5 iemesli kāpēc Butautam jāpaliek

Eiropas iekarošanu vefiņš ir beidzis. Nebūt ne sliktā spēlē par iekļūšanu Eiropas kausa „TOP32” ar 14 punktu pārsvaru tika uzvarēti šī brīža Turcijas līgas līderi, kuri šosezon uzvarējuši gan „Fenerbahce”, gan „Galatasaray”. Pēdējā laika biežie zaudējumi komandas faniem ir kā sarkana drāna bullim acu priekšā. Vakardienas uzvara ir tikai neliels mierinājums. Turklāt nepietiekams, jo turki netika uzvarēti ar +20. Tiek prasīts skalps. Butauta skalps. Bet vai tas būtu labākais risinājums? Piedāvāju 5 iemeslus, kāpēc Butautam būtu jāsaglabā savs amats.

1. Aizgājuši pērnās sezonas līderi
Roulends, Zavacks, Bērziņš, Bertāns, Kavaļausks, Danielss. Var droši teikt, ka ir aizgājis ļoti labs pamatpiecinieks. Visi seši spēlēja būtisku lomu VEF komandas uzvarās. Vienmēr ir jāgaida, ka veco buku vietā nāks vēl labāki, kas komandu uznesīs vēl augstākos kalnos, bet tas nav tik vienkārši. Radīt komandas ķīmiju, saprast un pat uzminēt vai jaunie spēki spēs sadzīvot kopā ir ļoti sarežģīts darbs. Jāpaiet ievērojamam laika sprīdim, lai spēlētāji aprastu viens ar otru un būtu kā cieša, nesatricināma dūre. Atcerēsimies, kāpēc iepriekšējā sezona bija tik laba? Tāpēc, ka treneri un spēlētāji jau bija viens otru iepazinuši. No līderiem sastāvu papildināja tikai divi – Roulends un Danielss. Kodolam spēlējot kopā otro gadu, tika plūkti tie saldākie augļi. Pat zvaigžņotām vienībām paiet laiks līdz tās uz laukuma saprotas no pusvārda. Un tādos gadījumos nav nozīmes – treneris ir Obradovičs, Popovičs vai Butauts. Nekur tālu nav jāmeklē kāds piemērs. Šobrīd tas notiek arī ar Bagatska vadīto „Budivelnik”. Sastāvs ļoti pieklājīgs, bet rezultāti nav tik labi kā cerēja gan pats treneris, gan arī kluba vadība.

2. Kļūdas komplektācijā. Vai tā ir tikai Butauta vaina?
Turpinot pirmo punktu uzreiz jāatgādina ar ko visi iepriekš pieminētie spīdekļi ir aizstāti – Brauns, Robinsons, Bajramovičs, Nikss, Delininkaitis (jau prom), Artūrs Bērziņš. Uz papīra nav slikti, bet realitātē... Cerības attaisnojis tikai bosnietis Bajramovičs, kurš piedevām pastiprināja komandu pavisam nesen. Tātad neviens no pirmssezonas atradumiem nav sevi attaisnojis. Delininkaitis bojāja mikroklimatu, Robinsons ir savtīgs, Brauna uzbrukuma arsenāls ir visai ierobežots. Talants Braunam ir, bet uz laukuma viņš to parāda tikai epizodiski. Komandā ir padaudz jauno, kuri tūlītēju efektu dot nevar. Arī fanu mīlulis Jānis Bērziņš līdz galam savu iespēju nav izmantojis, lai gan talants ir nenoliedzams. Janičenoks ir tikai vāja atblāzma no pērnajā gadā rādītā. Komandas padomes priekšsēdētājs un lielākais runas vīrs Edgars Jaunups ne reizi vien ir izteicies, ka komandu komplektē Butauts, un vasarā to tik viņš ir darījis, kā stundām sēdējis un meklējis pastiprinājumu. Interesanti, kāpēc tik ilgi nesekoja neviens paziņojums par noslēgtiem līgumiem, un jau sezonas laikā vefiņu ik pa laikam papildina kāds jauns viesstrādnieks? Un kāpēc pēc tik ilgu stundu meklējumiem tika atrasti tik švaki spēlētāji? Jāšaubās, ka Butautam tiek nolikts priekšā koferītis ar naudu un pateikts – „Lūdzu, operē ar šo žūksni kā vien gribi, meklē spēlētājus, mēs tevi netraucēsim”. Savs vārds par to, kā papildināt sastāvu ir arī kluba vadībai un tā ir problēma. Ja nenotiek tā kā vēlas treneris, tad būs grūti, būs nesaskaņas. Neticu, ka šie spēlētāji (izņemot Delininkaiti un A.Bērziņu) ir tie, kurus Butauts vēlējās. Brāķi komplektācijā novelt uz Butautu ir izdevīgi, bet vadībai vispirms vajadzētu paskatīties uz sevi.

