Piezīmes par Urugvajas izlasi

• Urugvajas izlases treneris ir Oskars Tabarezs. Par treneri strādā jau kopš 1980. gada, bet Urugvajas izlasi jau reizi trenējis no 1988. līdz 1990. gadam, vadot to arī PK1990. No grupas izdevās izkļūt (priekšā Spānija un Beļģija, bet apsteigta Dienvidkoreja, ar ko pietika), bet 1/8 finālā ar 0:2 tika zaudēts mājiniecei, nākamajai bronzas medaļu ieguvējai Itālijai. Otro reizi par Urugvajas treneri kļuva 2006. gadā un no Dienvidamerikas zonas izdevis komandu finālturnīrā. 10 izlašu konkurencē Urugvaja izcīnīja 5. vietu, nedaudz priekšā palaižot Argentīnu, līdz ar to nācās spēlēt „play-off” ar CONCACAF pārstāvi Kostariku, kuru ar pūlēm izdevās uzveikt.

• Tabarezs: „Mūsu nometnē nevienam nav savainojumu, visi ir labā formā. Tiesa, dažiem ir bijis mazs spēles laiks klubā, piemēram, „Juventus” aizsargam Martinam Kaseresam. Taču vēl ir laiks.”

• Tabarezs: „Pirmajā spēlē padarīsim Francijas dzīvi grūtu. Mans viedoklis ir tāds, ka viņi neuzspiedīs mums savu spēles stilu. Esmu saņēmis pēdējo divu Francijas pārbaudes spēļu video ierakstus. Vispirms noskatīšos tos, tad izanalizēšu. Taču, lai arī izvērtēšu Francijas spēli, kā jau teicu, nepielāgosimies viņu stilam. Lai kā respektētu Franciju, mūsu mērķis būs šo spēli uzvarēt.”

• Lai gan Urugvajai jau ir tik izcili uzbrucēji kā Djego Forlans un Luiss Suarezs, ļoti pašpārliecināts ir cits, ikdienā Brazīlijā spēlējošs, uzbrucējs Sebastians Abreu: „Izlases treneris nedrīkst ignorēt spēlētāju, kurš ir labā formā, izcīna titulus un gūst vārtus spēcīgajā Brazīlijas līgā, spēlē tik lielā klubā kā „Botafogo”. Izlasē jāiekļauj tikai labākos.” To visu Abreu stāsta par sevi... Viņš karjeras laikā pabijis jau 17 klubos septiņās dažādās valstīs, izlasē 56 spēlēs iesitis veselus 30 vārtus (visu laiku otrs rezultatīvākais Urugvajas izlases spēlētājs).

• Francijas izlases pamatvārtsargs Ugo Loriss: „Pazīstam Forlanu un Suarezu – viņi ir viltīgi gan vārtu tuvumā, gan esot tālāk no vārtiem. Taču mums jāuzmanās no visiem urugvajiešiem, nevis tikai šiem diviem.”

• Izlases kapteinis Djego Lugano: „Urugvaja cīnīsies. Kamēr vien mūs kāds no turnīra neizslēgs, mums neviens nevar liegt ticēt, ka kļūsim par pasaules čempioniem. Jā, ir sešas septiņas izlases, kuru spēlētāji individuāli ir labāki nekā mums, taču arī Brazīliju, Spāniju, Itāliju, Argentīnu vienā atsevišķā mačā varam uzvarēt. Mūsu futbola vēsturē tā noticis jau ne reizi vien.”

• Uruvajas treneris pat 26 spēlētāju paplašinātajā sarakstā pārsteidzoši neiekļāva „Porto” malējo pussargu Kristianu Rodrigezu. Jā, viņam būtu bijis jāizlaiž pirmās divas spēles (ar Franciju un DĀR, grupā vēl Meksika) diskvalifikācijas dēļ (sarkanā kartīte pēdējā kvalifikācijas mačā ar Argentīnu), tomēr tik un tā tika gaidīta šī augsti kvalificētā futbolista ar iesauku ”dzīvnieks” iekļaušana izlasē.

