Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:1, Did:0, useCase: 0

Liene Jansone: "Mūsu trumpis ir spēja vienai otru papildināt"

Liene Jansone bija viena no Latvijas izlases līderēm aizvadītajā Eiropas čempionāta atlases turnīrā basketbolā. Basketboliste, kas nākamo sezonu aizvadīs Spānijas čempionvienībā “Avenida”, intervijā portālam eSports.lv stāsta par savām gaitām basketbolā.

Ņemot vērā, ka gan Tavs tēvs, gan māte ir basketbola treneri, šķiet, citas izvēles kā, ka Tu spēlēsi basketbolu, nebija?
Protams! Jau no mazotnes sevi atceros ar bumbu rokās. Vasaras nometnēs skraidīju ar bumbu apkārt. Tētis spēlēja, mammai bija treniņi vai arī viņa trenēja meitenes. Es uzskatu, ka nebija izvēles, tāpēc izlēmu spēlēt basketbolu.

Neko citu nemaz nepamēģināji?
Bērnībā es dejoju tautas dejās. Piecus gadus nodejoju tautas deju grupā “Cielaviņa”. Vienu brīdi pat bija tā, ka no rīta bija skola, pusdienlaikā dejošana un vakarā treniņš. Tā kā es nevarēju visu apvienot, tajā brīdī bija jāizlemj – es izvēlējos basketbolu. Vēl gan bija arī modernās dejas un rokenrols, bet basketbols ņēma virsroku. Taču dejot man ļoti patīk.

Cik gados pievērsies basketbolam?
Kad sāku iet skolā – apmēram 6 vai 7 gadu vecumā. Līdz tam es tikai bumboju līdzi mammai un tētim, bet tā nopietnāk ar basketbolu sāku nodarboties, uzsākot skolas gaitas.

Kad saprati, ka vēlies to darīt profesionālā līmenī?
Amerikā, kad bija jāapvieno mācības ar basketbolu. Es redzēju, ka tur pret to attiecas ļoti nopietni. Sapratu, ka tas varētu būt mans dzīvesveids. Pirms tam pārliecības nebija – cik nu Latvijā uzspēlēju... Radās iespēja aizbraukt uz ASV un tikai tur es tā īsti sapratu, kas ir basketbols priekš manis.

Agrāk vasarās piedalījies arī ielu basketbolā. Tā bija tikai kā atslodze no sezonas, vai arī deva kaut kādas jaunas iemaņas?
Pirmkārt, protams, tā bija atslodze. Vēlāk gan izrādījās, ka tas ir pat sarežģītāk, jo tas tomēr ir asfalts un jāspēlē 3 pret 3 – nebija īsti, kur ieskrieties, taču man patīk tāda spēle, kur var pacīnīties. Vienīgi žēl, ka kad sākās izlases spēles, tad mums aizliedza spēlēt strītbolu, jo pastāvēja tomēr risks dabūt traumas. Vasarās vairs nevarēju pati spēlēt, taču izmantoju iespēju apskatīties kā spēlē citi.

Strītbolā spēlējāt arī ģimeņu grupā. Cik bieži tagad ģimenei izdodas sanākt kopā kādā sporta pasākumā?
Ļoti, ļoti reti. Nesen ciemos bija atbraukuši vācieši un vajadzēja spēlēt basketbolu. Mūsu komandā bija mamma, tētis, es, māsa un māsas draugs. Tā, ka mēs visi esam baigie basketbolisti un atkal uzspēlēt kopā bija baigi forši. Strītbolā mums sanāca spēlēt pret Kambalu un Valteru ģimenēm. Parasti jau komandās spēlēja vecāki un viens dēls, bet mums bija vecāki un meita. Vēl tagad atceros kā cīnījāmies pret Kambalu ģimeni, bet Valterus pat sanāca uzvarēt. Atceros kā Elizabetes ielā mēs Valterus sasitām [ilgi un sirsnīgi smejas].

