Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:128, Did:0, useCase: 0

Lielais futbols, tiesnešu sarunas, pirmsspēles rituāli un "Odis" dziesmas

Jānis Freimanis

Lielais futbols, tiesnešu sarunas, pirmsspēles rituāli un "Odis" dziesmas
Foto: Reuters/Scanpix

"Nu kā? Liekas, ka labi nošancējām, neko neizlaidām?" aizvēris aiz sevis tiesnešu ģērbtuves durvis Senola Gineša vārdā nosauktajā stadionā, pie saviem kolēģiem vēršas Andris Treimanis. Viņa asistenti Haralds Gudermanis un Aleksejs Spasjonņikovs, kā arī ceturtais tiesnesis Aleksandrs Golubevs piekrītoši pamāj, apskauj viens otru un uzsit uz pleca. Šoreiz pēc spēles abu komandu spēlētāji un treneri pienāca pie viņiem un pateicībā par labi paveiktu darbu paspieda roku. Tas ir patīkami. Taču nemaz tik bieži tā negadās, jo, atskanot mača finālsvilpei, parasti vienai no komandām ir rūgtums par galaiznākumu, kas rosina vēlmi sameklēt kādu vainīgo.

"Bija, bija labi," noliekot karodziņu sev blakus uz sola un pasniedzoties pēc ūdens pudeles, komandas biedrus uzteic Haralds. "Bez sarežģītām epizodēm. Galvenais, ka savu līniju izturējām līdz galam. Redzēs, ko teiks inspektors..."

Pēc sarežģītas spēles gandarījums, protams, ir lielāks, tomēr tieši tik vienmuļā spēlē, kāda tikko aizvadīta Trabzonā, reizēm gadās vislielākās ziepes. Nav jāpieņem sarežģīti lēmumi, nav arī jūtama spiediena no futbolistu puses, un tad pēkšņi kāda epizode soda laukumā pārsteidz negatavu. Pieņem kļūdainu lēmumu, kas ietekmē gan mača rezultātu, gan tavu novērtējumu. Un, kuru gan pēc tam vairs interesē, ka spēles pēdējās minūtēs biji tikpat noguris kā spēlētāji, tāpēc uz mirkli pazaudēji koncentrēšanos.

"Gols taču bija "tīrs"? Standarts?" nelielas šaubas tomēr kairina Andra nervu galus. "Pirmajā puslaikā "Getafe" uzbrucēja kritiens soda laukumā arī vairāk pēc simulācijas izskatījās, vai ne?"

"Ar golu viss kārtībā no manas puses. Par kritienu simtprocentīgi pareizs lēmums, ka turpināji spēli un nebija ne 11 metri, ne dzeltenās kartītes par simulāciju. Bet tajā momentā, kad otrajā puslaikā tomēr apturēji spēli - tas bija..." ar uz augšu paceltu īkšķi teikumu pabeidz Haralds. Šī epizode kvartetam ir kā nokārtots eksāmens. Kas notika? Tuvāk spēles beigām "Getafe" izveidoja bīstamu uzbrukumu, kurā "Trabzonspor" aizsargs notrieca viesu uzbrucēju no kājām. Redzot, ka Spānijas komanda saglabā bumbu un turpina uzbrukt, Andris pielietoja, tā saukto, priekšrocības principu un rādīja, ka epizode var turpināties. Taču tajā pašā mirklī saņēma signālu no asistenta, ka uzbrucējs, kurš saņēma piespēli no partnera, pret kuru tika pārkāpti noteikumi, atrodas aizmugurē. Spēle apturēta, bet Haralds paceļ karodziņu, lai skatītāji saprot, ka tiesneši nav pilnīgi muļķi un apzināti nenorauj vārtu gūšanas iespēju.

"Bet, "dzelteno" gan, manuprāt, tev vajadzēja dot, kad teicu," joprojām pārliecināts ir Aleksejs.

"Nē, nē. Tur viss bija kārtībā," sarunā iejaucas ceturtais tiesnesis Aleksandrs. "Apkārt vēl bija aizsargi. Tur netika norauts bīstams uzbrukums. Atšķirībā no spāņu otrās dzeltenās kartītes - tur gan vajadzēja dot, un Andris arī iedeva."

"Tevis teiktais mani pārliecināja. Palīdzība no malas baigi noderēja. Es gan biju tuvāk, bet man priekšā bija spēlētāji, kuri aizsedza redzamību," paskaidro Andris. Viņa saspēle mača laikā notiek ne tikai ar abiem asistentiem, bet arī ar ceturto tiesnesi, kurš atrodas pie komandu tehniskajām zonām. Aleksandrs skaita un ziņo par noteikumu pārkāpumu kopējo skaitu. Piemēram, pirmā puslaika vidū mājinieki bija pārkāpuši noteikumus septiņas reizes, bet viesi - tikai vienreiz. Lai turki nesāktu lieki uzvilkties, pie šādas pārkāpumu attiecības no spēles vadības viedokļa 50 pret 50 situācijās būtu vēlams nosvilpt pārkāpumu arī spāņiem.

