KHL un VTB līga – kas lācim vēderā?

Piezīme. Blogā atspoguļots autora personīgais redzējums.

Kremļa agresija Ukrainā aktivizējusi debates, vai Latvijas klubiem vajadzētu piedalīties Krievijas rīkotajos sporta turnīros. Viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu nav. Sporta sabiedrība nepieder pie agresijas izraisītājām, taču nereti atrodas politisko spēku kontrolē un tiek izmantota manipulatīvos nolūkos. Šajā rakstā salīdzināta Kontinentālā hokeja līga un VTB Vienotā līga.

1) Pirmsākumi

KHL pirmā sezona sākās 2008. gada 2. septembrī – trīs nedēļas pēc Krievijas un Gruzijas kara. Tāpat kā Ukrainas gadījumā, starptautiskās sabiedrības attieksme bija rezervēta. Piemēram, Valsts prezidents Valdis Zatlers kara laiku pavadīja, klīstot pa Pekinas tempļiem un sporta arēnām. Karam nebija tiešas ietekmes uz KHL darbību.

VTB līgas aktivitātes ievadīja Promo kausa izcīņa 2008. gada 20.-22. decembrī Maskavā, piedaloties astoņām komandām no Latvijas, Lietuvas, Polijas, Krievijas un Ukrainas. Pirmajās četrās sezonās (2009-2013) VTB līgai nebija tiešas saistības ar Krievijas čempionātu

2) Ambīcijas

KHL no pirmsākumiem tika salīdzināta un pretstatīta Nacionālajai Hokeja līgai – turnīram ar simts gadu vēsturi. “Panākt un apdzīt NHL” – tāds bija neoficiālais KHL sauklis pirmajās sešās sezonās. Krievijas izlases izstāšanās Soču spēļu ceturtdaļfinālā lika nedaudz nolaisties uz zemes.

VTB līgas ambīcijas bija daudz pieticīgākas, intervijā Sportacentrs.com atzina turnīra ģenerāldirektors Andrejs Širokovs. “Skatoties patiesībai acīs, basketbols Krievijā nav trešais populārākais sporta veids, jo atrodas krietni zemāk. Viens no veidiem, kā Krievijā palielināt interesi par basketbolu, ir izveidot līgu, kurā vēlētos nokļūt daudzi klubi un kura būtu piramīdas virsotne. Līgu ar vietu sporta biznesā. Ceru, daudz iegūsim no Baltijas valstīm, kur basketbols ir divu populārāko sporta veidu vidū. Pārnesot to uz Krieviju, notiktu basketbola mīlestības renesanse.”

3) Ģenerālsponsori

Par KHL lielāko atbalstītāju kļuva Kremlim pietuvinātais Krievijas gāzes monopolists “Gazprom” – viens no ietekmīgākajiem uzņēmumiem pasaulē. “Gazprom” fonā VTB banka nav uzskatāma par pirmā līmeņa spēlētāju pasaules tirgū – ne globāli, ne savā nozarē.

4) Aizmugure

KHL pasākumos regulāri redzamas divas vadošās Krievijas amatpersonas – prezidents Vladimirs Putins un premjerministrs Dmitrijs Medvedevs. Pirmais 2011. gadā portālam Sports.ru pavēstīja, ka bijis KHL izveides tēvs.

VTB līgas ietekmīgākais cilvēks ir Krievijas prezidenta administrācijas vadītājs Sergejs Ivanovs. Kā 2014. gada 20. martā vēstīja britu konservatīvais laikraksts “Telegraph” un viens no diviem ietekmīgākajiem ASV izdevumiem “New York Times”, Ivanovs kopā ar Putinu un vēl trīs amatpersonām pieņēma lēmumu par Krimas aneksiju.

5) Ietekmes ģeogrāfija

KHL pirmajā sezonā sacentās komandas no četrām valstīm – Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas un Latvijas. Pirmās trīs no tām izveidojušas Muitas savienību, kurai jāpāraug Eirāzijas ekonomiskajā savienībā. Bija iecerēts, ka minēto kompāniju papildinās Ukraina, taču pēc Janukoviča režīma gāšanas, Krimas aneksijas un agresijas kontinentā ukraiņu kluba līgā vairs nav.

Eiropā iet kā pa celmiem. Piemēram, Prāgas “Lev” pavasarī spēlēja Gagarina kausa finālā, taču atbalsts Čehijas sabiedrībā izrādījās nepietiekams, lai klubs turpinātu startēt līgā. Paliekot bez ārējām naudas injekcijām, čehu klubs izstājās no turnīra. KHL turpina startēt Slovākijas un Horvātijas klubi, savukārt Somijas pārstāve “Jokerit” līgā aizvada tikai pirmo mēnesi.

