Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:115, Did:0, useCase: 3

Koļesņičenko par "Skonto" vadību, Šabalu un miljonu, LFF "divām galvām"

Edmunds Novickis
Edmunds Novickis @EdmundsN

Koļesņičenko par "Skonto" vadību, Šabalu un miljonu, LFF "divām galvām"
Vladimirs Koļesņičenko
Foto: Romāns Kokšarovs, "f64/Photo agency"

Piedāvājam skontofc.com sagatavoto interviju ar "Skonto" nu jau bijušo prezidentu Vladimiru Koļesņičenko, kurš atskatās, kā viņam gāja "Skonto" vadīšanā, kā arī vērtē Latvijas futbolu kopumā.

Kā vērtējat aizvadītos gadus pie „Skonto” stūres, kas izdevās un kas ne līdz galam sanāca?
Tas bija grūts periods. Grūtības bija tieši finansiālajā ziņā. Kad atnācu, klubam jau bija problēmas, bija iekrājušies nodokļu, algu un citi parādi. Kāds varbūt teiks, ka tas ir nepareizi, bet tā sanāca, ka katru gadu iesākām bez naudas un budžets tika vākts sezonas gaitā. Protams, tas sagādāja grūtības plānot treniņu darbu, nometnes, spēlētāju algas. Bet no pozitīvā – izdevās radīt labu kolektīvu gan komandā starp spēlētājiem un treneriem, gan šeit birojā, kurā visi strādā viena mērķa vārdā. Izdevās izveidot spēcīgu komandu, kas arī pērn bija ļoti tuvu titulam. Neizdevās šīs problēmas atrisināt, tas arī ir lielākais mīnuss no pavadītā laika.

Vai 2012. gadā, kad kļuvāt par prezidentu, bijāt optimistiskāks un cerējāt, ka izdosies atrisināt kluba problēmas?
Kad uzsāku darbu, tad zināju kādas ir problēmas un parādi, taču laikā gaitā uzradās papildus lietas, ar ko bija jātiek galā, piemēram, Natans Žuniors Šveicē uzrakstīja iesniegumu UEFA. Parādi, kas bija jau krietnu laiku pirms manas atnākšanas, radīja vēl lielākās problēmas. Pamazām centāmies tos segt un tas prasīja ne mazums līdzekļu. Ja es ar šo kolektīvu turpinātu strādāt, tad ticu, ka ar laiku visas problēmas tiktu atrisinātas. Tagad atkal ir variants Mingazovam un Gutkovskim, tā kā ir cerības transfēru periodā nopelnīt. Mums mazliet nepietika laika, lai sevi pilnībā apliecinātu.

Pieminējāt to, ka pērn bijāt ļoti tuvu titulam. Viena no lietām, kas ietekmēja tā nesasniegšanu bija Ruslana Mingazova nespēlēšana pēdējos divus mēnešus. Kādēļ tika pieņemts šāds lēmums?
Tas bija kopīgs lēmums. Sezonas sākumā mums bija labs sponsors, kas apmaksāja nometnes, algas un citus izdevumus, taču sezonas vidū viņi pārtrauca sadarbību esošajā līmenī, tādēļ sapratām, ka tagad problēmas ar naudu tikai pieaugs. Mums bija reāls piedāvājums no „Rostov” par Ruslanu, taču klubs viņu bija ar mieru pirkt tikai kā brīvo aģentu, lai čempionātā varētu pieteikt jebkurā laikā. Tas bija veids, kā cerējām iegūt līdzekļus klubam, taču darījums beigās nenotika, tā kā varētu iespējams teikt, ka kļūdījāmies.

Kas īsti notika ar „Granat”, kādēļ apstājās finansēšana no viņu puses?
Viņi vienā brīdī pārskatīja savas attiecības pret komandu, bet viņi nav pazuduši, viņi vēl ir kluba partneri. Viņi ir gatavi atgriezties ar finansējumu iepriekšējā līmenī pie zināmiem nosacījumiem, kurus es tagad nevaru atklāt, jo neesmu vairāk kluba pārstāvis. Viņi pērn daudz mums palīdzēja, jāsaka par to liels paldies, jo tādi cilvēki mūsdienās ir maz.

