Kāda ir Ronaldu loma Portugāles izlasē?

Nemainīga pamatshēma ar mainīgām niansēm
Gandrīz visu "Euro 2016" finālturnīru portugāļi aizvadīja pēc shēmas ar četriem aizsargiem, četriem pussargiem un diviem uzbrucējiem, vien atsevišķos mačos jau spēles gaitā pārejot uz formāciju 4-1-4-1. Piemēram, otrajā puslaikā ceturtdaļfinālā pret Horvātiju (1:0, pagarinājumā), kad Ronaldu kļuva par vienīgo uzbrucēju, vai finālā pret Franciju (1:0, pagarinājumā), kad Ronaldu iedzīvojās savainojumā. Taču Santuša praktizētais izvietojums nebūt nebija klasiskais 4-4-2 un tas arī nebija idejiski vienāds visās spēlēs.

Gan tādēļ, ka Santušs izmantoja ļoti plašu spēlētāju rotāciju – kā jau iepriekš rakstīja kolēģis, finālturnīrā neuzspēlēja tikai abi rezerves vārtsargi -, gan tādēļ, ka Santušs pielietoja dažādas 4-4-2 variācijas, kā 4-1-2-1-2, 4-1-3-2, 4-2-2-2. Gan arī tādēļ, ka Portugāles sastāva specifika nozīmēja, ka lielākoties vienlaikus laukumā bija divi malējie uzbrucēji Krištianu Ronaldu un Nani personās (tātad - neviena nominālā centra uzbrucēja) un četri centra pussargi, abos flangos spēlējot centra pussargiem, kuru darba kāja ir labā.

Šādi Santušs acīmredzot centās nošaut vairākus zaķus ar vienu šāvienu. Pirmkārt, divu malējo uzbrucēju Ronaldu un Nani izvēle teorētiski ļāva kompensēt milzīgo trūkumu centra uzbrucēja pozīcijā. Otrkārt, Ronaldu tika krietni samazināti pienākumi un atbildība aizsardzībā, atbrīvojot viņu no malējā aizsarga pieskatīšanas un ļaujot palikt augstāk laukumā, teorētiski paaugstinot pretuzbrukumu potenciālu. Un, treškārt, četru centra pussargu izmantošana ļāva vienmērīgāk sadalīt spēles laiku, bet vēl svarīgāk – deva iespēju pozicionālos uzbrukumos iet uz vidu. Tādējādi gan veidojot skaitlisko pārsvaru (vai vismaz izlīdzinot spēlētāju skaitu) laukuma vidusdaļā, gan atbrīvojot telpu flangos uzbrūkošajiem malējiem aizsargiem vai arī Ronaldu un Nani.

Portugāles versija par viltus centra uzbrucēju
Lai arī nomināli Ronaldu izlasē spēlē kā viens no diviem uzbrucējiem, viņš joprojām ļoti bieži viesojas sev tik ierastajā kreisajā flangā. Ne tikai laukuma pēdējā trešdaļā, bet arī jau pozicionālo uzbrukumu sākumā, nereti sēžoties zemāk par malējo pussargu un pat malējo aizsargu. Tādējādi Portugāle formāli it kā spēlē ar diviem uzbrucējiem, bet bieži vien Ronaldu pārtop par malējo pussargu un shēma pārvēršas par, piemēram, 4-2-3-1. Līdzīgi kā Ronaldu saviem instinktiem sekoja arī Nani, bieži nokļūstot labajā flangā, un šāda portugāļu pieeja deva gan daudz plusu, gan arī daudz mīnusu, kas atklājās spēlēs pret "uz papīra" stiprākām izlasēm.

