Anastasija Veremejenka: "Pēc neveiksmīgā sākuma treneris Dikeulakoss sāka lamāties"

Rīdzinieces pabeidza mājas cīņas Eirolīgā ar trīs uzvarām septiņās spēlēs. Janvārī izdevās izcīnīt ļoti vērtīgus panākumus pār Beļģijas čempioni “Castors Braine” un Mersinas “Čukurova”, tomēr pēdējā spēlē pret Orenburgas “Nadežda” tika piedzīvots sāpīgs zaudējums.

Aija Klakocka, "TTT Rīga" kapteine

"Ja būtu uzvarējušas, atrisinātu visus jautājumus. “Čukurova” un “Castors Braine” spēles labvēlīgo iznākumu treneri pateica tikai pēc spēles. Arī pašas koncentrējāmies Orenburgai – tas bija svarīgāk par citu komandu rezultātiem.

Grūti pateikt, kāpēc otrajā puslaikā apstājāmies. Trešajā ceturtdaļā pagāja daudz laika, kamēr guvām pirmos punktus. Manuprāt, kāds par daudz uzņēmās, gribēja nospēlēt viens pret vienu. Pretinieces labi “saslēdzās”, radot mums problēmas uzbrukumā. Nekrita no ārpuses, vajadzēja vairāk nostrādāt uz apakšu.

Izcīnījām atlēkušās bumbas uzbrukumā un tikām pie metieniem, bet nevarējām realizēt. Domāju, ka vajadzēja pastiprināt spiedienu, spiest uz iekšu. Citreiz par daudz paļaujamies uz trīspunktu metieniem. Ja neiekrīt, kļūst grūti spēlēt.

Fiziski trīs nedēļu pauze Eirolīgā neietekmēja. Arī spēļu prakse mums bija. Pirmais puslaiks izvērtās veiksmīgs, tāpēc, domāju, ka pauze neko neietekmēja – nākamajās 20 minūtēs vajadzēja pašām vairāk saņemties.

Ņemot vērā, ka man bija problēmas ar celi, veicu papildus vingrojumus. Iesildos ar lecamauklu, lai būtu maksimāli gatava pirms iesildīšanās ar komandu.

Vajadzētu izcīnīt vēl vienu uzvaru. Panākuma gadījumā Venēcijā automātiski nodrošināsim vietu Eirokausa ceturtdaļfinālā. Otrkārt, jāpierāda katrai sev, ka mēs to varam – ceturtā uzvara Eirolīgā dotu pienesumu sezonas turpinājumam."

Anastasija Veremejenka, "Nadežda" spēlētāja

"Pirmajās minūtēs nedaudz apjukām – TTT mājās vienmēr spēlē ļoti agresīvi. Pēc neveiksmīgās pirmās ceturtdaļas treneris (Jorgs Dikeulakoss) sāka lamāties. Savācāmies, vairāk koncentrējāmies gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Noķērām!

Devāmies divkāršajā izbraukumā. Svētdien spēlējām Vidnojē pret Maskavas apgabala “Sparta&K”, trešdien Rīgā. Klājās smagi, taču labi, ka vispirms devāmies uz Maskavu – līdz Rīgai nav tālu, tāpēc ātri pieradām. Orenburga atrodas tālu, tāpēc divkārši un trīskārši izbraukumi gadās bieži.

“Nadežda” rindās esmu atgriezusies pēc gandrīz astoņu gadu pārtraukuma (no 2012. līdz 2019. gadam Veremejenka pārstāvēja Stambulas “Fenerbahce”). Visa komanda mainījusies – no 2012. gada nav palikusi neviena spēlētāja. Arī vadība nomainījusies – var teikt, ka viss mainījies par 90%.

Šogad Eiropas meiteņu basketbola līga svin 20 gadu jubileju. Atceros, kā uzvarējām EGBL, pārstāvot Minskas olimpisko rezervju skolu (RGUOR). Izveidojās ļoti laba komanda. Viena no mūsu sīvākajām konkurentēm bija “Rīdzene”, taču spējām izcīnīt uzvaras.

Uzskatu, ka Eiropas meiteņu basketbola līga ir lieliska – un bērniem vienmēr tāda bijusi. Ir sarežģīti spēlēt tikai savā valstī. EGBL piedalās ļoti daudz valstu – piemēram, Latvija, Lietuva, Igaunija. Bērniem tā ir ļoti laba iespēja parādīt sevi Eiropas līmenī. Līga ir ļoti vajadzīga. Priecājos, ka tā turpina pastāvēt.

EGBL nekad nav viena spēle. Tie ir izbraukumi un jaunas satikšanās. Aizbrauc uz nedēļu, spēlē, iepazīsti jaunus cilvēkus, sarunājies, komunicē. Ļoti forši, ka iespējams apmeklēt jaunas pilsētas. Arī tāli un gari izbraukumi, taču bērniem bija jautri. Esmu pārliecināta, ka bērni arī tagad to izbauda. Tas ir forši!"