Pekam derīgi tikai... divi

2012-01-10 11:47 Jānis Matulis

Pekam derīgi tikai... divi — No U-20 izlases Ziemeļamerikas hokeju vislabāk spēlē Zemgus Girgensons
Foto: dubuquefightingsaints.com

Latvijas junioru izlase ar 9. vietu pabeigusi pasaules čempionātu, tā laikā no tautas Latvijā pārsvarā saņemdama spērienus. Nu kā tā var? Ar 0:14 zaudēt Krievijai, ar 2:12 ASV? Kur skatās Lipmans un kāpēc neko nedara federācija? Miļuns treneris? Smiekli nāk...

Pēc 0:14 ļoti pikts bijis arī Lipmans, kurš visā visumā hokeja lietas saprot tāpat kā lielākā daļa tautas: ir uzvara, tātad labi strādāts, ja zaudējums, tad visi nošaujami. Bet pēc 0:14 nošaujami arī treneri. Vienu reizi savā karstgalvībā Lipmans pasaules čempionāta laikā jau atlaida trenerus. 2001. gadā Ķelnē pēc Latvijas izlases 2:4 zaudējuma Ukrainai. Labi, ka toreiz Haraldam Vasiļjevam, Aleksandram Klinšovam un Vjačeslavam Nazarovam pietika veselā saprāta un viņi kopā ar komandu aizbrauca uz Nirnbergu, uz autsaideru turnīru un nevis uz Rīgu.

Vai Kalgari šai Latvijas U-20 izlasei bija iespējams izdarīt kaut ko vairāk par 9. vietu? Teorētiski jā, prakstiski nē. Bija iespējams ar mazākiem rezultātiem zaudēt ASV un Krievijai, taču objektīvi ASV, Krievijas un Kanādas junioru hokejs savā attīstībā ir ļoti tālu priekšā mums. Kaut kur turpat ir arī Zviedrija, tad nāk otrais ešalons - Somija un Čehija, kuriem veiksmes gadījumā var piebiedroties Šveice un Slovākija. Pēdējām divām komandām Latvija laiku pa laikam cenšas rādīt zobus un kaut arī rezultāti pret šīm vienībām Kalgari ir solīdi - 1:3 un 3:5, abos mačos situāciju laukumā kontrolēja viņi...

Mazajos laukumos, kā tas bija arī Kalgari, jāspēlējot Ziemeļamerikas stilā, jo kombināciju hokejs neiet cauri. Un Latvijas izlase tā arī darīja, taču ir viens bet. Lai tā spēlētu, ir jābūt ļoti labai fiziskai sagatavotībai, bet, ja mēs dažādu iemeslu dēļ atpaliekam... Tik daudz - pieci - divu gadu jaunāku puišu U-20 izlasē nav bijis nekad. Mazāk nekā puse (9) no pamatgada (1992), no kuriem lielākā daļa nebūt nebija vezuma pamatvilcēji. Kā liepājnieks Dilevka, par kuru jau pāris gadus treneri runā kā par ļoti labu uzbrucēju, taču rezultāta nav... Latvijā viens otrs gatavs celt pieminekli augumā raženajam aizsargam Koļesņikovam, taču pirms čempionāta Ņikita bija uz robežas - tiks vai netiks sastāvā, bet čempionātā klātesošie konsultanti pat ieteica Koļesņikovu uz dažām spēlēm vispār atstāt malā. Jo puika nevelk. Neveikls, slikti slido... Aizsargs ar labu metienu, kurš sešās spēlēs pa vārtiem tā arī neuzmeta. Vai Bļugers? Noteikti viens no talantīgākajiem mūsu jaunajiem uzbrucējiem, bet aizsardzībā vispār nespēlē... Bet šie trīs ir no tiem, kas varētu pretendēt uz līderu lomu šajā U-20.

Kopš vasaras Latvijā visi runā, ka mums jāpāriet uz t.s. Pekas/Teda stilu, proti, jāspēlē aktīvs, agresīvs uzbrukuma hokejs. Kā to dara daudzas vadošās hokeja valstis. U-20 tad vajadzētu būt kā šim Ziemeļamerikas stila paraugam/poligonam, kur starp 23 jaunekļiem Nolans un Rautakalio izvēlēsies labākos Latvijas nacionālai izlasei un "Dinamo". Taču tur ir tikai divi, vai precīzāk - pusotrs šāda tipa spēlētājs: Girgensons un ar iebildēm - Pelšs. Pārējie pagaidām diemžēl tālu atpaliek. Un pirmkārt jau fiziskās mazspējas dēļ. Kur to iegūt? Pirmkārt jau pašiem vairāk trenējoties. Skrienot, lecot, braucot ar velosipēdu, slidojot, spēlējot jebkuru sporta spēli (vēlams brīvā dabā), trenažieru zālē. Un vēlams to darīt pēc pašu gribas!

