No bankrota draudiem līdz Čempionu līgas finālam

Pēdējoreiz Dortmundes "Borussia" Čempionu līgas finālā spēlēja 1997.gadā, kad ar rezultātu 3:1 Otmāra Hicfelda vadībā pieveica Turīnas "Juventus", kā sastāvā tolaik bija tādi spēlētāji kā Kristians Vjēri, Alesandro Del Pjēro, Zinedins Zidāns, Didjē Dešāns un citi. 2002.gadā "Borussia", par nieka tiesu apsteidzot Lēverkūzenes "Bayer" un Minhenes "Bayern", pēc sešu sezonu pārtraukuma atkal kļuva par Vācijas čempioni un tajā pašā gadā sasniedza arī UEFA kausa finālu, tomēr nākamo zelta laiku vietā iestājās smaga krīze.

Pilnīgi pretēji pašreizējai stratēģijai, toreiz "Borussia" panākumus mēģināja gūt ar agresīvu un dārgu transfēru politiku, kā arī gados vecu sastāvu. 2001.gadā par Vācijas rekordsummu 25 miljoniem eiro no "Parma" tika nopirkts brazīliešu uzbrucējs Marsiu Amorozu, kurš pirmajā sezonā ar 18 vārtiem kļuva par Bundeslīgas labāko snaiperi, tomēr attiecīga turpinājuma nebija - 2004.gadā brazīlietis Dortmundi pameta kā brīvais aģents. Ņemot vērā "Borussia" ienākumus, klubs dārgus transfērus varēja atļauties tikai tādā gadījumā, ja tos pavadītu labi rezultāti Eiropā - tomēr tie nesekoja, un "Borussia" naudas izsviešana klubu noveda līdz potenciālam bankrota stāvoklim.

Ja laika posmā no 1999. līdz 2004.gadam "Borussia" transfēros iztērēja vairāk nekā 80 miljonus, kritiskā finansiālā situācija piespieda pārtraukt investēt darījumu tirgū - 2004./05.g. sezonā "Borussia" jaunu spēlētāju iegādē neiztērēja ne centa. Pēc sezonas beigām klubā notika lielas pārmaiņas. Izpilddirektora amatā stājās Hanss Joahims Vacke, par otro rīkotājdirektoru kļuva Tomass Tress, un krietni mainījās "Borussia" kadru politika. "Borussia" šķīrās no vairāk nekā desmit spēlētājiem, no kuriem par lielāko daļu nesaņēma nekādu kompensāciju, bet pēc gada tika pārdots arī Tomāšs Rosickis (Londonas "Arsenal", 10 miljoni) un Davids Odonkors ("Real Betis", 6.5 miljoni). Turpmāk "Borussia" spēlētājus pirka par daudz mazākām summām nekā iepriekš un tā vietā ieguldīja naudu jaunatnes akadēmijā.

Tabulā izmantoto datu avots ir Transfermarkt.de, līdz ar to tie nav oficiāli un var atšķirties no patiesajiem. Tabulā minētā informācija ir sportisko sezonu, nevis finansiālo gadu ietvaros. Iekavās minētie skaitļi ir negatīvi.

Kā teikts "Borussia" gada atskaitē, par pirmo lielo stūrakmeni izkļūšanā no krīzes kļuva 2005.gada oktobrī panāktā vienošanās ar "Signal Iduna", ar kuru līdz 2011.gadam tika parakstīts līgums par stadiona nosaukuma tiesībām. 2006.gada martā "Borussia", kurai beidzās līgums ar E.ON, atrada jaunu kreklu sponsoru - sadarbība ar "Evonik" tika noslēgta uz trim sezonām. Bet tā paša gada jūnijā tika panākta nozīmīga vienošanās ar ASV investīciju banku "Morgan Stanley", kas uz 15 gadiem izsniedza 79.2 miljonus eiro lielu aizdevumu. 57.5 miljoni tika iztērēti, lai atpirktu 51.2% stadiona tiesību, bet atlikusī summa kalpoja palikušo saistību samazināšanai.

