J.Cīrulis: "Lai pietiek spēka, veselības un izturības!"
Tuvojoties Līgo svētkiem un Jāņiem, nolēmām aprunāties ar kādu no Ogres puses sportiskākajiem Jāņiem. Kandidāts nebija jāmeklē ilgi – izvēle krita uz Jāni Cīruli, kurš jau apaļus 35 gadus līdz pat matu galiņiem ir iekšā Ogres futbolā – gan kā spēlētājs, gan arī kā treneris.
Vai tu zini, kāpēc tevi nosauca tieši par Jāni?
Uz šo jautājumu man nebūs konkrētas atbildes. Varbūt tāpēc, ka populārs vārds? Tuvākajos rados man nav neviena cita Jāņa vai Līgas.
Tu esi precējies un izaudzinājis divas meitas?
Jā, man ir sieva Inga un divas jau pieaugušas meitas – Laumai palika 25 gadi, viņa šogad Latvijas Universitātē ieguva maģistra grādu, strādā par informācijas tehnoloģiju speciālisti. Jaunākajai meitai Dainai rit 23. gadiņš, viņai pašai jau ir meitiņa – Beāte, tā, ka es jau esmu vectētiņš...
Kā jūs parasti svinat Jāņus, ja reiz ģimenē ir pašiem savs Jānis?
Agrāk, kad mums Tīnūžu pagastā bija lauku māja, tādus pasākumus rīkojām pie sevis – uzņēmām radus un draugus, ar kuriem kopā jautri atpūtāmies. Tagad ir savādāk – vai nu dodamies pie dabas, ja ir labi laika apstākļi un varam to atļauties finansiāli, vai arī apciemojam draugus. Jau zinām, ka šos Jāņus svinēsim tepat Ogrē – pie draugiem.
Ja runājam par sportu, kad tu pirmo reizi iespēri futbola bumbai?
Man bija, ja nemaldos, 13 gadi, kad pirmo reizi iespēru futbola bumbai. Tolaik es mācījos savas pirmās un vienīgās izglītības iestādes - Ogres 1. vidusskolas 4.klasē. Tādā nopietnākā līmenī futbolu sāku spēlēt 15 gadu vecumā, kad mani pieteica pieaugušo komandā – Ogres «Adītājā», kuru trenēja Valentīns Lampickis. Ogres komandās viss mans futbola mūžs arī ir pagājis, ja tā parēķina, tad no 1977. gada līdz kādam 2003. gadam spēlēju diezgan aktīvi.
Bet vēl pagājušajā gadā tu spēlēji arī paša trenētajā 2. līgas komandā «OSC/FK 33»?
Par cik es pats esmu treneris, tad par nopietnu spēlēšanu to nosaukt nevar, tomēr arī šosezon jau vienreiz iznāca doties laukumā – pret Staiceles «Bebriem» nospēlēju savas 25 minūtes.
Ja nav noslēpums, cik tev pašam jau ir gadu?
Nu šogad palika 48.
Un tu vēl joprojām spēlē Latvijas Futbola čempionāta 2. līgā?
Jā, spēlēju, pie tam domāju, ka tas man sanāk ne pārāk slikti.
Bet ziemā tu piedalījies Ogres novada telpu futbola čempionātā?
Nu jā, vēl jau man nav domas karināt futbola apavus uz nagliņas, jo, ja pats neturēsi līdzi jaunajiem, tad drīz vien tā aktīvā darbība, visticamāk, beigsies pati no sevis...
Tu esi spēlējis arī kādā no Latvijas izlasēm?
Jā, bija man tāda iespēja, kad Jānis Skredelis savā laikā bija Latvijas jaunatnes izlases treneris, toreiz tā bija U-21 izlase. Mēs piedalījāmies futbola turnīrā «Pārceltuve», kur spēlēja labākie jaunie futbolisti no visas Padomju Savienības. Es tajā turnīrā spēlēju divas reizes, biju vienā izlasē ar tādiem labiem tā laika futbolistiem, kā Juriju Andrejevu, kurš bijis arī Latvijas nacionālās valstsvienības treneris, ar Vladimiru Žuku, kurš tagad strādā Latvijas Futbola federācijā, un ar vairākiem citiem. Ar Aleksandru Starkovu gan nesanāca uzspēlēt – viņš ir nedaudz vecāks. Jāsaka, ka tieši tur es arī pa īstam iemācījos spēlēt futbolu, tur dabūju kārtīgu sportista rūdījumu, arī pieredzi.
Vai tu vienmēr esi darbojies aizsarga pozīcijā?
