Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:114, Did:0, useCase: 0

Skautings futbolā: Lērums statistikas un video, dueļu un situāciju prognozēšana

Skautings futbolā: Lērums statistikas un video, dueļu un situāciju prognozēšana
Latvijas U21 futbola izlases galvenais treneris Dainis Kazakevičs. Foto: Romāns Kokšarovs/f64

Profesionālais sports mūsdienās vairs nav iedomājams bez moderno tehnoloģiju izmantošanas. Spēļu videoierakstu skatīšanās nav nekāds jaunums, tomēr gadu gaitā tā ir evolucionējusi. Video analītiķi izmanto speciālas programmas, lai par pretinieku un savu komandu uzzinātu visas to gaišās un tumšās puses. Lai pacenstos izprast, ko nozīmē skautings futbolā, sākotnēji uzrunājām Latvijas valstsvienības video analītiķi, taču nu jau bijušais galvenais treneris Miksu Pātelainens liedza savam kolēģim atklāt komandas gatavošanās nianses. Tādēļ par pretinieku skautingu aicinājām pastāstīt Latvijas U21 izlases galveno treneri Daini Kazakeviču.

Kazakevičs atzīst, ka tiek piedāvāts ļoti daudz analītisko materiālo, jo arī tas futbolā ir bizness, taču bieži vien realitātē šādu informācijas apjomu nemaz nav iespējams sagremot. Informācijas ir daudz, bet, ja neproti to izmantot, tad efekts pārvēršas defektā, jo pusi no piedāvātās informācijas nemaz neapskati. Pamata stratēģiju treneri izvēlas jau mēnesi pirms gaidāmās spēles un, izejot no tās, gatavojas treniņu procesam. Protams, treniņprocesā nometnes gaitā var notikt izmaiņas. Piemēram, spēlētāju funkcionālais stāvoklis izrādās nav gana labs, kas liedz jau no spēles sākuma pret Angliju spēlēt augstā presingā.

Pretinieku pētīšana ir atkarīga arī no kalendāra. Pēc jūnija spēlēm gatavošanās nākamajam mačam ilgst trīs mēnešus, turklāt jāgatavojas uzreiz divām spēlēm. Pirmajai spēlei informācija tiek sagatavota pilnībā, bet otrajam mačam tiek atstāta brīva vieta manevriem, jo, kamēr Latvijas U21 izlase aizvadīs savu pirmo spēli, to pašu darīs arī nākamie pretinieki. Gatavojoties otrajam mačam, maksimāli ātri jācenšas apskatīt pretinieku pirmo spēli un saprast, vai ir pamanāmas kādas nianses vai korekcijas. Spēles plāns jau ir gatavs iepriekš, bet, skatoties pēdējā maču, jāpievērš uzmanību tieši niansēm. Par laimi, jauniešu izlašu treneri kvalifikācijas cikla laikā mainās ļoti reti, tādēļ būtiskas pārmaiņas spēles rokrakstā nenotiek.

Ja pieņemam, ka U21 izlases gada laikā aizvada apmēram 10-12 spēles, tad nepieciešamo informāciju par pretinieku treneri pasmeļas no pēdējām četrām piecām spēlēm, kad sastāvs jau ir pietuvināts gaidāmajam mačam. Jāizvēlas tādas spēles, kurās pretinieku stils ir atbilstošs mūsu spēles potenciālajam scenārijam. „Ja gatavojamies mačam pret angļiem, tad skatāmies kā Anglija spēlēja pret Andoru, drīzāk pat Skotiju un Ukrainu, kas noteikti būs vairāk raksturojošs materiāls nekā spēle pret Nīderlandi. To spēli, kā informatīvu materiālu ir grūti izmantot. Par spīti tam pētām arī šādus mačus, jo tajos var parādīties dažādas nianses, piemēram, standartsituāciju izspēles, uzbrukumu veidošanas kombinācijas, spēlētāju sadarbības. Tomēr par pamatu informāciju no šādas spēles neņemam,” skaidro Latvijas U21 izlases galvenais treneris.

