Ņesterenko emocionāli par "Babīti", aizdomīgām spēlēm 1. līgā, Kļaviņu

Atsevišķas vietas tulkojumā var nebūt līdz galam precīzas, ņemot vērā Ņesterenko kunga runas stilu un dažādu valodu izmantošanu.

Viktors Ņesterenko, AFA "Olaine"/"Super Nova" treneris: "Apsveikšu savu draugu Rihertu, kurš ir Portugālē. Es viņu visu sezonu brīdināju - būs grūti, ja tiksi uz mums! Ļoti grūti! Viņš smējās... Tā ka apsveicu, ka viņi palika augstākajā līgā. Tātad vēl nav pienācis mūsu laiks. Pa pusgadu komandu izveidot nevar. Mums ir jauna, ambicioza komanda. Nākamgad, domāju, mums mērķis viennozīmīgi būs pirmā vieta. Mēs varam iegūt pirmo vietu.

Visi tik "Babīte", "Babīte". Bet tur viss sākās ar to, ka viņi deviņas spēles pēc kārtas aizvadīja mājās! Es nevainoju LFF, bet kā var spēlēt deviņus mačus pēc kārtas mājās?! "Babītei" tika dota tāda iespēja! Pēc tam viņi nospēlēja vienu maču izbraukumā Jēkabpilī un tad atkal spēles mājās. Pēc tam tikai 12. kārtā viesos "Skonto" stadionā ar "Skonto". Līdz 1. maijam "Babītes" stadions bija slēgts - nebija ģērbtuvju, bija 400 metri no skolas jāiet kājām. "Babītei" tika iedots handikaps. Tai savā laukumā viņi tos savus punktus savāca.

Pēc tam jau atrāviens bija liels, 15 punktu rezerve, vasarā viņi puskomandu nomainīja un tad jau arī kas nekaitēja izbraukumā spēlēt? Gribētu redzēt, cik šī "Babīte" punktus sakrātu, ja sezonas sākumā spēlētu Smiltenē, Staicelē, Valmierā, Rēzeknē. Bet viņi spēlēja savā laukumā un līdz tam 1. maijam vienkārši maksāja sodus. LFF bija jānosaka, ka viņiem jānospēlē divas spēles izbraukumā, divas mājās vai viena izbraukumā, viena mājās. Bet viņi kalendāru izveidoja parocīgu sev - sākumā viņu laukumā spēlēja gan "Auda", gan mēs, gan "Valmiera", gan "Rēzekne", visi pie viņiem. Bet nekas traks - lai jau viņi spēlē Virslīgā, nekādu problēmu. Taču LFF jāskatās, kā tiek veidots kalendārs. Dodiet mums astoņas deviņas spēles pēc kārtas nospēlēt mājās! Vai Virslīgā kādam astoņas spēles pēc kārtas mājās!

Taču vēlreiz apsveicu "Babīti" ar iekļūšanu Virslīgā un it sevišķi "Mettu" - normāla komanda, pastiprināta ar leģionāriem! Mēs ņēmām Latvijas otrās raudzes spēlētājus. Pie "Mettas" ir bijis gan Baroniņš, gan Aleksejevs, gan Hasanalijevs. Tie ir otrās raudzes spēlētāji, bet Latvijā neviens ar šādiem spēlētājiem nevēlas strādāt. Mūsdienās padod tik zvaigznes viņiem! Bet kurš strādās ar mūsu pašu futbolistiem? Es atgriezos no Igaunijas, kur divu gadu laikā pacēlu komandu uz augstāko līgu! Ar amatieriem, ar vietējiem spēlētājiem. Arī Latvijā savācu vietējos - no Salaspils, Ogres un gada laikā pacēlāmies no 11. vietas uz otro. Pie manis prasījās Kurma, Bespalovs, Perepļotkins, Zeņkovs. Teicu: "Puiši, jūs man neesat vajadzīgi." Viņi saka: "Tiksim augstākajā līgā!" Es saku: "Nevajag! Mums jāizveido kolektīvs."

