Viedoklis: Pahars devis iespēju 37 futbolistiem - izmēģināts viss

Pahara iezīme - mēģināt aizvien jaunus un jaunus spēlētājus
Politikā, cilvēkam stājoties jaunā amatā, mēdz izvērtēt pirmās 100 dienas un principā arī klubu futbolā varētu darīt līdzīgi, taču noteikti ne izlašu futbolā - spēles notiek tik reti, ka pat divi gadi nav baigais rādītājs. Jā, gadās, ka neiecietīga futbola federācija atlaiž izlases treneri jau pēc pirmajām spēlēm (Grieķijai pēc Fernandu Santuša došanās prom pēc 2014.gada PK finālturnīra jau bijuši trīs citi treneri!), bet tie ir reti izņēmumi.

Kad Marians Pahars 2013.gada jūlijā kļuva par Latvijas izlases galveno treneri, es galvenokārt priecājos par to tāpēc, ka uzskatīju - pēc pēdējā laika neveiksmēm mums ir vajadzīgas jaunas vēsmas, balta lapa. Savukārt vairums futbola līdzjutēju baidījās, ka Pahars kā Aleksandra Starkova pēctecis turpinās būt ļoti konservatīvs sastāva izvēles ziņā (labi, līdzjutēju aptaujas netika veiktas, tāpēc šo apgalvojumu uzskatīsim tikai kā pieļāvumu). Pahars šīs bailes ir sagrāvis lupatu lēveros.

Protams, ļoti diskutabla bija Pahara prakse piesaistīt un dot jūtamu spēles laiku izlasē futbolistiem, kuri strauji tuvojās izlases karjeras beigām (šeit minami Juris Laizāns, Aleksandrs Koliņko, arī Māris Verpakovskis), jo, redz, ja viņam valstsvienības sakarā bija ilgtermiņa plāni, tad kā jaunam trenerim nebija lielas jēgas pazaudētā ciklā (PK2014) tik ļoti spiest uz pieredzi, vēloties izspiest tabulā kādu punktiņu vairāk un mazliet bremzējot ar jauna modeļa būvniecību. Taču tie bija tikai daži izņēmumi. Pozitīvākais šajos Pahara divos gados, uzskatu, ir un bija tas, ka viņš ārkārtīgi cītīgi meklējis tīrradņus izlasei. Kāds smīkņās, ka Latvijas futbola dārziņš ir tik šaurs, ka nav nekāda māksla "cītīgi meklēt", taču šeit ar meklēšanu saucu konkrētus darbus, proti, iespējas došanu.

Ordeni par mēģinājumiem! Rezultātus gribētos labākus...
Faktus? Pahars divu gadu laikā, kuros aizvadītas 17 spēles, laukumā izlases kreklā izlaidis 37 futbolistus! Pieskaitot vēl tos septiņus, kurus Pahars ir izsaucis, bet kuri nav tikuši laukumā, iznāk pat 44 kājbumbas meistari! Vai jūs spējat tam noticēt? Tie ir veseli četri pamatsastāvi! Skaidrs, ka to var traktēt dažādi, tai skaitā negatīvi - piemēram, izmisums atsevišķos brīžos, jauna trenera maldīšanās miglā, neizlēmība un tamlīdzīgi, taču es domāju, ka patiesie iemesli ir citi. Pirmkārt, Pahars patiešām vēlējies katram puslīdz cienīgam kandidātam dot iespēju, bet, otrkārt, kas ne mazāk būtiski, viņš milzīgu nozīmi piešķir spēlētāju formai, tonusam, sniegumam attiecīgajā brīdī. Viņš pats nenogurstoši atkārto, ka izvēlas labākos konkrētā brīdī, taču uzsvēršu - viņa gadījumā tam seko arī reāli darbi. Domāju, Pahars par šādu pieeju pelnījis tikai un vienīgi uzslavas.

Ja runājam par sportiskajiem rezultātiem, tad šeit gan jārunā krietni skeptiskāk, jo neko dižu Pahara vadībā sasnieguši neesam. Atliek pieminēt, ka 17 spēlēs izcīnītas tikai trīs uzvaras (pret Lietuvu, Armēniju un Igauniju) un ar to pietiek. Tiesa, bijuši arī septiņi neizšķirti un Latvijas izlases kalibra komandai septiņi zaudējumi 17 spēlēs ir ciešams rezultāts. Tomēr galvenie rādītāji ir pavāji - Pahara pirmajā pilnajā ciklā līdzšinējās sešās spēlēs nevienas uzvaras un diezgan bezcerīga pirmspēdējā vieta, nieka divus punktus priekšā Kazahstānai.