Izlases treniņnometne parasti sākas pirmdienā, bet pirmais mačs paredzēts piektdien. Pirmdienā daži spēlētāji ir tikko pievienojušies no klubiem, kur vēl svētdien aizvadījuši maču, un, lai normāli atjaunotos, nepieciešamas 48 stundas. Tādēļ spēlētāji tiek sadalīti pa grupām. Tie, kuriem spēle bijusi piektdien, trenējas pilnvērtīgi, tie, kuriem sestdien – mazāk, bet tie, kuriem svētdien – trenējas pavisam brīvā režīmā. Tas nozīmē, ka visai komandai pilnvērtīgam gatavošanās posmam paliek otrdiena un trešdiena, tāpēc ir ļoti akcentēti jāsaprot, ko gatavot aizsardzības un uzbrukuma darbībās. Vai tas būs pozicionāls uzbrukums ar lielu bumbas kontroli un spēli uzbrukuma noslēgumā vai pretuzbrukumu veidošanas momenti? Domājot par aizsardzību, jāsaprot, vai aizsardzības līnija tiks izvietota augstu vai tuvāk mūsu soda laukumam, jo treneri paredz, ka pretinieks dominēs un būs jāaizstāvas no dziļākām pozīcijām, no kurām nāksies veidot arī pretuzbrukumus.

Kazakevičs stāsta, ka informācija par pretiniekiem tiek gatavota divos blokos. Pirmais ir tas, ar ko vairākās sapulcēs nometnes laikā tiek iepazīstināti spēlētāji. Bet otrais – tas, ko treneri gatavo paši sev, lai izvēlētos piemērotāko spēles stratēģiju, taktisko formāciju un sagatavošanās akcentus. „Izlašu gatavošanās posmā būtiski ir tas, cik koncentrēti izvēlamies galvenās prioritātes. Jo izlases ciklā ir tā – pirmdien savācamies uz treniņnometni, bet piektdien spēle. Ceturtdienā parasti ir tikai viegls treniņš, iesildīšanās, kur nekādus taktiskos uzdevumus nerisinām, jo parasti to pēta arī pretinieki. Dažreiz oficiāli pirmās 15 minūtes, bet dažreiz pa kluso. Tādēļ ir skaidrs, ka tajā treniņā neviena komanda nekādus noslēpumus neatklāj.”

Tikmēr spēlētājiem tiek sagatavota pamatinformācija – pēdējā mača spēles shēma un prognozētais pamatsastāvs. Tiek salikti akcenti, cik daudz un kurās zonās pretinieki nogādā bumbu un no kurām pozīcijām izdara atslēgas piespēles – vai tās biežāk ir vertikālas vai iespējas nogādāt bumbu soda laukumā tiek meklētas caur saspēli pie tā robežām. Visi šie zīmējumi, shēmas un statistika ir pieejama InStat Scout programmā. Tur pēc katras spēles atrodama statistiskā analīze. Tā ir plaša un pilnvērtīga, bet paši treneri izvēlas akcentus, lai nepārkrautu spēlētājus ar liekas informācijas daudzumu.

„Tad skatāmies – lūk, šeit izdevās labas, precīzas piespēles, bet tur nē. Kāpēc tā? Atrodam likumsakarības, kā pretinieki spēlējuši pret viņiem un kas viņiem radījis problēmas. Tālāk jau ar video palīdzību akcentējam tās lietas, ko sagaidām no konkrētā pretinieka. Pārsteiguma efekts vienmēr būs, to nevar izslēgt, bet par 80% varam prognozēt. Ja spēlētāju mainība nav liela, kā tas parasti notiek, tad vadošos spēlētājus zinām. Esam iepazinušies ar viņu stiprajām un vājajām pusēm,” skaidro Kazakevičs.

