Mārcis Ošs pateicas "Spartakam", ka nenoklusēja transfēra piedāvājumu

Septembrī uz izlasi nebiji izsaukts un treneris skaidroja, ka dod tev laiku iejusties jaunajā klubā "Xamax", kuram tikko biji pievienojies. Kā pats skaties uz šo situāciju? Cik ļoti žēl ir, ka septembrī nebiji izsaukts?
Es tam nepievērsu uzmanību. Vienmēr esmu teicis, ka gribu būt šeit [Latvijas izlasē]. Tajās reizēs, kad neesmu, daru visu, lai nākamajā reizē būtu. Ar lielu interesi skatījos tās divas spēles un tiešām turēju īkšķus par Latvijas izlasi.

Pēdējos gados karjera tev veidojas nedaudz saraustīta - gan pāris klubi nomainīti, gan izlasē te izsauc tevi, te neizsauc. Esi pieradis pie šādas mētāšanās?
Neteiktu, ka ir bijusi mētāšanās - "Jelgavā" pavadīju daudzus gadus, tāpat Polija, lai gan tur bija epopeja ar klubu. Pēc tam atgriezos "Jelgavā", tad pievienojos "Spartakam" - čempionu klubs, kas piedalījās Čempionu līgā un Eiropas līgā. Pēc tam nāca piedāvājums no kluba vadības [par pāreju uz "Xamax"] un šādu iespēju, domāju, neviens nelaistu garām un izmantotu. Tāpēc varu pateikt "Spartakam" paldies, kas nenoklusēja par šo ārzemju piedāvājumu, kā ir bijis citreiz. "Spartaks" nāca man pretī un paziņoja - izvēle jau bija manās rokās. Neviens man nedeva padomus braukt vai nē, viss bija manā ziņā.

Pirms tam nācās ar "Spartaku" pagarināt līgumu [Šveicē Mārcis ir uz īres līguma pamata - aut.].
Jā, tāda ir kluba politika. Arī viņi cenšas gūt savu labumu. Man kā Latvijas spēlētājam šādas iespējas ir jāizmanto. Kā būs turpmāk, to mēs nevaram zināt - man Šveicē ir labas spēles, ir arī kāda slikta spēle. Tomēr kopumā tā ir daudz lielāka iespēja, nekā ilgstoši spēlēt Latvijā.

Tev līgumā ar "Spartaku" ir liela izpirkuma maksa?
Par to es nezinu. Kā teicu klubam - ja klubs palīdz man, arī es esmu dot pretī kaut ko klubam.

Kā notika pāreja uz Šveici?
Vispirms "Spartaka" vadība pateica, ka par mani ir parādījusies interese no viena kluba. Tā nosaukumu man neviens neteica. Spēlē ar "Sūduvu" izbraukumā mani šīs ["Xamax"] komandas treneris bija vērojis. Šis treneris ir Stefans [galvenā trenera Mišela Dekastela palīgs Stefans Anšo - aut.], kurš kā futbolists vairākus gadus ir pavadījis "Liverpool". Viņš ir bijis centra aizsargs, un tieši viņš vēroja manu spēli un tieši viņš bija ieinteresēts, lai pievienojos "Xamax" [starp citu, pirms mēneša Anšo ar saviem izteikumiem par Šveices izlasi sacēla īstu vētru - spied pogu "vairāk", lai uzzinātu sīkāk - aut.]. Kāpēc izvēlējās mani skatīties, to gan nezinu - jājautā kādam citam.

No "Spartaka" puses pārrunās ar šveiciešiem piedalījās slavenais Marko Trabuki, kurš mēģināja panākt Džona Terija pāreju uz Maskavas "Spartak"?
Manā gadījumā pārrunas notika ar "Spartaka" ģenerāldirektoru Edgaru Gauraču. Arī šobrīd visas lietas notiek tikai caur viņu. "Spartakam" tiešām varu pateikt lielu paldies. Līdz šim esmu dzirdējis "Jelgavas" sakarā par šādu piedāvājumu noklusēšanu, bet šeit "Spartaks" uzreiz nāca pretī un bija ieinteresēts, lai es dodos tālāk.

