Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:114, Did:0, useCase: 3

UEFA pētījums: futbola atdeve Latvijas ekonomikai ir 27,8 miljoni eiro

Ulvis Brože
Ulvis Brože @UlvisBrozhe

UEFA pētījums: futbola atdeve Latvijas ekonomikai ir 27,8 miljoni eiro
Kaspars Gorkšs
Foto: LFF

Otrdien, 11. septembrī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Latvijas Futbola federācija (LFF) un Eiropas Futbola asociāciju savienība (UEFA) prezentēja pētījumu par futbolā veikto investīciju pozitīvo ietekmi uz visas Latvijas tautsaimniecību.

UEFA GROW attīstības programmas investīciju sociālās atdeves (Social Return on Investment jeb SROI) pētnieciskais modelis ir ekonometrisks rīks, kas mēra futbola vērtību un pienesumu sabiedrībai. Šo pētniecisko modeli izveidojuši sporta, sociālo zinātņu un ekonomikas eksperti no 13 Eiropas universitātēm, un tas guvis gan Eiropas Padomes, gan Pasaules Veselības organizācijas oficiālu atzinumu.

Līdz šim pētījums izvērsts Zviedrijā un Rumānijā, kā arī visnesenāk – Latvijā. Tā ieviešana turpinās arī Baltkrievijā, Krievijā, Maltā, Skotijā, Nīderlandē, Polijā un Itālijā.

Latvija ir trešā valsts pēc Rumānijas un Zviedrijas, kur ir veikts tik visaptverošs un dziļš pētījums. Šajās valstīs iegūtie dati apliecina, ka investīcija futbolā ienes milzīgus līdzekļus valsts ekonomikā – piemēram, rada jaunas darba vietas, un reizē ļauj valstij ietaupīt miljonus veselības aprūpē, noziedzības apkarošanā un citos būtiskos segmentos. Notikušajā prezentācijā tika demonstrēti rezultāti, kas iegūti Latvijā izvērstā pētījuma laikā, skarot ekonomiku, sociālo nozari, veselību un augsto sasniegumu sportu. LFF ar pētījuma ilustrēšanu vēlas apliecināt nepieciešamību pēc sistemātiskas sadarbības ar valsti futbola iesaistes attīstīšanā, tādējādi sniedzot jūtamu ieguldījumu Latvijas sabiedrības izaugsmē.

“Ne katrā valstī vietējās futbola federācija izprot, ko futbols var sniegt sabiedrībai. Futbols nav tikai nacionālā valsts izlase, tas ir kaut kas daudz plašāks. Latvija noteikti ir viena no tām valstīm, kas to apzinās. Futbols jau sen vairs nenotiek vienkārši tāpat – tas prasa stratēģisku pieeju un sadarbību. Izaugsmes potenciāls slēpjas futbolā iesaistīto skaitā – LFF to apzinās un stratēģiski strādā pie šo rādītāju uzlabošanas, kam ir nepieciešams valsts atbalsts futbola infrastruktūras nodrošināšanā. Un, kas ir būtiskākais, valsts no šīs līdzdalības saņem milzīgu pievienoto vērtību un atgriezenisko saikni dažādu finansiālu ietaupījumu un ieguvumu veidā, kā arī jūtami palielinot vietējā futbola iespējas iegūt starptautiskus panākumus. Jo lielāks futbolā iesaistīto skaits, jo lielākas ir valsts iespējas futbolā gūt panākumus,” pauž UEGA GROW programmas pārstāvis Liems Makgrotijs.

Pētījums ir segmentēts trīs pamata sadaļās – virzītāji, kas rada cilvēkos vēlmi iesaistīties futbolā (programmas, pārvaldība, komandu sniegums, sociāli demogrāfiskie faktori, infrastruktūra u.c.), tālākā dalība futbolā un šīs dalības sabiedriskie rezultāti ekonomikā, sociālajā nozarē, veselības nozarē un futbola sasniegumos. Pētījums aptver faktu, ka Latvijā ir 22 000 reģistrētu futbola spēlētāju un vēl 67 000, kas ar futbolu nodarbojas neregulāri.