Aleksandrs jau pieradis maču pavadīt starp diviem dzirnakmeņiem, lasi, abu komandu galvenajiem treneriem. Trabzonā gan abi treneri bija nosvērti un pieklājīgi, bet Sašam vēl ir labā atmiņā jūlija vakars Eindhovenā, kur laukuma malā viņš dabūja uzklausīt pārmetumu krusu no emocionālā PSV galvenā trenera Marka van Bommela. Tas uzvilka arī komandas soliņu un tribīnes, radot papildus spiedienu uz arbitriem. Šādās reizēs jāsajūt, vai pareizāk ir pieiet un aprunāties vai gluži pretēji - aizgriezties un izlikties, ka nedzirdi trenera verbālo izvirdumu.

Kļūstot pieredzējušākiem un arī vecākiem, Latvijas tiesnešu brigāde pēc spēlēs veic atsildīšanās vingrinājumus. Tagad tas ir jau tikpat pašsaprotami kā pirmsspēles rutīna. Spēles dienā tā sākas ar Aleksandra došanos uz stadiona inspekcijas sapulci, kamēr Andris, Haralds un Aleksejs viesnīcā brokasto un gaida atgriežamies savu kolēģi. Kad Saša ir atpakaļ, vīri atkārtoti izrunā iekšējās sadarbības jautājumus - kuros brīžos tiks ņemtas kādas zonas, kādi termini tiks lietoti sarunās spēles laikā. It kā jau gadu gaitā tas noslīpēts līdz automātismam, taču, kā zināms, atkārtošana ir visu zināšanu māte.

Pēc pusdienām vari nosnausties vai vienkārši pazvilnēt savā viesnīcas numuriņā. Līdz stadionam no viesnīcas ar auto var aizbraukt nieka desmit minūtēs. Tas priecē, jo īpaši, atceroties Eiropas līgas 1/8 fināla atbildes spēli Londonā, kur no viesnīcas līdz "Emirates" stadionam bija jābrauc pusotru stundu. Šoreiz Andrim ir laiks mierīgi sakrāmēt somu. Arī te ir savs rituāls - vispirms somā tiek ielikti divi pāri buču, tad getras, "losinas" (apakšveļa), šorti, iesildīšanās krekls, formas krekls un termokrekls, kurā ir iešūtas nepieciešamās kabatiņas komunikācijas sistēmai. Trabzonā līdzi ir arī siltais džemperis un vējjaka, jo vakarpusē iespējams lietus. Kravāšanās tiek noslēgta ar aptieciņu, kosmētikas somu, masāžas rulli, tumbiņu un tiesneša portfeli, kurā iekārtojušās kartītes, svilpes, monēta, bumbu spiediena mērītājs, licence, uzlīmes, pildspalvas un zīmuļi.

Esot stadionā, tiesnešu gatavošanās spēlei daudz neatšķiras no futbolistiem. Ar rulli tiek iesildīti kāju muskuļi, bet, ja ir iespēja, var aiziet uz tonizējošo masāžu pie kādas komandas fizioterapeita. Četrdesmit minūtes pirms spēles sākuma tiesnešu brigāde dodas iesildīties uz spēles laukuma - viegls triju četru minūšu skrējiens, staipīšanās un sprinta vingrinājumi. Vienlaikus tiek pārbaudīta komunikācijas sistēma, bet ceturtais tiesnesis pārbauda spiedienu spēles bumbās un to, vai vārtu tīkli pēc komandu iesildīšanās ir atbilstošā kārtībā.

Ģērbtuvē dīdžeja pienākumus uzņemas Andris. Pleiliste ir gara un atšķirīgām gaumēm pieskaņota - popmūzika, deju mūzika, rokmūzika. Visbiežāk skan "Depeche Mode", arī "Prāta Vētra" un "Odis". Uz galda parasti ir ūdens pudeles, enerģijas dzērieni, augļi un vieglas uzkodas. Ziemas mēnešos tiek piedāvāta arī tēja vai kafija. Bet šad tad ledusskapī atrodams alus. Tas, protams, baudīšanai pēc spēles.

Andris pats šortos iešuvis papildus kabatu otrajai svilpei un monētai, kuras no parastās kabatas mēdz krist laukā. Pie šortu jostas daļas labajā pusē piestiprināts putu baloniņš. Krekla kreisajā kabatā atrodas dzeltenā kartīte un zīmulis, bet labajā kabatā - sarkanā kartīte. Kreisajā pusē pie krūtīm ar divpusējo skoču pielīmēta un ar piespraužamajām adatām piestiprināta emblēma, kas apliecina tiesneša atbilstību FIFA kategorijai.