Latvijas U-20 izlase pasaules čempionātā

Uzvārds	uzv./zaud. mikromači	vārti mikromačos	Zviedrija	Slovākija	Krievija	Šveice	ASV	Dānija
Kalniņš	3:2	5-8	1-0	1-1	0-2	2-1	0-4	1-0
Freibergs	3:2	5-10	2-1	1-0	0-5	2-1	0-3	0-0
Jevpalovs	2:2	5-7	2-1	0-0	0-2	2-2	0-2	1-0
Bļugers	1:2	4-9	1-1	0-1	0-5	0-0	2-1	1-1
Cimermanis	0:1	2-6	N	N	N	N	2-6	N
Merzļikins	0:1	0-14	N	N	0-14	N	N	N
R. Lipsbergs	2:4	3-8	2-1	0-1	0-4	0-1	0-1	1-0
Hvorostiņins	1:3	3-8	0-3	1-0	0-2	2-2	0-1	0-0
Pelšs	1:3	4-10	1-0	0-1	0-4	N	2-4	1-1
Andersons	0:2	2-6	1-2	0-0	0-0	1-1	0-3	0-0
Ziemiņš	0:2	3-10	2-2	1-1	0-4	0-0	0-3	0-0
Nīmanis	0:2	3-10	1-1	0-0	0-5	0-2	2-2	0-0
Zvirbulis	1:4	3-9	2-1	0-1	0-3	0-2	1-2	0-0
Kuzmenkovs	1:4	3-15	0-3	1-0	0-6	2-3	0-3	0-0
Gudļevskis	1:4	10-23	4-9	1-2	N	3-5	0-6	2-1
Girgensons	0:3	5-10	1-1	0-1	0-2	1-1	2-4	1-1
Salija	0:3	3-10	1-3	0-0	0-2	0-0	1-4	1-1
Straupe	0:3	2-10	1-1	0-1	0-4	1-1	0-3	0-0
K. Lipsbergs	1:5	2-15	0-5	0-1	0-4	1-2	0-3	1-0
Siksna	0:4	1-12	0-4	0-0	0-3	1-2	0-3	0-0
Dilevka	0:4	0-11	0-4	0-1	0-3	0-0	0-3	0-0
Koļesņikovs	0:4	2-14	1-3	0-2	0-4	0-0	0-4	1-1
Kļaviņš	0:5	1-13	1-3	0-3	0-2	0-2	0-3	0-0

1 2 37 komentāri

iepriekšējā lapa nākamā lapa atjaunot komentārus vispirms: jaunākie

+12 [+] [-]

Calvin , 2012-01-10 11:59, pirms 12 gadiem

ne jau lielajai izlasei par treneri jāliek kanādietis. Tad jau jāsāk ar U-16 un U-18, un tikai tad varēs cerēt, ka izaugs čaļi, kas saprot kas ir forčekings un kanādiešu spēles stils. Uz pavēli to izdarīt nesanāks, redz, pat Dinamo spēlētāji tikai pāris saprot, kas tas ir, ko tad prasīt no jaunajiem?

+10 [+] [-]

pinta , 2012-01-10 12:04, pirms 12 gadiem

bet Matulim tikai Laviņš ar Reķi unJekimovs

[+] [-]

Mike9 , 2012-01-10 12:18, pirms 12 gadiem

kāpēc pie šiem trim ''pamatvilcējiem ''ir likts Bļugers es nesapratu. Viņš taču arī ir starp tiem 2 gadi jaunākajiem puišiem? Bļugers nospēlēja savam vecumam atbilstoši un, manuprāt, nospēlēja diezgan pārliecinoši.

+1 [+] [-]

Ruck&Maul , 2012-01-10 12:20, pirms 12 gadiem

Pričom te Dinamo? Lai Girgensonu tur samaitātu?

+5 [+] [-]

Juris Miņins hokeja eksperts , 2012-01-10 12:21, pirms 12 gadiem

Calvin rakstīja: ne jau lielajai izlasei par treneri jāliek kanādietis. Tad jau jāsāk ar U-16 un U-18, un tikai tad varēs cerēt, ka izaugs čaļi, kas saprot kas ir forčekings un kanādiešu spēles stils. Uz pavēli to izdarīt nesanāks, redz, pat Dinamo spēlētāji tikai pāris saprot, kas tas ir, ko tad prasīt no jaunajiem?

Izlase tie ir nu +/-30 labākie sava vecuma spēlētāji, kuru, kā izlases, kontekstā ir jārunā nevis par spēlēšanu, bet konkrēta rezultāta panākšanu.