Pētījums apliecinājis, ka pašreizējā tiešā futbola atdeve Latvijas ekonomikai ir 27,8 miljonu eiro apmērā, kamēr sociālajā un veselības aprūpes nozarē šī atdeve ir attiecīgi 1,9 un 15 miljoni eiro. Ekonomikā šo atdevi un ieguldījumu veido Latvijā esošo futbola laukumu vērtība, ietverot 3,1 miljonu eiro ieguldījumu Latvijas būvniecības nozarē un 9,4 miljonu eiro ieguldījumu laukumu izveidē un nomā, kā arī futbola dalībnieku tēriņu vērtība 15,3 miljonu eiro apmērā (tiešie izdevumi, dalības maksas, aprīkojums, transporta izdevumi u.c.). Pašreizējais futbola dalībnieku skaits Latvijai dod 2921 darbavietu.

Sociālajai nozarei futbols sniedz ietaupījumu 1,9 miljonu eiro apmērā, ietverot noziedzības samazinājumu un izglītības sistēmas uzlabojumus Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas aprēķinā. Veselības nozarei futbols sarūpē 15 miljonu eiro ietaupījumu, dalībnieku vidū novēršot kardiovaskulārās saslimšanas, diabēta gadījumus, mentālās saslimšanas un citus veselības riskus.

Ņemot vērā iegūtos rezultātus, secināts, ka, Latvijas Grassroots jeb tautas futbolā ikgadēji investējot papildus vienu miljonu eiro un izmantojot tiešo saikni, kas pastāv starp investēto Grassroots futbolā un kopējo dalību futbolā, tiktu panākts kopējo reģistrēto spēlētāju skaita pieaugums par aptuveni 8500 cilvēkiem. Šie 8500 cilvēku, izmantojot pētījuma algoritmu, Latvijas tautsaimniecībai sniegtu ieguvumus papildu 12,8 miljonu eiro apmērā – 6,2 miljoni jaunas infrastruktūras nodrošināšanā un spēlētāju gada izdevumos, 0,8 miljonus vērta ekonomiskā ietekme uz sociālajiem izdevumiem un 5,8 miljonus lieli veselības aprūpes ietaupījumi, ko rada dalība futbolā.

Pētījuma dati apliecinājuši, ka ikgadējā investīcija 118 eiro apmērā uz vienu spēlētāju dod Latvijas tautsaimniecībai 1515 eiro lielu atdevi.

“Pēdējā laikā daudz runājam par sporta un futbola lomu valstī. Vēlamies parādīt, kā mēs redzam tālāko sporta attīstību valstī un kādu saredzam prioritāšu maiņu, skatoties caur futbola prizmu. Latvijas Futbola federācijai ir liels entuziasms sniegt futbola attīstībai Latvijā jaunu grūdienu, un šajā procesā mums ir lielisks mentors UEFA personā. Latvijas valsti vēlamies kā stabilu mūsu partneri, lai audzētu interesi par futbolu un veicinātu tajā iesaistīto skaita izaugsmi, jo pareiza futbola pievienotās vērtības izmantošana valstij un sabiedrībai var dot lielu labumu,” pauž LFF prezidents Kaspars Gorkšs, kurš kopā ar UEFA pētījuma rezultātus prezentējis arī Latvijas Nacionālajai sporta padomei.

“Vēlamies dot iespēju pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku nodarboties ar futbolu, un tam ir nepieciešama infrastruktūra un speciālisti. Šo vajadzību nodrošināšanas labad ir nepieciešamas investīcijas gan no valsts, gan no privātā sektora. Ar šo pētījumu vēlamies valsti ieinteresēt, parādot sporta pievienoto vērtību no ekonomikas, veselības un sociālās integrācijas viedokļa. Lai sports un futbols virzītos uz priekšu, valsts investīcijas ir ļoti būtiskas.”

Informāciju sagatavoja:
Toms Ārmanis
Latvijas Futbola federācija
Sabiedrisko attiecību speciālists

  +2 [+] [-]

, 2018-09-11 12:36, pirms 6 gadiem
Nezin kāpēc tie maitas sponsori negrib ziedot futbolam? Varbūt izlasot šo rakstu,viņi sapratīs,kur runči ziemos

  +1 [+] [-]

, 2018-09-11 12:53, pirms 6 gadiem
Kad un kur pētījuma pilnais teksts būs pieejams?

  -1 [+] [-]

, 2018-09-11 13:10, pirms 6 gadiem
Cik tad dod viens pats KP?

  +2 [+] [-]

, 2018-09-11 13:10, pirms 6 gadiem
Cipars kādā termiņā? Ja tie ir kaut kāda ilgtermiņa cipari (piem., x indivīdu/valsts ietaupījumi futbolista labās veselības dēļ), nemaz tik milzīgs skaitlis tas nav.

