Kubarevs izkrata sirdi par kausa finālu, Dzavetjēri par "Spartaka" projektu

"Valmiera Glass"/ViA - "Spartaks" 3:0

Nuncio Dzavetjēri, "Spartaka" galvenais treneris: "Vispirms lieli komplimenti Valmierai un tās trenerim. Ja par spēli, manās acīs tā bija labākā mūsu spēle pret Valmieru aizvadītajās četrās reizēs [lai gan pirmajās trijās reizēs "Spartaks" uzvarēja - aut.]. Rezultāts gan ir ļoti slikts, taču gribu pateikties saviem spēlētājiem, kuri atdeva visus savus spēkus un spēlēja futbolu. Tā nebija viegla spēle, taču manā skatījumā visa starpība bija futbolistu vecumā un pieredzē. Ļāvām iesist pirmos divus vārtus pēc mūsu kļūdām. Savukārt mūsu sarkanā kartīte... Valmieras aizsargi ir ļoti viltīgi [smaida], kamēr mūsu spēlētāji ir jauni. Labi, tas ir futbols. Taču esmu mazliet dusmīgs, jo pie rezultāta 0:1 mums bija ļoti, ļoti ticama pendele. Man nepatīk runāt par tiesnešiem, taču tas ļoti izskatījās pēc 11 metru soda sitiena."

Tamazs Pertija, "Valmiera Glass"/ViA galvenais treneris: "Paldies kolēģim par komplimentu un labajiem vārdiem. Tā bija principiāla spēle ne tikai tāpēc, ka cīnāmies par [ceturto] vietu tabulā, bet arī tāpēc, ka līdz šim mēs ne reizi nebijām spējuši pieveikt "Spartaku". Vairāk par trim punktiem šī uzvara dos mums pārliecību un atbrīvotības sajūtu. Reizēm šādi mači psiholoģiski dod vairāk nekā trīs punktus. Nospēlējām kompakti. Ar komandu vienojāmies, ja taktiski nospēlēsim pareizi, tad varam viņus uzveikt. Zinām, ka "Spartakam" ir spēcīgs uzbrukums, to parāda viņu gūto vārtu statistika [tikai par sešiem vārtiem mazāk nekā līderēm "Riga" un RFS - aut.]. Taču blakus spēcīgam uzbrukumam ir vājāka aizsardzība, tāpēc viņi ielaiduši daudz vārtu [visvairāk starp visām komandām - aut.]. Tāpēc uzbūvējām spēli tā, ka mūsu aizsardzības četrinieks nedrīkstēja doties uzbrukumā, pārējam sešiniekam bija jāpiedalās. Uzskatu, ka mēs noturējām "Spartaka" uzbrūkošās darbības. Turējām viņu uzbrukumu un strādājām uz pretuzbrukumiem. Tomēr bija arī brīži, kad labi kontrolējām bumbu. Novedām spēli līdz ļoti pieklājīgam rezultātam. Uzskatu, ka 3:0 ir ļoti labs rezultāts."

Šodien daudz runājāt ar ceturto tiesnesi. Ko viņš jums teica? Kā paskaidroja nepiešķirto pendeli?
Dzavetjēri: "Runāju ar viņu, jo uzskatīju, ka tā ir pendele. Man nepatīk runāt par tiesnešiem, jo tas nav manā stilā, taču šis lēmums bija ļoti svarīgs. Ar ceturto tiesnesi runāju par noteikumiem - prasīju, vai mums [pēc Stenlija noraidījuma - aut.] laukumā obligāti jābūt sešiem Latvijas spēlētājiem. Tikai par to, jo cienu tiesnešu darbu. Manā skatījumā viņi šodien pieļāva lielu kļūdu, taču arī treneri un spēlētāji pieļauj kļūdas. Šodien šī kļūda maksāja dārgi, jo varēja būt 1:1. Varbūt mēs tāpat zaudētu, bet... Tajā brīdī spēlējām labi, mums auga pārliecība. Ja rezultāts kļūtu 1:1, iespējams, mēs progresētu. Taču tāds ir futbols, es to akceptēju. Tomēr esmu mazliet dusmīgs, jo šī kļūda mums bija ļoti nozīmīga."

Vai pirmie divi ielaistie vārti bija Kramēna individuālās kļūdas? Iepriekš viņš pārstāvēja Valmieru...
Dzavetjēri: "Jā, taču tas ir normāli - viņš vēl ir ļoti jauns. Esmu ar viņu apmierināts, jo viņš progresē. Viņam ir 19 gadi, viņš strādā un ceru, ka šī spēle viņam kļuva par lielu pieredzi. Zinu, ka viņš iepriekš pārstāvēja Valmieru. Taču viņam bija tikai šīs divas kļūdas, pārējā laikā viņš spēlēja labi. Tomēr šādā spēlē pieļautas kļūdas nozīmē zaudējumu."