Savukārt, lai Latvijas hokejs būtu "Ziemeļamerikas stilā" ir jāsāk no mazākajām treniņu grupām (un visām pārējām arī), pareizu sporta filozofiju, kas pēc tam pāraug profesionālā attieksmē pret to ko tu dari utt. .

Droši vien, ka atkal būs daudz "ņesoglasno", bet ja mēs gribam cīnīties ar lielajiem onkuļiem (jebkurā sporta veidā) mums ir jātrenējas vismaz kā viņi, bet, lai pārspētu - vairāk un labāk.
Par piemēru atkal ņemšu ASV sportu (lai arī tur visa sporta sistēmas organizēšana ir citādāka, t.i., balstīta nevis uz sporta klubiem, bet skolām, bet nu tomēr) - tur tiek absolūti un uzskatāmi parādīts katra jaunā atlēta attīstības posma nozīme sportā. Sākot no masu sporta un "Little League" beisbola sacensībām, līdz pat (kas šodien aktuāli) Nacionālo čempionu spēlēm (pēc tām jau ir PRO sports).

Un tas pat nav tik daudz naudas jautājums (kaut gan arī tas), kā valsts problēma, lai izveidotu sabiedrību, kurā šādas idejas var iedzīvināt.

naninoi , 2012-01-10 12:28, pirms 12 gadiem

Pie veiksmesvarēja aizķert šveici un slovakus,citus gan nē.peka Pelšu jau gribēja DR,tikai čali izvēlējās Ameriku.

Calvin , 2012-01-10 12:56, pirms 12 gadiem

Juris Miņins rakstīja: Izlase tie ir nu +/-30 labākie sava vecuma spēlētāji, kuru, kā izlases, kontekstā ir jārunā nevis par spēlēšanu, bet konkrēta rezultāta panākšanu.

Savukārt, lai Latvijas hokejs būtu "Ziemeļamerikas stilā" ir jāsāk no mazākajām treniņu grupām (un visām pārējām arī), pareizu sporta filozofiju, kas pēc tam pāraug profesionālā attieksmē pret to ko tu dari utt. .

Droši vien, ka atkal būs daudz "ņesoglasno", bet ja mēs gribam cīnīties ar lielajiem onkuļiem (jebkurā sporta veidā) mums ir jātrenējas vismaz kā viņi, bet, lai pārspētu - vairāk un labāk.
Par piemēru atkal ņemšu ASV sportu (lai arī tur visa sporta sistēmas organizēšana ir citādāka, t.i., balstīta nevis uz sporta klubiem, bet skolām, bet nu tomēr) - tur tiek absolūti un uzskatāmi parādīts katra jaunā atlēta attīstības posma nozīme sportā. Sākot no masu sporta un "Little League" beisbola sacensībām, līdz pat (kas šodien aktuāli) Nacionālo čempionu spēlēm (pēc tām jau ir PRO sports).

Un tas pat nav tik daudz naudas jautājums (kaut gan arī tas), kā valsts problēma, lai izveidotu sabiedrību, kurā šādas idejas var iedzīvināt.

mēs, diemžēl, nevaram ņemt par piemēru ASV. Arī Krieviju, Kanādu un pat Zviedriju, jo mums nav tādu cilvēku resursu. Nu nekad mēs nevarēsim mazajās pilsētās izveidot mazo hokejmīļu pulciņu, jo nebūs no kā. Drīzāk jāstrādā ar selekciju, veidojot izlases U-12, U-14... apvienojot 50, 60 labākos un trenējot atsevišķi pēc ASV vai Kanādas metodikas šo valstu speciālistu vadībā, kas, savukārt, varētu būt Valsts politika un atbildība... Tā vajadzētu rīkoties hokejā, kas ir dārgs sporta veids, taču mīļš un cienīts Latvijā. Basketbols, futbols, rokasbumba varētu iet citu ceļu.

evertonian , 2012-01-10 12:59, pirms 12 gadiem

Sistēmas trūkums ir rezultāts tam kāpēc ir 0-14 un līdzīgi rezultāti.
Ja izlasē, pēc Matuļa teiktā, ir džeki, kas nevar padsmit reizes pievilkties pie stieņa.. com on, par ko mēs vispār varam runāt. Pareizi daudzi treneri saka spēlētāju vecākiem- ja grib lai labi spēlē, lai cilā dzelžus. Bez spēka neko nevar izdarīt. Irbe šādā vecumā uz krūtīm spieda (ja precīzi atveros) 180 kg. Izņemot Girgensonu, kāds no U-20 varētu pat 2/3 no šī svara uzspiest.
Paskatieties uz bobsleju. Tur ir sistēma, kas precīzi un ātri sagatavo spēcīgus stūmējus, bet hokejā LV viss ir kak pa pāla (loti trāpīgs krievu.val izteicien.