Futbola Latvijā jāattīstās un nav jābaidās dot vieta Virslīgā reģionu komandām! Lūk, Igaunijā ir 10 komandas, kas spēlē četrus apļus. Rakvere izkrīt, nekas traks, ienāk cita perifērijas komanda no Pērnavas. Tiek būvēti stadioni. Pie mums jādod Valmierai iespēja spēlēt augstākajā līgā! Rēzeknei! Lai cilvēki spēlē! Vidzemē ir normāli futbolisti - lai Valmiera ar Smilteni apvienojas un spēlē! Lai spēlē augstākajā līgā! Lai Virslīgā spēlē 10 komandas - jā, dažas visu laiku zaudēs, bet vietējie futbolisti pamazām progresēs. Savukārt 1. līga viennozīmīgi jāsamazina līdz 10 komandām. Nevajag "Preiļus"! Saprotu, ka ir īpaši apstākļi, bet komanda ir vāja. Lai spēlē 2. līgā! Vai lai sauc to par 1B līgu kā Igaunijā, un viss būs normāli! Mazliet jāsapurina 1. līga! Ir normālas komandas, kur notiek normāls treniņprocess. Samazinot skaitu, būs mazāk aizdomīgo spēļu. Tur ir aizdomīgas spēles! Neprecizēšu, jūs paši saprotiet, par ko ir runa. Virslīgu nedaudz iztīrīja, bet 1. līgā ir aizdomīgas spēles.

Man prieks, ka Latvijas futbols attīstās, un ka mana komanda šodien pierādīja, ka pie pareiza darba 1. līgas komanda var līdzvērtīgi spēlēt ar Virslīgas komandu. "Metta" bija labs pretinieks - tāpat vien tā "Ventspili", "Jelgavu", "Liepāju" neapspēlētu. Tāpat vien to neizdarīsi. Teicu puišiem, ka tā ir taktiski labi apmācīta komanda, arī fiziski viņi ir labi. Mēs arī taktiku īpaši izvēlējāmies un domāju nospēlējām cienījami. Varētu ilgu runāt..."

Viktors Mazurs, "Mettas"/LU treneris: "Ilgi runāt arī ir labi - jo ilgāk runājam, jo vairāk galvenās lietas varam atrast. Dialogā rodas pareizas lietas. Ja par spēli, šis periods mūsu komandai noteikti nebija viegls, jo, pirmkārt, negatavojāmies ceturto reizi pēc kārtas piedalīties pārspēlēs. Atskatoties uz sezonas sākumu, bija labs starts, bet sezonas vidū nedaudz izgāzāmies. Sezonas beigās arī bija labas spēles un principā parādījām, ka mākam spēlēt futbolu. Bija grūts periods, bet tikām galā. Nebija galvenā trenera, nebija vēl citu cilvēku, bet tikām galā. Liels prieks, ka mēs kā futbola skola atradām pareizo ceļu, lai atrisinātu šo situāciju, lai uzvarētu pārspēlēs, kas bija galvenais. Negribas daudz runāt par futbola kvalitāti - šīs spēles ir kaut kas cits. Iespējams, pēc labi aizvadītām sezonas beigām mums pārspēlēs bija grūtāk spēlēt nekā iepriekš. Citus gadus vairāk vai mazāk laicīgi zinājām, ka būs jāpiedalās pārspēlēs, bet šogad mums tas bija grūtāk. Prieks, ka atradām izeju un ka katrs cilvēks nostrādāja godam. Par to prieks, apsveicu visus ar sezonas beigām."

Taktiku noteici tu vai Andris Riherts no Portugāles?
Mazurs: "Kā jūs pats domājat [smaida]? Skaidrs, ka komandai ir galvenais treneris, un viņš pilnībā kontrolē situāciju, un mēs neesam pirmo reizi tādā situācijā. Protams, devām atskaites un ļoti cieši komunicējām, un gala lēmumus par sastāvu, pat par maiņām un taktiku pieņēma galvenais treneris. Mums svarīgi bija reaģēt pareizi sarežģītās situācijās un uzskatu, ka mēs ar to tikām galā. Bez galvenā trenera darba šī uzvara pārspēlēs nebūtu iespējama."