Vai jums bija īpašs plāns, kā apstādināt Tolu?
Dzavetjēri: "Nē, tikai pie standartsituācijām mums bija īpašs risinājums, kā viņu segt. Viņš ir spēcīgs, taču domāju, ka bez mūsu kļūdām viņš neko daudz mums nenodarītu. Varbūt viņam patraucēja savainojums [rāda plecu - aut.]. Neskaitot šīs divas pieļautās kļūdas, mana komanda pret viņu spēlēja labi."

Kā pirms spēles skatījāties uz neizšķirta opciju - nospēlēt piesardzīgi, lai nezaudētu? No vienas puses "Spartaks" paliktu jums priekšā, bet no otras puses jums pēdējās divās kārtās vājāki pretinieki, jo viņiem jāspēlē ar "Riga".
Pertija: "Pareizu jautājumu uzdevāt, mēs necerējām uz neizšķirtu. Sapratām, ka neizšķirta gadījumā "Spartaks" saglabās pārsvaru. Godīgi sakot, tāda jēdziena kā spēlēt uz neizšķirtu mums pirms spēles nav - ja nu vienīgi pēdējās 10 minūtēs. Protams, reizēm ir situācijas, kad stratēģiski neizšķirts apmierina. Taču, tiklīdz treneris nodomās, kā nospēlēt neizšķirti, par 99% būs zaudējums. Nebūšu oriģināls, bet teikšu, kā ir - mēs pat hipotētiski neapsvērām neizšķirta iespēju. Mēs varējām zaudēt, ņemot vērā vēlmi uzvarēt - uzbrukt, atkailināt savas zonas. Bet spēlēt uz neizšķirtu mums ne tikai nebija uzstādījuma, bet pat galvā tādas domas nenāca."

Tad vaicāšu citādi - ja pēdējā kārtā jums būs vajadzīga "Riga" palīdzība spēlē pret "Spartaku", vai "Riga", jau esot čempiones statusā, spēs palikt līdz galam profesionāla un uzvarēt?
Pertija: "Ziniet, komanda var palikt līdz galam profesionāla, taču, ja viņi visu nokārtos vēl līdz pēdējai kārtai, viņi tajā var izlaist jauniešus. Varbūt dvēselē viņi gribēs uzvarēt, taču spēlēs jaunieši. Godīgi sakot, par to šobrīd nedomāju, jo muļķīgi ir cerēt uz citiem. Taču ceru, ka ikviena komanda ikvienā spēlē ies laukumā ar domu par uzvaru."

Kā vērtējat Miķelsona sniegumu šodien? Ar ko saistīti pārkārtojumi, Kārkliņu aizsūtot uz otru flangu, Miķelsonu paceļot no aizsarga par pussargu?
Pertija: "Mēs to principā izdarījām jau Liepājā. Atbalstu uzbrukuma futbolu, taču reizēm no tā cieš komanda. Tāpēc pēdējās kārtās nolēmām nospēlēt mazliet citādi. Otrkārt, arī Liepājai kā "Spartakam" ir labs uzbrukums, tāpēc mačos pret komandām, kurām ir spēcīgi nokomplektēts uzbrukums, šādi nostiprinām savu aizsardzību. Lai nav tā, ka tikai lidojam uz priekšu, bet aizmugurē paliek atvērtas zonas. Tāpēc šodien malējiem aizsargiem aizliedzām izteiktu pieslēgšanos uzbrukumiem."

Sacījāt labus vārdus par sniegumu šīs dienas spēlē, tomēr kopumā jūsu komandas rezultāti rudenī ir vāji. Vasarā bijāt tabulas augšā, tagad esat nokrituši. Vai jums ir skaidrojums, kāpēc rudens un sezonas beigas nav sekmīgas jūsu komandai?
Dzavetjēri: "Mums bija jāmainās un jāstrādā nākotnei. Esam padarījuši komandu jaunāku, mums ir cita komanda, esam zaudējuši dažus svarīgus futbolistus. Mums nav izdevies būt stabiliem. Katrā spēlē mums ir viļņi - te sākam labi un kļūst sliktāk vai otrādi. Iepriekšējā spēlē pret "Mettu" pirmais puslaiks ļoti slikts, otrais ļoti labs. Tas ir normāli jaunai komandai. Jā, esmu sarūgtināts, taču, ja paskatās no citām pusēm, esmu arī apmierināts. Kad sākām sezonu, sākām no pilnīgas nulles. Komplektējām sastāvu no nulles, veidojām komandu Turcijā, līdz vasarai kāpām tabulā augšā. Tagad esam nokrituši, taču tai pašā laikā trīs kārtas līdz turnīra beigām cīnāmies par Eirokausiem. Tas ir labi. Mums ir jauns sastāvs, kurš būs vairāk pieredzējis nākamgad. Mūsu projektam tagad ir ielikti pamati, lai strādātu nākotnē, nākamgad. Tas ir tas, ko klubs man prasa. Uzskatu, ka mums jāturpina šādā pašā garā. Domāju, mēs turpināsim strādāt ar jaunatni un progresēt. Saprotu fanu vēlmes, jo pirms diviem gadiem "Spartaks" uzvarēja Virslīgā. Taču tagad viss ir jauns. Viss. Mūsu klubam nav spēcīgas aizmugures, taču esam gudri strādājošs klubs. Mūsu prezidents ir ļoti gudrs vīrs. Viņš veido šo jauno projektu, kas, manuprāt, ir labs. Gan "Spartakam", gan Latvijas futbolam. Domāju, mums jāturpina tādā pašā veidā, lai gan šis brīdis, protams, ir sarežģīts, jo esam vīlušies pēc šī zaudējuma. Tomēr esmu pārliecināts, ka, šādi turpinot, nākotnē būsim pavisam cita komanda. Vēlamies būt eiropeiski, saprotiet mani? Strādājam šajā virzienā. Tagad ir grūti, jo pēdējos divos mēnešos nespēlējam labi. Nē, nevis nespēlējam labi, vienkārši rezultāti ir slikti, jo, kā minēju jums iepriekš, mums ir trūcis stabilitātes - te spēlējam labi, te slikti."