Nebūs sistēmas, nebūs rezultāti.

+2 [+] [-]

Juris Miņins hokeja eksperts , 2012-01-10 13:14, pirms 12 gadiem

Calvin rakstīja: mēs, diemžēl, nevaram ņemt par piemēru ASV. Arī Krieviju, Kanādu un pat Zviedriju, jo mums nav tādu cilvēku resursu. Nu nekad mēs nevarēsim mazajās pilsētās izveidot mazo hokejmīļu pulciņu, jo nebūs no kā. Drīzāk jāstrādā ar selekciju, veidojot izlases U-12, U-14... apvienojot 50, 60 labākos un trenējot atsevišķi pēc ASV vai Kanādas metodikas šo valstu speciālistu vadībā, kas, savukārt, varētu būt Valsts politika un atbildība... Tā vajadzētu rīkoties hokejā, kas ir dārgs sporta veids, taču mīļš un cienīts Latvijā. Basketbols, futbols, rokasbumba varētu iet citu ceļu.

Šeit runa nav par resursiem, bet sistēmu, kurā ir attīstīs bērnu sports, ar +/- vienādām iespējām priekš ikviena gribētāja, ir sporta bāzes, kuras var apmeklēt jebkurš bērns, ir treneri, kas strādā ar šiem bērniem, ir sakārtota, pēc vienotas shēmas veidota sacensību sistēma. Tāpat ir iespēja sportot ikvienam, un cilvēki to arī darītu.

Kā jau teicu - šeit runa ir par sabiedrību, kas sportu uztver kā ikdienas sastāvdaļu. Jo tikai no masu sporta var tālāk runāt par kkādu sistemātisku un vēlāk arī produktīvu darbu.

Protams, pašlaik tās ir utopiskas idejas, bet nu... ir jācer uz labāko.

P.S.
Par bobsleju runājot - viena lieta ir paņemt 18 gadus vecu sportisti-vieglatlētu (pārsvarā vieglatlētu, bet ir arī basketbolisti) ar labiem fiziskajiem dotumiem (iedzimtiem) un tad kārtīgi pāris gadus trenēt (tas ir vecums, kad var dot labas slodzes un vēl, sakarā ar augšanu, ir labs progress), otra - no 5 gadīga puišeļa 10 gadus kko mēģināt izveidot.

Tie ir dažādi sporta veidi ar dažādu specifiku.

Zemekis , 2012-01-10 13:15, pirms 12 gadiem

par hokeja sistēmu un tās trūkumiem var daudz runāt. bet - autoram piekrītu par fizisko sagatavotību. tas bija redzams čempionātā - kad pēc 1,5 - 2 periodiem salūzām - sākas noraidījumi, kļūdas, un ripu biršana mūsu vārtos. tikai šeit ar Jāni Matuli diskutētu - kas par to atbildīgs? Pats puika - sportists jeb iniciatīva nāk no trenera, kurš pastāsta kā vajag un kā pareizi. Cik man zināms - arī Miļūns ir viens no tiem treneriem, kurš uzskata, ka sausie un sporta zāle ir atstājama pašu puiku ziņā. Tad arī ir tāds reultāts - fiziski vāji jaunie hokejisti

Juris Miņins hokeja eksperts , 2012-01-10 13:30, pirms 12 gadiem

Zemekis rakstīja: par hokeja sistēmu un tās trūkumiem var daudz runāt. bet - autoram piekrītu par fizisko sagatavotību. tas bija redzams čempionātā - kad pēc 1,5 - 2 periodiem salūzām - sākas noraidījumi, kļūdas, un ripu biršana mūsu vārtos. tikai šeit ar Jāni Matuli diskutētu - kas par to atbildīgs? Pats puika - sportists jeb iniciatīva nāk no trenera, kurš pastāsta kā vajag un kā pareizi. Cik man zināms - arī Miļūns ir viens no tiem treneriem, kurš uzskata, ka sausie un sporta zāle ir atstājama pašu puiku ziņā. Tad arī ir tāds reultāts - fiziski vāji jaunie hokejisti

Iniciatīvai jānāk no paša spēlētāja, jo pretējā gadījumā tā ir "piespiešana kačāties".
Spēlētājam pašam ir jāuzstāda sev mērķi, jāizvirza prioritātes un ja kā prioritāte ir PRO sports, tad arī pašam ir jācīnās par to, treneris ir tikai kā konsultants. Savukārt ja nē... kā saka - na ņet i suda ņet..., lai jau spēlē sava prieka pēc.

Cita lieta ir situācija, ja sportistam kādā momentā ir vajadzīga motivācija, tad trenerim IR jāpiespiež jaunais atlēts strādāt.

lacoste_123 , 2012-01-10 13:33, pirms 12 gadiem

Jaani, ko Tu gribeji ar sho rakstu pateikt?