Ja runājam par finansēm, tad kāds sezonas budžets ir nepieciešams, lai cīnītos par Virslīgas zelta godalgām?
Tas ir atkarīgs no tā kādus mērķus komanda sev uzstāda. Uzskatu, ka ir jābūt nodrošinātām zināmām lietām komandā, piemēram, ēdināšana, stabila alga, treniņnometnes un braukšana uz spēlēm dienu iepriekš. Dažas komandas pēc treniņiem neēdina spēlētājus un nebrauc uz spēlēm dienu iepriekš, bet mēs pērn to darījām, arī šogad pirms svarīgākām spēlēm to cenšamies darīt. Tas nav lēti, tomēr centāmies tam naudu atrast. Mūsu gadījumā pietiekams budžets būtu 500 – 600 tūkstoši eiro.

Vai Latvijā futbols var būt bizness?
Kāds bizness? Apmeklējums šeit ir niecīgs. Paskatieties kas notiek kaut vai Anglijā, lūk tur jau sākas bizness. Vienīgais peļņas avots varētu būt transfēri. Negribu apvainot citus klubus, bet spēlētājus pa lielam var pārdot tikai „Skonto”, tagad šajā virzienā sāk darboties arī „Spartaks”. Pārdot latviešu spēlētājus nav nemaz tik viegli.

Ja sezonai nepieciešamais budžets ir apmēram 500 tūkstoši, vai ir reāli pie sakārtotas sistēmas sezonas laikā šādu summu nopelnīt ar transfēriem?
Sarežģīti, bet ir iespējams. Viss atkarīgs no ieguldītā darba un to, cik labi strādā visa sistēma kopumā, sākot ar jauniešu treneriem līdz galvenās komandas vadībai.

Vai bijāt cerējuši saņemt lielāku summu par Valēriju Šabalu, jo pirms tam izskanēja summas pat virs viena miljona eiro?
Mēs nekad paši neizdomājam kaut kādas konkrētas summas, ko vēlētos saņemt par spēlētāju. Visu nosaka piedāvājumi. Jā, sākumā par Šabalu tika piedāvāta summa, kādu pieminējāt, tagad jau nav noslēpums, ka to izteica „Trabzonspor”. Mēs praktiski jau bijām vienojušies par darījuma detaļām. Viņi atbrauca uz sezonas pēdējo spēli pret „Jelgavu”, kurā cietām pirmo zaudējumu sezonā ar 0:2, pēc šīs spēles viņu pārstāvji pateica: “Paldies, neesam vairāk ieinteresēti”. Tālāk bija divi piedāvājumi no „Brugge” un „Verona”, Valērijs ar savu tēvu izvēlējās beļģu variantu. Puse, kas grib pirkt, vienmēr gribēs iegūt lētāk, pārdēvēji gribēs iegūt vairāk, tā nu ir jāatrod kompromiss.

Vai fakts, ka spēlētājs spēlē nacionālajā izlasē, ir liels pluss?
Tas ir individuāli. Ja runājam par Šabalu, tad arī līdz tam bija piedāvājumi, bet pēc tam, kad viņš debitēja izlasē, piedāvājumi kļuva nopietnāki un biežāk aicināja braukt atrādīties. Bet Ruslana Mingazova gadījumā tas noteikti ir mīnuss. Viņš jau sen būtu pārdots, ja nespēlētu Turkmenistānas izlasē. Turkmenistānas izlase ir liela problēma, jo viņu kalendārs nesakrīt ar UEFA oficiālo kalendāru. Viņš bija „Reading”, bet tur viņš nekad neiegūs darba atļauju.