3. Butauts pazīst „drēbi”
Trenerim šis nav ne pirmais, ne otrais gads Latvijā. Viņš Latvijas basketbolu un VEF īpatnējo vadību pazīst ļoti labi. Komunikācija ar vadību ir svarīga. Tāpat kā uzticība un Butautam tāda ir. Šaubos, vai vefiņam vajadzētu piesaistīt kādu citu ārzemju treneri. Nav garantijas, ka viņš vērstu kaut ko uz labu, ņemot vērā komandas komplektāciju un dīvainos lēmumus. Ja cilvēki tik ļoti grib, lai iespēlē jaunos talantus, tad uz ārzemēm acis nav jēgas mest. Neviens tādēļ sevi zem tanka nemetīs. Primārais vienmēr būs rezultāts un ar VEF jauniešiem to sasniegt nevar. Latviešu trenerus, kuri spētu vadīt tāda līmeņa komandu kā VEF, būs grūti atrast. Visi potenciālie treneri, kurie VEF varētu būt interesants izaicinājums, jau strādā pieklājīgās darba vietās.

4. Sezona ir tikai pusceļā
Pēc iepriekšējās sezonas ar Butautu tika noslēgts jauns 3 gadu līgums (līguma laušana noteikti nebūs lēts prieks). Kāpēc jau pēc pussezonas jāmet plinte krūmos? Trenerim ir jātic. Tikai tad viņš jutīsies ērti. Eiropas kauss ir beidzies, bet spēles LBL ir tikai priekšā. VTB līgā komanda ir play-off zonā un svarīgākās spēles vēl tikai sekos. Kas būs, ja VEF vismaz atkārtos pagājušās sezonas ¼ finālu? Vai, ja tiks pat tālāk? Nav pamata milzu panikai, ja ir pagājis tik neilgs laiks kopš pagājušās sezonas, kuru var uzskatīt par labāko sezonu VEF vēsturē pēc neatkarības atjaunošanas. Pārmaiņas komandā ir vajadzīgas, bet pārdomātas, nevis balstītas uz emocijām.

5. Butauts nesamierināsies ar šī brīža komandas sniegumu
Nenoliedzami, šī brīža sniegums neapmierina nevienu. Tas ir jāuzlabo un to saprot visi. Tas nav bezcerīgs, ko pierādīja arī vakardienas spēle, bet publika pēc vienas ļoti labas sezonas ir pieradināta uz uzvarām katru nedēļu. Butauts nav zaudētājs. Viņš nav tas cilvēka tips, kas padodas grūtību priekšā. Nenoliedzami, lietuviešu speciālists šobrīd nejūtas komfortabli, taču viņš ir spējīgs izveidot kaujas spējīgu komandu, ko ir pierādījis ne tikai ar VEF, bet arī ASK laikos. Viņam ir pa spēkam izrāpties no šī purva. Nav jāšaubās, ka vēlme nelabvēļiem pierādīt pretējo būs labs stimuls. Ja vien viņam ļaus turpināt strādāt.