"Mēs esam Borussia" kampaņa, kurā, lai glābtu klubu, apvienojās gan fani, gan pilsētas uzņēmumi un vadība, kā arī izdevumu apcirpšana un politikas maiņa beidzās veiksmīgi. Divu gadu laikā "Borussia" izdevās algas samazināt par 9.7 miljoniem eiro, savukārt spēlētāju amortizācija kritās par 12.5 miljoniem. Apvienojumā ar jauno Bundeslīgas raidtiesību līgumu, "Borussia" izdevās 2006./07. finansiālo gadu noslēgt ar desmit miljonu lielu peļņu. 2008.gadā "Borussia" noslēdza 12 gadu vienošanos ar "Sportfive" un ieguva 50 miljonus eiro, kas palīdzēja krietni pirms plānotā grafika atmaksāt "Morgan Stanley" aizdevumu. Lai arī 2007./08.g. sezonā "Borussia" Bundeslīgā ieņēma tikai 13.vietu, tai izdevās iekļūt Vācijas kausa finālā un pēc četru gadu pārtraukuma atgriezties Eirokausos.

Iekavās minētie skaitļi ir negatīvi. Datu avots: Dortmundes "Borussia" oficiālās finanšu atskaites (SAITE).
*"Deloitte" Naudas līgas ienākumu definīcija.

Krīzes gados "Borussia" reti kuru spēlētāju varēja pārdot dārgāk vai vismaz par aptuveni tādu cenu, par kādu futbolists tika iegādāts, toties tagad izdevās veikt arī pirmos ienesīgos darījumus. 2007.gadā 26 gadus vecais poļu uzbrucējs Euzebiušs Smoļareks par 4.5 miljoniem tika pārdots Santanderas "Racing" (pirms diviem gadiem no "Feyenoord" tika nopirkts tikai par 750 tūkstošiem), bet sezonu vēlāk 27 gadus vecais horvātu uzbrucējs Mladens Petričs par 7.3 miljoniem pārgāja uz "Hamburg". Petričs tikai sezonu iepriekš no "Basel" tika nopirkts par 3.5 miljoniem. 2007./08.g. sezonā "Borussia" sastāvs atkal bija strauji novecojis, bet maijā pie kluba stūres stājās Jirgens Klops, kurš kā spēlētājs un treneris pirms tam teju 20 gadus bija pavadījis "Mainz", un pamazām sākās tās "Borussia" komandas būvniecība, kuru varam redzēt tagad.

Klopa vadībā "Borussia" pirmajā komandā tika iespēlēti uzreiz četri 1988.gadā dzimušie spēlētāji - kluba audzēkņi Nuri Šahins (atgriezās no īres "Feyenoord") un Marsels Šmelcers (tika paaugstināts uz lielo komandu), kā arī nopirktie Matss Hummelss (sākotnēji tika īrēts) un Kevins Groskroics. Klops nopirka arī 22 gadus veco brazīliešu aizsargu Felipi Santanu. Tika ielikts pirmais nopietnais pamats nākamajam komandas kodolam, un turpmāko divu gadu laikā sastāva rotācijā un pamatsastāvā šim pieciniekam pievienojās arī tādi spēlētāji kā Mario Gece (dzimis 1992.gadā), Svens Benders (1989.), Sindzi Kagava (1989.) un Roberts Levandovskis (1988.). Ja Gece ir "Borussia" audzēknis, Kagava, kurš kļuva par īstu sensāciju, no Japānas kluba "Cerezo Osaka" tika nopirkts par nieka 350 tūkstošiem eiro.

"Top 11" un "Top 18" ailēs atlasīti attiecīgi 11 un 18 spēlētaji, kuri konkrētajās sezonās visbiežāk devušies pamatsastāvā Bundeslīgā. Lai samazinātu anomāliju skaitu, "Top 11" un "Top 18" ailēs izsvītroti attiecīgi pa vienam un pa diviem vecākajiem un jaunākajiem spēlētājiem. Spēlētāju vecums noteikts pēc dzimšanas gada. Proti, ja spēlētājam X sezonas beigās ir 23 gadi, taču viņam dzimšanas diena ir, piemēram, oktobrī, viņš vienalga tiks uzskatīts par 24 gadus vecu.

