Indriksons: "Ar lepnumu varu sacīt - esam cēluši Latvijas futbola līmeni"

Pilnu onenilup.com interviju ar Gunti Indriksonu varat lasīt šeit (angliski), bet mēs piedāvājam lielāko daļu no LFF prezidenta sacītā.

Par 20 gadiem LFF. "20 gadi ir ļoti ilgs laika posms un, kaut arī šobrīd esmu 61 gadu vecs, esmu enerģijas pilns turpināt darbu, ko esam veikuši un kas mums jādara LFF. Ar lepnumu varu sacīt, ka esam cēluši Latvijas futbola līmeni dažādos veidos - esam attīstījuši infrastruktūru, jūs varat redzēt daudzus Latvijas futbolistus spēlējam ārzemēs, un mēs esam izveidojuši stabilu futbola struktūru, ja runājam par par sacensībām un infrastruktūru. Paskatieties sekojošus datus - piemēram, 1996.gadā mums bija tūkstoš licencētu bērnu futbolā, bet tagad mums ir aptuveni 11 tūkstoši. Protams, esam pieļāvuši arī kļūdas, tas ir normāli, bet kopumā es teiktu, ka Latvijas futbolam tas ir bijis pozitīvs laiks. Piemēram, esam spējuši palielināt budžetu no 700 tūkstošiem eiro līdz šī brīža sešiem miljoniem. Tiesa, šis pēdējais skaitlis ir bijis realitāte tikai pēdējos dažus gadus."

Par LFF lielākajiem izaicinājumiem. "Esam panākuši zināmu progresu, cīnoties ar sarunātajām spēlēm. Neskatoties uz to, tas joprojām ir izaicinājums mūsu futbolam. Šeit es vēlētos pateikties visiem cilvēkiem, kas pēdējos gados ir piedalījušies cīņā ar šo problēmu - cilvēkiem kā "Latvijas Futbola Virslīga" vadītājam Emīlam Latkovskim. Virslīga izdarījusi lielu darbu pēdējos gados un esam piedzīvojuši, kā Latvijas Saeima pieņēmusi izmaiņas Krimināllikumā attiecībā uz spēļu sarunāšanu, un tagad ir iespējams nogādāt cietumā cilvēkus, kas ir pieķerti spēļu sarunāšanā. Varu atklāti pateikt, ka neviens nespētu pierādīt, ka es būtu bijis saistīts ar spēļu sarunāšanu."

Par Krišjāni Kļaviņu. "Kļaviņa kungs un visa viņa pavadošā svīta sastāv no cilvēkiem, kas tiešā veidā ir saistīti ar spēļu sarunāšanu, un es šaubos, ka viņi izvirza reālu alternatīvu Latvijas futbolā, ja vien vēlamies tikt galā ar šo problēmu mūsu futbolā. Ja viņu ievēlētu par prezidentu, varu pārliecinoši apgalvot vienu - mūsu attiecības ar FIFA un UEFA jūtami ciestu. Runājot par viņa apvainojumiem, visus pēdējos 20 gadus klausos, ka Indriksona kungs ņem naudu no LFF un Rīgas "Skonto", un otrādi. Varu teikt jums vienu, ka nekad neesmu saņēmis algu kā LFF prezidents un arī bonusus nē vai kādas citas samaksas, piemēram, caur automašīnas lietošanu vai kredītkarti. Vienīgā lieta, ko esmu atļāvies, ir lidot biznesa klasē. Tas arī viss. Neesmu aizticis ne centa LFF. Tieši otrādi - esmu ielicis 10 miljonus eiro no savas kabatas Latvijas futbola attīstībā. Attiecībā uz LFF finanšu caurspīdību - darām visu mūsu futbola labā un katram būtu jāsaprot, ka budžets līdz nesenam laikam ļāva mums vienīgi izdzīvot. Piemēram, FIFA tikai tagad sacījusi, ka sāks publicēt savu budžetu. Mēs sekosim šim piemēram un publicēsim, piemēram, LFF darbinieku algas."

Kļaviņa sacītais, ka ir aizmirsti reģioni. "Šis, iespējams, ir viens no punktiem, kas Kļaviņa kungam ir labs arguments - starpība finansiālajā palīdzībā starp Virslīgas klubiem un mazajiem klubiem ir vienkārši netaisnīga. Vēlos to mainīt un, ja mani ievēlēs par prezidentu, sasaukšu katru no klubiem un diskutēšu par šo jautājumu individuāli. Esmu pārliecināts, ka atradīsim kopsaucēju, lai mainītu šo situāciju, kas, kā jau minēju, ir netaisnīga - starpība šobrīd ir pārāk liela. Tai pašā laikā mums jāturpina paturēt prātā, kāds ir vienu devums Latvijas futbolam un kāds ir citu. Bieži dzirdu salīdzinājumus ar Igauniju, kur mazie klubi saņem daudz vairāk naudas - teikšu, ka mēs nevaram sevi salīdzināt ar Igauniju. Piemēram, mēs saņemam 200 tūkstošus eiro no valsts, kamēr Igaunijas Futbola federācija saņem divus miljonus eiro. Igaunija ir soli priekšā mums arī valsts sporta politikā. Tāpat vēlētos piebilst, ka Kļaviņa kungam ir taisnība par vēl vienu lietu - mums būtu jāatbrīvo klubi no dalības maksas 1.līgā un 2.līgā."

