu!

Labi zinu Gundaru Vētru. Gundars ir universāls, augstākā līmeņa spēlētājs un labs cilvēks. Leģenda. Paspēja spēlēt dažādos laikmetos, tikai viņam nesanāca sacensties 1988. gada Olimpiskajās spēlēs Seulā. Domāju, arī kā treneris viņš sevi ir labi parādījis. Kopā ar Jekaterinburgas UGMK komandu Krievijā uzvarēja visos iespējamos turnīros. Vairākas reizes iekļuva Eirolīgas “Četru Finālā”. Jau izveidojies par treneri un vēlu viņam tālākus panākumus.

Toreiz “Avtodor” visas Eirolīgas spēles aizvadīja Maskavā?
Jā, jo Saratovā nebija piemērotas zāles. FIBA reglaments neatļāva spēlēt mazā skolas zālē. Visas Eirokausu spēles aizvadījām CSKA vai vecajā “Dinamo” zālē Lavočkina ielā (2006. gadā Krilatskā tika uzcelta jaunā “Dinamo” zāle).

Deviņdesmitajos gados Saratovas klubs izcēlās cīņā ar CSKA un spēcīgas jaunatnes sistēmas izveidē.
Tagad pilsētā spēcīga kluba nav, taču no turienes nāk daudzi spēcīgi spēlētāji. (Baltkrievijas valstsvienības spēka uzbrucējs ar Krievijas pasi) Volodja Veremejenko, Sergejs Moņa, Viktors Hrjapa, Artjoms Zabeļins – visi viņi attīstījās tur. Tagad klāt nācis Antonovs. Jo vairāk Krievijā būs jaunatnes skolu, jo labāk.

Cik attīstīta Krievijā šobrīd ir jaunatnes basketbola sistēma?
Premjerlīgā visiem klubiem ir jaunatnes komandas. Papildus pastāv specializētās bērnu un jauniešu Olimpisko rezervju skolas (SBJORS). Šobrīd visā valstī jaunatnes basketbolam tiek veltīta lielāka uzmanība. Esmu par to priecīgs. Tas nesīs savus augļus.

Kādas iespējas Kazaņā ir jaunajiem spēlētājiem?
Mums ir “Unics 2” un dublieru komanda. Kopā trīs vienības – juniori, jaunieši un galvenā komanda. No sporta skolām jaunie spelētāji nāk uz junioru komandu un mēģina tikt augstāk. Tas nenotiek ātri, lielos apjomos, bet rada ietekmi. Pakāpeniski viss attīstās. Dublieru komandā pulcēti sešpadsmit 1994. - 1996. gadā dzimušie spēlētāji. “Unics 2” jeb jauniešu komandā spēlē 1989. - 1993. gadā dzimušie basketbolisti.

2011. gada 18. aprīlis, “Unics” triumfē ULEB Eiropas kausa izcīņā. Foto: A. Medvedevs

2011. gada 19. aprīlis. Atgriešanās Kazaņā ar Eiropas kausu. Foto: Nurislams Ismailovs, www.unics.ru

”Kazaņā tika uzcelta pirmā specializētā basketbola arēna Krievijā”

Krievijā otro gadu strādā Premjerlīga. Sacensību organizācija kļuvusi profesionālāka?
Progress ir jūtams. Jau tagad notikušas ļoti lielas pārmaiņas. Domāju, ka nākotnē tas turpinās uzlaboties. Tas attiecas uz spēļu organizāciju un skatītāju piesaisti. Līdzjutēji Kazaņā mīl basketbolu un citus sporta veidus. Tas ir spēkā arī attiecībā uz futbolu un hokeju. Vēlamies attaisnot viņu cerības. Vēlamies, lai viņi nāktu mūs atbalstīt un mēs no savas puses priecētu viņus.

Sporta veidu konkurence Kazaņā ir jūtama?
Cenšamies, lai “Unics” būtu ne mazāk pievilcīga izvēle kā “Ak Bars” hokejā un “Rubin” futbolā. Vienlaikus vēlu abiem pārējiem klubiem uzvaras, lai viņi virzītos uz priekšu. Viens no mūsu plusiem ir, ka 2003. gadā Kazaņā tika uzcelta pirmā specializētā basketbola arēna valstī “Basket Hall” ar 7500 skatītāju vietām galvenajā zālē.