Vai Latvijā ir iespējams piesaistīt vairāk skatītājus?
Es pat nezinu, kā Latvijā piesaistīt skatītājus. Tāda situācija valstī, ka cilvēkiem par sportu un futbolu negribas un neatliek laika domāt. Pat uz Eirokausiem šeit nenāk skatītāji, pērn šeit "Skonto" stadionā bija pustukšas tribīnes. Varēsiet paskatīties, cik šogad skatītāju būs „Ventspils” mājas spēlē pret kādu nopietnu pretinieku. Atceros laikus, kad pat uz svarīgākām čempionāta spēlēm bija samērā daudz cilvēki. Bet daudz kas ir mainījies, komandu līmenis ir krities, arī situācija valstī ietekmē cilvēkus. Potenciālu parāda valstsvienība, uz kuras spēlēm pārsvarā cilvēki tomēr nāk, tas ir tāds pozitīvs cerības stariņš.

Pieminējāt komandu līmeni. Vai tas ir krities visam čempionātam vai tikai vadošajām komandām?
Visām komandām. Starkova laikā „Skonto” bija galvas tiesu pārāks par citām komandām un Eirokausos varēja līdzvērtīgi spēlēt ar laba līmeņa komandām. Tagad redzam, kā mūsu komandas izgāžas gadu no gada. Kad pats no „Skonto” pārgāju uz „Ventspili”, bija augsts vidējais līmenis. Negribu nevienu apvainot, bet tagad nav spēcīgas vadošās komandas, kā arī lejasgala komandas nav palikušas stiprākas.

Bet arī „Skonto” līderi jau bija vietējie spēlētāji, tāpat kā tagad lielākajā daļā komandu. Kādēļ tad tas līmenis ir tik ļoti krities?
Grūti spriest, jo mums apstākļi bija grūtāki, piemēram, nebija manēžas ziemā kur trenēties. Lai gan tagad treniņu process ir attīstījies, neteiksim, ka galaprodukts vienmēr sanāk labāks. Laikam daudz ietekmē tas, ka bērniem ir ļoti daudz citu iespēju un sports tikai mazai daļai bērnu ir pirmajā vietā. Arī treneriem noteikti ir sava nozīme. Man bez futbola un skolas nekas cits nebija, tas ļāva koncentrēties uz svarīgākajām lietām.

Šajā laikā daudz laika pavadījāt Maskavā, vai tiešām tikai Krievijā ir iespējams atrast finansējumu?
Kā bijušais prezidents varu teikt pilnīgi droši, ka man tur bija vieglāk strādāt. Latvijā gandrīz nereāli atrast finansējumu. Valstī nav spoža situācija, bet daudziem uzņēmumiem patīk piesaukt krīzi, kaut gan viņiem tā ir jau sen beigusies. Krievijā tomēr ir vairāk futbola cilvēku, viņi interesējas par futbolu, viņi zina mūsu situāciju, jautā par līmeni komandai un čempionātam. Tikos ar daudziem uzņēmējiem, daļai tas patika, daļai ne. Tie, kas piekrita atbalstīt „Skonto” darīja to futbola labā, personīga labuma tur nav nevienam no šīs sponsorēšanas. Viņi saprot, ka laiki ir grūti un bez šādiem ziedojumiem tādiem klubiem kā mēs ir grūti pastāvēt.

Vai saspringtā situācija starp Eiropas valstīm un Krieviju ietekmēja sarunas?
Nē, futbols ir futbols, bez jebkādas politikas. Ja cilvēkiem interesē, tad viņi centīsies palīdzēt.

Sergejs Kožans nesen twitterī izteicās, ka kļuvis par kājāmgājēju, jo neesot naudas degvielai, vai nejūtaties mazliet vainīgs pie šīs situācijas, jo aicinot uz klubu noteikti solījāt stabilāku atalgojumu.
Man šādas lietas nepatīk apspriest, uzskatu, ka par finansēm labāk runāt privāti. Jā, pret viņu klubam vēl ir nenokārtotas saistības. Viņš šeit atnāca ar traumu un Tamazs Pertija no jauna izveidoja spēlētāju. Tagad viņam sāk parādīties kaut kādi piedāvājumi. Mēs ar viņu praktiski katru dienu sazināmies, viņš man lūdza atrast viņam jaunu klubu un mēs arī viņam palīdzam. Es netaisnošos. Jā, varam teikt, ka klubs ir vainīgs pie šīs situācijas.