Tamaz, vai sastāva saglabāšana un jūsu palikšana Valmierā ir atkarīga no tā, vai iekļūsiet Eirokausos [šai brīdī telpā nodziest gaismas, ņemot vērā, ka visu dienu Valmierā valdīja vētra un bija elektroapgādes pārrāvumi - aut.]?
Dzavetjēri: "Varbūt šis bija slikts jautājums [smejas]."
Pertija: "[Tumsā] Labi, es atbildēšu. Mēs domāsim par pastiprinājumu, un tā tas notiek vienmēr, neatkarīgi no komandas vietas tabulā. Domāju, ka mūsu sastāva izmaiņas nebūs saistītas ar Eirokausiem. Tāpat kā visas komandas, arī mēs pastiprināsimies. Taču neatbalstu to, ka sastāvā jāmaina viss no kājām līdz galvai."

"Daugavpils" - "Liepāja" 1:0

Mareks Zuntners, "Liepājas" treneris: "Apsveicu Daugavpili - ja viņi uzvarēja, tātad pelnīti. Centāmies spēlēt futbolu, centāmies kontrolēt bumbu, centāmies kontrolēt spēli. Mums pietrūka pēdējā sitiena, pietrūka cilvēka vārtu priekšā. Mums pietrūka pat ne pēdējās piespēles, bet cilvēka, kurš noslēgtu uzbrukumu. Bez vārtiem varam kontrolēt bumbu, cik gribam, varam, cik gribam, spēlēt zonās apkārt, bet, ja nevaram dabūt bumbu vārtu tīklā, rezultāts būs un paliks tāds, kāds mums tas ir šobrīd. Nav Virslīgā komandas, kas atbrauc uz Daugavpili un iesit viņiem trīs. Mēs zinājām, ar ko mēs spēlēsim, kam gatavoties, zinājām viņu motivāciju un nepiekāpību. Vienīgais, ko gribēju, lai papildus kontrolei mūsu spēlētāji nezaudē raksturā, nezaudētu vēlmē maksimāli nospēlēt katru epizodi. Nevaru teikt, ka viņi [Liepājas futbolisti] spēlēja slikti, taču mēs spēlējām bez vārtiem. Uztaisījām tādu kā lielu boksa kvadrātu un spēlējām tam apkārt, bet futbols ir ar vārtiem, un šos vārtus ir jāgrib iesist. Lai tos gribētu iesist, ir jābūt izsalkušām acīm, jābūt agresīvam. Bez tā bumba neies iekšā. Visiem futbolistiem, gan laukumā, gan ārpus, jābūt izsalkušiem un agresīviem. Tikai tad var gūt vārtus un uzvarēt spēles."

Viktors Morozs, "Daugavpils" galvenais treneris: "Apsveicu līdzjutējus un spēlētājus - ļoti laba uzvara. Zinājām, pret ko spēlējam, zinājām, ka Liepājai ļoti patīk būt ar bumbu. Viņu futbolisti ir tehniski, tāpēc nevēlējāmies sacensties ar viņiem bumbas kontrolē. Mums ir savi trumpji, kurus vēlējāmies izmantot. Protams, viņiem bija viena vai divas iespējas, taču man patika mūsu vārtsargs [Kučers], kurš ļoti labi nospēlēja. Mēs savu iespēju gaidījām, gaidījām un iesitām. Ļoti labi iesaistījās spēlētāji, kuri nāca uz maiņu - gan Kokins, gan Mironovs. Viņi ļoti atsvaidzināja un pastiprināja spēli. Par to daudz runājam iekšienē - tiem, kas nāk uz maiņu, ir jādod rezultāts. Šodien tas izdevās. Esam priecīgi par rezultātu un sniegumu. Pirms spēles skatījos iesildīšanos un redzēju, ka liepājnieki ir ļoti motivēti. Tā arī pateicu saviem spēlētājiem, ka būs vīrišķīga cīņa. Varbūt šodien mums nedaudz vairāk paveicās."

