J. Ikaunieks: "Meca par mani paprasīja summu ar septiņiem cipariem..."

"Reālākā ir "Ligue 2" vai palikšana Mecā"

- Iepriekš runājām pēc Baltijas kausa, kad jau bija skaidrs, ka būs jāmeklē īre. Tagad pāreju periods ir gandrīz beidzies, taču tava situācija joprojām nav mainījusies…
- Bija daudz sarunu ar dažādām komandām. Visvairāk runāju ar čehu komandu, taču beigās transfērs nesanāca. Arī "Metz" pajautāja tādu palielāku summiņu, un tad viņi [čehi] nepiekrita. Tagad, ja kaut kur pārcelšos, tad domāju, ka tā būs Francijas "Ligue 2". Bet, ja nesanāks, tad jābrauc atpakaļ un jātrenējas ar pirmo komandu, un jācenšas tikt tajā.

- Kas tā bija par Čehijas komandu?
- Liberecas "Slovan". Bija piedāvājumi arī no citām komandām. Libereca ir laba komanda, tikko vinnēja kipriešus un tika iekšā [Eiropas līgas] grupu turnīrā. Uz turieni būtu braucis ar lielu prieku.

- Viņi gribēja tevi pirkt, nevis īrēt?
- Nē, viņi gribēja īri uz gadu, piekrita maksāt visu algu un piedāvāja arī konkrētu summu, lai izpirktu līgumu. Bet "Metz" aizsūtīja piedāvājumu par gada īri, kurā viņiem būtu jāmaksā visa alga un kas paredzētu obligātu izpirkumu, ja nospēlēju vismaz 20 spēles. Un izpirkums būtu par tādu summu ar septiņiem cipariem…Tāpēc viņi nepiekrita – Libereca tam nevarēja piekrist.

- Kāds bija pamatojums šādai summai, jo tu "Metz" praktiski nespēlē un tavai vērtībai teorētiski būtu jākrīt, nevis jāaug?
- Nu jā, arī es pats par to biju šokā. Arī aģents bija šokā. Nezinu, kāpēc viņi tā darīja. Arī "Metz" mani tomēr nopirka par naudu, tāpēc varbūt vienkārši nevēlas palikt mīnusos. Taču tas bija diezgan interesanti. Mums treniņus vadīja direktors, viņi teica – o, tu diezgan labi trenējies, tāpat man vēl ir spēkā trīs gadu līgums. Tā ka nav gluži tā, ka viņi mani jau ir izslēguši ārā. Ja palikšu "Metz", tad domāju, ka, ja visu darīšu labi un sevi pierādīšu, tad varu spēlēt arī "Ligue 1".

- Ar kādām vēl komandām bez Liberecas bija pārrunas?
- Bija arī Čehijā – tā pati [Prāgas] "Dukla".

- Caur Kasparu Gorkšu?
- Nē, nē, tas pats cilvēks, kurš brāli iekārtoja Čehijā. Viens aģents. Viņš man rakstīja jau tad, kad bijām atbraukuši uz Liepāju, un uzreiz teica, ka "Dukla" interesējas. Vēl bija tā Šveices komanda, kurā bija Andris Vaņins – Siona. Par to man klubs teica, ka varbūt varēs braukt tur. Vēl bija no Skotijas, bet teicu, ka tur pats negribu – man liekas, ka vienam direktoram Mecā tas būtu bijis izdevīgi, jo, domāju, viņam par to pāreju kaut ko samaksātu. Un arī pats negribēju braukt uz Skotiju.

- Liberecas gadījumā tevi viss apmierināja, vienīgais šķērslis bija izpirkuma summa?
- Jā, protams. Tur ir daudz jaunu spēlētāju, ar viņiem daudz strādā, un man liekas, ka tur viss ir kārtībā. Vēl Čehijā ir arī brālis, forša pilsēta, cik skatījos. Uz turieni būtu braucis ar lielāko prieku.

Jānis Ikaunieks "Metz" kreklā. Foto: Editpress/Upload.

- No Francijas vai Beļģijas bija kāda interese?
- No Beļģijas – nezinu, bet no Francijas daudz klubu zina mans aģents. Ja tagad aizbraukšu, tad domāju, ka tā būs vai nu "Auxerre", vai "Tours" no "Ligue 2". Taču to vairs nevar tik viegli nokārtot – logs jau rīt [šodien] slēdzas ciet. Ja aģents uzspēs, tad uzspēs. Ja ne, tad ne. Taču es īpaši nepārdzīvoju, jo, ja palikšu, būs jācīnās par vietu sastāvā. Arī "Auxerre" ir liels klubs [vēl 2010. gadā sensacionāli izcīnīja Francijas bronzu un iekļuva Čempionu līgas grupu turnīrā, pārspējot Sanktpēterburgas "Zenit" – A.S.], kurā tāpat nebūs viegli.