Vai kā prezidents kaut reizi saskārāties ar centieniem ietekmēt spēļu rezultātu, vai arī novērojāt, ka pretinieku komanda spēlē ne no labākas sirdsapziņas?
Man par šādām lietām nepatīk runāt. Lai viņi paši tiek galā. Tas jautājums ir jāuzdod cilvēkiem, kas strādā Grostonas ielā, tas ir viņu kompetencē. Nezinu ko viņi tur dara, bet ar šo lietu apkarošanu noteikti ne. Ja ir pierādījumi, tad lūdzu diskvalificējiet spēlētājus, komandas. Es nekomentēšu baumas.

Kā Latvijas Futbola federācija (LFF) un Latvijas Futbola virslīga (LFV) palīdzēja kluba darbībā, vai tieši otrādi – varbūt bremzēja to?
Pilnīgi nekādas palīdzības nebija. Par LFV es nesaprotu, kas tā ir par institūciju. Viņiem it kā vajadzētu aizstāvēt kluba intereses, piemēram, iet pie Mežečka (LFF ģenerālsekretārs) un censties panākt klubiem labākus nosacījumus. Malnačs (iepriekšējais LFV izpilddirektors) vēl centās kaut ko darīt un uzlabot situāciju, bet Emīls Latkovskis dara tieši otrādi. Viņam kaut ko saka no augšas un viņš nāk un smacē klubus. Kā LFF palīdz klubiem? Lai viņi parāda, ka kaut vai nacionālā izlase ir svarīga, lai parāda kādu no jauna uzceltu bāzi. Mēs izlasei sagatavojām 9 spēlētājus, bet no tā mums nav nekāds labums. Tā vietā ir tikai runas, ka „Skonto” ir problemātisks klubs un visiem sagādā problēmas, bet neviens neredz labo, ko mēs darām. Tamazu Pertiju pat uz gada noslēguma pasākumu neuzaicināja. Nevienam, izņemot Koļesničenko un vēl pāris cilvēkus, „Skonto” nav vajadzīgs.

Cik liela ir Eirokausu nozīme klubu pastāvēšanā?
Kā spēlētājam man tas bija ļoti svarīgi, tā ir liela pieredze un iespēja sevi parādīt plašākā tirgū. Viss ir atkarīgs no tā, kā komanda nospēlē un kāds pretinieks gadās pretim. Pērn mēs veiksmīgi nospēlējām ar „Slovan” un spēlētājiem parādījās kaut kādas iespējas, piemēram, „Slovan” gribēja iegūt Gabovu, bet atkal darījums nobruka. Bet, ja atceramies mazliet senāku spēli, kad spēlējām ar „Wisla”, tad sabrauca ļoti daudz skautu un aģentu, bet pēc spēles pateica: “Jūs esat vāji” un viss. Plus finansiālais aspekts pārsvarā ir atkarīgs no tā, kāds ir pretinieks un cik tālu tas atrodas. Ja ir jāorganizē čarterreiss, tad praktiski no UEFA naudas nekas daudz nepaliek pāri. Ir jābūt lielam grandam, lai šeit sanāktu daudz skatītāju un varētu TV translācijas pārdot, tad varētu sanākt kāda peļņa. Protams, ja paveicas un iekļūst grupu turnīrā, tad jau ir cits stāsts.