-1 [+] [-]

lacoste_123 , 2012-01-10 13:34, pirms 12 gadiem

Labakais komentars, ko sportacentraa esmu lasijis. retais, kas sharii no sporta kaut ko

.............. , 2012-01-10 14:15, pirms 12 gadiem

Vajadzētu atjaunot Kandavu, tad jaunie redzētu, ko nozīmē treniņi. tagad mazliet pasvīst un iet iedzert aliņu pēc tām dažām uzvarām...

caabels123 , 2012-01-10 14:35, pirms 12 gadiem

Es nesaprotu kapeec nekur nav neviena raksta par lielaako. Hempionaata paarsteigumu Jevpalovu? Uzvaras vaarti izshkjiroshajaa speelee, viens no rezultatiivaakajiem, viens no jaunaakajiem. Kaada vinjam tehnika prieks skatiities, ja turpinaas straadaat buus mums veel viens Dārzinš vai ja nodrafēs mosh pat NHL chalis.

smilchs2 , 2012-01-10 14:39, pirms 12 gadiem

evertonian rakstīja: Irbe šādā vecumā uz krūtīm spieda (ja precīzi atveros) 180 kg. Izņemot Girgensonu, kāds no U-20 varētu pat 2/3 no šī svara uzspiest.

Masaļskis intervijā Klubam pirms pāris gadiem ir teicis, ka savus 70kg viņš varot uzspiest, vairāk nav mēģinājis. Ja godīgi, es šaubos, vai Dinamo šobrīd ir daudz spēlētāju, kas var uzspiest tās 2/3, kas ir 120kg. Ivanāns savā TOP formā esot spiedis ap 180kg, tā kā tie ir diezgan iespaidīgi skaitļi.

Bet caurmērā jau nav runa par to, cik kurš var uzspiest, bet par fizisko gatavību kopumā. Ok, mums šogad bija jauna izlase, džekiem ir vēl laiks progresam, bet vai tas tā notiks? Girgensona parametri jau ir kā "vecim", tur šaubu nav, Koļesņikovs arī ir tur pat, bet pārējie tiešām ir visai švaki.

Juris Miņins hokeja eksperts , 2012-01-10 14:52, pirms 12 gadiem

smilchs2 rakstīja: Masaļskis intervijā Klubam pirms pāris gadiem ir teicis, ka savus 70kg viņš varot uzspiest, vairāk nav mēģinājis. Ja godīgi, es šaubos, vai Dinamo šobrīd ir daudz spēlētāju, kas var uzspiest tās 2/3, kas ir 120kg. Ivanāns savā TOP formā esot spiedis ap 180kg, tā kā tie ir diezgan iespaidīgi skaitļi.

Bet caurmērā jau nav runa par to, cik kurš var uzspiest, bet par fizisko gatavību kopumā. Ok, mums šogad bija jauna izlase, džekiem ir vēl laiks progresam, bet vai tas tā notiks? Girgensona parametri jau ir kā "vecim", tur šaubu nav, Koļesņikovs arī ir tur pat, bet pārējie tiešām ir visai švaki.

180 kg spiešanā? Irbe?

Man liekas, ka vai nu svars ir sajaukts vai disciplīna (moš tie ir pietupieni?).
Ivanāna labākais rezultāts, kā viņš pats teica - 170 kg. Un tagad salīdzinam Ivanānu (192 cm, 115 kg) un Irbi (173 cm, 83 kg).

180 kg - tas jau ir pieteikums uz Latvijas čempiona titulu spiešanā guļus (pie tam, skatoties 2011. gada rezultātus - absolūtā čempiona titulu).

70 kg priekš Masaļska ir ļoti normāli (darba svars), je ņem vērā, ka vārtsargiem ir cita darba specifika.

shumo , 2012-01-10 15:00, pirms 12 gadiem

Varbūt no bērna kājas jāsāk trenēt tas agresīvais hokejs, nevis līdz u-20 slidinās ar savām kombinācijām, kuras nemāk, un tad prasa agresīvu hokeju!!!?!?!?!? Kāpēc vienmēr kāds jāpāraudzina, kad jau ir gluži vai par vecu??

Laiks ir izkopt mūsu hokeja identitāti un ar savu unikālo arī sacensties un būt labākajiem? Ja mūsu identitāte ir tas agresīvais hokejs, tad lūdzu.

smilchs2 , 2012-01-10 15:02, pirms 12 gadiem

Juris Miņins rakstīja: 180 kg spiešanā? Irbe?
Man liekas, ka vai nu svars ir sajaukts vai disciplīna (moš tie ir pietupieni?).
Ivanāna labākais rezultāts, kā viņš pats teica - 170 kg. Un tagad salīdzinam Ivanānu (192 cm, 115 kg) un Irbi (173 cm, 83 kg).