Tomēr arī šeit tas ir koks ar diviem galiem - mūsu grupa ir vairāk nekā nepateicīga un, ja skatāmies uz minētajiem sešiem mačiem, tad sevišķi neceļas bakstīt ar pirkstu uz kaut pusi no tiem un kratot galvu kritizēt, cik slikti esam spēlējuši. Reāli slikts rezultāts un sniegums bijis tikai viens (0:3 pret Islandi Rīgā), kamēr Nīderlandē rezultātam bija jābūt cienīgākam, taču par punktiem runas tāpat nebūtu. Toties ir izkapāti vērtīgi neizšķirti ar Turciju mājās un Čehiju viesos - komandām, ar kurām tūlīt spēlēsim otrreiz.

Ja jau nespēlējam tik slikti, kāpēc uz tabulu nav vēlmes lūkoties? Tāpēc, ka, arī tas izskanējis daudzreiz, pirmkārt, spēlētāju raudze ir viduvēja (apnicis salīdzināt dažādu izlašu spēlētāju pārstāvētos klubus, "transfermarkt" spēlētāju tirgus vērtības un tā tālāk - tas viss Latvijas futbolam nav glaimojoši), otrkārt, izloze arī bija ļoti nežēlīga. Nīderlandes, Čehijas, Turcijas, Islandes un Kazahstānas vietā varēja būt, piemēram, Grieķija, Ungārija, Slovēnija, Moldova, Sanmarīno. Prieks, kur tu rodies... Taču vispār muļķīgi tagad vēl atcerēties šo seno izlozi - atļāvos piesaukt to tāpēc, ka dzīvē viss notiek pamīšus. Skat, tagad, PK2018 izlozē, mums savukārt paveicās. Ja vien Paharam ļaus strādāt arī tajā ciklā, tad tā būs viņa un visas izlases lielā iespēja, un treneru kolektīva darba rezultāti nu jau būs jāvērtē ar būtiski kritiskāku aci.

Vai Pahars atkal mēģinās ko jaunu?
Atgriežoties pie 37 futbolistiem, kuri Pahara vadībā ir spēlējuši, no laukuma spēlētājiem lielāko uzticību baudījuši septiņi - Kaspars Gorkšs, Valērijs Šabala, Artūrs Zjuzins, Nauris Bulvītis, Vladislavs Gabovs, Vitālijs Maksimenko un Aleksandrs Fertovs. Plus vārtsargi Andris Vaņins un Aleksandrs Koliņko.

Ja skatāmies tuvākajā nākotnē, tad daži no viņiem konkrēti šobrīd diez vai uzskatāmi par līderiem - Koliņko futbolu vairs nespēlē, Bulvītis nav pat izsaukts, Gorkšs ir bez kluba un nevar justies drošs par vietu pamatsastāvā, par Šabalu pats Pahars krāšņi izteicies, Zjuzinam bijusi maza spēļu prakse. Ko tas nozīmē? Tikai to, ka Pahars atkal meklēs risinājumus un viņa galvā nav iekalta, neaizskarama pamatsastāva kodola.

Starp citu, Gorkšam izlasē tieši Pahara vadībā ir pārliecinoši lielākais spēles laiks (maksimāli iespējamās 17x90=1530 minūtes, kamēr tuvākajam sekotājam "tikai" 1147 minūtes jeb par 25% mazāk), tomēr pastāv pietiekami liela varbūtība, ka Turcijā viņu pamatsastāvā neredzēsim. Pilnīgi iespējams ir variants ar Kasparu Dubru un Vitāliju Jagodinski. Aizsardzības malās konkurē Gints Freimanis un Vladislavs Gabovs (labajā), kā arī Vitālijs Maksimenko un Antons Kurakins (kreisajā), taču līdz šim novērotais un dažādi fakti liecina, ka izvēle varētu krist uz abiem pirmajiem pieminētajiem. Tāpat izlases treniņi neliecināja, ka Konjā varētu tikt veidota piecu aizsargu līnija.