- Šie klubi paši par tevi interesējas, vai aģents tevi piedāvā?
- Nezinu. Tie klubi no Čehijas paši mani atrada, paši rakstīja. Savukārt ar Osēru un Tūru vairāk runā tieši mans aģents, kurš zina arī "Auxerre" treneri. Man liekas, ka labāk būtu Čehija, jo tur mani grib klubs. Ja grib klubs, tas jau ir labāk nekā sarunāt īri.

"Biju gatavs samazināt algu un atgriezties Liepājā"

- Kā tev vasarā ir ar treniņprocesu? Trenējies ar pirmo komandu?
- Tagad, kad sezona sākās, jā. Bet pirms tam nē – trenējāmies ar dublieriem. Mecā pēc atvaļinājuma atgriezos 28. jūnijā, tieši kopā ar brāli lidojām prom. Un ar pirmo komandu sāku trenēties tikai tad, kas sākās sezona – pavisam nesen. Pirms tam bijām kopā 14 spēlētāji, kuriem bija pateikts, ka ir jādodas īrē, jāmeklē klubs, kādam beidzās līgums. Trenējāmies atsevišķi. Taču treniņprocess bija tāds pats – vienkārši 40 cilvēki nevarēja trenēties kopā, tas būtu par daudz. Fiziskajā sagatavotībā bija labi treniņi, no rītiem daudz skrējām, bet vakaros strādājām ar bumbām. Uzskatu, ka treniņi bija normāli.

- Esi atbraucis labā formā?
- Pagaidām izlases formā – smuka forma. Fiziski jūtos gatavs, bet spēļu prakses nav.

- Kādēļ nespēlē dublieros?
- Viņiem tagad bijusi tikai viena spēle. Arī īre varēja būt kurā katrā brīdī, tāpēc nespēlēju. Tagad, ja aizbraukšu atpakaļ, protams, ka tur spēlēšu – lai iegūtu spēļu praksi. Trenēšos, protams, ar pirmo komandu, bet uz spēlēm iešu tur – ja netikšu pirmās komandas sastāvā.

- Komanda vasarā ir ļoti nopietni pastiprinājusies, daudz futbolistu ar lielu "Ligue 1" pieredzi, bijuši "top" komandās – tas pats Erdinčs Parīzē. Arī tavā pozīcijā labi jaunpienācēji. Cik tuvu vai tālu, tavuprāt, būsi no spēles pieteikuma, ja paliksi Mecā?
- Jā, jā, sastāvs ir labs, atnākuši daudzi labi, kvalitatīvi spēlētāji. Viņiem arī bija tāds mērķis – paņemt 15 spēlētājus, bet kādus sešus septiņus tiešām stiprus. Un arī sākums ir labs – trīs spēles, divas uzvaras, zaudēts tikai Parīzē.

- Atceries, kad pēdējoreiz klubā aizvadīji oficiālu spēli?
- Neatcerēšos…Pie šā trenera [kurš klubu pārņēma decembrī] uzspēlēju, šķiet, divas spēles [četras, pēdējā no tām bija 13. februārī – A.S.]. Un tas arī bija viss.

- Kas, tavuprāt, vairāk ietekmēja tavu vietas zaudēšanu sastāvā? Treneru maiņas vai veselības problēmas?
- Domāju, ka vairāk pats biju psiholoģiski švaks. Arī tā trauma – pēc tam bija uznācis tāds stress. Divus mēnešus veseļojos, gāju uz procedūrām, visu laiku atjaunojos. Un pirmā spēle pēc atgriešanās uzreiz derbijs [pret "Nancy"], ļoti svarīga spēle – biju sastresojies. Treneris gaida, gaida, kad atveseļošos, pats izeju un īpaši labi nenospēlēju. Iedod vēl vienu iespēju, arī neparādu labāko sniegumu. Un viss – tevi nosēdina. Rindā jau gaida daudz spēlētāju, kuri grib tikt pie savas iespējas. Jācīnās! Mājās jau, protams, vienmēr bija vieglāk – ģimene un draugi vienmēr atbalstīja. Taču te tomēr vairāk katrs ir par sevi...Bet tas ir normāli, nekur jau nav viegli.

