Māris Noviks ASV: cik izmaksā studentu elites komanda?

Industrija – tas ir pirmais vārds, kas nāk prātā, domājot par ASV studentu sportu. Četrsimt tūkstoši studējošo sportistu NCAA vien. Desmitiem tūkstošu treneru, fizioterapeitu, menedžeru. Tūkstošiem informācijas nozares profesionāļu. Un desmitiem miljonu absolventu, kuri atbalsta savas skolas.

Nav tā, ka ASV viss liktu aizrauties elpai. Te nav ne augstākie debesskrāpji, ne ātrākie vilcieni, ne garšīgākie burgeri. Taču pasaules iespaidīgākās augstskolas un studentu sporta sirds ir tieši te – brīvo zemē un drosmīgo mājās, kā ironiski dzied “The Killers”.

Jāredz notiekošais ar savām acīm, lai saprastu, kā tas notiek. Redzētais liecina, ka studentu sportam ir lielāka ietekme uz ASV sabiedrību nekā uz rokas pirkstiem saskaitāmajām profesionālajām komandām.

NBA, NFL, MLB, NHL, MLS – šajās līgās kopējais sportistu skaits ir salīdzinoši mazs. Viņi atrodas “tālu”. Superzvaigznes – citā hierarhijā vai savā “burbulī”. Citos lokos, kamēr studējošie sportisti ir personīgi pazīstami teju katram iedzīvotājam.

Maz ticams, ka 99 no 100 pretimnācējiem – vai pretimbraucējiem – atrodas NBA kluba valdē vai dzīvo kaimiņos Stefenam Karijam. Viss, kas saistīts ar lielajām, profesionālajām līgām, ir komercializēts, bet īstas piederības sajūtu nopirkt nevar.

Var samaksāt 10 tūkstošus dolāru, lai aizietu lūgšanu brokastīs ar ASV prezidentu. Var nopirkt māju aristokrātu vai “jaunās naudas” rajonā. Var...par naudu var daudz, šī ir komerciālo izvēļu un alternatīvu pasaule, tomēr patiesas saites izveidojas ar to, kas ir patiesi tuvs.

Studentu sportā piederības saites ir spēcīgas, tradīcijas – ilglaicīgas un iespaidīgas. Piederība un konkurence izveidojusi tiešām iespaidīgu sistēmu.

ASV nebrīnās, ja žurnālists mēģina iegūt informāciju par studentu komandas budžetu – tiesības zināt tiek aizsargātas ar likuma spēku. “Freedom of Information Act” (FOIA) jeb informācijas brīvības likums, “Title IX” (devītais pants) – minētie likumi palīdz atrast nepieciešamo.

Nav tā, ka augstskolu sporta programmas ir ieinteresētas atklāt visu. Piemēram, Konektikutas Universitāte 2016. gada oktobrī-novembrī vienojās par līgumu pagarināšanu ar basketbola komandu treneriem Džīno Oriemmu (Geno Auriemma) un Kevinu Olliju (Kevin Ollie) līdz 2021. gadam.

“UConn” sporta direktors Deivids Benedikts (David Benedict), atsaucoties uz FOIA pieprasījumu no “USA Today”, darīja notikušo zināmu tikai 2017. gada februārī. Iemesli? Nodokļu problēmas Konektikutas pavalstī, politika, līgumu apmēri – abu pagarinājumu kopējā summa sasniedz 31 miljonu ASV dolāru.

Konektikutā – un daudzās citās pavalstīs – basketbola un amerikāņu futbola treneri ir visaugstāk atalgotie pavalsts darba ņēmēji. Piešķirt treneriem vairākus desmitus miljonus dolāru nav vienkārši, kad pavalsts Kapitolijā jālobē ikgadējais budžets, 2017. gada 23. martā atzīmēja “The Daily Campus” redakcija.

“UConn” budžeta komisija (SUBC) uz notikušo reaģēja, pārskatot universitātes sporta nodaļas (AD – Athletic Department) izdevumus 2005.-2017. gadā. Īpaša uzmanība tika pievērsta federālajām un universitātes subsīdijām – naudas piešķīrumiem, kuri nāca klāt studiju maksām (tuition fees) un ieņēmumiem no AD saimnieciskās darbības (biļetes, TV līgumi, atribūtika utt.).

Izmeklēšanu rosināja universitātes sabiedrības pieaugošās bažas par subsīdiju pieaugumu sporta nodaļai laikā, kad tika samazināts akadēmisko programmu skaits, bet Konektikutas pavalsts izjuta “jostu savilkšanas” politiku.