Pēdējās dienas, kad bijāt prezidents, komanda boikotēja spēli Liepājā. Vai varat pastāstīt mazliet vairāk par situāciju un to, kādēļ ātrāk nepaziņojāt, ka komanda neieradīsies uz spēli?
Vispirms gribu teikt, ka Māris Verpakovskis ir mans tuvs draugs. Viņš man pat palīdzēja rezervēt viesnīcu Liepājā, jo bijām ieplānojuši braukt dienu iepriekš. Situācija kļuva nekontrolējama. Mēs ar spēlētājiem runājām četras dienas, teicu, ka nauda būs pēc nedēļas. Viss bija godīgi un atklāti, bet spēlētāji savu viedokli nemainīja. Es dienu pirms spēles pateicu, ka mēs nebrauksim. Bija variants, ka brauksim ar jaunajiem, bet arī tas atkrita. Spēles dienas rītā Māris man zvanīja un pārvaicāja, un es atbildēju, ka nebūsim. Pēc tam es atbraucu no Maskavas un ar spēlētājiem vienojāmies, ka turpinām kopa cīnīties. Mums vajadzēja doties uz Maskavu spēlēt pārbaudes spēli pret CSKA, taču divas dienas pirms brauciena atnāca Zaicevs un ar to viss beidzās.

Kā notika Jūsu aiziešana no prezidenta amata?
Atbraucu no Maskavas, man pateica, ka grib ar mani tikties. Aizgāju uz tikšanos, tur mani gaidīja Zaicevs ar juristu un Imantu Bleideli. Parādīja dokumentus, ka man vairāk nav tiesību parakstīties kā prezidentam. Viņš man piedāvāja sadarboties citādā līmenī, taču es atteicos. Es vēl joprojām nesaprotu kādēļ viņš atnāca. Ja viņš atnāktu ar investoru vai arī ieguldītu savu naudu, tad man būtu saprotams, bet, ja atnāk un saka “puiši, naudas nav”, tad es nesaprotu.

Ja Jūs turpinātu vadīt klubu, vai Jūs varētu apgalvot, ka klubs beigtu sezonu un vismaz daļa parādu tiktu segti?
Es esmu pārliecināts par to, ka mēs beigtu šādā pat sastāvā un tiešām lielākā daļa parādu tiktu segti. Tagad es nezinu ko domā Zaicevs, tagad vienkārši laiks rit. Šobrīd gatavošanās nākamajai spēlei notiek par mūsu nevis Zaiceva naudu. Šobrīd es nesaprotu, kas notiek, bet vēl svarīgāk, ka spēlētāji nesaprot, ko darīt.

Guntis Indriksons ir izteicies, ka kopā ar Jums strādās, lai atpirktu stadionu, klubu un pamazām atjaunotu infrastruktūru. Vai Guntis Indriksons ir tieši iesaistīts stadiona pirkšanā?
Mēs ar viņu sazināmies visu laiku, viņš ir fanātiķis un nevienam tas nav noslēpums. Viņš man ir kā miesīgs tēvs. Viņš nekad neatsaka savu viedokli, viņš man palīdz, es palīdzu viņam. Stadions šeit vēl atradīsies divus gadus. Tāpat ir problēmas ar zemi Ķeizarmežā, kura ir ieķīlāta un mēs gatavojamies to izpirkt. Ir plāns tur uzstādīt jaunu sintētisko laukumu un jaunas ģērbtuves, tas varētu maksāt apmēram 300 tūkstošus eiro. Arī Skonto halle šeit var atrasties tikai divus gadus, tātad arī tā ir jāpārceļ, tie ir vēl apmēram 1,5 miljoni eiro. Šajās lietās es Guntim palīdzu, es redzu, ka viņš mīl futbolu un cenšas daudz ko darīt, iegulda savu naudu. Es atradu sponsorus un ilgi strādājām, lai vismaz šos divus gadus stadions vēl šeit atrastos. Jūs varat iedomāties situāciju, ka stadionu nopirktu kāds cits? Atbrauktu buldozeri un nojauktu visu, tad valstī neatliktu neviens stadions, kurā aizvadīt starptautiskas spēles. Jums jāiet uz Grostonas ielu un jājautā, ja mēs halli nepārcelsim, kur ziemā trenēsies bērni?

