BIMBAMBOLS: KRITĒRIJI LFF PREZIDENTA KANDIDĀTAM

Labvakar!

Šajā trakajā LFF prezidenta priekšvēlēšanu laikā mēģināju pats sev definēt svarīgākos kritērijus, kuriem būtu jāatbilst LFF prezidenta kandidātam, lai tas spētu pildīt pienākumus un būtiski mainīt futbola kursu Latvijā.

Izvirzīju piecas svarīgākās lietas:

1. Tam noteikti jābūt ne tikai latviski domājošam, bet arī latviskuma virzienā aktīvi strādājošam cilvēkam, lai beidzot spētu futbolā iesaistīt, ieinteresēt Latvijas nācijas lielāko daļu- latviešus, tādējādi arī mainot futbola tēlu Latvijā. Ar šo uzdevumu galā nav ticis Indriksons(diez vai arī gribēja), taču futbola attīstībai tas ir izšķiroši svarīgi.

2. Ģeopolitiski plašs un saprātīgs redzējums, kas balstīts demokrātiskās Rietumeiropas vērtībās. Attiecīgi- spēja Latvijas futbolu pārstāvēt un prezentēt kā adekvātu ES valsti (un nevis kaut kādu postpadomju telpā klaiņojošu īpatni ar orientāciju uz NVS). Tas attiecas gan uz domāšanu, gan tādām niansēm kā valodu. Lai var runāt un ir cienīts vāciešu, britu, dāņu, beļģu utt. vidū, nevis tusēt tajā kamčatkā ar azeriem, belariem, armēņiem un atcerēties „labos laikus”, kad Daugava pret Ņeftči un Maskavas Lokomotīvi spēlēja.

3. Pašreizējo FIFA, UEFA finanšu un Latvijas toto skandālu gaisotnē tam ir jābūt "tīram cilvēkam", ar labu reputāciju godīguma ziņā.

4. Saprotams, tam ir jābūt cilvēkam, kuru akceptē un atbalsta ne tikai plaša futbola, bet visas Latvijas sabiedrības daļa. Futbola prezidentam ir jāatjauno uzticība šī sporta veida norisēm valstī, ir jārada ticība un sajūta, ka pie stūres stājies kārtīgs cilvēks.

5. Ar cieņu jāizturas pret sasniegtajām lietām, panākumiem un vēsturi Latvijas futbolā, veiksmīgi to izmantojot kā resursu, kausējot kopā ar labām un reālām iecerēm nākotnē. Latvijas futbola vēsturē ir ļoti daudz svarīgu panākumu un notikumu, labu darbinieku, interesantu futbola cilvēku, kuru pieredzi varētu labi izmantot arī jauna futbola būvēšanā. Ar šo punktu lielas problēmas varētu būt Krišjānim Kļaviņam. Es personīgi uzskatu, ka, piemēram, pat totālā nežēlastībā kritušajam Jānim Mežeckim ir tik milzīga ietekme Eiropas futbolā, ka to neizmantot būtu vienkārši stulbi.

Pārējās lietas ir tehniskas prasības- izglītība, pieredze, raksturs, darbaspējas, prasmes utt., kur arī ir zināmi kritēriji.

Pašreizējie divi kandidāti šīm prasībām neatbilst.

Ir divi futbola cilvēki, kuri pietiekami labi iekļaujas šajos kritērijos- Kaspars Gorkšs un Māris Verpakovskis. Bet Kasparam vēl jāspēlē futbols. Māris gan varētu, bet laikam vēl pats īsti nav nobriedis psiholoģiski.

Es ticu, ka ar laiku par LFF prezidenta cienīgu cilvēku var izveidoties Emīls Latkovskis, kurš īpaši labi izskatās pirmajos trīs punktos. Viņam ir viss potenciāls, bet trūkst pieredzes un izkarota statusa. Tas ir laika un darba jautājums.

Esmu domājis, ka pašreizējā kandidātu bada situācijā varētu pat izskatīt cilvēku, kuram ar futbolu ir attālāks sakars, tomēr ir izpratne par futbolu kā par vērtību, ir futbola mīlestība un zināma saikne ar futbolu viņa dzīves gājumā bijusi, ja šis cilvēks ir spēcīgs politiķis, uzņēmējs, menedžeris vai citādi augstas kvalifikācijas sabiedrības darbinieks.

Domājot šādā kontekstā, pa galvu šaudās dažādi uzvārdi, bet kā konkrētu personu iedomājos, piemēram, Saeimas deputātu Aināru Latkovski, kuram gan laikam nav nekāda sakara ar Emīlu un viņa tēvu Ilmāru (arī deputāts). Ainārs Latkovskis būtu tipisks prototips manis iedomātam ar futbolu ne tik cieši saistītam cilvēkam, kuru varētu akceptēt LFF prezidenta amatā- lieliski atbilstošs maniem pirmajiem trim punktiem, bet arī ar pārējiem nebūtu problēmu, tāpat viņš gan pats mīl spēlēt futbolu, gan visu savu mūžu grozījies ap šo spēli futbola drauga statusā un to ļoti labi saprot.

Neesmu ar viņu par šādām lietām runājis, nepiekariniet man kaut kādas angažētā birkas, viņš ir tikai kā piemērs alternatīvajam prototipam. Iespējams, līdzīgi cilvēki ir atrodami vēl un vēl. Turklāt, jautājums vēl būtu, vai kāds no šāda profila cilvēkiem būtu gatavs mesties tik nopietnā izaicinājumā.

Bimbis