Gatavošanās spēlei sastāv no trim posmiem: 1) izanalizējam, sagatavojamies; 2) pārnesam iegūtās zināšanas laukumā caur vingrinājumiem, modelējam spēles situācijas; 3) savstarpējā spēlē otrais sastāvs darbojas pret pamatsastāvu un modelē pretinieku spēli.

Parasti atslēgas spēlētājiem tiek pētītas tās epizodēs, kurās viņi piedalās. Par katru no tiem ir atsevišķs videomateriāls. Treneri pēta, kurās pozīcijās viņi pieņem bumbu, kura ir stiprā kāja, kādas ir tipiskākās darbības ar bumbu. Piemēram, vienam spēlētājam ir divas tipiskas māņkustības, kuras viņš regulāri izmanto – bumbas pieņemšana ar aiziešanu pa labi vai pa kreisi. Balstoties uz to, konkrētam spēlētājam tiek gatavotas konkrētas darbības. Treneri lūko, kādas ir iespējas? Dažiem pretinieku līderiem nevar ļaut atklātā pozīcijā pieņemt bumbu, tātad viņiem jāiet klāt ciešāk, lai mudinātu pieņemt bumbu ar muguru pret vārtiem. Tikmēr citiem labāk patīk, ja aizsargs atrodas tuvumā, jo tas ļauj pamest bumbu garām un apskriet. Šādos gadījumos treneri prasa, lai aizsardzības spēlētājs mazliet atlec, tādējādi nezaudējot pozīciju. Protams, ne jau par visiem 11 pretinieku spēlētājiem tiek sagatavota tik detalizēta informācija. Parasti tie ir trīs četri vadošie spēlētāji, kuri var sagādāt lielākās problēmas.

Kopējo informāciju treneri nodod pilnīgi visiem spēlētājiem, jo mača dienā kādam pamatsastāva futbolistam pēkšņi var sākt sāpēt vēders. Taču ir mazas detaļas, kuras spēlētājiem tiek nodotas vien individuālā sarunā. Droši vien daudzi skatītāji būs pamanījuši, ka īsi pirms došanās laukumā uz maiņu viens no galvenā trenera asistentiem aktīvi kaut ko skaidro spēlētājam. Šādos gadījumos spēlētājam tiek norādītas viņa pozīcijas standartsituāciju izspēlēs. Ja tiek izpildīts stūra sitiens no labās puses, tad jābūt šeit, bet, ja no kreisās, tad tur. Atkarībā no komandas spēlētājiem un treneru filozofijas stūra sitienu izpildes laikā sedz gan zonu, gan cilvēku, gan jaukto aizsardzību. „Mēs U21 izlasē izmantojam zonu vai šad tad jaukto segšanu, kad četri spēlētāji darbojas bīstamākajās zonās, bet pārējie ir klāt pie cilvēkiem,” piemēru min treneris.

Vārtsargu treneri gatavo savu video, kurā vārtsargiem parāda pretinieku bīstamākos spēlētājus un zonas, no kurām viņi visbiežāk izpilda sitienus. Standartsituācijas, soda sitieni, labā vai kreisā kāja – tas viss var palīdzēt vārtsargam jau laikus padomāt, kā izvietot mūri un kur stāvēt pašam. Vai konkrētais spēlētājs ir izteikts sitējs vai biežāk veic centrējumus? Pēc šādas informācijas vārtsargs var prognozēt, vai sekos sitiens vai centrējums, un ieņemt pozīciju, no kuras ir gatavs spēlēt arī izgājienā, nevis tikai uz līnijas vārtos. Arī par 11 metru soda sitieniem vārtsargu treneri savāc daudz informācijas, kura tiek nodota arī vārtsargiem.

