Rakels pēc U21 skandāla: "Durvis uz lielo izlasi man ir vaļā"

Latvijas futbola izlases pārstāvis Deniss Rakels pēdējā pusgada laikā piedalījās vien piecās spēlēs Polijas Ekstraklasē, taču notikumu viņa dzīvē un karjerā netrūka – izsaukumi uz Latvijas izlasi, izmešana no U21 izlases, līguma laušana ar „Zaglebie” klubu un, visbeidzot, pievienošanās senākajam Polijas futbola klubam „Cracovia”. Viņš šobrīd ir viens no pieciem Latvijas futbolistiem, kuri pārstāv Ekstraklases klubu.

Ar 21 gadu veco uzbrucēju Sportacentrs.com satikās „Cracovia” treniņbāzē pēc komandas kārtējā aizvadītā treniņa. Deniss atzina, ka ar iejušanos kolektīvā problēmu nav bijis, jo daudzi futbolisti jau pazīstami, un viņš ar pārmaiņām ir apmierināts. Pagaidām „Cracovia” pēc ziemas pārtraukuma aizvadījusi tikai vienu spēli, kurā Rakels palika rezervē, bet jau svētdien gaidāma nākamā, iespējams, vissvarīgākā sezonas spēle.

„Sarunas ar citām komandām norisinājās jau rudenī,” par savu pārcelšanos no „Zaglebie” uz „Cracovia” stāsta Rakels. „Pašam man pievienošanās „Cracovia” nebija negaidīta, ja nu vienīgi sākotnēji ticamāks izskatījās variants Katovicē (Polijas 1. līgas klubā, kur Rakels īrē aizvadīja pagājušo sezonu), jo tur sarunas tika veiktas daudz aktīvāk, arī kluba prezidents personiski man zvanīja. Bet arī „Cracovia” visu pēdējo pusgadu uzturēja kontaktus ar mani. Attiecīgajā mirklī janvārī piezvanīja sporta direktors, pēc divām dienām jau zvanīja treneris, sakot, ka sākas treniņi, un lai braucu pie viņiem, cik ātri vien iespējams. Atbraucu, bija pāris pārbaudes un uzreiz līgums. Viss notika pāris dienu laikā.”

Iepriekš minēji, ka bija vairāki varianti.
Jā, bija vēl viens variants arī citā Polijas Ekstraklases komandā, taču tas tomēr nebija tik nopietns. Nu, un Katovices GKS, protams. Tur man izveidojušies ļoti labi kontakti, arī šobrīd kluba prezidents ar mani vēl sazinās. Nebija viegli izvēlēties, taču tāds nu ir futbols. Ārzemēs? Bija iespējas mēģināt Krievijā, pirmajā līgā, taču arī tur nekas pārāk nopietns, un tomēr vēlējos palikt Polijā. Šeit esmu iejuties, esmu iemācījies valodu.

Un iespēju atgriezties Latvijā neizskatīji?
Nē, par Latviju runas nebija nekādas.

Spēļu rezultātu iespaidošana – tās ir futbola šausmas

Taču Latvijas futbolā šobrīd interesantas pārmaiņas, lūk, tava bijušā kluba „Liepājas metalurga” vietā jauna komanda, un Māris Verpakovskis noslēdza savu futbolista karjeru, lai atgrieztos Liepājā. Kā vērtē viņa rīcību?
Ļoti, ļoti pozitīvi, jo Liepājas futbolam joprojām sekoju, uzturu kontaktus ar spēlētājiem, interesējos par notiekošo. Bija žēl, kad dzirdēju, ka vairāki futbolisti pametuši Liepāju, taču,kad Māris pavēstīja, ka Liepājā būs komanda un ka viņš ieguldīs savus spēkus tās izveidē, biju patiešām priecīgs. Liepājā pilnīgi noteikti jābūt futbolam, tomēr tā ir pilsēta ar tik senām šī sporta veida tradīcijām. Ja reiz tur nebūtu komandas, tad par Latvijas futbolu patiešām nebūtu ko teikt.

Bet tieši Verpakovska kļūšana par prezidentu – vai, tavuprāt, Liepājas klubam nebūtu lielāks ieguvums, ja viņš vismaz sākumā arī pats uzspēlētu?
No vienas puses – jā, varēja uzspēlēt. Latvijas līdzjutējiem tas būtu ļoti patīkams pavērsiens, ja Māris parādītos laukumā, domāju, ka veselība viņam to vēl atļautu. Diez vai arī futbola līmenis būtu šķērslis, ja reiz viņš nolēma atgriezties Latvijā, un Liepājā līdzjutēji uz spēlēm tad nāktu daudz vairāk. Bet nu tas bija viņa lēmums, un Māris noteikti zināja, kā darīt vispareizāk

Par Latvijas futbolu turpinot – vai pats seko notikumiem Virslīgā, tagad arī Ziemas kausā?
Jā, interesējos, dažreiz pat skatos spēles tiešraidē. Agrāk sanāca vairāk paskatīties, tagad retāk, taču vismaz rezultātu līmenī cenšos izsekot.