VTB līga savu sākotnējo bāzi lielā mērā zaudējusi. Kā jau minēts, Promo kausa izcīņā piedalījās Lietuvas, Polijas, Ukrainas, Latvijas un Krievijas klubi. Šodien lietuviešu, poļu un ukraiņu klubu līgā vairs nav, tādējādi pārsvarā nākas izlīdzēties ar komandām no valstīm, kur basketbols nav īpaši populārs (Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna). Izņēmumi ir Latvija un Igaunija, taču zaudējot Baltijas-Melnās jūras trio, ģeogrāfiskais vēriens vairs nav tāds kā agrāk.

6) Sportiskais līmenis

Šajā ziņā atšķirību ir vismazāk. KHL uzskatāms par otro stiprāko klubu turnīru pasaulē aiz NHL. Savukārt VTB līga sportiskā līmeņa ziņā ir tuvu Eiropas spēcīgākajam nacionālajam čempionātam – ACB līgai Spānijā. Tiesa, vairākos rādītājos VTB līga spāņiem zaudē. Atšķiras Eirolīgas komandu skaits (2 pret 5), taču vislielākā starpība vērojama klātienes un TV auditoriju lielumā. Kā tas ietekmē reklāmdevēju interesi un ieguldītās-atpakaļ saņemtās naudas proporcijas, nav grūti uzminēt.

7) Popularitāte

KHL līdzās futbola Premjerlīgai ir viena no divām populārākajām līgām Krievijā. 2014. gada sezonā līgas spēles vidēji apmeklēja 6081 skatītājs. Turpretī VTB līgas apmeklētības skaitļi apliecina to, ka basketbols Krievijā nav populārs. Eirolīgā vidējais apmeklējums 2014. gada sezonā bija 8130 skatītāji, ACB līgā 6202 skatītāji, Vācijas BBL 4494 skatītāji (piepildīti 85,2% sēdvietu).

Pirms pāris gadiem, precīzāk 2012. gada novembrī, kad līga pirmo reizi apkopoja apmeklētības rādītājus, pirmās trīs vietas ieņēma Kauņas “Žalgiris” (vidēji 12 371 skatītājs), Klaipēdas “Neptūnas” (4950) un ukraiņu “Donetsk” (4156). Šo trīs klubu līgā vairs nav.

2014. gada janvārī tika veikts cits pētījums par Ziemeļeiropas komandām, summējot apmeklētības rādītājus VTB līgā, ULEB un FIBA rīkotajos turnīros. Krievijā pirmās pozīcijas ieņēma Krasnodaras “Lokomotiv-Kubaņ” (4731) un Maskavas CSKA (3406), savukārt nākamie Eiropas kausa finālisti Kazaņas “Unics” pulcēja vidēji 3250 skatītājus. Pārējiem attiecīgi mazāk.

8) Regulārā sezona

KHL klubi 2014. gada regulārajā sezonā izspēlēja 54 spēles. VTB līgā katrs klubs piedalījās 18 spēlēs (20 komandas, sadalītas divās apakšgrupās, izspēlēja divus apļus pret savas grupas komandām). Regulārā sezona beidzās martā, bet “play-off” pagāja ar milzīgām pauzēm, jo virkne klubu bija aizņemti Eirokausos un nacionālajās izslēgšanas spēlēs. Šosezon visi klubi regulārajā sezonā aizvadīs 30 spēles (2x15).

9) Finanšu maksājumi

KHL cenšas uzturēt vairākus klubus ārpus Krievijas, katru sezonu tajos iepludinot vairākus desmitus miljonus dolāru. Minētais finansējums sešas sezonas veidoja lielāko daļu no Rīgas “Dinamo” budžeta. Par labdarību to saukt nav iespējams, jo Latvija pagaidām simtprocentīgi patērē no Krievijas piegādāto gāzi.

VTB līga klubus neuztur, taču sedz tiesnešu atalgojumu un spēlētāju apdrošināšanu. Sezonas beigās, atkarībā no sportiskajiem rezultātiem, tiek izmaksātas prēmijas, taču katra kluba budžetā tās nepārsniedz dažus procentus no kopējiem izdevumiem.

10) Likumdošana

KHL nolikuma 1.2 pants vēsta, ka “Krievijas Hokeja federācija, pamatojoties uz 2007. gada 4. decembrī pieņemto Federālo likumu Nr. 329-FZ “Par fizisko kultūru un sportu Krievijas Federācijā” (1. daļa, 1.16 pants un 2.16 pants) līdz 2017. gadam ir deleģējusi KHL tiesības rīkot Krievijas Čempionātu hokejā.

VTB līgas nolikuma 1.1 pants. “Čempionāts notiek ar mērķi:
+noskaidrot klubu spēku samēru (klasifikāciju),
+propagandēt basketbolu Eiropā,
+sekmēt tālāku basketbola attīstību dalībvalstīs,
+sagatavot sporta rezerves,
+paaugstināt basketbolistu meistarības līmeni,
+propagandēt veselīgu dzīves veidu.”