Baltijas futbola līga - nesaprotams, lietderīgs vai lieks turnīrs?

Skaidrs, ka ar šādu nosaukumu un tieši šādā veidā turnīrs diezin vai pastāvēs. Tālēs zilajās jau ir bijušais līgas direktors vācietis Kristiāns Hapels (kārtējais un droši vien ne pēdējais pārstāvis no tā sauktajām futbola lielvalstīm, kurš pārliecinājās, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā futbolam ir ļotī īpatnējs sporta karaļa statuss), bet turnīra norise ir igauņu rokās. Pēdējo divu gadu fināli no sportiskā un emocionālā viedokļa bija lieliski (īpaši jau pērn Marijampolē, kur fināls starp "Sūduvu" un FK "Ventspils" nenobālēja pat uz Pasaules kausa spēļu fona), pēc katra no tām nebija šaubu par tamlīdzīga turnīra lietderību, aizvadītajā sezonā 13 spēles tiešraidē translēja Viasat Sport Baltic kanāls, bet... Viss nebūt nav tik viennozīmīgi un vienkārši.

Vispirms jau triju Baltijas valstu klubu pārstāvjiem biedzot jātiek skaidrībā par pašu galveno - vajadzīgs klubiem ir šis turnīrs vai tomēr tas ir lieks, un, ja vajadzīgs, tad kāds tas ir vajadzīgs. Skaidrs, ka atkarībā no kluba iespējām un līdz ar to interesēm viedokļi šajā ziņā būs atšķirīgi, taču tur jau tā lieta, ka līdz šim ne no viena trenera nav laimējies sadzirdēt puslīdz konkrētu viedokli par Baltijas futbola līgas (vai vienalga, kā šo turnīru nosauc) nākotni, par to, kādam tam vajadzētu būt kaut vai no šā konkrēta kluba trenera redzesloka un interesēm izejot. Tā ka nav jau nemaz par ko diskutēt... Tajā pašā laikā neviens mūsu, lietuviešu vai igauņu kluba treneris nav pateicis, ka turnīrs ir pilnīgi lieks. Jā, tā statuss un līdz ar to prestižs nebūs tik augsts kā valsts čempionātam un kausa izcīņai, kā Eiropas kausu izcīņai, taču kā to padarīt savā ziņā liederīgāku un vajadzīgu - pagaidām ideju nav. Ventspilnieku galvenais treneris Sergejs Podpalijs atzina, ka stimuls iegūt (saglabāt, turklāt varbūt pat uz visiemk laikiem...) šo trofeju viņa vadītajai komandai bija mazāks nekā bija iegūt Latvijas kausu un nekā ir uzvarēt Latvijas čempionātā, bet tajā pašā laikā turnīrs bija ļoti noderīgs jaunajiem spēlētājiem, kuri pamatsastāvā vēl netiek. Diezin vai mēs zinātu, ka FK "Ventspils" komandai ir tik garš un līdzvērtīgs rezervju soliņš, ja šīs rezerves sekmīgi nespēlētu Baltijas līgas turnīrā (līdz pat finālam ventspilnieki ne reizes nespēlēja ar pamatsastāvu), ja neiepazītu tādus interesantus jaunos futbolistus kā aizsargs Vitālijs Barinovs un pussargs Vladimirs Mukins, nezinātu, ka aug talantīgs vārtsargs Valentīns Raļkevičs, tad nebūtu iespēja tik daudz izpausties Oļegam Žatkinam, tieši Baltijas līgas spēlēs vietu sastāvā iekaroja Oļegs Laizāns un Minori Sato, tieši šajā turnīrā lielajā komandā pie vārda tika Edgars Vērdiņš un Kaspars Svārups.