Uldriķis savainotā zoda dēļ šodien palika rezervē?
Mazurs: "Nē, tā bija taktiska izvēle. Gatis ir pieredzējis spēlētājs, kurš šajā situācijā ļoti varēja palīdzēt komandai un ko viņš darīja arī iepriekšējo sezonu pārspēlēs - manuprāt, Gatis ir guvis vārtus visās pārspēlēs, izņemot šo gadu. Roberts bija gatavs nākt uz maiņu, un mēs redzējām, ka izveidojām labus momentus, tiklīdz viņš iznāca laukumā. Gatim bija jābūt laukumā - uzvara ir visas komandas nopelns, bet viņš ir pieredzējis spēlētājs, kurš var būt līderis."

Piekrīti, ka līdz galam tomēr netikāt galā ar Askerovu? Arī šodien, kaut vārtus viņš neguva.
Mazurs: "Jā, visi to redzēja. Arī pirmajā spēlē tam gatavojāmies. Jau pēc pirmās pārspēles teicu, ka viņš sportiski labā nozīmē ir nikns, nekaunīgs un no viņa jāuzmanās. Vienmēr atradīs momentu, vienmēr būs gatavs. Protams, brīžiem netikām galā, it sevišķi pirmajā spēlē, bet otrajā spēlē tomēr nosargājām savus vārtus. Principā esam apmierināti ar to, kā rīkojās mūsu aizsargi, kad bumba bija pie viņa. Labi izdevās un uzvara paliek uzvara."

Teicāt, ka nākamgad jāiegūst pirmā vieta un jāveido kolektīvs. Vai nākamgad paliks tas pats kolektīvs, joprojām paliks Askerovs?
Ņesterenko: "Nākamais gads sāksies no tīras lapas. Jādzīvo tagadnei un nākotnei - tas, kas bija pagātnē, paliek vēsturei. Sportā nav pagātnes. Ir mums jaunatne, kas pieaug. Varbūt kādus leģionārus atvedīsim. Mums ir labs sponsors "Progress", lieliski vadītāji - cilvēki, kuri grib izveidot labu klubu. Ilgā laikā pirmo reizi saskaros ar tādiem cilvēkiem, kas tik ļoti vēlas attīstību. Šobrīd sadarbojamies ar Jāņa Engeļa "Super Nova", ar kuru mums ir ilggadīgs līgums. Mums ir infrastruktūras attīstības plāns Ziepniekkalnā, plus domājam par "Jūrnieka" mikrorajona attīstīšanu. Ir plāni, ticu nākotnei. Šogad mērķis bija piecinieks, bet redzēju, ka kolektīvs veidojas un spēle aiziet. Bija, protams, arī kritumi, bija, kad nenovērtējām pretinieku. Apsveicu "Staiceles Bebrus", kas mūs pārspēja - viņi ļoti labi spēlēja taktiski, normāli nospēlēja, tur Lapss spēlē, Grāveris. Par laukumiem - ja "Skonto" būtu tāds laukums kā šodien šeit, tad mēs spēlētu bez problēmām. Mums tāpat šogad bija mērķis piecinieks un augstāki mērķi būs jau nākamgad. Pagaidām spēlēsim 1. līgā - nekas traks, tur ir normāls līmenis, astoņas deviņas labas komandas. Kāpēc iestājos par 10 komandām 1. līgā? Tad šīs komandas katra ar katru varētu spēlēt trīs reizes, būtu vairāk cīņas. Citādi apakšgala komandām reizēm galvenais jautājums ir, vai izdosies savākties."

Pieminējāt apšaubāmās spēles. Tādu spēļu bija daudz? Un vai tajās piedalījās top komandas vai vājās komandas?
Ņesterenko: "Man grūti teikt, es taču neesmu eksperts. Ir LFF, ir likums. Bet var pasekot rezultātiem un minūtēm, kad tiek gūti vārti. Un tā tālāk. No mazajām komandām viena tāda ir viennozīmīgi. Nevar teikt, ka komandas izpildījumā visas spēles ir aizdomīgas, bet divas trīs spēles izceļas. Es neesmu eksperts, esmu profesionāls treneris. Citi no tā uzpūš...