  +1 [+] [-]

, 2018-09-11 13:11, pirms 6 gadiem
Drosi vien tie plastmasas pkalaji , kas ntie jau paklati , kad blakus stav stadions ar zalaju dazviet jau pienenes aizaugusas , paklaju jau nevajag ne laistit , ne kopt , tapec jau Gibraltaru un Andoru nespej uzvaikt

     [+] [-]

, 2018-09-11 13:12, pirms 6 gadiem
Onslovs rakstīja: Cik tad dod viens pats KP?
Nu, diez vai 30 ļimonus gadā

  +5 [+] [-]

, 2018-09-11 13:24, pirms 6 gadiem
Vai pētījumā ir izpētīts, kādu kaitējumu futbols nodara Latvijas ekonomikai, kad pēc kārtējās neveiksmīgās izlases spēles krītas sarūgtināto līdzjutēju darba ražīgums? Vai ir saskaitīts, cik trauki un televizori ir sasisti?

     [+] [-]

, 2018-09-11 14:03, pirms 6 gadiem
Interesanti, taču nepārliecinoši!

  +2 [+] [-]

, 2018-09-11 14:04, pirms 6 gadiem
Kaspars_Biedriņš rakstīja: Nu, diez vai 30 ļimonus gadā
Principā katrs cents, ko kaut kur Latvijā iztērētu kāds Ņujorkas iedzīvotājs, kas atbraucis uz Latviju, lai noskaidrotu, no kurienes KP ir cēlies, ieskaitot arī Fizdeilu un viņa svītu, tāpat katrs cents, kuru algā saņēma kādas kebabnīcas pārstāvis, kas apkalpoja Fizdeila šoferi, iet šajā kasē. Tāpēc summa noteikti ir visai nozīmīga.

  +2 [+] [-]

, 2018-09-11 14:36, pirms 6 gadiem
otins rakstīja: Vai pētījumā ir izpētīts, kādu kaitējumu futbols nodara Latvijas ekonomikai, kad pēc kārtējās neveiksmīgās izlases spēles krītas sarūgtināto līdzjutēju darba ražīgums? Vai ir saskaitīts, cik trauki un televizori ir sasisti?
šķiet, tu mazliet pārprati - šeit ir runa par valsts ekonomiku, nevis mājsaimniecību..jā, mājsaimniecība zaudē, bet sasisti šķīvji un televizori, kas tiek nopirkti jauni vietā - tiešā veidā caur PVN iekrīt valsts maciņā un tur jau tie miljoni rodas..VALSTIJ.

  +1 [+] [-]

, 2018-09-11 15:19, pirms 6 gadiem
Rumānijas un Zviedrijas ciparus būtu interesanti uzzināt ? Jau iepriekš paldies !

     [+] [-]

, 2018-09-11 19:09, pirms 6 gadiem
Meža_briesmonis rakstīja: Interesanti, taču nepārliecinoši!
Tik un tā jāpanāk valsts un pašvaldību atbalsts futbola haļļu būvniecībai.

     [+] [-]

, 2018-09-11 19:52, pirms 6 gadiem
M rakstīja: Principā katrs cents, ko kaut kur Latvijā iztērētu kāds Ņujorkas iedzīvotājs, kas atbraucis uz Latviju, lai noskaidrotu, no kurienes KP ir cēlies, ieskaitot arī Fizdeilu un viņa svītu, tāpat katrs cents, kuru algā saņēma kādas kebabnīcas pārstāvis, kas apkalpoja Fizdeila šoferi, iet šajā kasē. Tāpēc summa noteikti ir visai nozīmīga.
Bet ne jau 30 citroni gadā

  -1 [+] [-]

, 2018-09-11 20:08, pirms 6 gadiem
Man ir garlaicīgi((
Zēni - rakstiet. Iepazīsimies, tiksimies!
Man ir 23 gadi. Es esmu jautra! Foto un telefons profilā. Rakstiet tagad >︍>︍> 18pop.tk

     [+] [-]

, 2018-09-12 00:17, pirms 6 gadiem
Kas to peetiijumu pasuutiija? Indriksona vadiibaa vai Gorksa?
Futbolam jau taa ir nesameeriigi liels budzets, ko tradicionaali notrallina jau gadiem, bet te veel no valsts un pasvaldiibas piiraagi jaadabuu. Sviests.