Teici, ka pietrūka spēlētāja vārtu priekšā. Fiziski tādu nav vai esošajiem pietrūkst degsmes?
Zuntners: "Esam tur, kur esam. Protams, pašatdeves, enerģijas nav tik daudz, kā sezonas sākumā, kad par kaut ko cīnies. Tas ir skaidrs. Pēdējo sitienu var izdarīt jebkurš - arī centra aizsargs. Bija epizodes, kas palika neizmantotas. Paši zināt - iesit pirmo golu, un spēle aiziet citādi. Spēle vienmēr var aiziet uz abām pusēm, viss ir atkarīgs no detaļām. Noslēgtu pirmajā puslaikā uzbrukumu Fraidejs, kuram priekšā bija tukši vārti, varbūt spēle aizietu pavisam citādi. Taču viņš sapiņķerējās. Tāpēc futbols ir interesants, ka viss var mainīties pa pāris minūtēm - arī emocijas un psiholoģiskais stāvoklis. Šādos brīžos šodien bijām vājāki - viņi iesita, mēs nē."

Daugavpils pārspēja Liepāju visās četrās spēlēs. Tas ir rādītājs, ka Daugavpilij ir labāka komanda?
Zuntners: "Protams. Ja uzvar vienu spēli, tas ir citādi, bet, ja uzvar četras spēles gadā, tad viņi ir labāki par mums. 2019. gada sezonā Daugavpils pierādīja, ka ir labāka par Liepāju. Es neteiktu, ka futbola ziņā, bet rezultātu ziņā noteikti. Kā Viktors [Morozs] teica, viņi izmantoja savus trumpjus, kuriem mēs principā bijām gatavi, kurus zinājām - jebkurš zina, jo pārāk daudz spēlējam viens pret otru [smaida]. Mēs jau no galvas viens otru zinām. Viņi ir labāki. Šosezon viņi to pierādīja. Bez jautājumiem."

Cik liela spriedze ir tabulas dēļ cīņā par astoto vietu? Vai pēc šīs uzvaras tas akmens no sirds ir novēlies?
Morozs: "Cīņa turpinās, "Mettai" vēl ir iespēja. Mums vēl divas spēles, viņiem divas, starpā pieci punkti. Cīņa turpinās. Protams, esam izdevīgākā pozīcijā, bet, pat ja mēs to garantētu, tas nenozīmētu, ka esam pabeiguši čempionātu. Mums ir daudz jauno spēlētāju un runājam savā starpā, ka katra spēle ir vissvarīgākā dzīvē. Katra spēle ir zelta vērtē. Tā ir jāattiecas."

Cik pašam nopietns savainojums?
Morozs: "Ahilleja cīpslas plīsums. Trenējos ar komandu, dažreiz arī mans palīgs Žavoronkovs pievienojas. Šoreiz man nepaveicās. Bet tas netraucē. Vienmēr esmu šeit, strādāju, un man ir profesionāli palīgi. Tagad drusku esam pamainījuši darba kārtību - esmu nevis laukumā, bet ārpusē, un skatos uz komandu kā Fergusons uz "Manchester United", no tribīnēm [smaida]. Viņš netrenēja, to darīja Keirušs un citi. Tas ir noderīgi - tagad daudzas lietas varu redzēt, kuras neredzēju, kad vienmēr biju laukumā. Tāda pieredze arī ir vajadzīga."

Kad atbrīvosies no kruķiem?
Morozs: "Domāju, pēc divām trim nedēļām."

Kāda ir Cucura un Karmonas situācija?
Morozs: "Diemžēl Cucuram sezona ir beigusies - nevar teikt, ka trauma ir nopietna, bet pauze ir nepieciešama, viņš šogad vairs nespēlēs. Karmona, domāju, vēl pagūs uzspēlēt, varētu atgriezties nedēļas laikā."

Strumija?
Zuntners: "Viņam pēdējā spēlē pret Valmieru bija cirkšņa sastiepums. Uzreiz pēc tās spēles zinājām, ka viņš netrenēsies un nespēlēs šodien. Viņš ir līderis, mūsu motors vidū. Viņš visas spēles aizvada vienā līmenī, tai skaitā motivācijas ziņā, kas diemžēl ir liela problēma mūsu komandai. Arī futbola ziņā viņš mums ir liels zaudējums."

Šodien tribīnēs bija treneris, kuru saista ar Liepāju, - Andrejs Kaļiņins.
Zuntners: "Vadība runā ar viņu un ar vēl vienu. Gala lēmums būs pēc sezonas, visiem vajag izelpot un izanalizēt, pēc tam viss būs skaidrs, kurš būs galvenais treneris. Bet noteikti mums daudz kas ir jāmaina. Jāveic liela analīze. Pietiekami bieži mums ir skatāms futbols, bet ir jāspēj pārslēgt komanda uz spēli bez bumbas. Ar bumbu un bez bumbas - tās ir divas dažādas komandas. Šodien Grebi aiz laukuma dzirdēju vairāk nekā uz soliņa un ārpus soliņa. Vienīgais, ko neieredzu, ir tas, ka spēlējam pie pustukšām tribīnēm, un emocionālais stāvoklis ir jāceļ mums pašiem. Treneriem, futbolistiem, cilvēkiem, kuri ir uz soliņa. Tikai pašiem paceļot šos emociju grādus, varam uzvarēt spēles. Ja nav to emociju... Katrs treneris jūt, kad ir emocijas un kad nav. Neesmu piedalījies nevienā spēlē, kad bez emocijām ir uzvara. Pat, ja ir pietiekami daudz momentu un skatāms futbols. Neesmu redzējis, ka šeit Latvijā bez emocijām var uzvarēt spēli."