Pastāsti, kā nonāci līdz lēmumam doties uz Ameriku.
Pusgadu man bija pārdomu laiks. Es pat paspēju Latvijā kaut kādā biznesa koledžā iestāties. Bet, kad pienāca laiks dot atbildi, tad vienkārši atsūtīja ziņu, ka man jābūt. Bija tāda iespēja, bet es neticēju līdz pēdējam brīdim, ka tiešām mani Amerikā kāds ievēros un, ka es varētu tikt koledžā. Tas man bija pārsteigums pašai. Bija grūti, jo es esmu ģimenes cilvēks. Agrāk tomēr biju pieradusi visur būt kopā ar mammu un tēti. Tā kā Gunta Baško jau bija ASV, tad man bija vieglāk saņemties un aizbraukt.

Kādi bija lielākie ieguvumi spēlējot Amerikā?
Tur treneri vairāk ar spēlētāju individuāli strādā. Arī man norādīja uz vājajām vietām, teica pie kā ir jāpiestrādā un to es arī darīju. Tur uzsvēra, ka jāstrādā smagi, vienmēr jābūt pozitīvam, jāizliek no sevis viss, ko tu vari. Tieši individuālais darbs ar mani, bija tas, ko es ieguvu visvairāk kā spēlētāja.

Neilgi pirms WNBA drafta Tu guvi savainojumu. Cik lielā mērā tas ietekmēja to, ka netiki draftēta?
Tas bija ļoti sāpīgi. Sezonu es biju nospēlējusi ļoti labi un tieši februārī man atgadījās salauzt roku. Man bija ļoti laba daktere, kas mēģināja mani “savest kārtībā” un man izdevās tikt uz Ņujorkas “Liberty” treniņnometnes pēdējām dienām (tiesa, Lienei bija speciāls rokas aizsargs – aut.), bet tas bija par maz, jo aptuveni 7-8 nedēļas es nebiju darījusi neko. Savainojums ietekmēja ļoti daudz un tas bija sāpīgs brīdis, taču bija to jāpārvar un jācīnās tālāk.

Kādi, Tavuprāt, bija iemesli kāpēc šogad neizdevās iekļūt WNBA kluba “Liberty” sastāvā?
Es domāju, ka galvenokārt, nezināšana uz ko es īsti braucu. Zināju, ka tur būs grūti, bet es īsti to neaptvēru. Man nebija arī pārliecības un vajadzīgās attieksmes. Šķita, ka viss būs diezgan vienkārši, taču aizbraucot uz turieni, sapratu, ka nemaz tik vienkārši nav. Man tas viss bija pārsteigums – es nezināju, kas mani sagaida, kā tas viss notiks. Šogad es to redzēju un daudz ko ieguvu. Ja nākamgad braukšu atkal, tad šoreiz to darīšu ar pilnīgi savādāku motivāciju, pilnīgi savādāku attieksmi. Tur ir jācīnās pašai par sevi, bet šogad es laikam vēl nebiju tam gatava un trūka pieredzes.

Kā juties, nokļūstot starp pieredzējušām WNBA spēlētājām?
Tās jaunās spēlētājas, kas mēs tur bijām, atnācām izdarījām savu darbu un ar respektu skatījāmies uz WNBA spēlētājām. No viņām daudz ko varēja iemācīties. Pašas savu darbu darījām kā pratām, taču tikt pamanītām trenera acīs, bija grūti.

Izlasē debitēji tikai 2005. gadā. Kāpēc debija nenotika agrāk?
Tam bija savi personiski iemesli un es nenožēloju, ka debija notika tik vēlu. Patiešām, man bija savi iemesli, kāpēc es negribēju tik ātri atgriezties Latvijā, bet tas nebija tāpēc, ka es negribēju spēlēt. Bija jāpadara kaut kas “savs” līdz galam, tur un tajā brīdī, lai es varētu mierīgi atgriezties Latvijā un debitēt, tad, kad tam bija jānotiek.

eSports.lv lasītājiem atklāsi iemeslu?
[smaida] Nē, kā jau teicu – tas bija kaut kas ļoti personisks.