Skaidrs, ka Ekstraklases līmeni ar Virslīgu laikam nebūtu korekti salīdzināt, taču ko tu kā cilvēks, kurš šobrīd Latvijas futbolu vēro no ārzemēm, varētu nosaukt kā pozitīvo aspektu Virslīgā?
Pirmkārt, tā ir iespēja visus mačus vērot tiešraidē, tas, manuprāt, ir milzīgs pluss. Agrāk tā nebija, bet tagad, piemēram, varu pēc treniņa mierīgi atnākt mājās un Sportacentrā ieslēgt futbola pārraidi. Vakar (saruna notika otrdien) tieši skatījos Ziemas kausa spēli starp abām „Daugavām”. Tāpat arī pozitīvi ir veidotie apskati par futbolu, intervijas pēc spēlēm... kopumā sakot, augstu vērtēju tieši mediju darbu, vairojot interesi par futbolu Latvijā, turklāt ne tikai ar vienkāršu rezultātu publicēšanu, bet arī ar diskusijām un analīzi. Man kā futbolistam ārzemēs tas ir ļoti noderīgi un ļoti patīkami, tas ir līmenis, kāds ir īstās futbola valstīs.

Jā, atspoguļojums ir plašs, taču tas arī novedis pie tā, ka līdzjutēji sāk vairāk pamanīt laukumā notiekošo un spējīgi arī analizēt, kāpēc rodas samērā negaidīti rezultāti. Ziemas kausā nesen bija ļoti slikts piemērs „Jūrmalas” un „Gulbenes” spēlē, pēc kuras „Jūrmala” arī tika diskvalificēta, tiesa, oficiāli ne pārāk būtiska iemesla dēļ. Tavs viedoklis par sarunātiem mačiem?
Polijā ar to problēmu nav. Agrāk, pirms kādiem 10 gadiem, jā, bija skandāli, taču šobrīd klusums. Pats personīgi to uzskatu par šausmīgu parādību futbolā. Agrāk Latvijā par maču sarunāšanu neko nedzirdēju, bet ja nu tagad sācies tas process... . Bija ar „Dinaburgu” pāris gadus iepriekš gadījums, bet par „Jūrmalu” – ja tā (mača atdošana ar konkrētu rezultātu, kurš pakārtots atsevišķu cilvēku interesēm) ir taisnība, tad nu tiešām murgi. Nesaprotu šādu rīcību - kāda jēga no tāda futbola? Tādām komandām nevajadzētu spēlēt čempionātā, tad jau labāk kādu dublieru komandu ielikt vietā. Pašam, paldies Dievam, pagaidām ar šādām lietām tieši nav nācies saskarties.

Deniss Rakels Katovices GKS sastāvā Polijas 1. līgā aizvadīja 47 spēles, to laikā gūstot 16 vārtus un bija ļoti tuvu nonākšanai šajā klubā arī janvārī. Foto: Tomasz Zet, Lovefootball.pl

”Tādu derbiju, kāds būs svētdien, vēl piedzīvojis neesmu”

Atgriežoties pie tavas karjeras Polijā, par ”Zaglebie”. Kāpēc tika pārtraukts līgums?
Grūti pateikt. Par 80% man jau rudenī bija skaidrs, ka janvārī būšu citā komandā. Par līguma laušanu – nezinu, varbūt tāpēc, ka maz spēlēju. Izrunājāmies ar „Zaglebie” vadību, izlēmām, kā abām pusēm tā būtu labāk. Varēju, protams, nepiekrist un sēdēt „Zaglebie” arī turpmāk, bet kāpēc man tas? Man ir 21 gads, jāspēlē, un bija varianti citās komandās.

Par spēlēšanu taisnība, jo, ja statistika mani neviļ, tad pēdējais tavs gols oficiālā spēle ir 2013. gada vasarā U21 izlasē. Uzbrucējam pamaz...
Jā, pareizi, tas ir maz. „Zaglebie” dublieros un treniņspēlēs situ iekšā, taču pie lielās komandas nesanāca. Tāpēc arī bija vēlme mainīt klubu, un ceru, ka Krakovā sanāks gūt vārtus pēc iespējas drīzāk