"Metta" - "Jelgava" 0:3

Oļegs Kubarevs, FK “Jelgava” galvenais treneris: “Pēc divām smagām spēlēm bija bažas par to, kā psiholoģiski tiksim pāri notikušajam [pēc zaudējuma kausa finālā - aut.]. Uzskatu, ka godam tikām galā. Pretinieku komandu grūti paredzēt. Viņi var aizvadīt spilgtu spēli, pēc tam nospēlējot vāji, kā tas bija šovakar. “Mettai” maz kas sanāca. Veicām lielu sastāva rotāciju, devām iespēju uzspēlēt futbolistiem, kuri līdz šim mazāk spēlēja. Var teikt, ka mums viss izdevās. Vienīgi vēlējos no uz maiņu iznākušajiem spēlētājiem redzēt vairāk izveidotu momentu. Laikam spēka resurss neļāva viņiem izcelties. Otrajā puslaikā futbolisti atslābinājās un atļāvās to, ko nevajadzēja atļauties.”

Laukumā devās Eduards Emsis un Marks Kurtišs, kuri izlaida ļoti ilgu periodu savainojumu dēļ. Kā viņi izskatās fiziski un psiholoģiski?
Kubarevs: "Emsis jau sen trenējas kopējā grupā. Kurtišs atgriezās tikai nesen. Viņa sūtīšana laukumā bija vairāk kā avanss. Ļoti vēlējos redzēt šo spēlētāju darbībā. Vēl jābilst, ka uzbrukuma grupa bija pārāk noslogota iepriekšējās spēlēs. Šodien redzētais ievieš optimismu, ka mums parādīsies vēl viens konkurētspējīgs futbolists. Par Emsi vēl neesmu līdz galam sapratis, kurā pozīcijā viņam ir jāspēlē [mačā pret “Mettu” Emsis spēlēja kā labās malas pussargs - aut.]. Protams, ir labi, ja spēlētājs ir universāls, taču jāsaprot, kurā pozīcijā Emsis var dot vislielāko labumu komandai. "

Šī laikam bija pirmā spēle jūsu vadībā, kur īsti nebija spriedzes un uztraukuma par gala iznākumu.
Kubarevs: "Tā varētu šķist. Jo mums šī spēle praktiski neko neietekmēja. Varējām tikai pacelties par vienu vietu augstāk, kas tāpat neko nedod. Ir jāizdomā motivācija sezonas noslēdzošajām spēlēm. Šoreiz tas izdevās. Iespējams, mums arī paveicās, grūti spriest. Neteikšu, ka spēlējām ļoti labi, taču pirmo puslaiku aizvadījām vairāk vai mazāk pareizi. Jā, pretiniekiem tā bija pēdējā iespēja, lai izvairītos no pārspēlēm. Šī iemesla dēļ viņi atstāja vairāk brīvo zonu, kuras mūsu futbolisti izmantoja."

Vai pēc kausa fināla emocijas jau norimušas?
Kubarevs: "Visvairāk pārdzīvoju to, ka atsevišķos momentos esmu bezspēcīgs un neko nevaru mainīt. Piemēram, pēc noraidījuma bija grūti kaut ko paņemt un uzlabot, jo vairs nebija resursu. Tas pats ar vēju, kas sekmēja pretinieku standartus. Visi zina, cik daudz RFS gūst vārtus pēc standartsituācijām. Mēs ielaidām no savējā. Tad [citā epizodē] cilvēki apstājās, nenospēlēja līdz galam, nezinot, vai bumba palika laukumā… Godīgi sakot, tas nebija profesionāli. Beigās pārdzīvo par to, ka kāds nemāk izdarīt savu darbu līdz galam. Ir jāizdara secinājumi."

Vai pēc spēles ieraksta noskatīšanas pamainījāt viedokli par tiesāšanas kvalitāti?
Kubarevs: "Jāsāk ar to, ka video nebija skaidri redzama [runā par otrajiem ielaistajiem vārtiem, kur bumba, iespējams, šķērsoja gala līniju, pirms nokļuva pie RFS spēlētāja] epizode. Tas liecina par to, ka nespējam noorganizēt kausa finālu. Gribas taču redzēt to epizodi un pārliecināties, bija vai nebija! Otrkārt, jautājums - kāpēc aiz vārtiem nebija tiesnešu? Vai tiešām uz finālu sarežģīti nozīmēt piecus tiesnešus, ja vēl nav pieejams VAR? Tas tamdēļ, lai nepārspriežam, kuram ir vai nav paveicies. Vēl minēšu laukuma kvalitāti. Lai gan spēle notika Jelgavā, es tāpat kritizēšu! Nedrīkst pret kausa finālu būt tāda attieksme. Tā ir gan stadiona darbinieku, gan Latvijas Futbola federācijas vaina. Nevar spēlēt stadionos, kur darbinieki nevar godprātīgi sagatavot laukumu, bet federācija no savas puses nevar šo situāciju nokontrolēt. Kausa finālam ir jābūt kā svētkiem. Nevis uzpūta vējš un sabojāja spēli negatavā laukumā. Tas visvairāk nogalina. Kāda tad ir trenera loma, ja ir tik daudz blakus apstākļu, kuri var ietekmēt rezultātu?!"