Kāpēc pēc ASV devies uz Izraēlas komandu, nevis kādu klubu spēcīgākā Eiropas līgā?
Pirmkārt, man jāpasakās savam aģentam – man ir ļoti labs aģents, kuram es uzticos. Mēs aprunājāmies un nolēmām, ka jāatrod komanda, kur es varētu spēlēt pietiekami daudz un uzrādīt labu statistiku, lai mani ievērotu arī citur, jo pēc Amerikas, es Eiropā tomēr biju jauniņā. Nākamajā sezonā es nokļuvu Spānijā – gribēju tur spēlēt un atzīšos, ka nokļuvu tur ātrāk, nekā pati cerēju.

Izraēla ir diezgan “karsts” reģions. Pirms devies, nebija bail?
Bija. Mamma zināja, ka man ir bijuši arī citi piedāvājumi un teica: “Lūdzu, dari ko gribi, bet uz Izraēlu tu nebrauksi”. Pēc tam es aprunājos ar daudzām spēlētājām, kas tur spēlē, ar cilvēkiem, kas tur ir. Sākumā jau bija bail, ka ir karavīri ar automātiem, pārbauda tevi, bet ar laiku pieradu. Nav jau tik traki, kā rāda ziņās. Centos neskatīties TV un nelasīt avīzes.

Kā vērtē Izraēlā pavadīto laiku?
Izraēlā pavadīju vienu sezonu. Mana komanda netika “play off” un tāpēc sezona beidzās ātrāk, nekā domāts. Es uzskatu, ka aizvadīju tur ļoti labu periodu. Mans mērķis bija nospēlēt labi, parādīt sevi kā spēlētāju un iegūt labu statistikas rādītājus, lai pēc tam jau varētu mēģināt iekļūt kādā augstāka līmeņa komandā.

Arī spēlējot pirmo sezonu Spānijā sasniedzi lieliskus statistikas rādītājus...
Par gadu, ko esmu nospēlējusi Spānijā, iespaidi ir vislabākie. Protams, bija savi plusi un mīnusi, taču galvenais bija izdarīt savu darbu tā, lai treneri ir apmierināti. Jau sezonas vidū es zināju, ka gribu palikt Spānijā, jo man tur iepatikās, patika arī stils kādā tur spēlē. Man svarīgākā ir vieta, kur es esmu un kādi cilvēki man ir apkārt. Par mani interesējās daudzi spāņu klubi un vaicāja par maniem nākamās sezonas plāniem. Bija piedāvājumi arī no Krievijas un Francijas klubiem.

Šogad spēlēsi čempionvienībā “Avenida”. Komandas sastāvs izskatās iespaidīgs, arī vairākas WNBA spēlētājas. Kā, Tavuprāt, spēsi iekļauties komandā?
Domāju, ka spēšu. Man būs vieglāk, nekā spēlētājām, kas tur vēl nav spēlējušas. “Avenida” treneris mani ir redzējis un zina uz ko es esmu spējīga – tāpēc jau arī komanda vēlējās parakstīt līgumu ar mani. To, ka būs jāpacīnās, es apzinos, jo konkurence ir liela un komanda laba, bet citas domas kā būt vienai no pamatsastāva spēlētājām, man nav.

Kā ir ar cerībām debitēt WNBA? Mēģināsi atkal?
Jā, centīšos. Pirmais solis ir sperts – es esmu tur bijusi, redzējusi kā viss notiek. Šogad es spēlēšu labākā klubā, piedalīšos Eirolīgas turnīrā un tas arī domāju nepaliks nepamanīts. Viņi [WNBA kluba “Liberty” vadība – aut.] noteikti sekos līdzi. Man bija pārsteigums, ka divus gadus pēc koledžas beigšanas, viņi zināja kā man gājis gan Izraēlā, gan Spānijā. Ceru, ka nākamgad “Liberty” komandā noturēšos ilgāk.

