Igauņu treneris: "Ceru, pret Latviju bumbu kontrolēsim vairāk nekā pret Beļģiju"

46 gadus vecais Martins Reims Igaunijas futbola izlasē no 1992. līdz 2009. gadam aizvadīja 157 spēles un kādu laiku viņš šai ziņā bija Eiropas rekordists, līdz viņu 2009. gada novembrī pārspēja Vitālijs Astafjevs, šī brīža viens no Aleksandra Starkova palīgiem Latvijas izlasē. Arī Reims pēc spēlētāja karjeras beigām ķērās klāt trenera karjerai un pēc vairāku Igaunijas U izlašu vadīšanas 2016. gada 14. septembrī tika apstiprināts par Igaunijas lielās izlases galveno treneri.

Piektdien zaudējāt Beļģijai. Ko sagaidāt no spēles pret Latviju?
Ko sagaidu? Igaunijas izlasei katra spēle ir grūta - neatkarīgi no tā, kas stājas pretī. Protams, Beļģija bija TOP pretinieks un vairāk nekā puslaiku nācās spēlēt mazākumā [rūgti iesmejas], kas bija ārkārtīgi sarežģīti. Tagad mums ir jāatgūstas no šī zaudējuma [0:2] - ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiskā ziņā. Un, protams, apzināmies, ka spēle ar kaimiņu vienmēr ir bez jebkādiem kompromisiem [iesmejas]. Pašsaprotami, ka mums jāizdara viss, lai uzvarētu šo spēli. Tai pašā laikā tā būs iespēja iedot spēles laiku arī citiem futbolistiem - šogad mums ir ļoti maz pārbaudes spēļu un jau nākamā spēle atkal ir kvalifikācijas spēle, kas būs jāaizvada viesos pret Grieķiju [31. augustā]. Mums mačs ar Latviju jāizmanto arī kā gatavošanos spēlei pret Grieķiju.

Cik lielu rotāciju plānojat rītvakar veikt?
Ļoti daudz kas atkarīgs no šī vakara treniņa [sarunas brīdī igauņu futbolisti tam iesildījās - aut.], jo vakar bija tikai atjaunošanās treniņš. Šodien jau skatīšos, kādā stāvoklī futbolisti ir. Lēmumu par pamatsastāvu pieņemšu vai nu vēlāk šovakar vai rīt no rīta.

Kāpēc Klavans nedevās uz šo spēli?
Devām viņam iespēju doties atvaļinājumā - viņš to ir pelnījis.

Kas jums ir svarīgāk - uzvarēt spēli pret Latviju vai dot iespēju citiem futbolistiem?
Abi [smejas]. Katram trenerim šī izvēle ir sarežģīta. Mēģinām paveikt abas lietas - gan uzvarēt, gan dot iespēju citiem. Taču tas nav viegli, tāpēc meklējam balansu, proti, dodam iespēju dažiem jauniem spēlētājiem, vienlaikus cenšoties nezaudēt kopējo spēles kvalitāti.

Vai šoreiz cerat vairāk spēlēt ar bumbu un nospēlēt uzbrūkoši?
Jā, ceram, ka šoreiz mums bumba būs vairāk nekā pret Beļģiju [gardi smejas; Igaunijai piektdien bija 30% bumbas kontrole - aut.]. Būtu ļoti grūti divas spēles pēc kārtas spēlēt bez bumbas. Nebūtu jauki atkal skraidīt bez bumbas [smaida].

Vai jums bija iespēja noskatīties Latvijas un Portugāles izlašu cīņu? Kādi secinājumi?
Jā, noskatījos. Jums bija līdzīgs pretinieks kā mums - Portugāle tāpat kā Beļģija ir TOP komanda. Apzināmies, ka šādos mačos kādā brīdī izpaužas tas, ka futbolistu kvalitātes vienkārši ir atšķirīgas. Kādā brīdī vājākā komanda sāk pieļaut kļūdas. Arī Latvija mēģināja spēkoties, bet Portugālei ir daži spēlētāji, kuri vienkārši ir pārāk labi [iesmejas]. Uzskatu arī, ka gan Beļģija, gan Portugāle šajās spēlēs nespēlēja gluži par 100%, kā tas būtu, piemēram, izšķirošā spēlē. Iespējams, viņi skrēja mazāk. Man bija sajūta, ka Portugāle varbūt nespēlēja tik kvalitatīvi, kā esam pieraduši redzēt. Taču tas ir normāli - arī viņi ir tikai cilvēki, viņiem visiem tās ir sezonas beigas un ir ļoti grūti atrast motivāciju.

Kuri, jūsuprāt, ir Latvijas izlases atslēgas spēlētāji?
Jums ir daži pieredzējušie spēlētāji, kuri ir ļoti svarīgi - Gorkšs, Laizāns, centra aizsargs un centra pussargs. Šabala ir ļoti labs uzbrucējs. Jums ir labi spēlētāji. Tai skaitā jums ir labi jaunie spēlētāji un nākotnei tas ir labi.

Nesen izbraukumā aizvadījāt pārbaudes spēles ar Sentkitsu un Nevisu, kā arī Antigvu un Barbudu. Kāda tam visam doma apakšā? Tik tāls ceļš un šādi pretinieki... Tā vispār bija jūsu ideja?
Nē, nē, šīs spēles bija ieplānotas vēl pirms manas atnākšanas pie izlases stūres. Ja vien mums parādās iespējas uzspēlēt ārpus Eiropas, tas arī ir labi. Mēs gan šīs spēles aizvadījām ar B izlasi [oficiāli tās tiek uzskatītas kā izlašu spēles un tiek iekļautas arī FIFA ranga aprēķinā - aut.], jo novembrī vēl turpinās Igaunijas čempionāts. Taču jebkurā gadījumā varēju dot iespēju citiem, varēju iemēģināt dažādus taktiskos risinājumus.

Kam dodat priekšroku - spēlēt ar eksotiskām izlasēm vai ar Latviju, ar kuru nākamgad atkal jātiekas Baltijas kausa izcīņā?
Protams, ir jauki spēlēt pret dažādiem pretiniekiem, bet ir ierasts, ka kaimiņi savā starpā spēlē biežāk nekā pret citiem pretiniekiem. Jā, katru gadu spēlēt savā starpā varbūt nav pārāk labi, taču Baltijas kausa izcīņa ir tradīcijām bagāts turnīrs.