Runājot par pašu spēli, ko mainītu vai darītu citādi?
Kubarevs: "Mēs taču nevarējām paredzēt, kurš spēlēs pret vēju vai pa vējam… Spējām atspēlēties, nezaudēt pamatlaikā, lai gan neilgi pirms fināla bija smaga spēle pret “Riga”. Es nevaru pamainīt kalendāru! Fināla dalībnieces nebija līdzvērtīgos apstākļos, jo divas spēles pirms fināla mums bija spēle. Jau tā spēku samēri nebija līdzīgi, jo RFS pietiek futbolistu uz diviem sastāviem. Par lēmumiem nestāstīšu, jo jau sākotnēji nebijām līdzīgos apstākļos. Jo, manuprāt, tas nav būtiskākais."

Andris Riherts, FK “Metta” galvenais treneris: “Gribu pateikties visiem kluba darbiniekiem par to, ka sagatavoja laukumu. No paša rīta tīrīja sniegu. Paldies “Daugavas” stadionam, ka atļāva mums to [notīrīt sniegu] izdarīt. Paldies skatītājiem, kuri atnāca uz šo spēli un atbalstīja. Rezultāts ļoti negatīvs. Pirmajā puslaikā 0:3. Otrajā nebija lielu cerības staru, ka mēs varam izdarīt kaut ko vairāk. Es domāju, ka tā bija viena no sliktākajām spēlēm sezonā, ja ne pati sliktākā."

Kas bija galvenie iemesli šādam sniegumam? Situācija tabulā, kas spiež, sastāva problēmas aizsardzības līnijā vai kas cits?
Riherts: "Iespējams, viss kopā. Pirmkārt, šodien bija ļoti jauns sastāvs. Kirils Ševeļovs [diskvalifikācijas dēļ] nespēlēja. Debiju šodien piedzīvoja Daniels Fedorovičs, kurš kļuva par piekto centra aizsargu, kurš šogad mums spēlēja Virslīgā. Emīls Birka kādu laiku nebija spēlējis… Varbūt kļūdījos sastāva izvēlē. Varbūt vajadzēja likt vairāk pieredzi, kaut gan rezervē no nosacīti pieredzējušiem spēlētājiem bija tikai Rendijs Šibass."

Situācija tabulā psiholoģiski nespieda? Svētdien “Daugavpils” uzvarēja, atstājot nelielas izredzes izvairīties no pēdējās vietas…
Riherts: "Iespējas izglābties bija. Grūti pateikt, vai tas viss spieda. Šodien nepazinu savus spēlētājus. Jā, Dāvis Ošs bija līmenī, visas spēles garumā atbalstīja un centās būt līderis. Salīdzinoši ar “Jelgavu” mēs bijām kā akvārija zivs."

Brazīlieti Vinisiusu tik skarbos apstākļos bažījāties sūtīt?
Riherts: "Nē, viņš bija traumēts. Trenējās tikai pāris dienas. Arī Tamirlans [Džamalutdinovs] bija traumēts."

Kā vērtē Daniela Fedoroviča debiju?
Riherts: "Viņš ļoti centās. Daniels ir U-19 izlases pamatsastāva spēlētājs un dublieru komandas kapteinis. Domāju, ka viņš mēģināja visu darīt aptuveni tādā līmenī, kāds ir U-19 izlašu mačos vai dublieru čempionātā. Taču šeit pretī nāk lielāki, pieredzējušāki un spēcīgāki cilvēki. Līmeņu starpība ir krietni lielāka, nekā spēlētāji paši var iedomāties."

Citi U-19 izlases līderi Raimons Krollis, Rihards Ozoliņš, Jēkabs Lagūns jau paguva aizvadīt vairākas spēles Virslīgā. Kāda ir situācija ar vēl dažiem šīs izlases puišiem - Gabrielu Kirkilu un Alekseju Krjukoviču? Un cik tālu no Virslīgas ir U-17 izlases līderi Lūkass Vapne, Jegors Novikovs un Kārlis Vilnis?
Riherts: "Krjukovičs un Kirkils trenējas ar galveno komandu. Treniņus atsācis Normunds Uldriķis [U-19 kvalifikācijas turnīru izlaida savainojuma dēļ - aut.]. U-17 izlases futbolisti šobrīd ir dublieru sastāvā. Uzskatu, ka viņiem vēl jāiekrāj krietni lielāka pieredze dublieru čempionātā. Jākļūst tur par līderiem. Tad viņiem sanāks kvalitatīva pāreja uz Virslīgas čempionātu. Protams, jaunajiem spēlētājiem grūti sacensties ar leģionāriem, kuriem ir pāri 30 gadiem. To var paveikt tikai ar jaunības azartu un ambīcijām. To vajadzēja parādīt jau šodien laukumā…"