Informācija tiek vākta arī par pretinieku vārtsargiem – kā viņi spēlē ar kājām, kura kāja ir spēcīgā, uz kurām zonām vārtsargam tiek atspēlēta bumba. No tā atkarīgs, kā tiks piesegtas piespēļu līnijas. „Piemēram, ja zinām, ka kreisais aizsargs ar bumbu nejūtas pārliecinoši, tad cenšamies presingot tā, lai sākumā bumba brīvi nonāktu tieši pie viņa, bet tad varētu viņu spiest ārā. Mēdz būt situācijas, kad komandā nav kreiļu un ir divi labās kājas malējie aizsargi, tādēļ vienam nākas spēlēt kreisajā malā. Tātad sānu līnijai tuvākā kāja viņam ir neērtā. Atkarībā no tā varam veidot savas pretdarbības un radīt momentus, kuros noliksim viņu nekomfortablā situācijā. Protams, jo augstāka līmeņa komanda, jo spēlētājs labāk pielāgosies, taču šajā pozīcijā pretiniekiem vismaz nebūs priekšrocības,” norāda Kazakevičs.

Tiek pētīti ne tikai pretinieku, bet arī savu spēļu videoieraksti. Izlašu līmenī, gatavojoties pirmajai spēlei (parasti kvalifikācijas ciklā ir divas spēles pēc kārtas), tiek akcentēti iepriekšējās spēles uzdevumi un izdarīti secinājumi, kuri no tiem izdevušies, bet kuri nav izdevušies un kāpēc. Izlasei būtiska specifika ir tāda, ka jūnija spēli septembrī visi jau būs aizmirsuši, jo starpposmā katrs būs aizvadījis pa 10-15 spēlēm klubu rindās. Tādēļ pēctecības labad ir svarīgi atgādināt iepriekšējo spēli. Otra sadaļa – no iepriekšējām divām trim spēlēm tiek paņemti tie momenti, kas attieksies uz gaidāmo spēli. Treneri izvēlas tās epizodes, kurās no spēlētājiem tika prasītas konkrētas darbības. Akcentēti tiek pozitīvie piemēri. Negatīvajiem vairs nepieskaras, jo tie jau vienreiz ir izrunāti.

Informācijas vākšana un apkopošana ir laikietilpīgs process. Izvēlētās piecas pretinieka spēles katru pilnībā jānoskatās vismaz divas reizes. Ar pauzēm un pierakstiem katrs mačs aizņem divas līdz divarpus stundas. InStat Scout platformā treneri var paņemt jebkuru Latvijas U21 izlases iepriekšējo spēli, par kuru jau ir sagrieztas epizodes – pozicionālie uzbrukumi, standartsituācijas utt. Turklāt treneriem ir iespēja šos fragmentus pagarināt par noteiktu laiku. Kad fragmenti tiek lejupielādēti, tiem var uzlikt arī animāciju – zonas, bultiņas u.tml. Tas ir ļoti ērti. InStat Scout programma tiek nomāta uz visu federāciju un to izmanto visas izlases – no U17 līdz pat nacionālajai. Gadā tā izmaksā 12 000 eiro. Bet video materiāli nav tās vienīgais pakalpojums. Pēc katras spēles tiek sagatavota statistiskā analīze par katru spēli – spēlētāju pozīcijas, bumbas kontrole, divcīņas, piespēles, zaudētās bumbas utt. Izsmeļoša informācija ir pieejama arī par katru spēlētāju, kuri tiek novērtēti ar InStat indeksu, kas novērtē futbolista sniegumu. To iespējams aplūkot arī spēles dinamikā – piemēram, spēli sāka labi, bet tad kvalitāte sāka kristies.

