Elza Gulbe: "Runām par manu regresu īsti nav pamata"
21 gadu vecā latviešu airētāja Elza Gulbe sarunā ar Sportcentrs.com uzsver, ka, neskatoties uz to, ka šovasar viņai neizdevās starptautiskās sacensībās tikt pie medaļām, par regresu runāt neesot pamata.
Jūnija sākumā Elza Gulbe ieguva 12. vietu Eiropas čempionātā Belgradā, jūlija beigās izcīnīja piekto vietu pasaules U23 čempionātā Itālijas pilsētā Varēzē, bet augusta beigās ierindojās 19. vietā pasaules čempionātā Amsterdamā.
„Ja salīdzina ar pagājušo gadu, kurā bija divas bronzas medaļas – pasaules Universiādē un Eiropas U23 čempionātā, tad šī sezona nav bijusi tik ražīga. Daudzi domā, ka neesmu progresējusi vai pat ir iestājies regress, jo rezultāti nav bijuši tādi, kādus citi ir gaidījuši. Taču tas lielā mērā izskaidrojams ar to, ka tuvojas Riodežaneiro olimpiskās spēles. Es uz maksimumu braucu jau pagājušajā gadā, bet atsevišķi konkurenti tikai šogad atkal sāk izlikties par visiem 100%,” skaidro Elza.
„Jā, pērn pasaules čempionātā biju 12. vietā, bet šogad – 19. pozīcijā. Taču reti kurš zina, ka pērn startēja 18 laivas, bet šogad – 28. Turklāt šogad dažas konkurentes, kuras pērn bija man priekšā, palika aiz manis,” stāsta airētāja. „No pasaules U23 čempionāta pirmā četrinieka neviena no sportistēm nestartēja pagājušā gada pasaules U23 čempionātā. Piemēram, uzvaru izcīnīja jaunā Lietuvas airēšanas superzvaigzne Milda Valčukaite, kura iepriekš startēja tikai divniekos, arī itāliete pirms tam nebrauca vieniniekā. Tas ir normāli. Tādām airēšanas lielvalstīm, kā Vācija, Itālija un Lielbritānija ir vairāki talantīgi sportisti, turklāt, iespējams, kādu no viņām izmet no četrinieka ekipāžās.”
Gulbe atzīst, ka aizvadītā sezona bijusi vissmagākā no visām, ieskaitot pirmssezonas treniņnometni Horvātijā. Iespējams, bijusi arī lielāka atbildība nekā iepriekš, jo pēc pērn izcīnītajām medaļām šogad no viņas jau gaidīja līdzīgus panākumus. „Ja salīdzinu ar savām vienaudzēm, tad nevaru teikt, ka šajā sezonā būtu regresējusi. Bet salīdzināt sevi ar 30 gadus vecajām konkurentēm, kuras brauc pa pirmajām vietām, nav nopietni.”
Nav šaubu, ka Elzas sapnis joprojām ir kvalificēšanās 2016. gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm. „Nākamgad būs pasaules čempionāts, kurā iekļūšana labāko deviņu sportistu skaitā garantēs ceļazīmi uz olimpiādi. Ja neizdosies tikt devītniekā, tad, visticamāk, vēl būs iespēja tikt uz Riodežaneiro caur pēdējām kvalifikācijas sacensībām, kas notiks pirms olimpiādes.”
Gulbe jau ir uzsākusi gatavošanos nākamajai sezonai, bet par plāniem pagaidām skaidrību traucē ieviest neskaidrā situācija ar finansēm. „Brauksim uz nometni, varbūt pat divām. Iespējams, ka būs slēpošanas nometne ārzemēs, ja Latvijā nebūs sniega. Distanču slēpošana airētājiem ļoti palīdz, jo abi ir izturības sporta veidi. Pavasarī ir doma atkal braukt uz Horvātiju, bet varbūt kaut ko pamainīsim. No vienas puses ir labi, ka tur jau visu zini, bet no otras puses – ik pa laikam vajag kaut ko pamainīt, jo pie visa jau pierod.”