Pieminēji Poliju. Tur tomēr ne viss izdevās - klubs izkrita no Ekstraklases, pats nopelnīji sarkano kartīti. Tagad ir sajūta, ka otrā ārzemju iespēja jāizmanto labāk?
90. minūtes manās debijās sanākušas mazliet smieklīgas un interesantas [smaida] - Polijā nopelnīju sarkano kartīti, Šveicē nejaušības rezultātā iesitu savos vārtos. Runājot par iespējām, katru dienu kādam ir iespēja. Vienkārši jāizdara viss pēc labākās sirdsapziņas, lai pēc tam būtu gandarījums un varētu pateikt sev, ka esi izdarījis visu maksimāli. Ar tādu domu tagad dzīvoju Šveicē. Skaidrs, ka vairs nav tādas komforta zonas, kāda bija "Spartakā", kur tu zināji, ka spēlēsi un ieslīdēji tādā pašapziņas "kā būs, tā būs" līmenī. Šveicē ir cīņa - man ir jākonkurē ar Kosovas izlases centra aizsargu, kuram ir 20 gadu un kurš ir talantīgs. Tāpat ar vietējiem spēlētājiem. Es no konkurences nebaidos, tā mani var padarīt tikai spēcīgāku.

Šveicē autus met?
Nē, diemžēl nē, tur mēs vairāk spēlējam ar bumbu [domāts - tās saglabāšanu - aut.] - arī pie tā ir jāpielāgojas. Tiešām brīžiem gadās epizode, kurā šķiet, ka ir bezizeja, tomēr spēlētāji cenšas no tās iziet. Nav to tālo piespēļu tik daudz. Nē, nav bijis runas par maniem autiem, treneris liek ātri autus izspēlēt un tikt pie centrējumiem vai izspēlēm. Tāda viņam politika.

Šveices Superlīga ir augstākais līmenis, kurā savā mūžā esi spēlējis?
Teikšu, ka jā. Polijā tomēr man klājās daudz vieglāk. Šveicē pirmajā spēlē pret "Young Boys" [2:5] sanāca ugunskristības. Te uzreiz lika saprast - ja neizdari kaut ko par 100%, uzreiz tiec sodīts. Pirmās divas vai trīs spēles bija tādas kā iešūpošanās, kamēr sāc saprast šo futbolu. Pēc tam divas spēles slimības dēļ sanāca paskatīties mačus no malas. Un vakardien, var teikt, aizvadīju savu labāko spēli līdz šim Šveicē [1:1 pret Roberta Uldriķa pārstāvēto "Sion" - aut.].

Tajā spēlē ielaidāt vienus vārtus un tas pagaidām ir mazākais ielaisto vārtu skaits Superlīgas mačos ar tavu dalību. Taču kopā ar tevi ielaisti 12 vārti četrās spēlēs, kamēr bez tevis komandai ielaisti 10 vārti sešās spēlēs. Ielaisto vārtu video gan esmu skatījies - neizskatījās nekas dramatiski slikts no tavas puses.
Runājot par statistiku, tikpat labi varam teikt, ka "Young Boys" [čempioni un šī brīža pārliecinošie līderi, kuri spēlē Čempionu līgas grupu turnīrā - aut.] ar 7:1 pārbrauca pāri Bāzelei [kas daudzus gadus bijis Šveices futbola flagmanis - aut.]. Tur tiešām ir tāds rezultatīvs futbols [pēc 10 kārtām vidēji gūti 3.4 vārti spēlē - aut.]. Reizēm man tiešām liekas, ka spēlējam bez aizsardzības un to pašu dara arī pretinieki. It kā pēc 75. minūtes pret čempioniem pie 2:2 vajadzētu būt apmierinātiem un nostāties aizsardzībā, gaidīt pretuzbrukumu, bet nē - komanda pēc iesistiem vārtiem skrien ātri un cenšas vēl iesist vārtus. Laikam spēlējam bez aizsardzības.

Pēc tām ugunskristībām jūti, ka tagad esi ieslēdzies un tiec līdzi tiem viņu ātrumiem?
Protams, ar laiku jāadaptējas tam futbolam. Jāatzīst, ka arī treneris ļoti stingri pievērš uzmanību manai spēlei. Viņš uzreiz man pateica, ka ar tādu spēli, kāda ir Latvijā, šeit nevarēsi paspēlēt. Tad viņš [Anšo] savos 44 gados var uzvilkt kreklu un arī doties laukumā. Man uzreiz bija jāpielāgojas tieši tam futbolam. Tas nebija viegli un vēl joprojām nav viegli - ar katru spēli jādomā ātrāk, jākustas ātrāk. Tad kļūs vieglāk.