Pirmkārt, ja Ronaldu un Nani abi bija centra uzbrucēju pozīcijā, tad portugāļiem trūka spēlētāju, kuri varēja saasināt uzbrukumus flangos un apspēlēt viens pret vienu. Otrkārt, ja Ronaldu vai Nani devās uz flangiem un šo trūkumu aizpildīja, tad atkal trūka potenciāla soda laukumā jeb trūka spēlētāju, kuriem adresēt centrējumus un kuri varētu turēt sasprindzinājumā pretinieku aizsargus. Jebšu precīzāk - abi spēlētāji, kuriem uzbrukumi būtu jānoslēdz, bieži bija pārāk tālu no bīstamajām zonām.

Ne tik labi veicoties ar pretinieku aizsardzības caurumu atrašanu un izmantošanu, "Euro 2016" portugāļu uzbrukums lielākoties balstījās uz centrējumiem un sitieniem no distances, un, protams, visbiežāk vārtus apdraudēja tieši Ronaldu. Visā finālturnīrā viņš izdarīja 47 no komandas 121 sitiena (38,8%), bet īpaši šajā ziņā izcēlās grupu turnīrā, kad pret nosacīti vājākām komandām portugāļi izdarīja milzīgu skaitu sitienu – 69 -, bet Ronaldu rēķinā no tiem bija 33 jeb gandrīz puse (47,8%). Starp citu, pirmos vārtus finālturnīrā Krištianu guva tikai ar savu 27. sitienu…

Portugāles statistika "Euro 2016"

Portugāles sitienu statistika (rāmī/kopā/vārti)

Kā Portugāle mainījusies kopš "Euro 2016"?
Atšķirībā no "Euro 2016", kur vairākās cīņās portugāļiem nācās spēlēt izteikti no aizsardzības, Pasaules kausa atlasē Fernandu Santušam atkal ir iespēja vairumā maču spēlēt no "spēka" pozīcijām un ieviest korekcijas uzbrūkošās grupas spēlētāju izvēlē. Piemēram, arvien lielāks uzsvars tiek likts uz individuāli meistarīgiem flangiem, kā Rikardu Kvarežma, Nani un Bernardu Silva, kurš "Euro 2016" nespēlēja traumas dēļ, bet tagad komandas kavu papildinājis ar vēl vienu trumpi – kreili, kurš no labā flanga var saasināt uzbrukumu un pats izdarīt daudz sitienu no vidējas distances.

Un, otrkārt, visas četras spēles kopš "Euro 2016" triumfa sācis arī īsts centra uzbrucējs. Pirmajos divos mačos pret Gibraltāru (5:0) un Šveici (0:2) tas bija Eders, bet oktobra spēlēs pret Andoru (6:0) un Fēru salām (6:0) – Andrē Silva. Pirmajās divās spēlēs Santušs pat izvēlējās 4-3-3 shēmu, tomēr jau pēc neveiksmīga pirmā puslaika Bāzelē atgriezās pie vecās taktikas, saglabājot to arī oktobrī.

Ir gan arī kāds "bet", kas neļauj viegli prognozēt Portugāles pamatsastāvu šim vakaram. Iespējams, ka patiesībā Santušs šajā ciklā ir nevis mainījis akcentus, bet gan īstermiņā pielāgojies sastāva situācijai – septembrī savainots bija Ronaldu, bet oktobrī traumas dēļ nespēlēja Nani. Tādējādi pagaidām nemaz nav bijusi iespēja saglabāt Ronaldu un Nani duetu, un tikai šis vakars dos ticamāku atbildi, vai Portugāles izskats patiešām ir mainījies. Portugāļu žurnālisti lēš par dažādiem pamatsastāva variantiem – sākot no 4-4-2 un fantastiski uzbrūkoša kreisā flanga Gerreiru-Kvarežma-Ronaldu līdz pat 4-3-3 ar Ronaldu un Nani malās un Andrē Silvu smailē.

Portugāles sitienu statistika pret Andoru un Fēru salām

Pamatsastāvi pret Franciju, Šveici un Fēru salām

Ronaldu pret Andoru nāk pakaļ pēc bumbas

Pozīciju maiņas Portugāles kreisajā malā pret Andoru