Sakarā ar Ļubinas slikto sniegumu rudenī parādījās arī, maigi sakot, satraucošas ziņas, ka vietējie līdzjutēji draud izrēķināties ar tevi un citiem spēlētājiem. Cik reāli bija šie draudi ?
Vairāk tika maniem komandas biedriem. Vienam mašīnu sadauzīja, viņš jau pārgājis uz citu komandu. Runā, ka vienam futbolistam seju sasita. Pats to neredzēju, taču tā it kā noticis, apstiprināja cilvēki. Tas, ko poļu mediji rakstīja, ka man pakaļ dzinušies un vēl ko ne, tas nav tiesa. Vienreiz pēc treniņa pienāca pāris līdzjutēji un sāka sarunu, taču ne konkrēti ar mani, bet ar komandu kopumā. Runāja, ka slikti spēlējam, slikti rezultāti, taču tā bija cilvēcīga saruna. Jā, paceltās balsīs, jo tobrīd bijām pēdējās vietās, taču tur nekā traka nebija, līdzjutēji vienkārši skaļi pateica, ka gaida uzvaras.

Rakelu Krakovā sveic kluba sporta direktors Pjotrs Burlikovskis. Foto:Krzystof Porebski, Sportowefakty.pl

Svētdien tevi tieši sagaida lielais Krakovas derbijs – „Cracovia” pret „Wisla”, kurš bēdīgu slavu ieguvis visā Polijā. Cik nācies pieredzēt šos derbijus, tad pilsētas centrs pārvēršas par policijas ielenktu zonu, drošības pasākumi ir milzīgi un parastie cilvēki stadionam nerādās ne tuvumā. Satraukuma nav?
Pagaidām ažiotāžu īsti neizjūtu, taču cilvēki stāsta, ka jā, derbijs ir svarīga lieta. Abu komandu stadionus šķir viens liels parks, un to, kas pēc mača notiek šajā parkā, es nevaru iztēloties. Dzirdēju, ka pārdots jau 31 tūkstotis biļešu, līdz ar to stadions būs pārpildīts, bet līdzjutēji īsti draudzīgi pret otru komandu nav. Paskatīsimies, kas būs svētdien!

Labi, ažiotāžu vēl nejūti, taču ar ko varētu salīdzināt šo maču nozīmes ziņā?
Tāds derbijs manā karjerā laikam vēl nav bijis. Varbūt Latvijas un Lietuvas izlašu spēle, tomēr kaimiņvalstu cīņa, bet nu nav jau īsti korekti salīdzināt. Treneris (Voicehs Stavovijs) šodien treniņā sacīja, ka svētdien būs parasta līgas spēle ar papildus simbolisko nozīmi, proti, kurš būs Krakovas karalis? Intriga jo lielāka, jo pirmajā spēlē šosezon bija 1:1.

Starp citu, no „Cracovia” treniņa nopratu, ka kolektīvā esi iejuties ātri un esi jau arī ticis pie jaunas iesaukas.
Kādas iesaukas? (smaida)

Barselona.
(Smejas) Nez vai tā ir iesauka, vienkārši puiši nedaudz pasmejas. Skaidrs, ka esmu par „Barcelona” futbola klubu, un šovakar arī skatīšos Čempionu līgas maču (Deniss otrdien varēja būt apmierināts – „Barcelona” izbraukumā ar 2:0 pieveica „City” – aut.p.). Ko domāju par 2013. gada „Ballon d`Or”? Sāksim ar to, ka uzskatu Lionelu Mesi par labāko futbolistu, taču, manuprāt, šogad Krištianu Ronaldu bija pelnījis balvu, Mesi tomēr izlaida daudzas spēles. Tiesa, visvairāk turnīros uzvarēja Riberī, tā ka sarežģīti kaut ko teikt. Bet ja skatāmies kopumā, tad, protams, Mesi ir labākais. Man ļoti patika, kā sers Alekss Fērgusons reiz izteicās: „Krištianu Ronaldu labākais futbolists uz Zemes. Mesi? Mesi ir no citas planētas!”

Rakels ar savu jauno komandas biedru Edgaru Bernhardu, Vācijas pussargu, kurš dzimis Kirgizstānā, sadraudzējies ļot ātri. Bernhards bija klāt arī intervijas brīdī un nevairījās no pāris asprātīgām piebildēm Denisa atbilžu laikā. Foto: Maciej Kmita, Sportowefakty.pl

Latvijas izlasē Rakels pagaidām aizvadījis piecas spēles, vienu no tām sākot pamatsastāvā. Ar vārtu guvumu vēl nav atzīmējies, taču viņa mērķu sarakstā šis notikums noteikti ir. Foto: Romāns Kokšarovs, F64.