180 kg - tas jau ir pieteikums uz Latvijas čempiona titulu spiešanā guļus (pie tam, skatoties 2011. gada rezultātus - absolūtā čempiona titulu).

70 kg priekš Masaļska ir ļoti normāli (darba svars), je ņem vērā, ka vārtsargiem ir cita darba specifika.

nu tieši tāpēc kkā neticās par Irbi.

Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

~~lkrnpk_2~~ , 2012-01-10 15:49, pirms 12 gadiem

Var jau runāt par ASV un tralalā un tralalā, bet arī tur ne jau visi ir tie svaru stieņa spiedēji un pievilkšanās meistari.... Daudz ko tomēr arī nosaka vnk labāki spēlētāju resursi. Un salīdzināt ar pdomju laikiem nez vai būtu korekti, jo toreiz arī ziemeļamerikāņi nebija tik labi sagatavoti kā PSRS hokejisti, jo vnk tā bija cita sistēma... Mūsdienu demokrātiskā valstī kā jau te tika teikts iniciatīvai pirmkārt jānāk no paša sportista un, ja tās nav, tad treneris var iedvesmot vai vēl ko darīt un tikai... be pirmkārt jau darītājam jābūt pašam sportistam.

Sistēmu, protams, vajag, bet nez vai par paraugu jāņem Ziemeļamerika, jo tā ir masveida produkcijas ''izdzīvo stiprākais'' sistēma, kas mums nav derīga, jo tādā valstī kā Latvija ir jāauklējas ar katru sportistu... Daļēji tas arī noved, protams, pie tā, ka daži džeki sāk sačkot, jo viņi konkrēti redz, ka ar viņiem auklējas, lai gan ASV viņi to līmeni nevilktu, bet ko mēs varam darīt... mums katrs kaut cik perspektīvs hokejists ir svarīgs

ilvins , 2012-01-10 16:02, pirms 12 gadiem

Pirms NHL drafta notiek fiziskie testi, tur ir jāspiež 150lbs(apm.68 kg) , tur vidējais rezultāts ir 10-11 reizes. Pēdējos divos gados labākie bija Dannie Biega 20 reizes, Kevin Sundher 19, Nick Bjugstad, Seth Jones 18. Pēdējie divi spēlēja šogad ASV izlasē.

Juris Miņins hokeja eksperts , 2012-01-10 17:17, pirms 12 gadiem

ilvins rakstīja: Pirms NHL drafta notiek fiziskie testi, tur ir jāspiež 150lbs(apm.68 kg) , tur vidējais rezultāts ir 10-11 reizes. Pēdējos divos gados labākie bija Dannie Biega 20 reizes, Kevin Sundher 19, Nick Bjugstad, Seth Jones 18. Pēdējie divi spēlēja šogad ASV izlasē.

Nu šitie vidējie rezultāti ir pavisam normāli. Tb ja nopietni kādu gadu uz zāli esi staigājis, nevajadzētu rasties problēmām.
Un arī tās 20 reizes nav nekas pārdabisks.

Paturpinot jauno sportistu varējumu, t.i., cik fiziski sagatavoti jaunieši ienāk PRO sportā.

NFL pirmsdrafta scouting combine kandidāti ceļ 102 kg (225 lbs) stieni. Rekordi šajā gadījumā priekš hokejistiem maz ko izsaka, jo rekordisti ne tuvu hokeju spēlēt nevarētu, taču informācijai gan var iegaumēt.

Rekords (oficiālais) priekš debitanta (aptuveni 22 gadu vecumā) ir 102 kg stieni pacelt 49 reizes (iepriekšējais rekords tika uzlabots par 4 reizēm). Rekords uzstādīts 2011. gadā, autors - Stephen Paea (185 cm, 136 kg, pašlaik spēlē Čikāgas "Bears", DT pozīcijā).

Apskatot spēlētājus, kas pēc savas komplekcijas neatgādina 3 durvju skapjus (DB, WR, QB, RB), tad savas 10-20 reizes viņi ceļ, daži pat vairāk.

NBA spēlētāji ceļ 84 kg stieņus. Rezultāti dažādi, bet maksimums pagājušgad bija 19 reizes (Derikam Viljamsam un Džastinam Hārperam), bet 31 atlēts pacēla vismaz 10 reizes.

Protams, tikai no bečpresa rezultātiem nekādus baigos secinājumus nevar un nedrīkst izdarīt, taču tas arī daudz ko parāda.