Mans ceļš pa futbola laukumu bija tāds samērā interesants. «Adītājā» mani kā jau jaunieti, vispirms ielika spēlēt uzbrukumā, lai „nesavārītu ziepes» aizsardzībā. Biju labais malējais uzbrucējs. Toreiz vēl nolikumā bija tāds punkts, ka laukumā obligāti jābūt vienam jaunietim. Kad jau kļuvu nedaudz pieredzējušāks, sāku spēlēt pussarga pozīcijā, bet pēdējos gadus spēlēju jau kā pēdējais aizsargs jeb, kā reizēm mēdz teikt – par «sētnieku».
Tu strādā par treneri futbola klubā «33». Cik un kāda vecuma jaunieši pie tevis apgūst futbolu?
Trenēju trīs vecuma grupas – 1994. gadā dzimušos puišus, 1996. – 1997. un 2000. – 2002.gadā dzimušos zēnus. Kopā ap 70 bērnu – tādu aktīvu, kas tiešām nāk, trenējas un spēlē. Rudenī sāksim uzņemt 2002. – 2005. gadā dzimušos bērniņus.
Tātad, ja kādi vecāki grib, lai viņu puikas iemācās spēlēt futbolu, atliek sekot līdzi informācijai?
Jā, acīmredzot mums būs jāpiestrādā pie reklāmas, jo, protams, ir cilvēki, kuri paši meklē iespējas, lai atvestu savus bērnus uz klubu, bet ir arī tādi, kuriem vajadzīgs pamudinājums.
Par kurām komandām tu fano pasaules čempionātā?
Man jāsaka tā, ka jau daudzi saka – es fanoju par labu futbolu. Spēles vairāk mēģinu skatīties ne kā fans, bet kā futbola treneris – mēģinot iemācīties kādu jaunu taktisku risinājumu vai paņēmienu. No redzētajām izlasēm noteikti patīk Vācija, Nīderlande, gribētos, lai labāk spēlētu brazīlieši un angļi, ļoti vāji spēlē Francija, vēl nav redzēta Spānija saruna notika tajā dienā.
Ogrei pašlaik ir pat divas komandas 2. līgā, bet kad mums būs sava komanda 1. līgā, kad varbūt pat Virslīgā?
Praktiski ir tā, ka 1. līgā mums sava komanda visticamāk būs jau nākamajā sezonā, pie tam – neatkarīgi no šī gada rezultātiem, jo beidzot ir tā, ka mums ir gan lieliska bāze rekonstruētais Ogres stadions – R.R., gan arī daudz pietiekoši meistarīgu gan pieredzējušu, gan gados jaunu futbolistu. Protams, jāsakārto finansiālais jautājums gan ar Ogres novada pašvaldību, gan ar sponsoriem, gan ar Sporta centru. Pēc tam jau varēsim sākt domāt arī par Virslīgu, jo tāds mērķis mums ir, sevišķi ņemot vērā, ka Ogre tomēr attīstās, ka bērni trenējas un nu ir aptverti visi vecumi... Es domāju, ka pēc kādiem četriem gadiem varētu tēmēt arī uz Virslīgu.
Protams, ja būs nauda?
Jā, viss sākas ar naudu un atduras pret naudu... Ja 2. līgas turnīram sezonā vajag apmēram 10 tūkstošus latu, tad 1. līgai jau ap 25 – 30, varbūt pat 40 tūkstošiem, bet Virslīgai minimums ir 250 līdz 300 tūkstoši latu. Tie cipari aug ar katru gadu. Protams, viss ir atkarīgs arī no tā, kādā līmenī to paceļ. Mums Latvijā par profesionāliem varētu nosaukt varbūt trīs klubus – «Liepājas Metalurgs», «Ventspils» un «Skonto». Visi pārējie lielākā vai mazākā mērā tomēr ir amatieri.
Ko tu novēlētu visām Līgām, visiem Jāņiem un visiem līgotājiem gaidāmajos svētkos?
Mans novēlējums varētu būt pavisam vienkāršs: Lai šajos grūtajos laikos pietiek spēka, veselības un izturības tikt šim visam pāri, nepakrist un nepazust! Svētkos novēlu labu laiku un labi atpūsties!
Savukārt «OVV» apsveic treneri Jāni Cīruli gaidāmajā vārdadienā, novēl kārtīgi nolīgot, kā arī piepildīt sapni par Virslīgas futbola komandu Ogrē!
Izmantotie resursi:
«Ogres Vēstis Visiem»
+12 [+] [-]
-1 [+] [-]
-2 [+] [-]
+6 [+] [-]
[+] [-]