Izmeklēšana koncentrējās uz pieciem jautājumiem:

1) Kā mainījās subsīdiju apmērs laika gaitā?
2) Cik lielas bija subsīdijas, salīdzinot ar citām augstskolām?
3) Kuras komandas un cik daudz tiek subsidētas?
4) Kā subsīdijas samērojamas ar citām “UConn” budžeta sastāvdaļām?
5) Kāda ir “UConn” sporta nodaļas stratēģiskā plānošana budžeta jautājumos?

Budžeta komiteja konstatēja, ka 2005.-2017. gadā sporta nodaļas izdevumi pieauga par 70% – no 47 miljoniem līdz 80 miljoniem ASV dolāru. “UConn” ir 16 sporta komandas – astoņas vīriešiem un astoņas sievietēm.

Minētajā laikā lielākos panākumus guva “UConn” sieviešu un vīriešu basketbola komandas. Viņu sekmes palielināja AD ienākumus par nepilniem 10%, savukārt lauvas tiesu pieauguma – 83% no 33 miljoniem 2017. gadā – veidoja “UConn” subsīdijas.

Subsīdiju apmērs 12 gadu laikā pieauga gandrīz deviņas reizes – no 3,5 miljoniem 2005. gadā līdz aptuveni 31 miljonam 2017. gadā. Ja sākuma gadā subsīdijas veidoja 7,3% “Huskies” budžeta, 2017. gadā to īpatsvars sasniedza 38,6%.

Kā veidojās 80 miljoni? Nedaudz vairāk kā pusi – 40,9 miljonus dolāru – veidoja sporta komandu ieņēmumi. Studiju maksas pievienoja 8,3 miljonu dolāru, bet subsīdijas – 30,9 miljonus dolāru. Divpadsmit gadus iepriekš – attiecīgi 37.6, 6.0 un 3.5 miljoni dolāru.

Izmeklēšana konstatēja, ka vairākums sporta nodaļu ASV saņem subsīdijas – 2014. gadā to apjoms svārstījās no 0,0 līdz 36 miljoniem dolāru, proporcijai budžetā veidojot no 0,0 līdz 90,0%. “UConn” 2014. gadā saņēma ceturto lielāko subsīdiju – 27,2 miljonus dolāru.

“UConn” futbolistu izdevumi 2014. gadā bija 15,38 miljoni dolāru, bet vairāk nekā pusi no tā – 7,5 miljonus – nosedza, pateicoties dāsnajām subsīdijām.

Labākā finanšu situācija togad bija “UConn” vīriešu basketbola komandai. Tās izdevumi sasniedza 8,5 miljonu dolāru, bet ieņēmumi, pateicoties lieliskajam startam un TV naudai, veidoja 10,9 miljonus dolāru.

Universitātes “big 3” trešās lielās pārstāves – “UConn” sieviešu basketbola komandas – izdevumi 2014. gadā sasniedza 6,3 miljonus dolāru. Ieņēmumi, neskaitot subsīdijas, veidoja 4,0 miljonus dolāru. Trīs gadus vēlāk sieviešu komandas izdevumi pieauga līdz 7,8 miljoniem dolāru.

Budžeta komisija atzīmēja, ka AD pārskatīja un noslēdza jaunus līgumus ar basketbola komandu treneriem, nekādā veidā neinformējot sabiedrību. Secinājums – pašreizējais subsīdiju apmērs sporta nodaļai nav uzturams ilgtermiņā.

Komisija ieteica sporta nodaļai sadarbībā ar “UConn” budžeta un plānošanas biroju izstrādāt daudzgadu stratēģiju, lai līdz 2022. gadam samazinātu subsīdiju apmērus līdz 2010. gada līmenim.

SUBC arī ieteica, ka atjaunotie stratēģiskie plāni katra gada oktobrī un aprīlī jāiesniedz “UConn” Senātam. Vēl viens ieteikums paredz, ka sporta nodaļas finanšu ziņojums NCAA jāpublicē “UConn” mājas lapā.

“UConn” izdevumi sportam – 80 miljoni dolāru 16 komandām, tai skaitā apmēram puse amerikāņu futbolistiem un basketbolistiem – sniedz labu ieskatu par studentu elites sportam pieejamajiem līdzekļiem.