Soči, Kazaņa un Maskava – mana dzīve notiek starp šīm trīs pilsētām. Protams, šobrīd dzīvoju Kazaņā. Pilsēta attīstās. Notiek gatavošanās 2013. gada Universiādei, infrastruktūras izveide, jaunu ceļu un ēku būvniecība. Kazaņā ienākušas lielās tirdzniecības ķēdes “Auchan”, “Mega”, uzcelti iepirkšanās centri, viesnīcas un sporta būves. Atjaunots vēsturiskais centrs un Kazaņas vecpilsēta. Neskaitot “Basket Hall”, atvērta ledus arēna ar 15 000 skatītāju vietu. Universiādes vajadzībām notiek jauna stadiona celtniecība.

Kazaņa 2009. gadā tika atzīta par Krievijas sporta galvaspilsētu un tajā pašā laikā ieguva valsts “trešās galvaspilsētas” titulu. Pilsētā mīl sportu. Priecē, ka Krievijā uzlabojusies attieksme pret mūsu sporta veidu un Kazaņa šajās pārmaiņās ir līdere. No vienas puses, tas iedvesmo. No otras, nepieciešams to cienīgi pārstāvēt gan Krievijas, gan Eiropas čempionātos.

Mana mīļākā vieta pilsētā ir “Basket Hall”, īpaši, kad komanda uzvar. Mīļas vietas ir Kazaņas Kremlis un Raifas klosteris, bieži uz turieni braucam. Trīsdesmit kilometrus ārpus pilsētas ir Vasiļjevo bāze. Centrā daudz labu un jaunu vietu, atjaunotas vēsturiskas celtnes, baznīcas, mošejas. Kultūrā un sportā Kazaņa apsteidz daudzas pilsētas.

Kā vērtējat “VEF Rīga” komandu?
Domāju, ka VEF ir ļoti spēcīga komanda, kuru pastiprinājuši labi spēlētāji. Pazīstams snaiperis ir Valda Valtera vecākais dēls Sandis. Ļoti bīstams spēlētājs ir Kristaps Janičenoks. Viņš var uzbrukt jebkurā situācijā, piesaistīt uzmanību. Klāt nācis Kortnijs Simss, kurš ir pazīstams ar savu jaudu un labo spēli. Daudz labu spēlētāju, tai skaitā Markī Perijs. Komanda spēlē ātrā tempā un tas var būt bīstami. Jāgatavojas ļoti uzmanīgi un nopietni (saruna notika sestdien, 29. oktobrī).

Rīgā ir skaista Eiropas līmeņa arēna. Pilsēta pati par sevi ir skaista. Pašsaprotami, ka Rīgai nepieciešama tās cienīga arēna. Te ir ievērojamas sporta tradīcijas. Laba arēna to vainago. Skatītāji nāk un gūst baudījumu.

Spēles Rīgas basketbola laukumos vienmēr bijušas spriedzes pilnas. Pats labprāt staigāju pa pilsētu, apskatījos muzejus, pilis, visu Rīgas skaistumu. Patīkami, ka tiek uzturēts skaistums un valsts neaizmirst par savu vēsturi. Pilsētas centrs ir iemirdzējies, daudz vietu, kur aiziet. Spēlētājiem nav laika to skatīt. Visi ir profesionāļi. Ievēro režīmu, varbūt iziet ārā uz kādu stundu.

Trenera karjeras sākumā četrus gadus kopā ar Etori Mesinu strādājāt Maskavas CSKA.
Labākais treneris Eiropā. Mesina ir treneris uzvarētājs. Zina, kā uzvarēt. Profesionāli attiecas pret sevi. Ļoti prasīgs, ar fenomenālu pasniedzēja talantu. Tiešs un skaidrs. Zina, kā paskaidrot. Liels skolotājs.