Vai ir vēlme atpirkt „Skonto” no Igora Zaiceva?
Nākamajā dienā pēc tam, kad atstāju prezidenta amatu, Zaicevs man piedāvāja klubu atpirkt. Man ir izteikts piedāvājums un es domāju. Nosauktā summa ir adekvāta, tomēr ir lietas, kas jāapsver. „Skonto” ir jāspēlē jebkurā gadījumā, tas tomēr ir Latvijas slavenākais klubs.

Klubam šobrīd ir lielas parādsaistības. Cik klubs šobrīd ir vērtīgs? Un vai kādam citam, izņemot Jūs un Indriksonu, tas ir svarīgs?
Uzvārdus pareizi nosaucāt. Katrā ziņā nosauktā Zaiceva summa ir atbilstoša, bet precīzas summas negribu nosaukt. Piedāvājumu izteica gan jau ne tikai man, bet arī kādam citam. Kurš pirmais izlems, tas arī nopirks.

Jums izdevās piesaistīt apjomīgas investīcijas stadiona atpirkšanai, bet klubam ar piesaisti gāja daudz grūtāk. Kādēļ tā?
Tās ir dažādas lietas un dažādi biznesi. Ar klubu man palīdzēja futbola cilvēki, un tie jau vairāk ir kā ziedojumi sportam. Stadiona sakarā tās ir investīcijas un šeit piedalās ne tikai ar futbolu saistīti cilvēki.

Ko plānojat uzsākt stadiona teritorijā pēc diviem gadiem?
Šeit ir pilsētas centrs. Plāni, protams, ir, bet konkrēti negribu teikt. Līdz 2017. gadam centīšos Indriksonam palīdzēt ar stadiona celšanu Krišjāņa Barona ielā.

Izklausās ļoti savādi – vairākas reizes norādījāt uz LFF neizdarību, bet par Gunti Indriksonu runājat pavisam citādāk, kaut gan viņš ir LFF prezidents.
Visi zina, ka LFF dalās divās daļās – ir Guntis Indriksons un ir otra grupa. Pagaidām man izskatās, ka tikai Guntim Indriksonam reāli rūp futbols, tādēļ es atbalstu viņu. Viņš deva vārdu, ka jaunais stadions būs, savukārt, es devu vārdu, ka palīdzēšu viņam. Jā, tas viss ir iekavējies, bet ticu, ka to paveiksim.

Vai kāds no LFF ir ar Jums runājis par izlases spēļu aizvadīšanu šeit?
Bija viens cilvēks, kurš atnāca, apskatīja un pateica, ko vajadzētu uzlabot līdz rudenim. Vispār interesanti viņi strādā. Mežeckis jau senāk visiem izreklamēja, ka šeit izlase spēlēs, kaut gan LFF nedarīja neko, lai stadionu saglābtu. Katrā ziņā tagad ātros tempos jāsāk domāt un rīkoties saistībā ar jauno stadionu, jo šis stadions šeit atradīsies ne ilgāk kā divus gadus. Pagaidām oficiālas vienošanās, par spēļu aizvadīšanu šeit, nav, taču mēs neliksim šķēršļus, lai izlase šeit spēlētu.

Izmantotie resursi:
All about Skonto FC

  +1 [+] [-]

, 2014-07-25 10:15, pirms 10 gadiem
KolhozaAnsis rakstīja: Tu paskaties cik pedejo 6 sezonu laika krievi naudu ir devusi Rigas Dinamo. Ar 100% garantiju ka atdeves nebus nekadas.