Sportacentrs.com aplēses liecina, ka NCAA čempionāta līmeņa sieviešu basketbola komandu budžeti svārstās 2-8 miljonu dolāru apmērā. Vīriešu komandām 5-20 miljonu dolāru apmērā.

Salīdzinājumam, turīgākās vīriešu lakrosa komandas “Syracuse” budžets 2016./2017. gada sezonā bija 3,1 miljons dolāru (otrajā vietā ar 2,5 miljoniem ir “Duke”). Jāatzīmē, ka “Orange” vīriešu lakrosa komanda izcīnījusi 15 nacionālos titulus, ieskaitot 10 triumfus NCAA čempionātā.

“Syracuse” sieviešu lakrosa komanda 2017. gadā arī bija turīgākā ASV ar 2,6 miljonus dolāru budžetu. Sieviešu lauka hokejā līdere ar 1,9 miljoniem dolāru ir “Michigan” (“Syracuse” 1,7 miljoni – 2015. gadā komanda pirmo reizi uzvarēja NCAA čempionātā).

Vīriešu futbolā “UConn” ir pirmajā vietā ar 2,1 miljoniem dolāru. Sieviešu ledus hokejā “Wisconsin” gada budžets ir 3,3 miljoni (“Syracuse” ar 2,3 miljoniem ir trešajā vietā).

Vīriešu airēšanā pirmo vietu ar 2,2 miljoniem ieņem “Washington”. Tiesa, vīriešu airēšana tehniski atrodas Studentu airēšanas asociācijas (Intercollegiate Rowing Association), nevis NCAA paspārnē.

Sieviešu airēšana, atšķirībā no vīriešiem, atrodas zem NCAA spārna – “Texas” savām meitenēm gadā tērē 3,2 miljonus dolāru, bet “Syracuse” ar 2,4 miljoniem atrodas sestajā vietā.

Pārejam pie “Big 3”. Sirakjūsas vīriešu basketbola komandas budžets 2016./2017. gada sezonā bija sestais lielākais ASV, veidojot 13,3 miljonus. Pirmajā vietā ar 19,5 miljoniem dolāru izvirzījās Maika Kžiževska trenētā “Duke”.

“Syracuse” sieviešu basketbola komandai minētajā gadā bija 11. lielākais budžets NCAA pirmajā divīzijā – 5,5 miljoni ASV dolāru. Pirmajā vietā – protams, “UConn” ar 7,8 miljoniem dolāru.

TTT spēlētāja Aivija Slotere 2017. gada pavasarī absolvēja “Florida State”. Tās sieviešu basketbola komandas budžets togad bija pirmajā vietā “Atlantic Coast Conference” līgā un veidoja 7,0 miljonus dolāru.

Un, noslēgumā, amerikāņu futbols. “Orange” budžets – 22 miljoni, taču tikai 50. vieta ASV. Līdere? “Alabama” ar 62,3 miljoniem dolāru, kamēr ACC turīgākā komanda “Florida State” saviem futbolistiem atvēlēja 48,3 miljonus.

Minētie izdevumi, atbilstoši federālajai terminoloģijai, neietver sporta infrastruktūras – arēnu un stadionu – uzturēšanai paredzētos līdzekļus.

Raksta beigu daļā apskatīsim Kitijas Laksas, Janetas Rozentāles un Luīzes Šeptes pārstāvētās “South Florida” universitātes izdevumus sportam. Floridā izdevās iegūt visjaunākos datus – finanšu pārskatu par 2018. gadu, kas publicēts 2019. gada 7. martā.

“South Florida” sporta sistēmā ir 17 komandas. Astoņas vīriešiem – beisbols, basketbols, kross, amerikāņu futbols, golfs, futbols, teniss, vieglatlētika. Deviņas sievietēm – basketbols, kross, burāšana, golfs, futbols, softbols, vieglatlētika, teniss un volejbols.

Sporta programmas kopējie izdevumi 2018. gadā veidoja 51,7 miljonus dolāru (precīzi 51 710 233). Kāds bija līdzekļu sadalījums pa komandām un sporta veidiem?

”South Florida” sporta komandu budžeti 2018. gadā

Ievērojamu daļu budžeta veido naudas piešķīrumi studentiem (student aid) – stipendijas, granti vai cita veida finanšu palīdzība. Kopējā summa – 6,212 miljoni dolāru. Vīriešu komandas 2018. gadā saņēma 3,826 miljonus jeb 62% palīdzības.

Ņemot vērā, ka “South Florida” astoņos sporta veidos ir 238 sportisti-vīrieši, vidēji viens studējošais sportists no sportam paredzētajiem izdevumiem varēja rēķināties ar 16 075 dolāru lieliem tēriņiem.