Kļaviņš - kāpēc neprotestēja 2007. gadā, kad tas [Ņesterenko apgalvojumi par Kļaviņu - aut.] tika publicēts žurnālā? Kāpēc viņš to necēla augšā toreiz, bet gan tagad, 2015. vai 2016. gadā? Viņš tagad sacēlis traci. Es pateicu to, kas patiešām notika 2005. gadā. Es viņam to acīs varu pateikt. Es par Latvijas futbola tīrību! Viņš 10 gadus grozījās tai virtuvē, bet tagad apgalvo, ka negrozījās. Viņš tur ir par 100% iesaistīts - basketbolā un visur. To zina visa Latvija. Un tagad grib kļūt par LFF prezidentu. Man nav nekas pret viņu, bet esi godīgs pret sevi! Tavai sirdsapziņai jābūt tīrai! Ja tev nav tīras sirdsapziņas, ko tu vēlies pierādīt futbolā Latvijā? Turklāt ja vēl neesi futbolists. Saprotu Verpakovskis, Gorkšs - jauni cilvēki ar potenciālu, kuri sevi atdevuši futbolu, jautājumu nav. Bet viņš man tagad kaut ko gāž virsū, ar tiesu draud. Lai sūdz tiesā! Tas taču jau iepriekš bija žurnālā. Bija taču raksts? Bija. Viņš saka, ka neprotu latviski rakstīt. Dod, ukraiņu valodā uzrakstīšu! Uzrakstīju krieviski, man iztulkoja, es parakstīju. Es uzrakstīju to, kas notika. Bija cilvēks no Slovēnijas - ar viņu saveda mani viņš [Kļaviņš]. Domāju, ka sponsors. Bet viņš man pie galda stāsta Latvijā... Bija? Bija! Lieku rokas uz sirds un saku, ka tā bija.

Jūs uz tiesu vēl nesauca?
Ņesterenko: "Nebija nekādas tiesas! Lai sūdz! Kāda tiesa te var būt? Par to, ka teicu, kas bija? Viņam vajadzēja tiesā sūdzēt 2008. gadā - ko tad viņš nesūdzēja? Toreiz tas raksts taču pa visu Latviju izskanēja. Mani izsauca Indriksons un uzdeva jautājumus. Prasīja, vai tā bija? Teicu, bija. Uzrakstīju krieviski - ja uzrakstītu savā dzimtajā ukraiņu valodā, mani nesaprastu.

Ar "Audu" jums arī sezonas laikā bija konflikts vai tikai beigās, kad viņi ironizēja par jūsu kurpēm?
Ņesterenko: "Nekāda konflikta! 10 gadus nebiju Latvijā. 2005. gadā strādāju nelaimīgajā "Ventā". Pēc tam uzreiz aizbraucu un manis 10 gadus vispār nebija. Nebija nekāda konflikta. Jā, pirms tam 2003., 2004. gadā viņi divreiz palika pēdējā vietā, kad trenēju pirmspēdējo vietu. Bet tā man nav nekāda konflikta ar Juri Gorkšu. Jā, esmu ambiciozs treneris, gribu izveidot spēcīgu klubu. Savulaik piesaistīju Vaņinu, Žigajevu. Jūs esat jaunā paaudze un jūs interesē citi jautājumi, bet man ir 62 gadi, es jau esmu visu pierādījis - esmu vadījis astoņas komandas Latvijā. No nulles! Astoņas! 90.-ajos gados, kad pretendēju uz izlašu vadīšanu. Jā, vecums prasa savu, dzīve prasa savu, bet man nevienam nekas nav jāpierāda. Vēlos, lai Latvijas futbols attīstītos. Lai būtu infrastruktūras, bāzes, stadionā - kā Igaunijā. Futbolistu Latvijā ir ļoti daudz. Esmu ukraiņu tautības, bet esmu Latvijas treneris. Mani uzaicināja Rīgas "Daugava", paliku šeit dzīvot, apprecējos. Esmu strādājis Baltkrievijas čempionātā ar "Brest", Ukrainā savulaik Grigorčuku audzināju. Ko es te visu vēsturi stāstīšu. Ja interesēs, uzaiciniet uz interviju. Latvijas futbolu pārzinu no saknēm, kopš 1971. gada. Zinu, kas šajos gados futbolā noticis un kā tas attīstījies. Mums ir futbolisti! Islandē ir 300 tūkstoši iedzīvotāju un ir futbolisti. Mums arī ir, bet jāstrādā."