Ar Skonto vismaz ir iespeja ka atdeve bus. Ceru ka kadu finansetaju izdosies atrast.
Nejauc Dinamo projektu ar Skonto. Gribam vai negribam, bet Dinamo ir sava veida propogandas projekts. Pie tam nebūs mums otra projekta, kur kāds dos tik daudz naudas komandai kā Dinamo gadījumā. Pie tam tā nauda savā ziņā ir Latvijas patērētāju nauda, ko maksā par gāzi... Dinamo sponsoriem ir iespēja tikt vienā ložā ar Tataristānas gubernatoru, un lielu kompāniju valdēm izbraukumu spēlēs, bet šaubos vai skonto stadionā kas tāds notiks...

Par piesaisti Latvijai es vairāk domāju reālus biznesa projektus ar ražošanu, eksportu un tranzītu...

Ja runa Skonto gadījumā ir par Mežparka bāzi, zemi ap Saules dārzu un skonto stadionu, tad tādā mērā investīcijas ir saprotams, jo zemes cena ir milzīga visiem šiem objektiem. Kaut gan Revertas reklāma pie Skonto stadiona, gan neliecina, ka tas ir Skonto struktūras īpašums... Bet jebkurā gadījumā futbols nebūs pamatbiznes.

  +2 [+] [-]

, 2014-07-25 13:25, pirms 10 gadiem
Tieši to pašu gribāju atbildēt: Rīgas Dinamo ir politisks projekts Krievijas un tai labvēlīgo politisko partiju popularizēšanai, tāpēc tam naudas netrūks, bet šai naudai nav nekāda sakara ne ar sportu, ne ar privātiem sponsoriem.

  +1 [+] [-]

, 2014-07-25 15:20, pirms 10 gadiem
krkr rakstīja: Kāds var pateikt - kā dažos gados, pēc aktīvo sporta gaitu beigšanas tā var nobaroties?
Viņš tak stāsta, ka nemitīgi ar kādu tiekas un runājas. Bieži tas notiek pie bagātīgi klāta galda, te nu rezultāts.

  -2 [+] [-]

, 2014-07-25 19:32, pirms 10 gadiem
Īstenībā jau Koļesņičenko neko nepareizu nesaka. Cits jautājums ir par to, cik viņš stāsta un cik noklusē. Daudz sīkāk varējām uzzināt par transfēru piedāvājumiem un kluba attiecībām ar LFF un LFV. Tie, kas ierasti bļauj, ka LFF lobē Skonto, var tagad padomāt vai Koļesņičenko publiski kostu rokā, kas viņu baro. Man mistiskais punkts ir Koļesņičenko izteiktais piedāvājums pirkt Skonto.

     [+] [-]

, 2014-07-25 19:34, pirms 10 gadiem
sandis444444 rakstīja: Interesanti kā Zaicevs pārņēma klubu un kā tik viegli tika vaļā no Koļesņičenko kurš uz to brīdi bija Skonto prezidents? Zaicevs klubu nopirka? Tas bija reiderisms? Kas tas bija?

Ar Latvijas futbola aizkulisēm esmu uz "Jūs," tad varbūt kāds var to paskaidrot sīkāk? Kas ir Zaicevs?
Zaicevs ir Skonto īpašnieks, Koļesņičenko bija prezidents (acīmredzami tas nav viens un tas pats)

  +1 [+] [-]

, 2014-07-25 19:41, pirms 10 gadiem
Antiņš Lāčplēsis rakstīja: LFF ar Indriksonu priekšgalā nav ieinteresēti oficiāli atzīt un fiksēt spēlētāju līgumus. Ja reiz esam profesionālā līga, tad jābūt profesionāliem līgumiem pēc kuriem vadīties.

Pieļauju, ka "treknajos gados", kad pamata sastāvā spēlētāji vadošajos klubos saņēm 2-3tk EUR mēnesī, tad tādi sīkumi nebija būtiski.
Paskaties klubu pieteikumus Virslīgai! Tur katram spēlētājam pretī rakstīts, vai viņam ir profesionālais vai amatiera līgums. Skonto visiem, izņemot rezerves vārtsargu Grigorjevu un dublierus, ir profesionālie līgumi. Tieši šī iemesla dēļ arī Siņeļņikovs, Bulvītis un Rode (varbūt bija vēl kāds) devās pie LFF pēc brīvlaišanas vēstulēm.

