Nepateiktais par ... Serhio Romero

Argentīnas izlases galvenais treneris Alehandro Sabelja rīkojās absolūti likumsakarīgi - viņš lika vārtos pieredzējušāko no trim izlases vārtsargiem (pirms turnīra Romero bija 47 spēles izlasē, bet viņa dublieriem Mariano Anduharam un Augustinam Orlonam tikai attiecīgi 10 un 3 spēles), turklāt Romero jau bija komandā pirms četriem gadiem DĀR (nespēlēja). Cita lieta, ka Argentīnai ir bijusi arī labāka vārtsargu izvēle.
Tie, kas skatījās Pasaules kausa spēles, jau zina, ka pēc pusfinālmača ar Nīderlandi, kurā Romero kļuva par 13. vārtsargu Pasaules kausa vēsturē, kas pēcspēles 11 m sitienu sērijā atvairīja divus sitienus, Serhio devās uz pretinieku ģērbtuvi, lai pateiktos Luī Van Gālam. Tieši van Gāls bija Alkmāras AZ galvenais treneris, kad šajā Nīderlandes klubā ieradās 20 gadus vecais Serhio Romero. Pasaules U20 čempions Argentīnas izlases rindās, taču vēl pavisam "zaļš" vārtsargs. Tieši van Gāls viņam uzticējās un palīdzēja atvērt durvis uz lielo futbola skatuvi. Tas bija cēls Romero žests, par ko van Gāls neslēpa savu saviļņojumu un gandarījumu. Serhio pateicās trenerim par atbalstu grūtā brīdī, jo pirmajā sezonā AZ komandā viņš vispirms bija tikai trešais vārtsargs, viņam nebija viegli iejusties svešā zemē, sākt saprast svešu valodu un pierast pie pavisam citādāka dzīves veida nekā dzimtenē. Vācijas izlase Van Gālam var būt pateicīga par Tomasa Millera "atklāšanu", bet Argentīna - par Serhio Romero. Trenera uzticēšanās nepalika neatalgota - 2009. gada sezonā, kad AZ kļuva par Nīderlandes čempionu, Romero 18 spēlēs ne reizes neielaida bumbu savos vārtus, kā arī 957 minūtes pēc kārtas nosargāja tos neieņemtus. Pirms tam - 2008. gadā - viņš bija kļuvis par olimpisko čempionu, turklāt arī toreiz viņš sākumā nemaz nebija pirmais numurs - pirmais bija Oskars Ustari (tagad izlasē palika ceturtais liekais un uz Brazīliju netika), kurš 1/4 finālā pret Nīderlandi (vai nav likteņa ironija?!) dabūja savainojumu un 75. minūtē vārtos stājās Romero. Ne tajā spēlē, ne pusfinālā, ne finālā pretinieki viņu nepārspēja ne reizes.
Serhio Romero ir dzimis mazā pilsētiņā Irigoenā pie pašas Brazīlijas robežas, kur daudz labāk varēja redzēt Brazīlijas nekā Argentīnas TV un tāpēc kopš agras bērnības Serhio skatījās Brazīlijas čempionāta spēles un iemācījās portugāļu valodu. Romero tēvs dienēja nacionālajā žandarmērijā, bet pēc viņa dienesta beigām ģimene pārcēlās pie mātes radiniekiem Atlantijas okeāna piekrastē. Galvenais sporta veids ģimenē bija basketbols, jo to spēlēja abi Serhio vecākie brāļi un tieši viņi iesauca jaunāko brāli par "Chiquito" - mazais (sīkais). Tagad tas attiecībā uz 193 cm garo Serhio skan jocīgi, taču... Salīdzinājumā ar brāļiem, kuru augums ir 202 un 205 cm, viņš varbūt arī joprojām ir mazais... Starp citu, brāļi basketbolu spēlēja ļoti labi, bet viens no viņiem - 205 cm garais Djego - sekmīgi spēlēja NCAA, bija Argentīnas izlases kandidāts tikšanai uz 2010. gada pasaules čempionātu un arī tagad spēlē vienā no spēcīgākajiem vietējiem klubiem. Tieši salīdzinoši mazā auguma dēļ Serhio pievērsās futbolam.
Serhio elks nebija ne Filjols, ne Pumpido, ne Roa, bet gan kolumbiešu izcelsmes vārtsargs Karloss Navaro Montoija ar iesauku - pērtiķis. "El Mono" vairākus gadus spēlēja "Boca Juniors" un izcēlās ne tikai ar teicamu un atraktīvu spēli, bet arī ar skandalozu uzvadību (reizi pēc kārtējā konflikta viņu varēja dabūt no laukuma tikai karabinieri ar suņiem...). Savukārt lielākais Romero kritiķis bija Goikočea, kurš pēc izīrēšanas uz "Monaco" paredzēja drīzu Romero norietu un paredzēja, ka jau pavisam drīz viņa vietu izlases vārtos ieņems kāds cits. Vēl viena likteņa ironija - tieši Goikočea savulaik kļuva par pirmo argentīniešu vārtsargu, kurš Pasaules kausā atvairīja divus pēcspēles 11 m sitienus vienā mačā (turklāt izdarīja to divreiz - 1990. gadā 1/4 finālā pret Dienvidslāviju un pusfinālā pret Itāliju) un par kura pēcteci Brazīlijā kļuva tieši viņa iznīcinoši kritizētais Romero...
Kur jaunajā sezonā spēlēs Serhio Romero? Ir ziņas, ka viņš atgriežas "Sampdoria", kas būtu tikai likumsakarīgi un arī Dženovas klubam noderīgi, jo tā rindās ir tikai viens pieredzējis vārtsargs (30 gadus vecais brazīlietis Žuniors da Košta), kuram turklāt kopš 2010. gada ir tikai 26 spēles A sērijas čempionātā (pārējie divi ir 21 un 19 gadus jauni vārtsargi). "Monaco" diezin vai ir jēga palikt, jo tur pirmais numurs ir horvāts Danijels Subašičs, bet sēdēt rezervē... Serhio Romero ir jāspēlē.