Sieviešu komandām tika atvēlēti 2,385 miljoni dolāru. Sadalot līdzekļus 208 sportistēm, vidējā summa ir nedaudz lielāka par 11 tūkstošiem dolāru. Viņas saņēma 38% kopējo līdzekļu.

Tātad, “Bulls” sistēmā ir 446 studējošie sportisti. Daļa no viņiem, īpaši vieglatlēti, nosacīti startē divās – iekštelpu un ārtelpu – sezonās. Pieskaitot šos datus, var matemātiski palielināt sportistu skaitu līdz 561 sportistam, bet realitātē paliek 446 cilvēki. Un pāris simti personāla.

USF Bulls

Sistēmā ir 15 galvenie treneri. “South Florida” sporta nodaļa pārskatā norādījusi viņu vidējo atalgojumu. Septiņu vīriešu komandu galvenie treneri vidēji gadā – pirms nodokļiem – saņem 371 tūkstoti dolāru.

Astoņu sieviešu komandu galveno treneru vidējais atalgojums ir 153 tūkstoši dolāru. Amerikāņu futbola un basketbola treneri, protams, saņem vairāk par vidējiem skaitļiem. Atceramies, ka apskatā aplūkota pirmās divīzijas augšgala programma. Zemākajās līgās summas ir krietni mazākas.

Finanšu pārskatā ir sadaļa “Operatīvās izmaksas” jeb nosacīti fiksētie izdevumi. Tie attiecas uz spēļu dienām, ietverot naktsmītņu izmaksas, ēdienreizes, transportu, uniformas un ekipējumu.

Vīriešu basketbola komandas operatīvās izmaksas veido 1,017 miljonus dolāru. Komandā ir 16 basketbolisti, tātad nosacīti uz vienu sportistu tiek izlietoti 63 tūkstoši dolāru (jāatceras, ka sadaļā iekļauts arī treneru un personāla ekipējums, bet viņi nav 16 minēto sportistu vidū).

Sieviešu basketbola komandas fiksētie izdevumi veido 886 tūkstošus dolāru. Katrai no 13 spēlētājām – vidēji 68 tūkstoši dolāru. Minētie izdevumi attiecas tikai uz spēļu dienām (game-day expenses only).

Ieņēmumos tiek ieskaitīti visi ieņēmumi no studentu sporta aktivitātēm, tai skaitā pārskaitījumi no “American” līgas, ieguvumi no NCAA turnīra (ja komanda tajā piedalās), reklāmas, uzkodu un suvenīru pārdošanas, sporta nometnēm, biļetēm, absolventu ziedojumiem un citādi.

Sieviešu basketbola komandas ieņēmumi 2018. gadā veidoja 1,218 miljonus dolāru, savukārt vīriešu komandai attiecīgajā ailē redzams skaitlis 4,732 miljoni.

“South Florida” visu komandu galvenie treneri summā saņēma 3,824 miljonus dolāru, bet kopējais personāla algu budžets veidoja 7,539 miljonus dolāru. Studentu palīdzība sasniedza 6,212 miljonus, spēļu dienu izdevumi – 7,67 miljonus.

Pēdējā apakšpozīcija pārskatā ir rekrutēšanas izdevumi. Jauno sportistu meklēšanai un piesaistei atvēlēti 1,019 miljoni dolāru. Vīriešu komandas tam izlieto 724 tūkstošus dolāru – pēc Sportacentrs.com aplēsēm vidēji 12 tūkstošus uz jaunpienācēju.

Sieviešu komandām rekrutēšanai pieejami 294 tūkstoši dolāru – maksimums, seši tūkstoši uz vienu jaunpienācēju. Zinot treneru aktivitāti, ievācot ziņas par spēlētājiem, nebūtu pārsteigums, ja realitātē tiktu iztērēts vēl vairāk.

Apskatītajās pozīcijās (subset expenses) sporta komandu rīcībā bija 22,441 miljons dolāru. Pārējie komandu izdevumi veidoja 8,526 miljonus dolāru, summā sasniedzot 30,97 miljonus dolāru.

Izmantotie resursi:
https://senate.uconn.edu/wp-content...
https://www.syracuse.com/orangespor...
dailycampus.com

Autors pateicas USF komunikāciju direktora asistentei Lorijai Gārnetai (Lorie Garnett) par sadarbību pārskata tapšanā