- Baltkrievs Krivecs ir prom [pārgāja uz Plockas "Wisla"]. Ar kuru tagad komandā tev ir labākais kontakts?
- Labs kontakts ir ar vienu spāni [Ivanu Baljiu], kurš ir "Barcelona" audzēknis. Viņš ir tāds foršs čalis, arī ļoti labi runā angliski. Arī uzskati diezgan līdzīgi. Taču citādi baigo draugu jau tur nav. Sadzīviskā ziņā Francijā esmu iedzīvojies – pie sadzīviskajām lietām jau pierod diezgan ātri, bet mājās, protams, vienmēr ir foršāk.

- Ja runā par mājām, bija variants, ka tu varētu atgriezties "Liepājā"?
- Jā, pats runāju ar klubu, protams, sazinājos ar Māri [Verpakovski]. Viņiem tobrīd bija palikušas vēl 14 spēles, un teicu, ka varētu pa šiem pieciem mēnešiem nospēlēt 14 spēles, uzņemt formu, iespējams, nospēlēt izlasē. Un tad ziemas pārtraukumā jau atbrauktu atpakaļ formā un tad arī būtu liela iespējamība kaut kur aiziet īrē. "Liepājā" droši vien būtu ticis pie liela spēles laika un varētu atgūt futbola prieku, uzņemt enerģijas lādiņu, lai sevi citur pierādītu. Bet "Metz" protams, ka nepiekrita…Viņi saka, ka Latvijas līmenis man ir par zemu, un negribēja mani uz turieni laist.

- Tā ka līdz sarunām par naudu pat netikāt?
- Nē, netikām. Ne to, kurš kam maksās algu, ne ko citu. Jau biju gatavs samazināt savu algu – tā teicu savam aģentam. Taču viņi – nē, nē un pat nejautāja, kurš ko maksās. Pateica, ka nē.

Jānis Ikaunieks vēl "Liepājas" kreklā. Foto: Mārtiņš Sīlis.

"Ļoti negribu zaudēt Luksemburgai"

- Piektdien spēle pret Luksemburgu. Meca ir ļoti tuvu Luksemburgas robežai, klubam ar šo valsti ir liela saistība, tajā ir arī vairāki izlases futbolisti.
- Jā, ir divi spēlētāji. Arī viņi pagaidām Mecā tikai trenējas, vēl nav bijusi neviena spēle. Vienam [Vensānam Tillam] ir tikai 16 gadu, otrs [Kriss Filipss] ir gadu vecāks par mani. Arī Filipss šosezon vēl nav spēlējis, viņam ir kaut kādas traumas, bet jautāju viņam un viņš teica, ka pret Latviju droši vien spēlēs. Teikšu godīgi – nekā īpaša.

- Taču spēļu "Ligue 1" viņam bija vairāk nekā tev [deviņas pret četrām], jo tobrīd bija lielas problēmas ar balsta pussargiem.
- Jā, tā bija. Viņš nospēlēja diezgan daudz spēļu, tomēr sezonas beigās, kad zaudējām ar 1:4 [pret "Lille"], viņš atveda trīs vārtus un treneris ģērbtuvē viņu pēc tam nogalināja. Iepriekšējā sezonā bija īrē Vācijas 3. līgā, bet tur laikam diezgan labi nospēlēja. Tagad viņš it kā ir "Metz" pirmajā komandā. Trenējas, bija draudzības spēlēs, taču viņam ir neliela trauma. Filipss ar Luksemburgu spēlēja arī pret baltkrieviem. Krivecs teica, ka viņš izlasē spēlējis diezgan mierīgi, atveda vārtus – viņiem, man liekas, ir nedaudz citāda domāšana. Nedomāju, ka būs tā, ka viņš pret mums veidos spēli, dalīs piespēles u.t.t. Viņam gan arī pozīcija ir cita.

- Otrs spēlētājs esot diezgan talantīgs, bija pat interese no Minhenes "Bayern".
- Jā, visu laiku trenējas ar pirmo komandu, taču šosezon laikam vēl "Ligue 1" nespēlēs. Viņš ir ļoti tehnisks, tomēr var redzēt, ka vēl īsti nav gatavs tam līmenim – smalks. Tikko spēlēja pie dublieriem, zaudēja ar 0:2. Ceturtajā līgā visi skrien, cīnās, sitas. Ja ir labs laukums, tad tur spēlēt ir forši, taču janvārī, februārī…

- Tādēļ arī "Ligue 1" klubi kausā regulāri zaudē tām līgām, jo ziemā bieži vien jāspēlē ļoti sliktos laukumos.
- Janvārī tā var gadīties. Taču, jā, tas ir fakts, ka ceturtās līgas komandas var vinnēt virslīgas komandas. Arī tajā līgā prot spēlēt futbolu. Citi spēlē no aizsardzības, ar pretuzbrukumiem, citiem sanāk arī pieturēt bumbu. Tajā līgā visi spēlētāji tomēr ir no tādām skolām kā Liona, Bordo, kuriem kaut kas karjerā nav sanācis – konkurence tiešām ir milzīga.

