Kamešs: "Piedāvājumu pagaidām nav, laikam jau palikšu Liepājā"

- Kāda ir tava situācija - paliksi "Liepājā" vai vēl meklē?
- Vēl nekas nav zināms. Ar Māri esam sarunājuši, ka man vēl ir dots nedaudz laika – līdz 1. februārim. Taču nekā vairāk par runām pagaidām nav – grūti pateikt, bet laikam jau nekā nebūs un palikšu "Liepājā". Laikam jau nekur neaizbraukšu prom, jo nav īsti nekādu variantu – runas, runas, bet tālāk neaiziet.

- Bet citādi tava prioritāte būtu došanās uz ārzemēm?
- Protams, jācenšas tikt kaut kur augstāk, arī dzīvei vajag kaut ko nopelnīt. Taču arī šeit palikt būtu labi, jo ir paņemts jauns treneris fiziskajai sagatavotībai [Staņislavs Olijars] un šajā ziņā tagad ir daudz, daudz labāk, nekā bija pagājušajā gadā. Visas nodarbības tagad ir krietni interesantākas, tā ka gribētos palikt arī šeit un nospēlēt pilnu sezonu – no pirmās līdz pēdējai minūtei.

- Ja būtu reāli piedāvājumi, vai tavu izvēli ietekmētu tas, ka "Liepāja" vasarā spēlēs Čempionu līgā?
- Īsti ne. Protams, gribas uzspēlēt Čempionu līgā, taču tas nav tik ļoti izšķiroši. Tas ir nozīmīgi – nepārprotiet mani -, taču laikam jau galvenais ir aizbraukt uz ārzemēm. Ja palikšu "Liepājā", Čempionu līga noteikti dos vēl vairāk emociju un liks vēl vairāk censties sevi pierādīt citā līmenī.

- Tev vēl ir līgums ar "Liepāju"?
- Jā, līdz sezonas beigām.

- Taču, ja par tevi būtu interese, vadība tev ļautu aiziet bez problēmām, par velti?
- Jā, tā bijām runājuši. Droši vien tas gan arī būtu atkarīgs no komandas, kas interesējas, bet Māris solīja, ka nekādus šķēršļus neliks.

- Kādā virzienā pats gribētu tēmēt? Tā pati Polija?
- Polijā laikam īstenībā bija vislabāk, jo tur cilvēki tiešām dzīvo līdzi futbolam – fani un viss pārējais…Tas nav salīdzināms pat ar Krieviju. Arī Krievijā uz spēlēm nāca daudz cilvēku, taču Polijā tas viss bija pavisam citādi. Ne tikai Varšavā un Poznaņā, būtībā visur bija lieliska atmosfēra – arī mazajās pilsētās. Piemēram, kad biju uz dažām dienām "Slask", tad tur bija ļoti liela interese – uz treniņiem nāca daudz cilvēku, žurnālisti, fotogrāfi. Ar mums to pat nevar īsti salīdzināt. Polija it kā ir tepat blakus, bet tur ir labi stadioni, kas pilni ar cilvēkiem, liels troksnis. Arī, izejot uz veikalu, uz ielas pazīst. Patīkama futbola atmosfēra.

- Iesāki runāt par Olijaru. Kā tieši ir mainījies treniņprocess kopš viņa atnākšanas?
- Īstenībā ir daudz lietu, kas bija Polijā. Vingrinājumi ar visādām gumijām un tamlīdzīgi, Latvijā nekur tā nav bijis. Mums ir daudz vingrinājumu ar bumbām, arī ar svaru bumbām, taču ne zālē, bet gan laukumā. Grūti to visu izskaidrot, tas ir jāredz. Taču tas tiešām ir augstāks līmenis – kad biju ārzemēs, tā bija arī Permā, Polijā. Citās valstīs šis process bija aizgājis uz priekšu un par vairākiem gadiem mūs apsteidzis, tagad beidzot arī pie mums ir tas, kas citur bija jau sen. Tas ir kaut kas jauns un interesants.

- Tā ka ar, piemēram, "Metalurga" laikiem nevar pat salīdzināt?
- "Metalurga" laikos vēl nedaudz bija palicis PSRS mantojums. Tolaik mēs vienkārši skrējām uz kvantitāti, ne kvalitāti. Atnācām un skrējām pa 15 kilometriem, pēc tam gājām uz zāli un cēlām lielos svarus. Tagad tas ir jauns treniņprocess visā pasaulē.

- Kādā kondīcijā tagad vispār atrodaties? Sestdien pretī tomēr būs Baltijas stiprākā komanda – Viļņas "Žalgiris".
- To varējām redzēt tikai tagad, kad izgājām laukumā. Sajūtas bija diezgan labas, taču "Žalgiris" ir pavisam cits līmenis – redzēsim, kā klāsies pret viņiem.