Tātad pret Lugano pirms divām nedēļām un pēc tam pret "Zurich" paliki rezervē, jo biji apslimis, nevis nosēdināts malā?
Jā. Treneris bija plānojis pret Lugano spēlēt ar trim centra aizsargiem, taču es izkritu un nācās spēlēt ar diviem. Bet komanda nospēlēja labi [2:1], pēc tam pret Cīrihi izdevās izcīnīt punktu [0:0, Vaņina pārstāvētā "Zurich" 10 kārtās kopā iesitusi un ielaidusi 20 vārtus, kamēr nākamajai sausākajai komandai kopā iesisti un ielaisti 32 vārti - aut.]. Arī pret Sionu [1:1] izcīnījām svarīgu punktu, jo otrajā puslaikā pretinieks dominēja.

Gribētu teikt, ka tieši tagad, kad esmu ieradies Šveicē, mani sāk mācīt, kā jāspēlē aizsardzībā. Līdz šim vairāki treneri Latvijā tevi izliek laukumā un "ej, cīnies". Vairāk notiek tāda cīņa, liec lietā gribasspēku, kad cīnies par bumbu. Šveicē tiešām reāli sāka mācīt, kā ir jākustas, kā jāspēlē. Tas nav viegli, ja pakausī elpo divi citi centra aizsargi, kuri grib spēlēt.

Ir kāds piemērs, ko tieši tev iemācīja?
Kā jau minēju, pārvietošanās - tai jābūt daudz ātrākai, nevari pārvietoties tādā pussolītī. Ātrumi ir daudz lielāki - viena, divas, trīs piespēles un bumba jau ir aiz galvas un veidojas izgājiens viens pret vienu. Pirmajās spēlēs diezgan daudz tādu epizožu bija. Tas uzreiz tika analizēts un netiku saudzēts. Bija daudz kritikas.

No trenera puses vai medijiem?
No trenera. No medijiem pagaidām neko nesaprotu [smejas]. Ceru, ka mediji nekritizē. Taču šāda kritika tikai palīdz attīsties un noturēties.

Šveices Superlīgu no sportiskās puses jau paraksturoji. Taču arī uz tabulu paraugoties, no vienas puses esat pēdējā vietā, taču vairāki konkurenti ir turpat blakus un pat Eirokausu zona ir tikai sešu punktu attālumā. Klubā sapņo par Eirokausiem vai galvenais mērķis ir nosargāt vietu Superlīgā?
Domāju, par Eirokausiem pagaidām neviens nedomā [šajā gadsimtā "Xamax" vienīgo reizi Eirokausos ir piedalījusies 2003./04. gada sezonā - aut.]. Tomēr, redzot, ka balstām savu spēli uz bumbas kontroli, tai skaitā pret stiprām komandām, ir skaidrs, ka treneris vēlas, lai turamies tabulas vidusdaļā. Viņš ir diezgan kritisks pēc zaudētām spēlēm un pēdējos trīs mačos lika izcīnīt septiņus punktus - ieguvām piecus, tā ka mērķi ir visai augsti.

Ir kas interesants sakāms par pilsētiņu [Neišatele, kurā mīt 34 tūkstoši iedzīvotāju]?
Nē, pilsētiņa ir pavisam vienkārša, skaista, maziņa. Pats dzīvoju 10 minūšu brauciena attālumā no tās. Klubs nodrošina ar pilnīgi jaunu mašīnu, degviela apmaksāta, dzīvoklis apmaksāts. Tāpēc visas domas atliek veltīt futbola laukumam.

Cik reižu lielāka alga salīdzinājumā ar "Spartaku"
Ui... taču tikpat labi varētu pateikt, cik daudz reižu lielāki izdevumi ir Šveicē salīdzinājumā ar Latviju. Tāpēc vai baigi tā... Alga ir daudz lielāka, taču arī izdevumi ir daudz lielāki.

Šodien ielidoji Latvijā kopā ar Robertu Uldriķi?
Nē, viņš izvēlējās lidot no Ženēvas - vakar tikai satikāmies stacijā, kā arī pirms savstarpējās spēles pārmijām dažus vārdus. Šodien lidoju kopā ar Andri Vaņinu.

Izlasei Nāciju līgā pagaidām nav gūto vārtu. Ja tiksi laukumā, būs mērķis pie standartiem ar raksturu iedabūt bumbu vārtos, lai palīdzētu valstsvienībai?
Protams, aizsargam tas lielākais sapnītis ir gūt tos vārtus, bet tagad, paliekot vecākam, vairāk gribas to nulli aizsardzībā. Tie vārti vairāk kā tāds džokers.