Lielākais prieks šī sasaukuma sakarā ir, ka beidzot, beidzot, beidzot pamatsastāvā izlases kreklā varētu iziet traumu nomocītais Aleksandrs Cauņa - Paharam tāds prieks un privilēģija šajos divos gados bijusi tikai reizi, 2013.gada septembrī Grieķijā (0:1).

Cauņas pozīcija Turcijā ir atkarīga no tā, kurus centra pussargus vēl treneris izvēlēsies. Pieļaujot, ka būs centra pussargu trijstūrītis ar diviem balsta pussargiem, viena vieta, visticamāk, tiks atvēlēta Igoram Tarasovam, un veselais saprāts liek domāt, ka otrs būs Cauņa, kamēr uzbrūkošā pussarga pozīcijā spēlēs pārbaudītā vērtība Zjuzins.

Tomēr es redzu arī citu variantu, proti, ar Cauņu zem izvirzītā uzbrucēja (kur, šķiet, Sašam patīk labāk) un... labā formā esošo Igoru Kozlovu balstā. Ņemot vērā, ka Pahars intervijās akcentējis Zjuzina spēļu prakses trūkumu (turklāt kluba dēļ Artūrs izlases rīcībā ieradās kā viens no pēdējiem), kā arī to, ka Pahars nosacītos veterānus, pie kuriem pieskaitīsim 28 gadus veco debitantu Kozlovu, nekad neizsauc tāpat vien (atcerēsimies Viktora Moroza piemēru - izsauca un uzreiz pamatsastāvā pret Islandi; līdzīgi bija ar Juri Laizānu), neatmestu arī šādu variantu.

Ja nenotiks brīnumi, flangos būtu jādarbojas Denisam Rakelam un Aleksejam Višņakovam. Visbeidzot, ņemot vērā Šabalas problēmas (un Rakela jauno/citu pozīciju, kā arī Artūra Karašauska mazo pieredzi izlasē), ir liela varbūtība, ka smailē redzēsim Eduardu Višņakovu. Par vārtsarga pozīciju runāt lieki.

Protams, ir vēl ļoti daudz nianšu, katram spēlētājam tiks doti detalizēti uzdevumi (piemēram, ja Arda Turans atkal spēlēs kreisajā flangā, var pieļaut, ka Višņakovam šoreiz nāksies spēlēt zemāk un smagi strādāt aizsardzībā), bet šāds ir mans redzējums par sastāvu Turcijā. Paturēsim gan prātā, ka Pahars mēdz pārsteigt, kā arī to, ka, visticamāk, viņa galvā pamatsastāvs izkristalizējās vien otrdienas slēgtajā treniņā, plus trešdiena treniņā jau Turcijā, un izlases futbolisti vēl var izcīnīt vai zaudēt vietu vienpadsmitniekā, tāpēc neklātienes prātošana var izrādīties patukša. Tas pats attiecas uz taktiku - bieži vien treneru štābs par to domā un lemj līdz pat pēdējam.

Jāsaka arī nodrāztie vārdi - pret turkiem un čehiem būs divtik grūti, jo viņi jūtas piečakarēti pirmajā cīņā ar Latviju. Neizšķirti nebija tas, ko šīs futbola lielvalstis vēlējās pret Pahara komandu. Tā ka, ceturtdien un svētdien mūsējiem būs jārāda varoņdarbi, lai kopā izcīnītu, teiksim, divus, trīs vai četrus punktus.

Uzmanību! Padalīšos ar failiņu, kurā varat aplūkot izlases spēlētāju statistiku Pahara vadībā. Skaidrojumus par failā redzamo informāciju meklējiet zem tabulas. Zem šī materiāla fotogrāfijas atradīsiet tā sauktos saistītos rakstus, bet zem tiem atrodams pieminētais fails. Faila "saīsinātā versija" aplūkojama šai tabulā:

Spēlētāju statistika Pahara vadībā (2013.gada augusts-2015.gada jūnijs)

Piezīmes:
(1) augšā pretinieces, attiecīgajā kolonnā futbolistu nospēlētās minūtes.
(2) spēlētāji sarindoti pēc spēles laika.
(3) SL - spēles laiks
(4) S - spēles kopā
(5) V - vārti kopā