Čekulajevs: "Man laikam jāgūst 100 vārti, lai tiktu Latvijas izlasē"

Lai gan Latvijā hokejs un basketbols ir populārāki sporta veidi, kāpēc izvēlējies futbolu?
Vienkārši futbols ir interesantākais komandu sporta veids. Manā gadījumā viss sākās tāpat kā daudziem citiem - bērnībā dzenāju bumbu pagalmā. Viens no maniem draugiem trenējās "Audas" sistēmā un kādu reizi uzaicināja mani līdzi. Man ļoti iepatikās un nolēmu pierakstīties futbola sekcijā. Mans pirmais treneris bija Andrejs Jegorovs, kurš man daudz ko iemācīja un ļoti ietekmēja manu tālāko karjeru. Viņš, starp citu, jauniešu komandas Latvijā trenē arī šobaltdien.

Gandrīz visiem jaunībā ir savs elks. Kurš no uzbrucējiem bija tavs elks?
Bija vairāki Brazīlijas futbolisti, par kuriem biju sajūsmā - Romario, Bebeto un, protams, arī Ronaldo. Klubu līmenī jutu līdzi "Ajax", bet tagad esmu vairāk par skaistu futbolu.

Vai futbols netraucēja mācībām?
Skolā mācījos viduvēji. Mācību stundu laikā vienmēr gaidīju zvanu, lai ar puišiem ātrāk varētu doties uzspēlēt futbolu. Futbola dēļ nācās izlaist daudz nodarbību. Futbols man bija pirmajā vietā, un galvenais, ka vecāki mani vienmēr atbalstīja, bet skolotāji izturējās saprotoši.

Tu nepaliki nepamanīts arī Latvijas jauniešu izlasēm.
Jauniešu komandās guvu daudz vārtu un, acīmredzot, demonstrējot tādu rezultativitāti, iekritu acīs Latvijas U-16 izlases treneriem.

Tava profesionālā karjera uzreiz sākās ar rekordu - 1. līgā "Audas" sastāvā guvi 51 vārtus. No kurienes tik pārliecinošs sākums tādam jaunam futbolistam?
2007. gadā mani atdeva īrē 1. līgas komandai "Auda". Sezona ķekaviešu sastāvā izdevās laba. Laukumā bija komanda, labi partneri un lieliska savstarpējā sapratne. Rezultātā ieguvām bronzu. Par savu augsto rezultativitāti pateikšu godīgi - tas izdevās, pateicoties smagam darbam visa gada laikā.

Pārliecinoši nospēlējis "Audā", sekoja piedāvājums no "Jūrmalas", bet pēc tam tik sākās...
Pēc jauniešu karjeras vispirms spēlēju 1. līgas komandā "Violā", kur 25 spēlēs guvu septiņus vārtus. Pēc tam spēlēju "Albertā", kur arī rādīju labu rezultativitāti (19 vārti 19 spēlēs). Tāpat manā karjerā bija FK "Rīga", kuras pamatsastāvā nostiprināties neizdevās un lielākoties spēlēju dublieros. Pirms tam minēju "Audu". Man no Latvijas klubiem bija vairāki piedāvājumi, taču īpašas motivācijas palikt Latvijas čempionātā nebija. Gribēju uz ārzemēm. Klubus lielākoties nācies mainīt to finanšu problēmu dēļ.

Kā parādījās variants ar Igaunijas "Trans"?
Pēc atgriešanā no Islandes man piedāvāja iziet pārbaudi "Trans". Tur spēlēja mans paziņa Saša Abramenko, kurš pozitīvi izteicās par šo komandu. Izgājis pārbaudi, parakstīju līgumu ar "Trans" uz vienu gadu.

Atskaitot iegūto bronzu, 2011. gadā kļuvi par Igaunijas visu laiku čempionāta rezultatīvāko spēlētāju. Sezonas sākumā ticēji tādam panākumam?
Tā sezona man bija izšķiroša, jo tobrīd domāju, vai vispār palikt futbolā vai nē... Komandu trenēja Baltkrievijas speciālists Jurijs Sverkovs, pēc tam sezonas gaitā viņu nomainīja Aleksejs Jagudins. Atzīmēšu, ka bez partneru līdzdalības nebūtu sasniedzis tādu panākumu. Esmu ļoti pateicīgs Mariusam Bezikornovam, kurš man atdeva 15 rezultatīvas piespēles. Kas attiecas uz konkurentiem, sezonas sākumā jutu sāncensību no Nēmelo ("Nomme Kalju") un Henri Anjēru ("Flora"), taču pēc tam stipri atrāvos.