Jānis Matulis , 2012-01-10 17:23, pirms 12 gadiem

Juris Miņins rakstīja: Nu šitie vidējie rezultāti ir pavisam normāli. Tb ja nopietni kādu gadu uz zāli esi staigājis, nevajadzētu rasties problēmām.
Un arī tās 20 reizes nav nekas pārdabisks.

Paturpinot jauno sportistu varējumu, t.i., cik fiziski sagatavoti jaunieši ienāk PRO sportā.

NFL pirmsdrafta scouting combine kandidāti ceļ 102 kg (225 lbs) stieni. Rekordi šajā gadījumā priekš hokejistiem maz ko izsaka, jo rekordisti ne tuvu hokeju spēlēt nevarētu, taču informācijai gan var iegaumēt.

Rekords (oficiālais) priekš debitanta (aptuveni 22 gadu vecumā) ir 102 kg stieni pacelt 49 reizes (iepriekšējais rekords tika uzlabots par 4 reizēm). Rekords uzstādīts 2011. gadā, autors - Stephen Paea (185 cm, 136 kg, pašlaik spēlē Čikāgas "Bears", DT pozīcijā).

Apskatot spēlētājus, kas pēc savas komplekcijas neatgādina 3 durvju skapjus (DB, WR, QB, RB), tad savas 10-20 reizes viņi ceļ, daži pat vairāk.

NBA spēlētāji ceļ 84 kg stieņus. Rezultāti dažādi, bet maksimums pagājušgad bija 19 reizes (Derikam Viljamsam un Džastinam Hārperam), bet 31 atlēts pacēla vismaz 10 reizes.

Protams, tikai no bečpresa rezultātiem nekādus baigos secinājumus nevar un nedrīkst izdarīt, taču tas arī daudz ko parāda.

Ko nozīmē - ceļ 102 kg smagu stieni? Droši vien tas skaitās, kad no zemes pievelk līdz ceļgaliem? Vai guļus spiež?

Juris Miņins hokeja eksperts , 2012-01-10 17:33, pirms 12 gadiem

Jānis Matulis rakstīja: Ko nozīmē - ceļ 102 kg smagu stieni? Droši vien tas skaitās, kad no zemes pievelk līdz ceļgaliem? Vai guļus spiež?

Visi rezultāti ir spiešana guļus.
Vilkme vai pietupieni ir atsevišķs stāsts un tur arī atsevišķi svari (daudz lielāki).

nais , 2012-01-10 17:34, pirms 12 gadiem

Gulus, no zemes lidz celgaliem sauc par vilkmi. Tur iet svari virs 100 kg, ja ar to nodarbojas.

Juris Miņins hokeja eksperts , 2012-01-10 17:40, pirms 12 gadiem

nais rakstīja: Gulus, no zemes lidz celgaliem sauc par vilkmi. Tur iet svari virs 100 kg, ja ar to nodarbojas.

Pat ja vienkārši staigā uz zāli formas uzturēšanai, 100 kg vilkmē ir tikai tāds iesildošs darba svars.

nais , 2012-01-10 17:56, pirms 12 gadiem

Juris Miņins rakstīja: Pat ja vienkārši staigā uz zāli formas uzturēšanai, 100 kg vilkmē ir tikai tāds iesildošs darba svars.

Pilniba piekritu, esmu redzejis, kad sieviete vilkmi dara ar 160 kg

Vispar es nesaprotu, ka jaunietis, toposais pro sportists, 80 kg stieni nevar cilat. To diemzel es saucu par nolaidibu, it ipashi ja pasha svars ir tuvu pie 80 kg.

drafts , 2012-01-10 17:56, pirms 12 gadiem

Latvija nekad neizkonkurees kanaadu krieviju asv zviedriju somiju cehiju ssis ir tas tops kas ilgterminaa pat nav sasniedzams.ja runaajam par kanaadu tad tas ir visas valsts dziives stils kur katrs beerns tiek suutiits hokejaa.visi vecaaki dziivo tam liidzi.kanaadaaa nemaz nav profesionaalu treneru viss kanaadas hokejs liidz pat 14 gadu
vecumam tiek balstiits uz vecaaku pleciem,passu vecaaki taisa komandas un trenee savus beernus tajaas,kas straadaa mazaak kas vairaak taa jau ir cita lieta.tas atkariigs no vecaaku meerkkiem un taa ko tas beerns speej.bet jau 5 gados var saskatiit kaada tipa speeleetaajs izaugs,kaadas klases tas jau ir cits jautaajums.kanaadaa izdziivo stipraakie gadiem ejot vajaakie atkritiis.turpretee muusu Latvijaa arii netalantiigie tiek tureeti un vilkti jo nav jau mums cilveeku.Liidz ar to sanaak ka netalantiigam jaanim tagad jaaspeeleee pret talantiem......rezultaats protams ka buus 15-0.......taads darbs kaaads tiek ieguldiits kanaadaa hokejam....es domaaju arii 100 izlase vareetu vinnet latviju...varbuut saaksim ar to ka celsim aara ledus laukumus lai beerni ziemaa var kaut hobija peeec nodarboties ar hokeju ,naudu tas daudz neprasa ,bet talantus atlasiit taadaa veidaa vareetu gan......+ riikot tad mazaas liigas katraa pilseetaa uz tiem laukumiem kur komandas veidotu peec drafta izveeleem liidzveertiigas taa tikai individuaali augs stipri speeleetaaji......vairaak domaat uz individuaalaam prasmeeem nevis pozicionaalu speeli.sisties nevis par uzvaru speelee,bet par to vai tu kaa speeleetaajs vari iesist vaartus vai atdot piespeeli,vai neielaist vaartus uzvarai jaabuut 2 vietaa jaaskataas uz tavu sniegumu......taa tikai augs hokejaa personiibas....