- Ar Filipsu vai Tillu esi runājis par to, kura izlase būs favorīte piektdienas spēlē?
- Ar Tillu neesmu īpaši runājis, viņš vēl ir jaunāks. Bet Filipss teica, ka ar prieku uzspēlētu pret mani – arī es, protams, ar prieku uzspēlētu pret viņu. Jau gribēju teikt, ka viņus vinnēsim, taču izdomāju, ka labāk ir paklusēt. Ļoti negribas zaudēt un aizbraukt atpakaļ – komandā ne tā izsakās par Latviju un tad vēl prasīs, ko jūs Luksemburgai zaudējāt?! Bet man jautāja, kur būs spēle – teicu, ka Latvijā. Dublieru treneris, direktors teica, ka būtu aizbraucis paskatīties, ja notiktu Luksemburgā.

Jānis Ikaunieks Amsterdamā pret Džetro Villemsu un Vesliju Sneideru. Foto: f64.

- Kādas ir priekšnojautas pirms cikla? Sākumā daudzi teica, ka izloze ir laba, bet tagad sanāk, ka spēlēsim pret Eiropas čempioniem.
- Jā, Eiropas čempioni, bet uzskatu, ka Portugāle ir Eiropas čempione, taču ne spēcīgākā komanda Eiropā. Tā pati Vācija – domāju, ja tās savā starpā spēlētu sešas spēles, četras Vācija noteikti uzvarētu un varbūt būtu divi neizšķirti. Taču, protams, ka Portugāle ir stipra, tehniska un ātra komanda – pasaules klases komanda. Grupā var pacīnīties, aizķerties. Protams, slikti, ka visi spēlētāji nespēlē savos klubos, traumu dēļ arī nav visu labāko spēlētāju. Ja viss būtu optimāli un katrs vēl nedaudz pieliktu, tad, domāju, aizķerties pirmajā vai otrajā vietā varētu. Jo tādas izlases kā Andora un Fēras ir jāuzvar – tie, rupji runājot, jau būtu 12 punkti. Un ar ungāriem, šveiciešiem un tiem pašiem portugāļiem mājās var mierīgi spēlēt. Futbolā var notikt jebkas. Aizbraucam uz Portugāli, viņi atslābinās, mēs iesitam, uzvaram, un viss mainās. Tā jau vairāk ir tāda fantastika, tomēr viss var būt.

- Ņemot vērā visas problēmas ar sastāvu, tas laikam ir labi, ka sākam ar Andoru, nevis stiprāku komandu?
- Jā, tādā ziņā, no kalendāra viedokļa, ir ļoti labi, ka sākam ar Andoru. Taču, no otras puses, vispirms jāuzvar arī viņi – pēc tam tad jau skatīsimies, kas tālāk.

- Traumu dēļ nav Rakela, Cauņas, Dubras. Kura, tavuprāt, pietrūks visvairāk?
- Cauņas. Manuprāt, Cauņas. Šīs izlases mums ir jāuzvar tāpat. Taču, ja gribam cīnīties pret stiprajām izlasēm, tad ierindā jābūt visiem. Domāju, ka katrs pārdzīvo, ka nav kāda līdera, jo šeit, izlasē, atbraucam, lai uzvarētu, nevis lai pārdzīvotu, vai es spēlēšu vai nē. Izlasē vienkārši ir jāuzvar – cīņa par rezultātu jebkādiem līdzekļiem.

- Kad pēc mēneša gan jau tiksimies nākamajā izlases sasaukumā, kurā līgā un klubā tobrīd gribi būt?
- Kurā līgā un kurā klubā – nezinu, bet es gribu spēlēt. Cerams, ka ne Luksemburgas čempionātā, bet galvenais ir spēlēt.

Jāatgādina, ka Latvijas un Luksemburgas izlašu spēle piektdien tiešraidē tiks translēta Sportacentrs.com TV kanālā, bet pirms tās plānota arī pirmsspēles ekspertu studija.