TwitterMelnkalnē trīs debitanti, briesmīgi laika apstākļi un izlaista uzvara
@agrissuveizda
Arī trešajā spēlē neizšķirti Daiņa Kazakeviča vadībā nospēlējusi Latvijas futbola izlase, kas kompensācijas laikā izlaida uzvaru izbraukumā pār Melnkalni - 1:1. Vienīgos vārtus Latvijas labā pirmā puslaika vidū guva Igors Tarasovs, bet debiju valstsvienībā piedzīvoja Roberts Ozols, Elvis Stuglis un Eduards Tīdenbergs.
Abas komandas paredzami laukumā devās ne tuvu labākajos sastāvos. Lai arī mums bija debitants Roberts Ozols un sākumsastāva debitants Krišs Kārkliņš, tieši mūsu sākumsastāvs bija tuvāks optimālajam. Tajā izcēlās gan Andrejs Cigaņiks un Raivis Jurkovskis, kuri septembrī sāka abas spēles Nāciju līgā, gan arī centra aizsargi Mārcis Ošs un Igors Tarasovs un uzbrucēji Vladislavs Gutkovskis un Dāvis Ikaunieks, kuri dažādu iemeslu dēļ maz spēlēja septembrī, bet šajā nometnē var spēlēt nozīmīgu lomu (tiesa, Gutkovskim spēle Fēru salās vēl ies secen diskvalifikācijas dēļ). Melnkalnes pamatsastāvā bija četri debitanti, kopumā seši vietējo klubu pārstāvji, no kuriem vairums tika izsaukti galvenokārt uz Latvijas spēli, un neviena spēlētāja, kurš sāka kaut vienu maču septembrī.
Milzīgajās lietusgāzēs spēli labāk sāka Melnkalne, kas vairāk kontrolēja bumbu, vairāk uzbruka un 10. minūtē arī izveidoja pirmo izdevību – pēc standartsituācijas divcīņā pret Igoru Tarasovu ar galvu nedaudz garām sita mājinieku centra aizsargs un viens no debitantiem Vladans Adžičs. Sarežģītajiem apstākļiem pamazām pierada arī Latvija, un tieši Latvija 26. minūtē izvirzījās vadībā. Gutkovska sitiens uzreiz no gaisa tika bloķēts, taču pēc Kārkliņa teicama stūra sitiena ar galvu 1:0 panāca Tarasovs, kurš dominēja divcīņā un kurš oktobrī tika izsaukts savainotā centra aizsarga Antonija Černomordija vietā. Puslaika beigās Latvijai dažu minūšu laikā bija vēl trīs bīstami uzbrukumi, tomēr gūt otros vārtus liedza gan Francijas "Angers" rezerves vārtsarga Danijela Petkoviča meistarība, gan arī laika apstākļi, Ikauniekam soda laukumā iestigstot Podgoricas purvos un Gutkovskim slidinoties vārtu priekšā un netrāpot pa bumbu.
Puslaiku pārtraukumā Dainis Kazakevičs veica pat trīs maiņas, laukumā sūtot vēl divus debitantus – Elvi Stugli un Eduardu Tīdenbergu. Otrā puslaika ievadā Latvija neizmantoja vēl vienu labu izdevību, bet puslaika turpinājumā mērķtiecīgāk uzbruka mājinieki. Ļoti tuvu izlīdzinājumam Melnkalne bija 75. minūtē, kad centra aizsargs Aleksandars Šofranacs pēc centrējuma ar galvu sita gar vārtu stabu, un kompensācijas laikā mājinieki savu tomēr panāca. Latvijas aizsardzība pēc centrējuma kļūdījās savā soda laukumā, un pie brīva sitiena no tuvas distances tika debitants un Podgoricas "Budučnost" spārns Igors Ivanovičs (1:1). Jāpiebilst, ka šovakar kapteiņa lomā komandu laukumā veda Mārcis Ošs, bet maiņu rezultātā pie apsēja tika arī Dāvis Ikaunieks un Gutkovskis.
Latvijas izlase oktobra triecienciklu turpinās ar UEFA Nāciju līgas spēlēm – sestdien viesosimies Fēru salās, bet otrdien uzņemsim Maltu. Abu spēļu sākums paredzēts plkst. 19:00.
Melnkalne – Latvija 1:1 (0:1).
Vārti: Ivanovičs 90'+1 - Tarasovs 26'.
Brīdinājumi: Tobers, Emsis, Tīdenbergs, Zjuzins.
Melnkalne: Petkovičs – Bulatovičs, Šofranacs, Adžičs, M. Vukčevičs – Hočko (Kalezičs 57'), Ščekičs – Ivanovičs, Vujnovičs (B. Jankovičs 57), M. Jankovičs (Raičkovičs 72')– Kordičs (Bečirajs 72').
Latvija: Ozols – Jurkovskis, Tarasovs, M. Ošs (E. Stuglis 46') Fjodorovs – Kārkliņš (Zjuzins 75'), Tobers (Emsis 46') – Cigaņiks (Tīdenbergs 46'), Ķigurs (Uldriķis 79'), D. Ikaunieks (Krollis 85') – Gutkovskis.
Galvenais tiesnesis: Admirs Šehovičs (Bosnija un Hercegovina).
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Mani tikai izbrīna, ka Mettas un D-pils futbola skolas tā tiek slavētas, bet viņu audzēkņus tā maisveidīgi izlasē kaut kā nemana.
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
-3 [+] [-]
Jebkurā variantā Mettas skola nav nemaz tik jauna.
+1 [+] [-]
Ja par 1.puslaiku,tad tas man patika. Rezultātam vajadzēja būt vismaz 2:0 mūsu labā, ja vien meistarība būtu lielāka...
[+] [-]
Un vēlreiz atkārtošos, ka uzvara ir svarīga, bet ne primāra šādās spēlēs.
[+] [-]
Tava mīļotā bābu pērtiķbola tak ar it kā nebija, vai tomēr bija?
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
-3 [+] [-]
[+] [-]
Man simpātiskas ir mononacionālās izlases- Itālija, Spānija, Ungarija, Polija, Dienvidamērikas komandas, kas reāli pārstāv savu tautu.
Par Latviju ir pavisam cits stāsts, mēs Krieviju neokupējām, bet viņi mūs un saveda te tūkstošiem kolonistu. Protams, jaunie viņu pēcteči tur nav vainīgi, bet ka izlasē līdz šim viss notika svešvalodā un bieži laukumā bija vien pāris latviešu futbolistu, kaut kas tāds nebija pieredzēts nevienā citā pasaules valstī. Bet dažiem tas šķiet normāli?!
Vēl viens pierādījums, kā krievu okupācijas gadi ir degradējuši daudzu it kā latviešu domāšanu!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Bet pārsvarā pasaulē par laimi joprojām pārsvarā ir valstis, kurās spēlē nacionālie kadri- Dienvidamēriku jau minēju, Āfrikas valstis, tāpat Āzijas valstis, no tuvākām Eiropā- arī bijušās impērijas republikas- Gruzija, Armēnija, bijušās Dienvidslāvijas valstis, Grīeķija, Turcija, Islande u.t.t.
No negatīviem piemēriem pirmā vieta neapšaubāmi bija Latvijai(ir pazīmes ka situācija var uzlaboties), tad Francija, Nīderlande, Anglija, Beļģija( bijušās kolonizatoru valstis), bet tajās valstīs iebraucēji vismaz runā valsts valodā.