Uz kreisās rokas uzvilkta aproce, kas nodrošina bipsignāla saņemšanu no asistenta. Ja nu komunikāciju sistēmā kaut kas nogājis greizi, tādā veidā asistents var pievērst galvenā tiesneša uzmanību. Turpat arī rokas pulkstenis ar pulsometru un distances mērītāju. Uz labās rokas augšdelma piestiprināta rācija, no kuras aizvijas vadiņi uz mikrofonu un austiņu. Pie labās rokas plaukstas locītavas uzvilkts sviedru slauķis un goal-line tehnoloģijas pulkstenis, kas sāk vibrēt, ja bumba ir šķērsojusi vārtu līniju.

Pirms pamest ģērbtuvi Andris pažonglē bumbu. Uz kājas jāuzsit tieši 33 reizes pēc kārtas. Protams, nenolaižot bumbu uz grīdas. Pirms iziešanas tiesnešu brigāde apsēžas, un kā pēdējais vienmēr pieceļas Haralds. Vīri viens otram novēl veiksmi, uzsit pieci un dodas uz tuneli. Tajā asistenti vēlreiz pārbauda futbolistu ekipējumu un pārliecinās, ka neviens nav aizmirsis noņemt juvelierizstrādājumus. Andris sasveicinās ar komandu kapteiņiem un novēl tiem veiksmi. No atbraukšanas uz stadionu līdz svilpei, kas liecina par mača sākumu, laiks ir skrupulozi saplānots pa minūtēm. Tāpēc spēles direktora acu skatiens vienmēr ir raižu pārpilns.

Ja gribam būt pavisam precīzi, tad tiesnešu pirmsspēles rutīna sākas jau iepriekšējā dienā pēc ierašanās konkrētajā pilsētā. Tur viņus jau sagaida vietējās federācijas pārstāvji, kuri nogādā arbitrus viesnīcā. Tam seko spēles stadiona apmeklējums, kas ļauj novērtēt zālāju un pievērst uzmanību infrastruktūras niansēm, kas var būt svarīgi spēles dienā. Bet viegls treniņš palīdz izvēlēties atbilstošus bučus. Atgriežoties viesnīcā, vīri ietur vakariņas, pēc kurām sarīko komandas iekšējo sapulci. Katrs jau iepriekš ir sagatavojis dažādus video izgriezumus, ar kuriem tagad iepazīstina arī savus kolēģus.

Pirms mača Trabzonā lielākās bažas raisīja situācijas pēc stūra sitieniem un standartsituācijām, jo iepriekšējās spēlēs abas komandas pēc centrējumiem diezgan izteikti veica pretinieku turēšanu. Bet tas nozīmēja, ka "uz kārts" ir potenciāls 11 metru soda sitiens. Kad soda laukumā ir liela spēlētāju koncentrācija un vairāki spēlētāji "palaiž rokas", ir grūti koncentrēt uzmanību vienai epizodei. Otrkārt, vietējā čempionātā turki spēlē asi, bet UEFA Eiropas līgas spēlēs ir savaldīgāki. Par spīti tam kvartets bija gatavs asai reakcijai uz viņu pieņemtajiem lēmumiem.

"Klau, bet tribīnes šovakar tiešām bija mierīgas. Var jau saprast - visi gatavojās derbijam nedēļas nogalē, arī spēles sākuma laiks nospēlēja savu," secina Andris, un kolēģi viņam piekrīt.

"Trabzonspor" komanda Eiropas līgā jau bija zaudējusi cerības tikt laukā no grupas. Turklāt svētdien gaidāma svarīga spēle Turcijas čempionātā pret "Galatasaray", tādēļ daži atslēgas spēlētāji tika pietaupīti. Pirms spēles paveiktais mājasdarbs tiesnešiem ļāva paredzēt šādu scenāriju. Arī spēles sākuma laiks sešos pievakarē ietekmēja apmeklētību. Tādēļ četrdesmit tūkstošu stadionā maču pret "Getafe" noraudzījās tikai divpadsmit tūkstoši līdzjutēju.

"Labi, ka mūs nozīmēja un atbraucām. Varam kartē iezīmēt arī Turciju, jo oficiālas spēles mums šeit vēl nebija bijušas. Saspringtais periods galā, atlicis tikai nofinišēt gadu," rezumē Haralds.

"Tā gan," piekrīt Andris.

Viņš izņem no kabatām kartītes, svilpes un monētu, kuras atkal iegulstas tiesneša portfelī. Līdz nākamajai spēlei. Pagaidām vēl nezināmā pilsētā un stadionā.

2019. gada 28. novembris, Trabzona.

  +4 [+] [-]

, 2019-12-05 14:40, pirms 2 mēnešiem
Interesanti! 👍

  +2 [+] [-]

, 2019-12-05 17:52, pirms 2 mēnešiem
denebs rakstīja: Interesanti! 👍
Interesanti! 👍

  +1 [+] [-]

, 2019-12-05 20:09, pirms 2 mēnešiem
varenais_eksperts rakstīja: Interesanti! 👍
Interesanti! 👍

  -1 [+] [-]

, 2019-12-06 11:33, pirms 2 mēnešiem
fufels

     [+] [-]

, 2019-12-06 12:04, pirms 2 mēnešiem
vēl neizlasīju, bet saglabāju!