Dubra ir gatavs, bet - kam?

Man Kaspara Dubras spēles kvalitātes sāka iespiesties acīs 2009. gadā, kad augumā raženais 18 gadu vecais puisis tandēmā ar Renāru Rodi "Olimpa/RFS" sastāvā izskatījās ļoti solīds aizsardzības duets. Nav jābrīnās, ka jau nākamajā sezonā Dubra pielaikoja Rīgas "Skonto" kreklu. Šajā vienībā viņš sāka arī 2009. gada sezonu, taču palika aiz trijiem meistarīgākiem "centriem" - gruzīna Dāvida Gamezardašvili, Sergeja Kožana un Vitalija Smirnova, un atkal tika izīrēts "Olimpam/RFS".

Diemžēl 2010. gada sezonas pirmā puse nebija iepriekšējās turpinājums, jo tās ievadā nācās ārstēt traumu. Taču vasarā Kaspars atgriezās uz kājām un drīz vien iekaroja Aleksandra Starkova simpātijas, kurš izformēja līdzšinējo centra duetu Renārs Rode un Vitalijs Smirnovs. Renāram nācās pārvirzīties uz labo malu, bet viņa vietu blakus Vitalijam ieņēma Kaspars.

"Skonto" zelta sezonā Dubra bija ne tikai saimnieks savā soda laukumā, bet arī pretinieku laukuma pusē, 19 spēlēs gūstot piecus vārtus. Varēja būt vēl vairāk, taču lielā gribēšana ne vienmēr sakrita ar varēšanu un bumba ne vienmēr klausīja. Ja pie pretinieku vārtiem tika izpildīti stūra sitieni, bija liela varbūtība, ka pie uzbrukuma ar galvu tiks tieši Dubra. Viņš ir spēcīgs, augumā ražens (1,92 m), izveicīgs un ļoti nepiekāpīgs aizsargs. Pēc Latvijas čempionu zelta saņemšanas 2010. gada novembrī Dubra Ķīnā debitēja arī valstsvienībā, ejot laukumā uz maiņu jau spēles kompensācijas laikā. Valstsvienībā tas viņam pagaidām ir vienīgais ieraksts.

Augumā ražens, izveicīgs un ļoti nepiekāpīgs aizsargs - tās tad arī ir kvalitātes, ko pamanījuši daži ārzemju klubi, jo par Kaspara pakalpojumiem pēdējo pāris sezonu laikā interesējušies arī Polijā, Krievijā un Ukrainā. Tās ir tās kvalitātes, ar kurām Kaspars šonedēļ cer iepatikties Anglijas premjerlīgas komandas Vulverhemtonas "Wanderers" galvenajam trenerim Maiklam Makartijam, kura vārds ir labi zināms Anglijas futbola elitē. Arī Īrijā, jo šās valsts izlasi viņš 2002. gadā ne tikai aizveda uz Pasaules kausa izcīņas finālturnīru, bet tā pat iekļuva astotdaļfinālā. Dzirdēts, ka pirmajos treniņos un arī pārbaudes spēlē pret "Northampton Town" (3:2; "League 2" komanda) Dubra sevi apliecinājis no labākās puses, bet tas jau vēl neko negarantē.

Protams, Latvijas futbolā ir bijuši piemēri, kad kāds no Latvijas čempionāta virslīgas uzreiz ielec premjerlīgā, taču, man šķiet, šie piemēri kā Marians Pahars vai Igors Stepanovs tobrīd tomēr bija gatavāki šādam solim. Turklāt tas bija pavisam cits laiks un droši vien arī futbols bija citādāks. Pahars un Stepanovs bija gatavāki arī tādēļ, ka savu iepriekšējo sezonu Latvijā bija aizvadījuši uz urā, ko nevarētu teikt par Dubru. Kaspars teju visu iepriekšējo sezonu ārstēja savainojumu un paguva uzspēlēt vien sešās virslīgas spēlēs. Ja 2010. gadā varēja sacīt, ka Dubra pat bija viens no labākajiem "centriem" virslīgā, tad par aizvadīto sezonu to nevar teikt, jo nav pietiekami daudz spēlēts, lai par to spriestu. Turklāt gada nogalē viņš savā CV veica pavisam nepatīkamu ierakstu - disciplīnas pārkāpumi U-21 treniņnometnē, pēc kuriem sekoja arī kaunpilns zaudējums ar 0:6 slovakiem Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē.

Ja runājam par savainojumiem, teikt, ka Dubra ir traumatisks, iespējams, ir pārsteidzīgi, zinot, ka "Skonto" pēdējā laikā ir pavisam švaki ar rocību medicīnas jautājumā, kas, kā mēs labi zinām, mūsdienās ir vairāk nekā svarīgi. Piemēram, pazīstamais norvēģis Ule Gunnars Sulšērs, stājoties "Moldes" galvenā trenera amatā, uzreiz ķērās pie spēcīga medicīnas personāla izveides. Tā viņam bija prioritāte. Spēlētājiem slodzes mūsdienās ir pamatīgas, bet, ja viņš nesaņem normālu vitamīnu devu un netiek uz masāžas galda, par kādu profesionāļa veselību mēs varam runāt? Protams, futbols ir traumatisks sporta veids, savainojums var piezagties ik uz soļa, un ne vienmēr medicīna var glābt, taču ir piemēri, kas liek uz to visu paskatīties mazliet citām acīm. Bijušais "Skonto" pussargs Aleksandrs Cauņa arī vairākas sezonas mocījās ar savainojumiem, bet kopš aizbrauca uz Maskavas CSKA, kur medicīna ir pavisam citā dimensijā, kaut kā vairs nedzird par daugavpilieša veselības likstām (trīs reizes piesitam pie koka!). Jācer, ka līdzīgi notiks ar Dubru, kurš ir stalts puisis un gan jau nav tik švaks, ka dažubrīd varētu šķist, skatoties slimības vēsturē.