InStat Scout programmā nolasāmas arī spēlētāju sadarbības laukumā – kurš spēlētājs kuram komandas biedram atdevis cik piespēles, kurās zonās risinājušās sadarbības. Tas tiek izmantots arī pretinieku pētīšanā. Kuri spēlētāji biežāk sadarbojas, kurš spēlētājs visvairāk tiek apgādāts ar bumbu? Cik kurš pret kuru vinnējis un zaudējis divcīņas? Tādējādi, gatavojoties otrajai spēlei pret to pašu komandu, ir vieglāk prognozēt kurās pozīcijās kurai komandai var rasties priekšrocības. Protams, katra spēle ir unikāla, jo, nomainoties diviem spēlētājiem, tā var būt pavisam citāda, bet, ja vienas komandas kreisais aizsargs un otras komandas labais pussargs palikuši nemainīgi, tad var paredzēt, kāds būs spēku samērs un ko iespējams darīt lietas labā. „Ja saprotam, ka labāku spēlētāju mums tāpat nav, tad meklējam citu risinājumu. Liekam divus balsta pussargus, lai viens varētu palīdzēt kreisajam aizsargam, kurš viens pret vienu galā netiks. No šādām atziņām izriet taktiskie risinājumi,” skaidro treneris.

Video seansus spēlētājiem treneri cenšas organizēt ļoti koncentrētus. Katra sapulce ilgst no pusstundas līdz 40 minūtēm, bet video materiāli parasti nav garāki par 10-12 minūtēm. Katru dienu ir viena teorētiskā nodarbība. Pirmdienas sapulcē vairāk tiek izrunāts par gaidāmo spēli un tās galvenajiem virzieniem, video parasti skatīti netiek. Otrdien tiek vēroti savu spēļu video izgriezumi, pēc kuriem tiek uzlikti akcenti, bet trešdien komanda skatās pretinieku spēles galvenos virzienus. Arī ceturtdien turpinās pretinieku video skatīšanās, bet šoreiz klāt jau tiek pielikts savs konkrētais spēles plāns. Piektdien, spēles dienas rītā tiek salikti pēdējie akcenti ar spēles uzdevumu. Teorētiskā informācija spēlētājiem tiek nodota četrās sapulcēs, bet kopējais video materiāla ilgums ir ap 30 minūtēm.

Vai pie tik rūpīgas pretinieku analīzes futbolā komandas vēl spēj viena otru ar kaut ko pārsteigt? Kazakevičs norāda, ka vairumā gadījumu pārsteigumus var sarūpēt ar taktiskajām lietām. Ja pēdējās divas trīs spēles nospēlētas vienādi, tad pretiniekam negaidīta var būt spēlētāju pārvietošanās citās zonās, radot skaitlisko pārsvaru. Otra iespēja pārsteigumam ir standartsituācijas – gan auti, gan stūra sitienu izpilde. Latvijas U21 izlases galvenais treneris atklāj, ka vismaz reizi spēlē standartsituācijās tiek mēģināts sagatavot kādu pārsteigumu. Tomēr galvenokārt mūsdienu futbolā pretinieku var pārsteigt ar nestandarta darbībām, bet tās izriet no pašu spēlētāju meistarības.

Piemēram, izspēlējot stūra sitienu, tā izpildītājs parasti pamaina norādes. Taču šajā ziņā signāls nebūt nav galvenais, pats svarīgākais ir izpildījuma kvalitāte. Ja tā nebūs augstā līmenī, tad diez vai kaut kas izdosies. Kazakevičs nenoliedz, ka spēles nolasīšanas prasmes Latvijas un, piemēram, Anglijas vienaudžiem atšķiras ļoti būtiski. Jo lielāka ir futbolista augsta līmeņa spēļu pieredze, jo grūtāk viņu ir pārsteigt. Darbības un domāšanas ātrums raksturo spēlētāja meistarību. Aizsargiem spēja paredzēt ir viena no būtiskākajām īpašībām, jo viņiem ir svarīgi apsteigt pretinieku un būt pirmajiem pie bumbas.