Sastāvs īsā laikā tika ievērojami atjaunināts, taču kvalitāte no tā necieta - tieši pretēji. "Borussia" spēlētāju lielo potenciālu apliecināja arī daudzu agrās debijas savu nacionālo valstu izlasēs. Benders un Hummelss Vācijas izlasē debitēja 21 gada vecumā, Levandovskis un Subotičs debitēja 20 gados, Gece pimoreiz Vācijas pieaugušo izlases kreklu vilka 18 gados, bet viņus visus jau sen bija pārtrumpojis Šahins. Nuri "Borussia" tik zīmīgajā 2005.gadā kļuva gan par Bundeslīgas, gan Turcijas izlases visu laiku jaunāko spēlētāju un visu laiku jaunāko vārtu guvēju. Bundeslīgā Šahins debitēja 16 gadu un 334 dienu vecumā, bet Turcijas izlasē ar vārtiem atzīmējās mēnesi pēc 17.dzimšanas dienas. Turklāt kādiem - debijas spēlē pret Vāciju!

Tabulā attēlots vecuma salīdzinājums šā gada Čempionu līgas ceturtdaļfinālistēm. "Top 11" un "Top 18" ailēs atlasīti spēlētāji, kas šajā Čempionu līgas sezonā aizvadījuši visvairāk minūšu. Vecums aprēķināts identiski kā iepriekšējā tabulā. Klubi ir sarindoti pēc "Top 11" vecuma.

Kaut arī "Borussia" pēdējo trīs sezonu laikā sportiskajā ziņā ir guvusi lielus panākumus, kas ir atspoguļojies arī finansiālajā ziņā, klubam vienalga vēl ir tāls ceļš ejams līdz pasaules superkluba statusam. Ir populārs teiciens, ka laukumā nespēlē nauda, tomēr ilgtermiņā tieši nauda ir galvenais pamats sportiskajai izcilībai - nauda pati par sevi vēl neko negarantē, taču bez tās ilgstoši par augstām vietām cīnīties nav iespējams. Gada laikā "Borussia" ienākumi no nelielajiem 138.5 pieauga līdz 189.1 miljonam, taču tas vienalga ir par vairāk nekā 300 miljoniem mazāk nekā Madrides "Real" un gandrīz divreiz mazāk nekā Vācijas turīgākajam klubam Minhenes "Bayern".

Dortmundes "Borussia", līdzīgi kā citu Vācijas klubu, nozīmīgākais ienākumu avots ir komercienākumi, kas sastāda 51.5% no kopējā katla. No Deloitte Naudas līgas labāko vienpadsmitnieka vairāk nekā pusi komercienākumi aizņem vēl tikai "Bayern" - 54.7%. Tomēr arī sponsorlīgumu ziņā "Borussia" ir liela vieta progresam. Ja jaunie līgumi ar kreklu sponsoru "Evonik" un sporta formu ražotāju "Puma" ir vērti attiecīgi 10.5 un 7.5 miljonus, pasaules lielie klubi par šādām summām tikai pasmīkņā. "Bayern" no "Deutsche Telekom" un "Adidas" iekasē attiecīgi 29 un 25 miljonus, bet pašreizējā līdere ir "Barcelona", kas no QSI un "Nike" saņem pa 30 miljoniem eiro. No nākamā gada jaunā rekordiste būs Mančestras "United", kad no "Chevrolet" par logo izvietošanu uz krekliem saņems vairāk nekā 50 miljonus eiro (un vēl klāt 30 no "Nike").

Tabulā attēlotas "Deloitte" Naudas līgas labākie 11 klubi. Tiem klāt pievienota arī Francijas PSG, kas ar Kataras Tūrisma kompāniju noslēdza atpakaļejošu vienošanos, tādējādi ienākumus palielinot par vairāk nekā 100 miljoniem eiro. "Deloitte" Naudas līgā tas netika ņemts vērā (vai vēl nebija zināms), un PSG, pateicoties fantastiskajam līgumam, paceltos uz desmito vietu.