Kasparam pēdējā laikā bijis par maz prakses, kas var "iznākt uz āru" šajā pārbaudē Anglijā. Lai arī neesmu optimists par viņa aizķeršanos Vulverhemtonā, apgalvot, ka noteikti esmu pesimists, arī negribas. Par labu rīdziniekam runā fakts, ka viņš kļuvis par brīvo aģentu, jo aizsargam līgums ar Rīgas "Skonto" ir beidzies. Tas nozīmē, ka Anglijas klubam tik vien nāktos, kā šķirties no summas trenēšanas kompensācijas apmērā, kas šobrīd droši vien ir zemāka par spēlētāja tirgus vērtību.

Mans "draugs" portāls transfermarkt.de Dubru šobrīd redz 225 tūkstošu eiro vērtībā. Zinot Kaspara potenciālu, šī būtu tā reize, kad "vilki" noteikti varētu atļauties šķirties no kompensācijas maksai nepieciešamās summas, jo ir gana liela varbūtība, ka to izdosies atpelnīt. Sākt to varētu kaut vai ar Dubras izīrēšanu kādai zemākas līgas komandai, lai tur nobriest un pierod pie Anglijas futbola. Pusgatavi spēlētāji premjerlīgā nevienam nav vajadzīgi. Tas var maksāt pārāk dārgi, ja runājam par sportiskajiem rezultātiem. "Vilki" nebūt šobrīd nav tā komanda, kas var būt droša par vietas palikšanu elitē, tāpēc risks iesaistīt Dubru jau šosezon būtu pārāk liels. Taču ”Wanderers” var izmantot situāciju un par lētu naudu iegādāties talantīgu futbolistu. Varam tikai iedomāties, kā skrietu debesīs Dubras cena, ja viņš joprojām būtu "Skonto" īpašums. Domāju, tad mēs runātu par skaitļiem, kas ir stipri virs Kaspara tirgus vērtības.

Pārsteidz arī tas (vai varbūt tomēr nepārsteidz...), ka "Skonto" turpina uzturēt mītu, ka Dubra joprojām ir kluba īpašums, par ko liecina uzvedība informatīvajā telpā. Brīžiem šķiet, ka Rīgas klubs pamazām saņem atpakaļ pēc nopelniem par to, ka daudzu gadu garumā attiecības ar spēlētājiem bijušas ”vienvirziena”. Neba no labas dzīves viens otrs futbolists burtiski bēdzis no galvaspilsētas kluba.

Runājot par Dubru, viens otrs uzskata, ka viņam ir labāka piespēle, labākas prasmes uzbrukuma ievadīšanā nekā rūdītajam centra aizsargam Kasparam Gorkšam. Par šo atziņu droši vien varētu pastrīdēties, jo, ja mēs Gorkšu tagad ”noliktu” virslīgā, gan jau arī viņš labi izskatītos. Katrā ziņā pirms dažiem gadiem, kad Gorkšs bija iemaldījies Latvijā FK "Ventspils" komandā, viņa kvalitātes šaubas neradīja. Grūti spriest, vai Dubram ir tikpat liela rakstura stingrība un spītība kā Latvijas valstsvienības kapteinim, bet, ja ir, tad būs arī laba nākotne futbola laukumā. Skaidrs, ka šobrīd Dubras kvalitātes drīzāk atbilst Polijas čempionāta latiņai, nevis Anglijai elites līgai, bet vienmēr jau gribas kāpt augstāk. Tāpēc gaidām labas ziņas no Anglijas!

P.S. Brīdī, kad grasījos spiest starta pogu, lai rakstu publicētu, sazinājos ar Kasparu Dubru un viņš pavēstīja, ka "Wanderers" komandā tomēr nepaliks: "Šodien bija saruna ar komandas galveno treneri. Viņš teica, ka treniņos izskatījos labi, ka no sastāva ārā nekritu. Arī pārbaudes spēli esmu nospēlējis ok. Taču viņš arī uzsvēra, ka tad, ja spēlētu pret "Manchester United" vai "Manchester City", būtu ļoti grūti. Tāpēc viņi pagaidām ar mani līgumu neparakstīs, un turpinās sekot līdzi manām gaitām. Treneris vēl arī pateica, ka esmu gatavs spēlēt Anglijas "Championship" līgā."
Kas zina, varbūt ir vērts mēģināt jau šogad, jo tas tomēr šķiet reālāk sasniedzams mērķis!