TwitterKariņš skeptisks par iespēju Ģirģenam apvienot darbus valdībā un LFF
@Rolands_Elins
Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzskata, ka Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens nevarēs apvienot savu pašreizējo amatu ar Latvijas Futbola federācijas prezidenta amatu, uz ko Ģirģens būtu gatavs kandidēt, ja saņems šādu aicinājumu no LFF biedriem.
Publiskajā telpā Ģirģena kandidatūru uz minēto amatu piedāvāja apspriest bijušais LFF prezidents Guntis Indriksons, bet arī politikas kuluāros ministrs viņš ticis pieminēts kā potenciālais federācijas vadītājs.
Ģirģens aģentūrai LETA skaidroja, ka ir noteikta procedūra, kādā var pretendēt uz LFF prezidenta amatu, proti, amata pretendentu var nominēt LFF biedri.
"Ja LFF biedri parakstīs oficiālu vēstuli, mani virzot Futbola federācijas prezidenta amatam, tad es piedalīšos vēlēšanās. Ja LFF biedri būs kopā ar mani un uzskatīs, ka jāapkaro shēmas, lai finanšu plūsma būtu caurredzama, lai sakārtotu bērnu un jauniešu futbolu, tad es iešu," lēmumu kandidēt uz LFF prezidenta amatu pamatoja ministrs.
Aicināts komentēt iespējamību savienot iekšlietu ministra un LFF prezidenta amatu, Ģirģens norādīja, ka Iekšlietu ministrija vienmēr bijusi sasaistīta ar sportu. "Es neuzskatu par pareizu, ka tiek veikti necaurskatāmi darījumi, iespējama totalizatoru spēlēšana dažādos klubos, tas nav pieļaujams," pauda ministrs.
Savukārt Kariņš aģentūrai LETA norādīja, ka Ģirģenam ir plašs un izaicinājumiem pilns darbs iekšlietu ministra amatā, turklāt premjeram nav saprotams, kā būtu iespējams savienot ministra darbu ar sporta federācijas vadītāja amatu.
"Iespējams, sporta federācija meklē politisko ietekmi valdībā. No tāda viedokļa, to var izprast. Bet, vai tas būtu tas, ar ko valdības ministram būtu jānodarbojas? Es to nevērtēju pozitīvi, tāpēc viņam vajadzētu izvēlēties - strādāt valdībā vai strādāt spora federācijā, kas ir divas dažādas lietas. No vienas puses, Ģirģens atbild par iekšlietu nozari, no otras puses, tas federācijas vadītāja amats ir lobija darbs, lai pārliecinātu valdību ieguldīt vairāk naudas vienā nozarē. Man nešķiet, ka tas ir savienojams," uzsvēra Kariņš.
Jāpiemin, ka gadījumā, ja LFF prezidenta amatu ieņemtu ministrs, pret to, visticamāk, iebildumus raisītu arī FIFA, kuras statūti nepieļauj valdības tiešu iejaukšanos vietējās federācijas pārvaldē.
Jau ziņots, ka oktobrī LFF ārkārtas kongresā biedri nolēma atstādināt no amata organizācijas prezidentu Kasparu Gorkšu. Par viņa atstādināšanu balsoja 67 biedri, pret bija 60, bet atturējās divi.
Gorkšs par LFF prezidentu tika ievēlēts pērn uz diviem gadiem, amatā nomainot Indriksonu. Saskaņā ar LFF statūtiem, nākamās prezidenta vēlēšanas notiks 2020.gadā, līdz ar to līdz aprīlim organizācija, visticamāk, strādās bez prezidenta.
Izmantotie resursi:
LETA
-1 [+] [-]
Vel jāpaiet vismaz 2-3 paaudzēm (ja mēs par vienu paaudzi ņemam 25 gadus), lai kaut kas radikāli mainītos. Pirmkārt, visas LV sabiedrības domāšanā, kura joprojām ir ar ļoti spēcīgu pēcpadomju domāšanu, un tikai tad varam cerēt uz kaut kādām reālām izmaiņam.
Ja liels pozitīvs grūdiens būtu, ja Saeima beidzot saņemtos un pieņemtu likumu par politisko partiju sponsorēšanu no valsts budžeta, lai atbirtu visi tie partiju sponsori, kuri pēc tam uz partijām izdara pamatīgu spiedienu. Beidzot pieņemtu normālu lobēšanas likumu.
Ja Lembi būtu iespējams iesēdināt, tad viņš sen jau sēdētu. Un nevis tāpēc ka negribētu viņu iesēdināt, bet tāpēc ka spēciņa par maz. Ja vien Tu zinātu cik pateicoties Lembja tiesas procesiem LV likumdošanā ir robi aizlāpīti, bet stipri par vēlu.
Attiecībā uz celtnieku karteli KNAB jau var ņemties cik grib, bet nekas nopietns tur nebūs, jo valstij šis kartelis ir izdevīgs. Un to caur puķēm gana skaidri ir pateikuši jau vairāki augsta līmeņa politiķi valsts un pašvaldību līmenī.
-2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
https://nra.lv/sports/futbols/29447...
-1 [+] [-]
https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/17.11....
-1 [+] [-]
Latvija ražo produktus ar augstu pievienoto vērtību x6 pret baļķu cenām mežā un šos produktus eksportē.
Pie tam ik gadu atjaunošanas cirtē nocērt 1,5% platības, kuras momentā arī atjauno un katru gadu ar vien vairāk dominē stādīšana, nevis dabiskā atjaunošana