"Riga" - RFS 1:1

(ņemot vērā "Riga" titula svinības, preses konference nenotika, un raidījums "Futbolbumbas" uz nelielu sarunu aicināja "Riga" galveno treneri Mihailu Koņevu; video formātā apskatāma šeit)
Mihails Koņevs, "Riga" galvenais treneris: "Grūti runāt. Šodien atkal nebija tā labākā mūsu spēle, taču šim titulam gājām pretī visu gadu. Uzskatu, ka pelnīti izcīnījām šo pirmo vietu. Jā, sezonas beigas mazliet sabojājām, taču jūlijā, augustā, septembrī izspēlējām ļoti daudz maču. Šai posmā spēlējām līdzeni un varbūt sezonas beigās mazliet atslābām. Noskatījos daudz spēļu, jūs kā reiz tās komentējāt un rēķinājāt, kurā kārtā Riga nodrošinās titulu. Visi mūs jau apsveica ar triumfu, kas varbūt puišus nedaudz atslābināja. Jau sen Ventspilī varējām nodrošināt titulu, sarežģīta bija spēle Jelgavā. Arī šodien bija super grūta spēle. RFS kausa finālā nospēlēja sarežģītu spēli, un mūsu puiši nevarēja atvērties. Tomēr šodien svarīgākais bija rezultāts. Uzskatu, ka gājām pretī tam un uzvarējām titulu pelnīti. Vēlreiz apsveicu mūsu spēlētājus un līdzjutējus. Visus, kuri mūs atbalstīja. Sevišķi tos, kuri atbalstīja, kad spēlējām šeit pret Kopenhāgenu. Arī pret Piast bija daudz tautas. Tāpat citu komandu līdzjutēji. Vēlreiz paldies. Mums atlikušas divas spēles, nav ko atslābt. Daudzi spēlētāji novembrī vēl spēlēs Latvijas izlases rindās. Gatavosimies tālāk."

Kad RFS atradās vadībā ar 1:0, no jūsu puses laukuma malā bija ļoti dusmīgas emocijas.
Koņevs: "Ziniet, pirmkārt, vakar un šodien analizējām pretiniekus – RFS šobrīd ir vienas no spēcīgākajām standartsituācijām. Nesen, kad spēlējām pret viņiem kausa pusfinālā, viņi divus vārtus guva pēc stūra sitieniem. Mēs tieši analizējām to, ka Solovjovs pieslēdzas tuvajam vārtu stabam. Tādā spēlē atkal ielaist šādus pašus vārtus… Emocijas lija pāri malām. Ja ne Lemajiča noraidījums, kas zina, kā spēle attīstītos… RFS man ļoti patika organizācijas ziņā, piespēļu ziņā. Mums tas pazuda. Ja mums tas bija vasarā, kad spēlējām Eirokausos, tad šodien to neparādījām un klājās ļoti grūti. Tomēr bija kaut kāda iekšējā sajūta, ka viss beigsies labi."

Par pozitīvo - kas bija tas, ar ko sezonas kontekstā bijāt pārāki par visām pārējām konkurentēm?
Koņevs: "Jau minēju, ka pirmo vietu ieguvām pelnīti, jo, ja skatāmies uz visu sezonu, mums nebija tādu kritumu, kā tai pašai RFS. Viņi sezonu sāka lieliski, uzvarēja septiņas vai astoņas spēles pēc kārtas, apsteidza visus bez maz vai par 10 punktiem. Mums tādu kritumu nebija. Varbūt tagadējo situāciju uzskatu par kritumu, jo mums nedaudz pajukušas saiknes. It sevišķi uzbrukumā. Kā reiz, šodien lasīju [Sportacentrs.com žurnālista Agra Suveizdas pirmsspēles apskatu - aut.]… jā. Par Lemajiču negribu runāt, jo tas mums ir jau kā tabu, taču pareizi bija teikts, ka uzbrucēji jau ilgu laiku negūst vārtus. Tomēr mūsu komanda ir spēcīga tieši kā komanda – ja kāds krīt ārā, tad arī visa komanda to sajūt. Un tāpēc gūtie vārti mums nāk ļoti smagi. Tieši pēdējās spēlēs – Pafā, Ventspilī, Jelgavā. Tikai Laizāns iesita vārtus Ventspilī, bet arī neraksturīgus. Ja skatāmies uz visu sezonu, uzskatu, ka triumfējām pelnīti, spēlējot bez lieliem kritumiem. Spēlējām stabili. Uzskatu, ka tas ir arī treneru kolektīva nopelns, jo ļoti pareizi sadalījām slodzes Eirokausu laikā. Palīdzēja tas, ka mums bija daudz futbolistu, pietika diviem sastāviem. Mēs prasmīgi tos rotējām, nebija arī traumu, un galvenais, ka Eirokausos bija arī rezultāts. Taču tagad slodzes bija sakrājušās, sākās arī traumas – Šarpars nespēj atgūties, tāpat Šāričs, kuram atļāvām priekšlaicīgi pabeigt sezonu, jo viņa ceļgala trauma ir bīstama. Tāpat daži sāka slimot, vēl kāds samazināja pret sevi prasības. Taču atkārtošu – ja ņemam visu sezonu, tad pelnīti ieguvām pirmo vietu."