Ja iekļūsi “Liberty” sastāvā, tas nozīmēs, ka izlasei varēsi pievienoties pēdējā brīdī, kā tas bija ar Zani Teilāni šogad.
Jā, bet nākamvasar būs vairāk laika sagatavoties, jo Eiropas čempionāts Itālijā sāksies tikai 24. septembrī. Ja man izdosies spēlēt WNBA, tad tik un tā man būs vairāk laika iejusties Latvijas izlasē, nekā tas bija Zanei. Nebūs viegli, taču es esmu gatava cīnīties un godam pārstāvēt Latvijas izlasi.

Kuras no Latvijas basketbolistēm vēl varētu iekļūt WNBA?
Pirms drafta Zane Teilāne teica: “Ja jau Ieva [Kubliņa] un Liene netika, kur tad es...” Zane pierādīja, ka var. Protams, tur ir savā ziņā daļa laimes spēles un daudz politikas, bet es uzskatu, ka daudzas no mūsu izlases var tikt. Arī Beļģijai un Slovākijai, pret kurām spēlējām Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā, ir savas WNBA spēlētājas, bet mēs ar viņām cīnījāmies un uzvarējām. Tas apliecina, ka mēs varam!

Pēc pēdējā Eiropas čempionāta izteicāt neapmierinātību ar trenera Otersona darbu. Kas bija tās lietas, kas trenera darbībā neapmierināja?
To, ka panākums bija vēsturisks un daudzu atmiņās paliks vēl ilgi, ir fakts, tomēr es ceru, ka sasniegsim vēl labākus rezultātus. Domāju, ka mīnuss bija tas, ka treneris Otersons vēl nebija strādājis ar sievietēm un viņš neizprata mūs tā, kā mēs to vēlējāmies. Dažbrīd likās, ka viņš nevēlas mūs saprast un uzklausīt. Tas bija nepatīkams moments, tāpēc arī bija tāda liela ažiotāža. Mēs sapratām, ka nevēlamies to turpināt.

Kā Tu vērtē tagadējo izlases treneri Aināru Čuksti?
Viņš līdz šim bija strādājis ar jauno meiteņu izlasēm, bet pats galvenais, ka viņam vispār bija pieredze darbā ar sievietēm. Es jau viņu pazīstu sen, viņš arī ir strādājis kopā ar manu mammu. Man nebija šaubu, ka viņš centīsies un darīs visu, kas jādara. Tas nav viegls darbs – būt par izlases galveno treneri, taču viņš centās un redzi, ka nav nekādas protesta vēstules [smejas]. Uzreiz pēc uzvaras Beļģijā mums bija neliels pasākums ar LBS vadību un uzreiz viņi jautāja: “Vai būs vēstule?” uz ko visas spēlētājas atbildēja, ka nē. Vadības reakcija bija: “Paldies Dievam, būs par vienu problēmu mazāk”.

Kā vērtē savu sniegumu atlases turnīrā?
Domāju, ka nospēlēju labi. Katrā ziņā es darīju izlases labā visu, ko varēju. Bija lietas, kas izdevās, citas mazāk. Varbūt nebiju gaidījusi, ka treneris tik ļoti man uzticēsies – dažreiz es to neizmantoju. Ar katru spēli un ar katru turnīru treneris arvien vairāk man atgādināja, ka viņš no manis sagaida daudz. Iznākums ir labs, jo mēs esam uzvarējuši un tas ir pats galvenais. Es esmu komandas spēlētāja, sevišķi jau izlasē, kur katra uzvara, katrs labi padarīts darbs man daudz ko nozīmē.

Kāds bija Zanes Teilānes ieguldījums, ņemot vērā, ka viņa pievienojās pavisam neilgi pirms kvalifikācijas turnīra?
Es uzskatu, ka to ko viņa izdarīja bija ļoti liels ieguvums. Mēs ar Ievu Kubliņu apzinājāmies, ja mums būs problēmas, kaut vai ar piezīmēm, ka laukumā nāks spēlētāja, kas cīnīsies. Protams, viņai nebija daudz laika, lai iejustos, bet mēs viņai palīdzējām, kaut vai laukumā uzkliedzot, kas jādara. Mēs pārējās bijām divus mēnešus jau saspēlējušās, tāpēc cepuri nost Zanei. Viņa mēģināja darīt savu darbu un mums ļoti palīdzēja.