Stadiona jautājums. "Stadions ir viena no piecām lietām, kurai nākamajam LFF prezidentam jākoncentrējas. Lai gan stadiona būvniecība nav sākta plānotajos termiņos, stadions tiks uzcelts un tas būs UEFA 4.kategorijas stadions. Mums jāizveido mājas stadions Latvijas futbolam, lai to attīstītu nākotnē. Kamēr FIFA un UEFA nosegs pusi no izmaksām, otra puse pagaidām nav atrasta. Esam pārrunās ar valdību un Rīgas pašvaldību. Jāsaka, ka LFF ikgadējais budžets necietīs šī stadiona projekta dēļ, taču mums jāatrod finanses, lai uzceltu to."

"Jāatceras, ka stadions ne tikai ļaus spēlēt nacionālajai izlasei, bet tam būtu jākļūst par mājas stadionu visām tām Virslīgas komandām, kas ir bāzētas Rīgā, kā arī tā būtu mājvieta visiem Latvijas klubiem Eirokausos, ja vien izdotos tikt kādā no grupu turnīriem. Šobrīd Latvijā nav stadiona, kas atbilstu UEFA prasībām, lai aizvadītu manis pieminētās sacensības."

Par Kaspara Gorkša kritiku. "Pirmkārt, plānoju tikties ar Kasparu Gorkšu, lai labāk saprastu, kāpēc viņš to sacīja. Domāju, viņš un daži citi cilvēki mēģina sabiedrību samulsināt šī stadiona projekta sakarā. Tiks atjaunots "Daugavas" stadions. Nezinu kad, bet šī rekonstrukcija notiks. Un tomēr tā nav opcija un ir sarežģīti paskaidrot, kāpēc. Tāpēc "Daugavas" stadions neietilpst mūsu plānos. Daži cilvēki kritizējuši mākslīgo segumu. Ja padomāt, cik Rīgas klubiem nepieciešama infrastruktūra, lai spēlētu un trenētos, un, ja vēl ņemt vērā, ka mums trūkst infrastruktūras arī ap pilsētu, sintētiskais segums ir dzīvotspējīgākais un labākais risinājums. To būs iespējams ilgāk izmantot, ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus. Ja domājam par labāko vietu pilsētas centrā, tad labākas par izvēlēto nav."

Pārējās četras no piecām svarīgajām prioritātēm. "Pārējās ir spēļu sarunāšanas problēma, kuras sakarā, starp citu, nākamajam prezidentam jābūt gatavam saņemt draudus, kā tas notika ar mani), turpināt attīstīt futbola sistēmu, ko esam izveidojuši un ieviesuši, attīstīt infrastruktūru reģionos un jaunatnes futbols. Piemēram, plānojam tālāk attīstīt iespējas Staicelē un izveidot tādu kā internātskolu, lai labākie spēlētāji visā valstī biežāk sanāktu kopā uz speciālām treniņnometnēm. Lai to paveiktu, būs nepieciešams valsts atbalsts un būs jāinvestē cilvēkresursos/treneros."

Par savu kandidatūru. "Jā, redzu sevi vadot šo institūciju vēl dažus gadus. Esmu gatavs turpināt cīņu pret spēļu sarunāšanu, vēlos palīdzēt attīstīt infrastruktūru reģionos un gribu redzēt nacionālās izlases attīstības turpināšanos, kā mēs to novērojām "Euro2016" kvalifikācijas turnīrā, kurā izbaudījām to, ka mūsu izlase ir spējīga dot labu pretsparu Eiropas labākajām komandām. Vēlos redzēt, kā tiek pabeigts stadions, vienlaikus nodrošinot, ka katra vidēja izmēra pilsēta tiek pie savas futbola halles. Ceru, ka varam sasniegt 15 tūkstošus licencēto bērnu futbolā. Vēlos, lai ir labāka sadarbība starp klubiem reģionos un LFF. Gribu redzēt monolītu Latvijas Virslīgu ar astoņām stabilām komandā. Domāju, Emīls Latkovskis ir paveicis brīnišķīgu darbu pēdējos pāris gados, un mums jāturpina šādā pašā garā."

Par "Skonto". "Nedomāju, ka notikušais ir slikti. No sirds ticu, ka klubs tiks galā ar finansiālajām problēmām un atgriezīsies Virslīgā. Kad beigšu darbu LFF, esmu drošs, ka atgriezīšos pie saviem pienākumiem Rīgas "Skonto" - man tur jāpabeidz daži darbi. Krīze nodarīja postu "Skonto" un tāpēc arī man, taču šis klubs vēlreiz atdzims iepriekšējā līmenī. Ja par šo brīdi, tad mums ir jānodrošina "Skonto" akadēmijas nākotne. Rīgas futbola nākotne ir apdraudēta, un mums jārīkojas ātri. Plānojam uzbūvēt jaunu infrastruktūru klubam - gan jaunajiem, gan pieaugušajiem futbolistiem. Tam jākļūst par "Skonto" nākotnes attīstības pamatu. Nezinām, cik ilgi būs iespējams spēlēt "Skonto" stadionā un "Skonto" hallē un šobrīd veicam pārrunas ar pašvaldību, lai uzbūvētu šādu infrastruktūru Ziepniekkalnā."

Izmantotie resursi:
OneNilUp.com - The Baltic's number 1 English...