*Klubi finanšu atskaitēs neraksta nopirkto spēlētāju transfēru summas, bet gan tās sadala pa noslēgtā līguma gadiem. Piemēram, Martiness tika nopirkts par 40 miljoniem, bet viņa līguma termiņš ir pieci gadi. Tātad ikgadējā amortizācijas maksa būs astoņi miljoni. Ja līgums tiks pārslēgts, palikušo vērtību dalīs pēc jaunā līguma termiņa. Ja spēlētāju pārdos, palikusī vērtība tiks norakstīta.

Pārējos finanšu avotus "Borussia" ir apguvusi krietni sliktāk. Lai arī Bundeslīga ir apmeklētākā futbola līga pasaulē, bet Dortmundes "Borussia" apmeklētība pagājušajā sezonā bija lielākā Eiropā, tā no biļetēm iekasēja vien 31.4 miljonus. Tāpat kā "Bayern" un citiem vācu klubiem, viens no iemesliem zemajiem biļešu ienākumiem ir nelielais spēļu skaits - Bundeslīgā ir par divām komandām mazāk nekā citās lielajās līgās, un arī vietējās kausa izcīņās Anglijā, Francijā un Spānijā spēļu vidēji sanāk aizvadīt vairāk. Tomēr galvenais iemesls ir mazās biļešu cenas - Vācijas futbolā, atšķirībā no komercializētās Anglijas, joprojām par galveno vērtību tiek uzskatīts līdzjutējs. Aptuveni 27 tūkstoši vietu "Westfalenstadion" ir atvēlētas stāvvietām - 24.5 tūkstoši no tām veido slaveno "Südtribüne", kas ir lielākā stāvvietu tribīne Eiropas futbolā.

Lai arī "Borussia" pēdējo gadu laikā regulāri paceļ biļešu cenas, ienākumi no gandrīz 80 tūkstošu lielās apmeklētības ir niecīgi. Vidēji par vienu spēli "Borussia" iekasēja pusotru miljonu eiro, taču tās tuvākās sekotājas Mančestras "United" un Madrides "Real" par līdzīgu apmeklētību saņēma par aptuveni trim miljoniem vairāk. Pat Vācijā "Hamburg" un "Schalke", par spīti krietni mazākai apmeklētībai un stadiona ietilpībai, no viena mača pagājušajā sezonā ieguva attiecīgi 2.35 un 1.80 miljonus - nemaz nerunājot par "Bayern", kas no biļetēm vien budžetu papildināja ar 85.4 miljoniem eiro.

Savukārt otrs Vācijas futbola vājais punkts ir raidtiesības. Pašreizējais Bundeslīgas pašmāju raidtiesību līgums gadā ir 412 miljonus vērts (iepriekšējais bija 400 miljonus), tomēr tas ir krietni mazāk nekā Anglijā, Itālijā un pat Spānijā un Francijā. Pateicoties nesen noslēgtajam līgumam, Bundeslīga gadā par raidtiesībām drīzumā saņems 628 miljonus tādējādi apsteidzot Franciju un panākot Spāniju, taču Bundeslīga joprojām zaudēs Itālijai (ap 800-900 miljoniem eiro) un Anglijai, kuras jaunais pašmāju superlīgums būs vērts vairāk nekā divus miljardus eiro! Šobrīd "Borussia" par Vācijas raidtiesībām saņem tikai nedaudz virs 30 miljoniem, kamēr Anglijā šī summa ir aptuveni divreiz lielāka, bet Spānijā pie pašreizējiem nosacījumiem "Barcelona" un Madrides "Real" turpina saņemt 140 miljonus katra.

Piezīme: Vairāku stadionu ietilpība, piemērojot Eirokausu standartiem, var mainīties. Tabulā minētās stadionu ietilpības ir no pagājušās sezonas. Piemēram, "Bayern" mājvieta "Allianz Arena" šosezon tika paplašināta līdz 71000 vietām. Klubi tabulā ir sarindoti pēc vidējās apmeklētības.