Nosauc, lūdzu, izlases trumpjus, kas ļāva kvalificēties Eiropas čempionātam. Pretinieces tomēr bija spēcīgas.
Man ir liels prieks, ka mēs tik labi nospēlējām, sevišķi pēdējo spēli. Mūsu galvenais trumpis bija tas, ka mēs viena otru papildinām. Es zinu, ka daudzi ir teikuši – mums nav tik izteiktas līderes komandā kā beļģietēm tā ir Vautersa vai Žirkova Slovākijai, bet es uzskatu, ka tas arī ir mūsu trumpis – katra spēlētāja var viena otru papildināt un palīdzēt komandai uzvarēt. Mēs viena otru pilnveidojam.

Kādas cerības saistās ar Eiropas čempionāta finālturnīru?
Tas vēl ir ļoti tālu un man ir prieks, ka mēs tur vispār esam tikušas, bet es ļoti gribētu, lai mēs sasniegtu labāku rezultātu kā pirms diviem gadiem. Es zinu, ka mēs to varam, mēs spējam pilnveidoties un kļūt vēl labākas. Man izlases sakarā vienmēr ir bijuši tie augstākie mērķi. Man gribētos aizbraukt kā spēlētājai uz Pekinas Olimpiādi ar Latvijas izlasi. Eiropas čempionātā vēlamies tikt pieciniekā un uzlabot iepriekšējo sasniegumu.

Tu droši vien esi skatījusies arī kādu pasaules čempionāta spēli. Tuvākajos gados saskati tur Latviju spēlējam?
Jā, līdz 4 naktī skatījos Krievijas –ASV spēli. Ja tādas spēles rāda, nelaižu garām iespēju, tās noskatīties. Bija doma iet gulēt, bet tomēr basketbols – tā ir mana dzīve un es gribu tur būt [pasaules čempionātā – aut.]. Lietuvu uzskata par augstas klases komandu, bet mēs šovasar ar viņām cīnījāmies – uzvarēja gan viņas, gan mēs, bet tas tikai liecina, ka mums daudz kas ir pa spēkam.

Zane Teilāne izteicās, ka viņas mērķis ir uztaisīt “slam dunk” spēles laikā. Šķiet, ka arī Tu kaut kur ieminējies par to.
[Sirsnīgi smejas] Es izplatīju baumas. Bija viena prezentācija, kurā bērni man tieši pajautāja: “Liene, vai Tu vari “iespraust”?” Lai bērniem būtu interesantāk, es pateicu, ka jā [smejas]. Augums, lai es ietriektu bumbu grozā no augšas, man gluži padevies nav. Zanei ir garas rokas, un, ja viņai tas izdotos, tas būtu liels šovs par ko daudzi vēl ilgi runātu. Es ceru, ka viņai tas izdosies, piemēram, nākamvasar. Viņai ir vesels gads ko piestrādāt.

Ko vēlies sasniegt nākamsezon, Spānijas čempionvienības “Avenida” sastāvā?
Kā es jau teicu, gribu izcīnīt vietu pamatpieciniekā. Protams, arī lai man ir laba statistika un komandai veicas gan Spānijas čempionātā, gan Eirolīgā. Vēlos, lai manu vārdu ievēro arvien vairāk, lai kļūstu vēl populārāka un atzītāka Eiropā. Komandā ir daudz pieredzējušas spēlētājas un no viņām varēs gūt pieredzi. Zinu, ka treniņos būs sīva cīņa par vietu pamatsastāvā, bet es ceru progresēt un pilnveidoties.

     [+] [-]

, 2006-09-26 09:38, pirms 12 gadiem
a kādas viņai konkurentes tai Avenida?

