Facebook
GoogleAprit desmit gadi kopš Latvijas vēsturiskās dalības "Euro 2004"
@agrissuveizda
Foto: Getty Images, UEFA.com
Tieši 15. jūnijā pirms desmit gadiem Aleksandra Starkova vadītā Latvijas izlase debitēja lielajos finālturnīros, "Euro 2004" ietvaros Aveiru pilsētā cīnoties ar Čehiju (1:2). Latvija trīs spēlēs izcīnīja vienu punktu – 0:0 pret Vāciju, un savā apakšgrupā finišēja ceturtajā vietā.
Tāpat šodien aprit desmit gadi kopš Latvijas pirmajiem un pagaidām arī vienīgajiem vārtiem finālturnīros. Tos Latvija guva perfektā pretuzbrukumā, kura noslēgumā Verpakovskis, piemānījis aizsargu, no vārtu priekšas precīzi pielaboja Andreja Prohorenkova piespēli. Pats Prohorenkovs gan nevēlas sev atvēlēt pārāk lielus laurus: "Man parasti nepatīk, kad saka, ka es tajos piedalījos – es vienkārši darīju to, kas man bija jādara."
"Šajos vārtos piedalījās pilnīgi visi. Kāds savāca bumbu, kāds atdeva piespēli, kāds guva vārtus. Tie bija kolektīvi vārti, un es nebiju pēdējais, kurš pieskārās bumbai. Un es nebiju pirmais, kurš šo bumbu atņēma. Varbūt, ka es visiem paliku atmiņā, jo uzbrukuma laikā visilgāk skrēju ar bumbu," Prohorenkovs turpināja. "Protams, ka tas viss tika darīts apzināti – šie vārti par 99% tika izveidoti ideāli. Tā pati Igora Stepanova piespēle, kura labā pozīcijā izvirzīja mani. Gan Igora, gan mana piespēle, gan Māra atvēršanās soda laukumā – tas viss notika pārdomāti."
Vaicāts, vai tā bija svarīgākā piespēle viņa karjerā, Prohorenkovs atbildēja apstiprinoši, un viņa sejā iezagās lepns smaids. "Jā, tā bija svarīgākā piespēle manā dzīvē. Piespēļu ir bijis daudz, taču tā bija viena no svarīgākajām un visvairāk atmiņā paliekošākajām. Un noteikti lepojos, ka piedalījos un devu kaut kādu ieguldījumu Latvijas izlasē," sacīja Prohorenkovs.
""Euro 2004" bija manas karjeras pati virsotne, un var teikt, ka nedēļas laikā to atceros vairākas reizes. Tos brīžus, kurus visi kopā pārdzīvojām. Kā gājām uz čempionātu, kā spēlējām, kā priecājāmies un arī kā kopīgi piedzīvojām vilšanos. Domāju, ka visai Latvijai Eiropas čempionāts bija liels sasniegums. Ļoti ceru, ka kādreiz Latvija atkal spēlēs finālturnīrā un mēs visi varēsim to atbalstīt," Prohorenkovs noslēdza.
Latvija, pateicoties Verpakovska vārtiem un Petra Čeha pārspēšanai, pirmā puslaika kompensācijas laikā izvirzījās vadībā, taču mača izskaņā čehi tomēr izrāva uzvaru. 73. minūtē turnīra uzlecošā zvaigzne Milans Barošs panāca izlīdzinājumu, bet 85. minūtē Mareks Heincs guva otros vārtus (2:1). Otrajā spēlē Latvija varonīgi cīnījās neizšķirti pret Vāciju (0:0), bet pēdējā mačā atzina Nīderlandes pārākumu (0:3). Grupā ar deviņiem punktiem uzvarēja Čehija, kas vēlāk pusfinālā pagarinājumā zaudēja nākamajai čempionei Grieķijai (0:1). Arī Nīderlande apstājās pusfinālā, ar 1:2 piekāpjoties Portugālei.
Finālturnīra gaitā Starkovs uzticējās vienam un tam pašam starta sastāvam. Vārtos spēlēja Aleksandrs Koliņko ("Rostov"), aizsardzībā – Aleksandrs Isakovs ("Skonto"), Mihails Zemļinskis ("Skonto"), Igors Stepanovs ("Beveren") un Oļegs Blagonadeždins ("Skonto"), bet vidējā līnijā – Imants Bleidelis ("Viborg"), Vitālijs Astafjevs ("Admira"), Valentīns Lobaņovs ("Metalurh Z") un Andrejs Rubins ("Shinnik"). Priekšējā līnijā bija Andrejs Prohorenkovs ("Maccabi T-A") un Māris Verpakovskis ("Dynamo K").
Visās spēlēs uz maiņu izgāja Juris Laizāns (CSKA M) un Marians Pahars ("Southampton"), bet pa reizei uz maiņu gāja Vīts Rimkus ("Ventspils"), Dzintars Zirnis ("Liepājas metalurgs") un Andrejs Štolcers ("Fulham"). Bez nosauktajiem sastāvā finālturnīrā bija arī skontieši Andrejs Piedels, Andrejs Pavlovs, Mihails Miholaps un Artūrs Zakreševskis, ventspilnieki Māris Smirnovs un Igors Korabļovs, kā arī Jurģis Pučinsks ("Luch-Energiya").
+19 [+] [-]
+3 [+] [-]
-2 [+] [-]
+8 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+8 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Katrā ziņā paldies visai Latvijas izlasei par šo panākumu, mēs, fani, to nekad neaizmirsīsim! Arī mēs savas dzīves laikā izbaudījām, kā ir just līdz savējiem tik grandiozā pasākumā!
[+] [-]
Drogbā došanās laukumā iedvesmo Kotdivuāru...
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Kamēr mums nebūs normāli, moderni stadioni ar tribīnēm un visu pārējo, tikmēr nebūs arī skatītāju interese nākt uz spēlēm un līmenis līdz ar to arī nebūs nekāds, jo neviens normāla līmeņa spēlētājs nevēlas spēlēt pusprofesionālā čempionātā pie tukšām tribīnēm. Arī medijos ažiotāža par Virslīgas mačiem - vietas, kur veidojas mūsu futbola nākotne ir pielīdzināma 0...
Protams, viss atduras pret naudu, bet es neredzu kkādas LFF iniciatīvas kko mainīt. Manuprāt tas kantoris ir jānomaina līdz pēdējam cilvēkam, jo viņi tur ir aizsēdējušies un progresu es kkā nemanu. Jau pēc Euro 2004, bija jānāk klajā ar kkādiem plāniem kā mēs nākotnē varētu būt regulārā finālturnīru dalībvalsts, bet tādi nebija pat ne sarunu līmenī.
Mūsu izlase 1x spēlē , 90(!!!) minūšu laikā uzsit pa vārtiem, vai tāds futbols mums ir vajadzīgs? Vai tiešām jauniešu akadēmijām nevar piesaistīt ārzemju speciālistus, lai mums nākotnē būtu spēcīga izlase? Ir acīmredzams, ka pašmāju "speciālisti" var iemācīt spēlēt tikai Toto.
[+] [-]
Arī toreiz spēlējām no aizsardzības, bet tad Starkova taktika deva rezultātu. Tagad futbols ir mainījies un komandas savstarpējā līmeņa ziņā kļuvušas daudz līdzīgākas, jo tagad spēlētāju aprite Eiropas labākajās līgās ir ģeogrāfiski daudz plašāka kā tad.
+3 [+] [-]