Finansiālā atpalicība no pasaules esošajiem un topošajiem smagsvariem "Borussia" nozīmē nespēju noturēt savus labākos spēlētājus. 2011.gadā uz Madrides "Real" pārcēlās Šahins ("Borussia" ieguva tikai desmit miljonus), bet pēc gada uz Mančestras "United" aizbrauca Kagava (16 miljoni). Šahinam līgums ar "Borussia" bija spēkā vēl uz diviem gadiem, bet Kagavam - tikai uz gadu, un japānis atteicās to pagarināt. Šahina un Kagavas vietā "Borussia" darījumu tirgū tika atrastas meistarīgas alternatīvas (arī gados jaunie Ilkajs Gindogans un Marko Roiss, no kuriem pēdējais turklāt ir Dortmundes audzēknis), un šovasar "Borussia" atkal būs jālauza galva, kā aizstāt kārtējos zaudētos līderus. Jau ir oficiāli zināms, ka "Bayern" izmantos iespēju par 37 miljoniem izpirkt Geces līgumu, un maz ticams, ka Dortmundē paliks bombardieris Levandovskis.

Ja pēdējo sezonu uzstādīto latiņu laukumā noturēt var arī neizdoties, pagaidām viss liecina, ka finansiālā izaugsme turpināsies. Dortmundes mājaslapā ir publiskota 2012./13. finansiālā gada pirmās puses atskaite, un visos ienākumu rādītājos "Borussia" salīdzinājumā ar pagājušā finansiālā gada pirmo pusi ir spērusi soli uz priekšu. Biļešu ienākumi no 17.5 miljoniem pieauga līdz 19.1, raidtiesības no 39.0 miljoniem pakāpās līdz 46.9, ienākumi no reklamēšanas un sponsoriem no 25.2 miljoniem pieauga līdz 31.7 miljoniem, bet par atribūtiku "Borussia" iekasēja 26 miljonus (iepriekš - 19.7). Līdz ar to kopējie ienākumi no 101.4 miljoniem pieauga līdz 123.7. Pagājušā gada pirmā puse tika noslēgta ar 11.9 miljonu lielu peļņu, bet tagad tā bija jau 13.7 miljoni.

Sportiskās sekmes paredzēt nav iespējams, taču "Borussia" ir labi nodrošinājusies, lai nākotne būtu pietiekami stabila.Ir pārslēgti līgumi ar daudziem nozīmīgiem sponsoriem, kā piemēram, jau pieminēto "Evonik" (līdz 2016.gadam), "Signal Iduna" (2021.) un "Puma" (2020.), un līdzīga stratēģija bijusi arī sastāva sakarā. Pagājušajā sezonā vai neilgi pēc tās "Borussia" pagarināja līgumu ar Jakubu Blaščikovski, Hummelsu un Santanu, pagājušā gada oktobrī viņiem pievienojās Lukašs Piščeks, bet janvārī parakstu uz jauniem līgumiem lika arī Subotičs, Benders un Šmelcers. Aprīlī vēl uz gadu līgumu parakstīja pieredzējušais Sebastians Kēls, kurš vasarā būtu kļuvis par brīvo aģentu, bet pavisam nesen maija sākumā līgumu pagarināja arī pamatvārtsargs Romāns Vaidenfellers.

Vecuma sadaļā ar + atzīmēti spēlētāji, kuriem šogad apritēs par gadu vairāk. Spēļu sadaļā vērā ņemta Bundeslīgas un Čempionu līgas spēles. Statistikas avots: Soccerway.com. Tabulā iekļauti tikai 18 visvairāk minūšu aizvadījušie spēlētāji. Spēlētāju transfēru summas ņemtas no "Transfermarkt.de"

Izmantotie resursi:
Borussia Dortmund
Live scores, results, fixtures, tables,...
Deloitte | Audit, Consulting, Financial...
Das Fußball Portal über die Fußball Bundesliga...
ESPN: The Worldwide Leader In Sports
bundesliga.de - Bundesliga - Die offizielle...
The official website for European football –...