     [+] [-]

, 2006-09-26 09:43, pirms 12 gadiem
Hehē, apspēlēja Valterus.
Un Teiālnes danks būtu ko vērts!
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2006-09-26 10:16, pirms 12 gadiem
Paldies esportam par interviju- interesanti bija lasīt!!!

     [+] [-]

, 2006-09-26 10:25, pirms 12 gadiem

Citāts:

Publicējis Indrikis
bet pati nevar iedankot


Un nekad arī nevarēs, bet tas nu galīgi nav galvenais!

     [+] [-]

, 2006-09-26 11:26, pirms 12 gadiem
Autoram Paldies, lieliska intervija!

Lienei Paldies, lieliska spēle!

     [+] [-]

, 2006-09-26 11:38, pirms 12 gadiem

Citāts:

Publicējis Syriana
Autoram Paldies, lieliska intervija!

Lienei Paldies, lieliska spēle!



Syrianai
bet Liene Spānijā noteikti vēl liks par sevi runāt augstos toņos... 100%

     [+] [-]

, 2006-09-26 12:15, pirms 12 gadiem
LIENE ir LIELISKA!!! :-)
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2006-09-26 14:46, pirms 12 gadiem
"Kādi, Tavuprāt, bija iemesli kāpēc šogad neizdevās iekļūt WNBA kluba “Liberty” sastāvā?
Es domāju, ka galvenokārt, nezināšana uz ko es īsti braucu. Zināju, ka tur būs grūti, bet es īsti to neaptvēru. Man nebija arī pārliecības un vajadzīgās attieksmes."

Tieši manas domas, tā jau likās... Jo pēc sava spēles līmeņa viņai ir jābūt WNBA spēlētājai. Tomēr Liene vairāk koncentrējas tieši uz pašu spēli un īpaši neiedziļinās kaut kādās virtuvēs u.tml. Bet WNBA ir liela virtuve, un viņi meklē šīs virtuves pazinējus!


---------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Oi, kā man patīk Jumtalapa : http://basketinfo.eclub.lv

http://www.basket.lv/titullapa/jumtalapa.jpghttp://www.basket.lv/titullapa/jumtalapa.jpghttp://www.basket.lv/titullapa/jumtalapa.jpg
---------- --------------- --------------- ----------

     [+] [-]

, 2006-09-26 14:56, pirms 12 gadiem

Citāts:

Publicējis An2
a kādas viņai konkurentes tai Avenida?



http://basketinfo06.eclub.lv/jansone-avenida.htm


Liene runā : http://www.perfumeriasavenidabaloncesto.com/FOTONEWS/LIENEJANSONE.mp3 - preses konference viņas Spānijas klubā

     [+] [-]

, 2006-09-26 17:00, pirms 12 gadiem

Citāts:

Publicējis Susliks
nez..man jau Kublina labak patik



Es jau ar uz Ieviņu tā vairāk pavelkos

     [+] [-]

, 2006-09-26 17:06, pirms 12 gadiem

Citāts:

Publicējis bb#14

Citāts:

Publicējis Susliks
nez..man jau Kublina labak patik



Es jau ar uz Ieviņu tā vairāk pavelkos



Kāpēc neviens neintervē Ievu? Viņa taču ir tik feina pēc izskata!!!

     [+] [-]

, 2006-09-26 18:39, pirms 12 gadiem
Margeladze caur internetu intervēji vai satiekoties?

     [+] [-]

, 2006-09-26 18:39, pirms 12 gadiem
Satiekoties...
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2006-09-26 22:01, pirms 12 gadiem
Es vienmēr intervēju satiekoties

     [+] [-]

, 2006-09-26 23:18, pirms 12 gadiem
Tiešām Lienei novēlu visu to labāko, vienmēr bijusi viena no manām favorītēm sieviešu izlasē
Un novēlu iedankot!

     [+] [-]

, 2006-09-27 17:53, pirms 12 gadiem
Sakarīga meitene