• Urugvaja piekopj visai fizisku futbolu, bieži izdarot sāpīgus izklupienus un nespēlējot pārāk tehniski.

• Šādam aprakstam gan neatbilst centra pussargs Valters Gargano („Napoli”): „Jā, tā ir taisnība, ka, iespējams, esmu tehniskāks spēlētājs nekā klasisks Urugvajas izlases centra pussargs (smejas). Man patīk lasīt spēli un patīk palīdzēt komandas biedriem kontrolēt bumbu. Bet neuztraucieties – ja jāiet fiziskā cīņā, nebaidos arī no tā.” Gargano cenšas līdzināties spānim Čavi un argentīnietim Huanam Veronam: „Čavi tāpēc, ka viņš nekad nezaudē nevienu bumbu un vienmēr šķiras no tās, piespēlējot precīzi savam partnerim. Savukārt Veronam tāpēc, ka, jo atbildīgāka spēle, jo labāk un atbrīvotāk viņš spēlē, izbaudot to.” Tikai 1.68 garais spēlētājs turpina: „Esmu mācījies futbolu akadēmijā, kur liela uzmanība tika pievērsta bumbas kontrolei. Tāpēc mačos nebaidos doties ar bumbu uz priekšu. Patiesībā „Napoli” klubā tieši to arī daru.” Ja klubā Gargano spēlē diezgan uzbrūkoši, tad Urugvajas izlasē ir citādāk: „Treneris vēlas, lai izpildu balsta pussarga lomu. Izlasē būtu ar mieru spēlēt pat malējā aizsarga pozīcijā, ja vien tas būtu nepieciešams. Kvalifikācijas sākumā treneris Tabarezs izmantoja formāciju 3-4-3, un tas nedarbojās. Viņš atrada citu, labāku, sistēmu. Tas daudz pasaka par treneri...”

• Jau minēts, ka Urugvaja spēlē fizisku futbolu. Vairākas spēles atlases ciklā tā pabeidza nepilnā sastāvā. Gargano apliecina, ka DĀR tādu situāciju piedzīvot negribētos: „Treneris mums liek spēlēt asi, bet pēc iespējas noteikumu robežās. Mūsdienu futbolā viena spēlētāja pārsvars nozīmē ļoti daudz, īpaši PK izcīņā.” Gargano nupat kļuvis par tēvu un futbolists smej: „Brazīliešu pussargus tik un tā grūtāk nosegt nekā nomainīt bērnam autiņus. Finālturnīrā gan domāšu tikai par futbolu – ne katru dienu tev ir iespēja uzspēlēt PK.”

• Gargano visai atklāti runā par Urugvajas spēlēm grupu turnīrā: „Tas ir labi, ka sākam ar Franciju – tas būs labs indikators, lai redzētu, cik stipri esam. Ja uzvarēsim, puse darba jau būs padarīta, ja būs neizšķirts, tad arī gūsim pārliecību pār saviem spēkiem, jo franči taču ir pasaules vicečempioni. Mačā ar DĀR centīsimies tikt galā ar viņu fanu spiedienu. Kvalifikācijā ne vienmēr mums tas izdevās. Meksikas izlasē ir daudz pieredzējušu spēlētāju, viņi jau ilgi gatavojas, taču ceru, ka tiksim ar viņiem galā. Mūsu izredzes finālturnīrā? Ja mēs aizcīnītos līdz 1/4 finālam, tas būtu lieliski un mājās brauktu laimīgs. Taču, kā jau ikviens futbolists, kurš dodas uz DĀR, sapņoju par spēlēšanu finālā. Panākumu atslēga būs grupu turnīrs – ja izdosies to pārvarēt, varam iet tālu.”

• Urugvajas malējais aizsargs Alvaro Pereira („Porto”): „Mums ir vismaz trīs spēles, lai sevi pierādītu. Mums jāizbauda katrs mačs un jāspēlē tā, it kā ikviens no tiem būtu pēdējais. Urugvajai ir bagāta futbola vēsture [tituli 1930. un 1950. gadā], kaut arī tas neattiecas uz pēdējiem gadiem. Daudzi jaunie urugvajieši redzēs mūs spēlējam PK finālturnīrā pirmo reizi, un tas dara mūs lepnus. Mūsu treneris Tabarezs ir ne tikai profesionāls treneris, bet arī ļoti labs cilvēks – viņš vienmēr apjautājas Eiropas klubos spēlējošajiem, kā klājas.”