Skotiešiem savukārt Baltijas līgas fināls negaidīti kļuva par īpašu spēli, jo tā bija praktiski vienīgā iespēja čempionam šosezon kaut ko iegūt (Latvijas kauss aizgāja secen, bet čempionu titulu saglabāt būs - maigi izsakoties - ļoti problemātiski) un uzvara finālā var kļūt (jācer, ka kļūs!) skontiešiem par lielu morālu stimulu tik pat sekmīgam sezonas turpinājumam, kas virslīgas čempionātu padarīs tikai interesantāku, kā arī sekmīgam sniegumam Čempionu līgas kvalifikācijā. "Liepājas Metalurga" rindās Baltijas futbola līgā izcēlās Jevgeņijs Golovins, kurš reti tiek pie vārda virslīgas spēlēs (tieši tāpēc par to nedaudz jābrīnās, jo ne jau pret vājiem konkurentiem bijušais Latvijas U21 izlases kapteinis ir izcēlies), šeit parādījās sastāvā un tad arī virslīgā spēlēja Dmitrijs Hmizs, šeit tika pie iespējas spēlēt Ēriks Punculs, šajā turnīrā daudz spēlēja Artjoms Kuzņecovs, kurš citādi būtu jau gandrīz pieaudzis rezervistu soliņam. Tamlīdzīgus piemērus var minēt arī citos un arī Lietuvas un Igaunijas klubos. Tā ka sportiskā nozīme turnīram ir kaut vai tāpēc, lai iespēlētu vairāk futbolistu, lai vairāk spēlētāju gūtu kaut vai šāda līmeņa - ne zema, bet ar tuvākajiem kaimiņiem - starptautisku spēļu pieredzi. Neviens treniņš nav spējīgs aizstās spēli un nekur citur, kā tikai spēlēs nav iespējams iegūt spēļu pieredzi. Cita lieta, ka diezin vai tādā veidā turnīrs var piesaistīt lielu skatītāju un atbalstītāju interesi. Koks ar diviem galiem.

Ļoti noderīgs tamlīdzīgs turnīrs būtu tām komandām, kas nepiedalās Eiropas kausu izcīņā. Ilgākā laika posmā tāds projekts diezin vai būtu sekmīgs, bet vismaz pāris sezonas, piemēram, Gulbenē un Jelgavā klubu ierašanās no kaimiņvalstīm (turklāt ne uz draudzības, bet uz oficiālu spēli) interesi radītu, turklāt katru šādu spēli var arī attiecīgi pasniegt (tieši šajās divās pilsētās to arī prastu izdarīt). Taču atkal aktuāls ir naudas jautājums... Skaidrs, ka tās komandas, kas nepiedalās Eiropas kausu izcīņā, nav savās valstīs turīgākās un vēl nav zināms, vai tām atrastos līdzekļi vēl 6-8 spēlēm sezonā, braucieniem uz Lietuvu un Igauniju, ciemiņu uzņemšanai. Vēlmes un nepieciešamības diemžēl ne vienmēr sakrīt ar iespējām.

Būtisks arī ir turnīra norises laiks un sistēma. Vismaz mūsu treneri ir par izslēgšanas turnīru, taču tad spēles jāsaliek tā, lai klubiem, kas piedalās Eiropas kausu izcīņā, nesanāk trīs spēles 10 dienu laikā. Viss, kas ir izteikts un šeit pieminēts, ir vēlējuma izteiksmē. Vajadzētu... Būtu labi... Tas radītu interesi... Vajadzētu, būtu... Un vēlējuma izteiksmē viss arī paliks, kamēr Baltijas futbola līgai nebūs strikts rīkotājs, nebūs konkrēti cilvēki vai cilvēku grupa, kas sastāda kalendāru, kas runā ar klubiem, kas meklē un atrot visiem pieņemamāko variantu un kas vada turnīru. Ar to vajadzētu sākt. Ar to vajadzētu sākt runāt jūlija beigās tālajā Riodežaneiro, kur notiks 2014. gada Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas turnīra grupu izloze un kur triju Baltijas valstu futbola federāciju pārstāvji runās arī par Baltijas futbola līgas nākotni. Var gan satikties arī kaut kur daudz tuvāk un tieši Baltijas līgas sakarā nevis runāt to it kā starp citu. Tad "starp citu" līmeņa turnīrs arī sanāks.