  +2 [+] [-]

, 2014-07-25 22:28, pirms 10 gadiem
".. mistiskais punkts ir Koļesņičenko izteiktais piedāvājums pirkt Skonto."
Mana versija (protams, galvot par pareizumu nevaru):
1. Visos lielākos naudas darījumos Koļesņičenko ir Indriksona marionete, sakām -- Koļesņičenko, domājam -- Indriksons.
2. Piedāvājums tātad patiesībā izteikts Indriksonam, un tas ir piedāvājums samaksāt Zaicevam "adekvātu summu", lai viņš atteiktos par labu Indriksonam (vai -- formāli -- Koļesņičenko) no tām tiesībām uz Skonto, kuras Zaicevs ieguvis fiktīva darījuma rezultātā (un kuras viņam patiesībā nemaz nebija paredzētas).

  +1 [+] [-]

, 2014-07-26 12:11, pirms 10 gadiem
Nedaudz interesanta info, bet Koļeso ir pilnīgs Indriksona cilvēks un tāpēc nevar teiktajam ticēt. GI iegulda savu naudu ... kādu naudu var ieguldīt nespējīgs bankrotējis uzņēmējs ar milzīgiem paŗadiem, kurš virs ūdens turas tikai dēļ LFF? patlaban tas ir lielākais kavēklis LV futbola attīstībā.

un lai cik cienītu Edmundu N - atvaino, tāda gara intervija un nepajautāt vai Brugge ir samaksājusi naudu? - amatierisms.
tas Skonto pastāvēšanā tagad ir izšķirošais jautājums - jan nav samaksājuši, tad jāraksta, lai Eiropā zin ka krāpnieku klubs. bet ja ir samaksājuši, tad kur ir nauda? (visiem parādiem būtu jābūt segtiem!)

  -1 [+] [-]

, 2014-07-26 12:15, pirms 10 gadiem
ja par pozitīvo - tad vismaz vienīgā cieņa Skonto par to, ka nav aizrāvušies ar toto ...

     [+] [-]

, 2014-07-28 13:48, pirms 10 gadiem
Mazliet par ābeces patiesībām. Klubu futbola sakarā. Lai sporta veids iegūtu interesi (lasi, naudu) tam jāpiedāvā saistoša sportiska cīņa par ideju. Ideja ir, piemēram, piederība pilsētai vai kādam tās rajonam. Otrkārt, visiem jābūt 100% pārliecībai, ka cīņa būs godīga. Treškārt, jābūt pārliecībai, ka visas iesaistītās puses, komandas un to pārstāvji, ir godīgas, cienījamas, ir autoritātes, kam cilvēki uzticas. Ceturtkārt, spēlei jāpiedāvā spriedzi un zināmu meistarību, rezultātam ir kaut ko jānozīmē. Piektkārt, jāiegūst mediju uzmanība. Sestkārt, jāatnāk daudz skatitājiem. Septītkārt, daudz skatītāju nozīmē paaugstinātu mediju interesi un interesi no sponsoru puses. Parādās kaut kāda nauda. Var piesaistīt meistarīgākus izpildītājus, nodrošināt labākus apstākļus. Paejot laikam un augot līmenim, var sākt runāt par profesionālu sportu. Diemžēl Latvijā profesionālā futbola ēka būvēta no jumta, nevis no pamatiem. Klubi ir bez idejas, klubu pārstāvjiem mēs neticam un pēdējos gadus mēs vairs neticam arī spēļu rezultātiem. Un tagad tas viss gandrīz pilnībā sabrucis. Cerības saistās tikai ar tādiem klubiem kā Jelgava, Liepāja, kaut vai tā pati Metta. Tie būtu arī jāatstāj, lai visa pieejamā naudas plūsma tiktu tādiem un līdzīgiem klubiem ar jēgu un perspektīvu.