”Durvis uz izlasi man ir vaļā; ar Paharu varam sasniegt lielas lietas”

Ja reiz runājam par Eiropas futbolu, tad pagaidām tev ir līgums ar „Cracovia” līdz sezonas beigām. Kādi plāni nākotnei, uz kuru no lielajām līgām tiecies pārcelties?
Parakstīts līgums ir līdz sezonas beigām, taču ar iespēju pagarināt uz divām sezonām. Pagaidām gan vēl jāiejūtas komandā, jāatgūst futbola garša, vēl jau arī pagājis tikai mēnesis kopš pievienošanās. Plānoju izmantot šo divu sezonu iespēju un jau tādu variantu pārspriedu ar kluba vadību, tā kā tur problēmas diez vai būs. Protams, neuzskatu, ka Polijas čempionāts ir manu futbola sapņu piepildījums. Šeit man patīk, šeit ir laba līga, vēlos šeit vēl uzspēlēt, taču pēc tam, protams, citās līgās. Bundeslīgā, Spānijā, man ļoti simpatizē A Sērijas futbols Itālijā, Teiksim, arī Krievijas augstākajā līgā varētu pamēģināt. Bet nu skatīsimies, kas būs nākotnē. Galvenais, manā uztverē, ir valoda, un, ja zini valodu, tad katrā valstī var iedzīvoties

Rudenī tiki izslēgts no Latvijas U21 izlases. Vai esi jau sazinājies ar pieaugušo izlases treneri Marianu Paharu, un zini, kā šīs sods ietekmēs tavus nākamos izsaukumus un vai vispār ietekmēs?
Jā, izrunājos decembrī ar Paharu, bija ļoti ilga saruna. Beigās tad palikām pie tā, ka durvis uz izlasi man nav aizvērtas, jāturpina spēlēt klubā un jāspēlē labi. Domāju, ka ilgi nākamais izsaukums uz izlasi nebūs jāgaida. Tāda iespēja, ka mani par sodu speciāli neizsauks uz izlasi, netika pieminēta.

Un kāds, tavuprāt, ir trenera Kazakeviča lēmums izslēgt tevi un vēl četrus futbolistus no U21 izlases? Vai uzskati, ka sods taisnīgs?
Treneris to izlemj, viņš skaitās tas galvenais. („Skonto” treneris Tamazs) Pertija izteicās, ka būtu rīkojies citādi, otrs treneris būtu darīji vēl citādāk, bet Kazakevičs rīkojās šādi, līdz ar to taisnība viņam. Nevaru īsti apspriest viņa lēmumu vai strīdēties pret to. Kādi bija situācijas apstākļi? Tas jāvaicā trenerim, tiesa, viņš jau visu pateica. Nevēlos šo tēmu apspriest.

Tādā gadījumā pēdējais par šo tēmu, proti, vai ar treneri Kazakeviču pēc tam bija kāda saruna, izskaidrošanās?
Nē. Neesam runājuši pēc tā notikuma, sazinājos tikai ar Paharu. Protams, pēc Lihtenšteinas izrunājāmies, atvainojos, taču pēc atgriešanās Latvijā ar Kazakeviču runājis neesmu, visi kontakti izlases sakarā man ir ar Paharu.

Polijā līdzjutēji ir ļoti prasīgi. No tiem, ar kuriem esmu runājis, deviņi no desmit visā nopietnībā apgalvo, ka nav sliktākas izlases par Polijas valstsvienību un ka viņi spēlē vienkārši drausmīgi un zaudē visiem pēc kārtas. Par to Latvijā varam tikai pasmaidīt...
Poļi pieraduši pie panākumiem, un viņiem arī futbols ir ļoti svarīgs, tādēļ arī pieprasa uzvaras. Ir pareizi būt prasīgiem, taču tajā pašā laikā jāatceras reālās iespējas. Ar tādu sastāvu, kāds pēdējos gados ir Polijai, nedomāju, ka viņiem vajadzēja atrasties Eiropas un pasaules čempionātu finālturnīros.

Latvijā savukārt ir cits gadījums, abu izlašu spēlētāju spējas atšķiras pamatīgi. Es Marianu Paharu uzskatu par vienu no labākajiem treneriem šobrīd Latvijā, un viņa spēkos ir uzlabot situāciju izlasē, tāpat arī Latvijas līdzjutējiem ir tiesības prasīt no izlases visaugstākās vietas. Manuprāt, izlase šobrīd rāda ļoti sakarīgu sniegumu un ar tādu treneri kā Paharu var tālu aiziet.

Ko tu tieši tu domā ar visaugstākajām vietām? Uzvaru Pasaules kausā, Eiropas čempionātā?
Nē, nē, protams, domāju par iekļūšanu kādā no lielajiem finālturnīriem, par augstām vietām atlases grupā. Visi atceras EURO 2004, un Pahars nav tāds treneris, kurš pārņems izlasi, tikai lai cīnītos par izdzīvošanu, nē, viņš ir ļoti mērķtiecīgs un uz uzvaram tendēts. Ja vēl nedaudz paveiksies, tad domāju, ka izlase būs ļoti nopietna pretendente uz EURO 2016.

Cerēsim!