Labuts: "Spēļu sarunāšana ir noziegums, bet nevajag pieļaut raganu medības"

"Dzenājot bumbu pagalmā, bērnībā bieži neviens negrib stāvēt vārtos. Es gribēju - no pirmās dienas. Jo vairāk - ilgus gadus tas bija vienīgais, ko gribēju," raksta Igors Labuts. "Var teikt, ka lielāko savas karjeras daļu esmu pavadījis aizdomīgajās komandās," atzina Latvijas vārtsargs, kurš pārstāvējis Gulbenes, Ilūkstes un Daugavpils, spēlējis "FC Jūrmala" un "Babītes" rindās.

"Latvijas futbola kopiena nav plaša. Nonākot komandā, tu iepazīsti cilvēkus, trenerus, funkcionārus, spēlētājus. Tikai retajiem paveicas nonākt zinoša aģenta rokās. Bet futbolu grib spēlēt visi. Tāpēc, meklējot komandu, kur tiešām varēju stāvēt vārtos, centos izmantot katru piedāvājumu, biju ar mieru iet uz lejasgala komandām, un pat braucu uz ārzemju klubiem, kuros jaunās vadības parakstītie leģionāri no pirmās dienas saskārās ar milzīgu vecās vadības atbalstītāju "heitu"," turpina Labuts.

"Tagad saprotu - kad pirms 6 gadiem pēc manas ierašanās Portugālē presi pāršalca ziņas par to, ka Latvijā esmu piedalījies daudzās aizdomīgajās spēlēs, man vajadzēja noskaidrot, kas tie ir par mačiem, un jātaisnojas nevis mutiski, bet balstoties uz konkrētiem spēļu ierakstiem. Tikai salīdzinot šo situāciju ar Īrijā piedzīvoto, saprotu, cik vieglprātīgi uztvēru reputācijas jautājumus. Mūžīgi būšu pateicīgs gan "Athlone Town" kluba vadībai, gan, protams, visai PFAI (Īrijas profesionālo futbolistu asociācijas) komandai un maniem juristiem par to, ka viņi ir parādījuši, ka un kā par sevi var cīnīties arī ārpus futbola laukuma."

"Starp citu, esmu iesniedzis oficiālu pieprasījumu UEFA, bet aizdomīgo spēļu sarakstu tā arī joprojām neesmu saņēmis. Būšu priecīgs un pateicīgs (bez jokiem!), ja tad, kad nākamreiz tiks pieminēta mana aizdomīgo spēļu vēsture, kāds varēs atsaukties uz konkrētām spēlēm," raksta Labuts. "Pats es apgalvoju un turpināšu apgalvot - nevienus no ielaistajiem vārtiem visas savas karjeras laikā es neesmu ielaidis ar nodomu ietekmēt rezultātu. Lai gan nevaru atbildēt par visiem, kuri bija laukumā kopā ar mani, nevaru uz nevienu rādīt ar pirkstu bez pierādījumiem. Es ticu, ka spēļu sarunāšana ir noziegums, bet ar noziegumiem ir jācīnās policijai, nepieļaujot raganu medības, kas rada aktīvās darbības vīziju un novērš sabiedrības uzmanību no iekšējām problēmām dažās visai pieklājīgajās organizācijās."

"Pēc gandrīz 3 gadiem no diskvalifikācijas piespriešanas brīža 17. jūlijā Sporta arbitrāžas tiesa (CAS) ir atzinusi, kas Atlonas mačā pret Longfordu neesmu piedalījies spēles rezultāta sarunāšanā. Esmu attaisnots. Neticēju, ka šī diena pienāks, bet nu tā ir klāt - ar lēmumu, kas maina visu un vienlaicīgi nemaina neko. Es neceru, ka tie, kas neticēja man toreiz, noticēs tagad, tāpēc labāk pateikšos retajiem, kuri bija manā pusē. Protams, šī uzvara nebūtu iespējama bez visas PFAI komandas un viņu uzrunātajiem ekspertiem un juristiem. Es ceru, ka pienāks diena, kad arī Latvijā futbolistiem un sportistiem būs tāda tipa organizācija."

Šeit jāpiemin, ka šogad Latvijā nodibināta Latvijas Futbola arodbiedrība. Tā savu darbību gan sāka tikai pirms pāris mēnešiem.

"Paldies arī visiem, kas ļāva man sākt dzīvi no nulles - Babītes sporta kompleksa administrācijai un treneriem par darba vietu, maniem audzēkņiem - par milzīgu iedvesmu ikdienā, "FC Petrow" kolektīvam un īpaši M. Petrovam par uzticēšanos un iespēju ne tikai palikt sportā, bet arī darīt to tik sakārtotā vidē, kas varētu kļūt par lielisku piemēru daudzajām "lielā" futbola komandām. Paldies citām komandām un kolektīviem, kas šajos gados ļāva man pierādīt sevi - gan vārtos, gan ārpus tiem. Paldies visiem, kas turpināja spiest man roku, neko nesakot aiz muguras. Un no sirds paldies par apsveikumiem."