Lai gan Latvijas U21 izlasei ik pa laikam izdodas pārsteigt pretiniekus ar kādu labi sagatavotu mājasdarbu, arī Kazakevičam nācies sastapties ar citu izlašu kolēģu viltībām. „Esam gatavojušies konkrētām standartsituācijām ar konkrētiem spēlētājiem, taču pretinieki tik un tā nonāk līdz sitiena pozīcijai. Vēlāk jāsecina, ka standartsituācijas izspēlē spēlētāju izvietojums bija identisks tam, kam bijām gatavojušies. Arī pirmās kustības bija mums zināmas. Taču tad situācija mainījās par 180 grādiem un turpinājums bija pavisam cits. Tam sagatavoties nevar, tādēļ šādās reizes viss ir atkarīgs no spēlētāju prasmes paredzēt situāciju un gatavības reaģēt uz to, ka laukumā kaut kas pēkšņi mainās. Futbolā situācija var mainīties ļoti strauji, tādēļ spēlētāja prasme pielāgoties ir ļoti svarīga.”

Spēles laikā trenera uzdevums ir vērot, kas notiek laukumā, kā notiek taktiskās pārvietošanās, un, vai pretinieks nesāk izpildīt ko tādu, kam komanda nav gatavojusies. Ja tas notiek, tad tas ir jāpasaka priekšā spēlētājiem. Galvenais treneris mača laikā ir emocijās, viņš ir iegājis spēlē, viņa adrenalīna līmenis ir augsts. Tāpēc pieaug asistentu loma. Parasti viens no viņiem spēles laikā sēž tribīnē un vēro spēli no augšas. Viņš izvērtē, kur pretiniekiem rodas pārsvars zonās un kur tiek izmantotas kādas nestandarta darbības, kam viņa komanda nav bijusi gatava. Arī uz soliņa viens no asistentiem seko līdzi spēlei bez emocijām. Pirmajās 15-20 minūtēs, ja pretinieki viens otru labi nezina, parasti notiek bieži pieminētā taustīšanās. „Šajā laikā izlec epizodes, pēc kurām var izsecināt, kurš spēlētājs nejūtas pārliecināts ar bumbu, caur kuru zonu var spiest vairāk, kurā zonā mūsu spēlētājs apspēlē pretinieku vai ir ātrāks, un kur var mest bumbas aiz muguras, jo mūsu futbolists pretinieku vienkārši apskries. Protams, treneri to mēģina prognozēt jau pirms spēles, bet visbiežāk, ja komandas viena otru labi nepazīst, noslēpumi pazūd pēc pirmajām 15-20 minūtēm.

  +1 [+] [-]

, 2018-12-19 12:17, pirms mēneša
Joprojām gaidu to dienu, kad InStat būs pieejams parastajiem mirstīgajiem..

  +1 [+] [-]

, 2018-12-19 13:49, pirms mēneša
Kazakevičs-analītiķis!!! ha-ha-ha!

     [+] [-]

, 2018-12-19 13:51, pirms mēneša
gudvins2222 rakstīja: Kazakevičs-analītiķis!!! ha-ha-ha!

  -1 [+] [-]

, 2018-12-19 17:54, pirms mēneša
Dainis1998 rakstīja: Joprojām gaidu to dienu, kad InStat būs pieejams parastajiem mirstīgajiem..
Kur problēma? Pieejams brīvi visiem arī parastajiem mirstīgajiem...tikai samaksā par to cilvēku darbu kas to veido un uztur

     [+] [-]

, 2018-12-19 19:09, pirms mēneša
Šādu rakstu vajadzētu veidot sadarbībā, piemēram, ar Marianu, Rudņevu, Cauņu vai to pašu Verpi, lai viņi pastāsta, kā tas notiek lielajos Eiropas klubos, ne Kazakēviča vadītajā komandā.

     [+] [-]

, 2018-12-22 03:09, pirms mēneša
Labs skolotājs vēl nav labs karavadonis, kas māk atraisīt D enerģiju un improvizāciju.
Šīs spējas labākajos gados bija Starikam un no vietējiem treneriem tās novērotas tikai Dobrecovam.