• Astoņi no 23 Urugvajas izlases spēlētājiem ikdienā spēlē Dienvidamerikas valstu čempionātos, taču tikai divi no viņiem – Urugvajā. No Eiropas valstīm visplašāk pārstāvēta Itālijas A Sērija (četri) un Spānijas „La Liga” (trīs).

• 11 no 23 nav aizvadījuši vairāk par 16 spēlēm izlasē. Neskatoties uz to, nemaz tik jauna izlase vecuma ziņā tā nav – tikai viens ir jaunāks par 23 gadiem.

• Arī visi trīs vārtsargi izlasē spēlējuši ļoti maz – attiecīgi 11, 5 un 1 spēli...

• Tikai divi futbolisti ir nospēlējuši vairāk par 50 mačiem – Djego Forlans (61, 8. vieta visu laiku izlases vēsturē) un Sebastians Abreu (55). Pussargam Djego Perezam („Monaco”) līdz 50 spēļu atzīmei atlicis viens vienīgs mačs.

• Minētais Abreu ir Urugvajas izlases otrais visu laiku labākais vārtu guvējs – viņa kontā ir 30 vārti, un tas ir tikai par vieniem vārtiem mazāk nekā rezultatīvākajam Hektoram Skaronem, kurš izlasē spēlēja no 1917. līdz 1930. gadam, kļūstot arī par pirmo pasaules čempionu. Forlans pēc gūto vārtu skaita ar 24 precīziem raidījumiem ir dalītā 5. vietā.

• Urugvaja pirms PK2010 maijā aizvadīja tikai vienu pārbaudes spēli, ar iespaidīgu 4:1 sasitot Izraēlu (kura atkal būs Latvijas pretiniece Eiropas zonā). PK2010 finālturnīrā Urugvajai pirmais mačs būs 11. jūnijā pret Franciju – tā būs otrā turnīra spēle, kas notiks pēc atklāšanas mača DĀR – Meksika.

Slavas mirklis

Urugvaja futbola vēsturē uz visiem laikiem iegājusi ar to, ka tā kļuva par pirmo pasaules čempioni PK vēsturē. Tomēr atļaušos par saldāko mirkli urugvajiešu kājbumbas vēsturē nosaukt otro titulu, kas tika izcīnīts 1950. gadā, pirmajā PK izcīņā pēc 2. Pasaules kara. Ja pirmais tituls tika izcīnīts 13 izlašu (visas, kurām atradās līdzekļi, lai tiktu līdz norises vietai...) konkurencē savu skatītāju priekšā, tad otrais tituls tika vinnēts... Brazīlijā, kur visi gaidīja tikai un vienīgi mājinieku triumfu. Toreiz tituls tika izspēlēts grupu turnīrā starp četrām izlasēm, taču visu tāpat izšķīra viena spēle – mājiniece Brazīlija pret Urugvaju. Pirms tam Brazīlija vienkārši iznīcināja Zviedriju (7:1!) un Spāniju (6:1!), kamēr Urugvaja smagās cīņās tika pie trim punktiem (2:2 ar Spāniju, 3:2 pret Zviedriju, 15 minūtes pirms beigām bija 1:2). Riodižaneiro esošajā „Maracana” stadionā uz izšķirošo Brazīlijas – Urugvajas cīņu sapulcējās 200 tūkstošu(!!!) skatītāju un Brazīlijai pietika pat ar neizšķirtu. Taču Urugvaja pie 0:1 ne tikai izlīdzināja rezultātu, bet 11 minūtes pirms mača beigām tika arī vadībā 2:1 un ar šādu rezultātu arī uzvarēja! Tobrīd, pēc četriem PK turnīriem, pa diviem tituliem bija Itālijai un Urugvajai.

Piezīmes par PK2010 izlasēm