Starp citu, starptautiskā vēstures un statistikas organizācija IFFHS atzina tevi par par rezultatīvāko 2011. gada nacionālo čempionātu spēlētāju. Gaidīji, ka varēsi apsteigt tādus vīrus kā Ronaldu, Mesi, di Natali, Gomesu un citus?
Pat domas nebija, ka varētu apsteigt Ronaldu un Mesi. Taču Igaunijas futbola līmenis neatbilst tādam līmenim, lai salīdzinātu. Baltijā lielākoties šādus salīdzinājumus veica žurnālisti, nevis es. Latvijā atšķiras viedokļi, salīdzinot Baltijas republiku čempionātu līmeņus.

Pastāsti par savas karjeras pēdējiem etapiem! Pēc testiem vācu "Duisburg" un poļu "Legia" nonāci Maltas "Valetta" un Ungārijas "Lombard Papa". Kas tur nesanāca?
Ar "Duisburg" nevienojās mans aģents, uz "Legia" īpaši nevēlējos braukt. Tobrīd domāju, ka man vēl būs izvēle. Kamēr aģents izvēlējās komandas, kurām bija jāatbilst viņa prasībām, transfēru logs aizvērās. Tāpēc aizbraucu uz Maltu. Kamēr tur biju, pienāca uzaicinājums no "Lombard Papa", kuru pārstāvu arī šobrīd.

Lieliski aizvadīji 2011. gada sezonu, bet uzaicinājums uz Latvijas izlasi nepienāca. Pagājušais gads tev iznāca saraustīts. Varbūt tagad viss sakārtosies un izpelnīsies Starkova uzmanību?
Man laikam jāgūst 100 vārti, lai tiktu Latvijas izlasē. Varbūt spēlēju ne tajās komandās, no kurām var tikt izlasē.

Pēc manām ziņām tu arī šajā starpsezonu periodā vari nomainīt komandu. Vai ir kādi interesanti varianti?
Pagaidām nav, ko spriest, jo mani advokāti ved pārrunas ar klubu līguma laušanas sakarā.

Ja būtu piedāvājums no ukraiņu kluba, tu piekristu?
Kāpēc ne? Šādu piedāvājumu izskatītu. Zinu, ka Ukrainas futbola līmenis ir pietiekami augsts. Zinu grandus "Dynamo" un "Shakhtar", kuriem tuvojas "Dnipro" un "Metalist". Un visa Eiropa zin tādas Ukrainas futbola zvaigznes kā Ševčenko, Rebrovs, Lužnijs.

Ar kuriem Ukrainas futbolistiem iznācis paspēkoties?
Esmu bijis vienā komandā ar Macionu un Meļņiku. Man joprojām ir draudzīgas attiecības ar Sitņiku, ar kuru mūsu ceļi krustojās Islandē.

Esi spēlējis sešos čempionātos. Kurš no tiem līmeņa ziņā atstāja lielāko iespaidu?
Vislielāko iespaidu radīja Maltas līga un futbola klubs "Valletta". Laba Eiropas līmeņa komanda ar labiem spēlētājiem, astoņi no kuriem spēlējuši Maltas izlasē. Futbola līmenis šajā valstī pēdējos gados ir ļoti audzis.

Un kuras valstis pārsteidza?
Islande man bija īsts pārbaudījums. Septiņus mēnešus dzīvoju viens pats bez ģimenes, Oulafsvikas pilsētā bija 1 000 iedzīvotāju. Psiholoģiski bija ļoti grūti. Malta tieši pretēji bija pirmā valsts, kurā ne tikai futbols, bet arī atpūta deva prieku. Ļoti spēcīgu iespaidu radīja Maltas futbola līdzjutēji un iedzīvotāji. Viņi bija ļoti pozitīvi un atsaucīgi. Maltā ir skaista daba, daudz varenu dabas ainu. Domāju, ka kādreiz mēs ar ģimeni noteikti atgriezīsimies Maltā.

Kā ģimene reaģē uz biežajiem pārbraucieniem?
Ģimene man arī ir ceļotāji. Mēs vienmēr un visur esam kopā! Manai līgavai Sarmītei un meitai Kamillai patīk ceļošana. Un kā gan es varētu spēlēt bez savām galvenajām līdzjutējām [smaida].

Vai seko futbolam bijušās Padomju Savienības teritorijā?
Pamatā sekoju Krievijas čempionātam, kuru uzskatu par spēcīgāko bijušās Padomju Savienības teritorijā. Patīk CSKA, kuras sastāvā spēlē mans tautietis Cauņa, kaut gan arī citās Krievijas Premjerlīgas komandās spēlē Latvijas futbolisti [tā gan nav tiesa, iespējams, žurnālists Čekulajevu pārprata un domāta Krievijas Nacionālā līga - aut.piez.].

Kad izej uz ielas, vai cilvēki tevi atpazīst?
Protams, atpazīst. Pret popularitāti attiecos mierīgi. Zvaigžņu slimības nav un nebūs.

Izmantotie resursi:
football.sport.ua