Iepriekšējās kārtās:
1. kārta: "Riga" un Kubarevs, Tosina negantās medības, īpašais Zjuzins, Sūlšera veiksme
2. kārta: "Riga" nespēlē kā čempione, "Spartaka" darba atļaujas, Pertijas plāni Valmierā
3. kārta: Karašauska portrets ģērbtuvē, slavas dziesma Savaļniekam, Liepājas ķibeles
4. kārta: Tamazs kosmosā, Riherta 8 sekundes, Dodo liktenīgā nenomainīšana
5. kārta: Liepājnieku vēlme redzēt Zidānu, vieglprātīgais Amansiu un nosalušais Marians
6. kārta: Dzavetjēri trūkst vārdu, Ventspils grūtais gads, Liepājai jāierodas uz maču vēl agrāk
7. kārta: Nuncio izdara spiedienu pats sev, "Mettas" labākais futbols, Jangs gari nerunā
8. kārta: "Riga" treneru konveijers, Zuntnera pēdējā cerība, Dejans pikts par Dambrausku
9. kārta: Futbola stadioni: Pertija nikns par apdalīto "Mettu", Morozs bēdīgs par Daugavpili
10. kārta: Dejans atvadās, Starkovs sveicinās, Daugavpils kā Andora, padomju leksika
11. kārta: Tiesneši kā Cēzaru sievas, Pertija bīda Morozu un 7. klases diskotēka
12. kārta: Riherts aizstāv Marianu, Pahars - Dambrausku, Kļosovs par prezidenta Adlana lomu
13. kārta: Pensionāri no RFS, Dambrausks un Pertija par tiesāšanu veic mājienus "ar mietu"
14. kārta: Zuntnera loma pie Starkova, RFS lāsts, pelēkais uzbrucējs Askerovs
15. kārta: "Lēdija Veiksme" palīdz futbola studentam Dambrauskam izbeigt melno sēriju
16. kārta: Jelgavas krīze, Blanks par triumfu lielajā derbijā un promejošā Lemajiča nozīmi
17. kārta: Starkovs akcentē tiesāšanu, Ventspils visus četrus ielaiž pēc standartiem
18. kārta: "Mettai" nepilngadīgi vārtu guvēji, Starkovam topā uzbrukums, Kubarevs par "Riga" kāzusu
19. kārta: "Ventspils" bombardē tiesnešus un LFF, Dambrausks par smieklīgo "Liepājas" uzvaru
20. kārta: Pertija uzvelkas par tēmu "vietējais/ne vietējais", "Metta" plāno palikt "Skonto" stadionā
21. kārta: Dambrausks aizstāv Latvijas futbolistu atgriešanos un spēlēšanu Virslīgā
22. kārta: Vulkāna Adlans izvirdums (pilnā versija)
23. kārta: 40 grādi ģērbtuvē Slokā, liepājnieki lūdzas pendeles, aiz priekiem laksta un kliedz
24. kārta: Latviešu talantu medīšana: "Facebook" un "Instagram" futbola "aģenti" nav nopietni
25. kārta: Dambrausks netic brīnumiem, Koņevs par fotogrāfiju prezidentam
26. kārta: Pertija preses konferencē ar dēlu, Koņevs joprojām ilgojas pēc Lemajiča
27. kārta: Kubarevs nekoncentrē visas domas par Latvijas kausu, Mihelsons apslimušā Riherta vietā
28. kārta: Adlans debitē kā treneris un apšauba Slavišas neatkarību, 75 000 eiro par Tamirlanu
29. kārta: Pertijam histēriski smiekli, Jelgavai pietrūka naudas, lai uzspēlētu pret "Ajax"
24. kārta (pārceltā): Šišhanovs par tiesnesi: "Kādam āzim jābūt, lai neieskaitītu šos vārtus?"
30. kārta: Tosina darbs pludmalē, Riherts sašutis par Gorkšu kā futbola aģentu
31. kārta: Leģionāru vagons "Spartakam" un Zuntnera neziņa
32. kārta: Kubarevs asi par limitu: "Pazudīs futbolisti, drīz varēsiet vērt ciet akadēmijas"
33. kārta: Daugavpils sešu aizsargu līnija, "Ventspilij" viss kārtībā ar treneri, kura... nav
28. kārta (pārceltā): Koņevs: "Komanda ir pagurusi, futbolistiem psiholoģiskā spriedze"