Kā viņa vadībā notika gatavošanās Eirolīgas spēlēm?
Tajā šobrīd neiedziļināšos. To nosaka kluba iekšējais nolikums. Gatavošanās pasākumu mērķis ir pirmkārt, lai komanda būtu maksimāli mobilizējusies, nepārslogota un nepārtrenēta. Visam jābūt sakārtotam tā, lai uzvarētu.

Esmu pateicīgs visiem treneriem, ar kuriem izdevies strādāt kopā. Gan kā spēlētājam, gan trenerim. Viņu vidū Dušanam Ivkovičam, Deividam Blatam, Krievijas treneriem ar lieliem vārdiem. Visiem! Cik dzīvo, tik ilgi jāmācās. Nepieciešams pakāpeniski attīstīties. Iegūt sev jaunu un neapstāties pie viena modeļa. Būt mācīšanās procesā.

Uzvara Eiropas U20 čempionātā ir tuvāka sirdij nekā uzvara Eiropas kausā?
Domāju, ka nevar tā dalīt. Uzvaras ir kā bērni. Tās nevar sadalīt. Nemīlēsi puisēnu vairāk nekā meiteni. Visi bērni ir mīļi.

Kā nokļuvāt Krievijas jaunatnes izlases vadībā?
To nolēma Krievijas basketbola savienības treneru padome. Paldies pienākas CSKA klubam, kurš man uzticējās un deva iespēju savienot darbu valstsvienībā ar tiešajiem pienākumiem. Vienlaikus tā ir liela atbildība par komandu un rezultātiem. CSKA centās visādi palīdzēt un maksimāli atbalstīja.

Šovasar strādāju studentu izlasē. Federācija un studentu basketbola asociācija ASB uzticēja vadīt komandu Universiādes spēlēs Ķīnas pilsētā Šeņženā. Labāko sniegumu parādīt neizdevās. Pusfinālā zaudējām Serbijai. Citādi spēlētājiem tā bija laba pieredze. Man tā parādīja, ka nepieciešams ieguldīt daudz darba, lai celtu basketbola līmeni Krievijā. Daudzi spēlētāji startē jaunatnes komandās, cenšas iekļūt Premjerlīgas klubu sastāvos.

“Unics” sastāvs ir ļoti pieredzējis. Vai varat nosaukt jaunos spēlētājus no jaunatnes izlasēm, kuri atrodas pieejās lielajam klubam?
Mūsu rindās ir Pjotrs Gubanovs no studentu izlases, sastāvā trenējas Dmitrijs Golovins. No jaunatnes komandas aizsargi Aleksandrs Kļujevs, Dmitrijs Krjukovs, uzbrucējs Romāns Ļegoņkovs Viņiem ir izredzes nākotnē iekļūt lielajā komandā.

Kā vērtējat VTB līgu un tās iespējamo apvienošanos ar Krievijas čempionātu?
Tas vairāk ir jautājums kluba vadītājiem. Mums jāgatavojas rītdienas spēlei, bet tāds globāls jautājums atrodas kluba vadītāju un līgas kompetencē. Mums ir svarīgi cienījami nospēlēt katrā turnīrā. Nedalām tos un katrā spēlē cīnāmies ar maksimālu atdevi. Par turnīru tālāko statusu jāspriež lēmējvarai.

Kas ir jūsu pirmais treneris?
Jurijs Ivanovičs Pahmutovs. Viņš ir pie labas veselības. Trenē bērnus.

Vai ir grūti trenēt jaunāko brāli Zaharu?
Nē, jo abi profesionāli attiecamies pret darbu. Distances nav, taču ievērojam disciplīnu un komandas reglamentā noteikto.

Vēlējums Latvijas basketbola līdzjutējiem?
Novēlu atbalstīt savu komandu. Galvenais, lai Latvijā basketbolu mīlētu, apmeklētu un atbalstītu. Darītu to no tīras sirds. Un, ja tā dara, tad izdosies.

Nākamajā gadā Deivids Blats noslēgs karjeru Krievijas izlasē. Ir ambīcijas?
Domāju, par to vēl pārāk ātri runāt. Tagad mana prioritāte ir Kazaņas “Unics”.

Autors pateicas “VEF Rīga” menedžerim Emīlam Tomam par sadarbību intervijas tapšanā.