Olympus7 , 2012-01-10 18:20, pirms 12 gadiem

Tieši tā. Pašam ļoti interesē šī lieta, un nedaudz vairāk kā pēc gada treniņiem spiešanā 110 kg, vilkmē 160, pietupienos nedaudz mazāk. Esmu pie tam vecumā, kad vēl varētu spēlēt U-20.
Kā jau iepriekš te minēja, viss atkarīgs no paša iniciatīvas un vēlmes. Reizēm nudien grūti saprast, kā profesionāls sportists var tik vieglprātīgi attiekties pret savu darbu, bez jebkādas vēlmes progresēt un būt stiprākam, ātrākam, veiklākam, tāpat vienlaikus progresējot meistarībā. Tā vietā, lai lieku stundiņu kaut patrenētos, lielais vairums izvēlas aiziet uz kādu klubu atlaist. Te var taisīt kādas sistēmas vien grib, kamēr netiks iznīdēta šī lūzeru psiholoģija un ātrā sakāpšana galvā, tikmēr nekas nelīdzēs. Visa pamatā mūsējiem jaunajiem (ne visiem, bet daļai) piemīt lielu darbaspēju trūkums, attieksme - ai, kkur jau esmu ticis, tad jau laikam esmu diezgan labs, pietiks ar to pašu...

Jānis Matulis , 2012-01-10 18:34, pirms 12 gadiem

Juris Miņins rakstīja: Visi rezultāti ir spiešana guļus.
Vilkme vai pietupieni ir atsevišķs stāsts un tur arī atsevišķi svari (daudz lielāki).

Paldies!

Juris Miņins hokeja eksperts , 2012-01-10 19:23, pirms 12 gadiem

Harvard Men's Hockey Preseason...

Te viens video kā trenējas ASV studeni - hokejisti.

Protams, nekas pārcilvēcīgs vai ievērības cienīgs uz to pašu futbolistu fona, taču hokejistiem arī nav vajadzīga tāda sagatavotība, ir cita specifika, jo šajā gadījumā ir arī citas kvalitātes vajadzīgas. Taču darbs tiek veikts un beigu beigās ir arī rezultāts.

FSU FOOTBALL STRENGTH AND CONDITIONING 2010...

Te var redzēt kā strādā tie paši futbolisti.

Vienkārši ir jāiet un jāstrādā, tad arī būs rezultāts.

Manning , 2012-01-11 04:00, pirms 12 gadiem

Ko jus nirgajaties? Masalskis 70kg ja ta tiesam ir tad jamet hokejs dzekiem poe malas! Es eju uz svaru zali brivaja laika esmu 181cm un 83kg tatad videjais svars un augums! Un no krutim spiezu sakot no 50kg 8piegajienus lidz 100kg ari 8 piegajienus! Nesmu ne bigais kacoks un kur nu vel pro sportists! Ja hokejisti,kas trenejas un rikso ka zirgi nevar uzspiest 120 vai lidz 150kg nu tad piedodiet man! Par kadu speku un fizuhu te vel var runat?

als , 2012-01-11 10:29, pirms 12 gadiem

Juris Miņins rakstīja: Iniciatīvai jānāk no paša spēlētāja, jo pretējā gadījumā tā ir "piespiešana kačāties".
Spēlētājam pašam ir jāuzstāda sev mērķi, jāizvirza prioritātes un ja kā prioritāte ir PRO sports, tad arī pašam ir jācīnās par to, treneris ir tikai kā konsultants. Savukārt ja nē... kā saka - na ņet i suda ņet..., lai jau spēlē sava prieka pēc.

Cita lieta ir situācija, ja sportistam kādā momentā ir vajadzīga motivācija, tad trenerim IR jāpiespiež jaunais atlēts strādāt.

Paņem jebkuru jauno no šīgada izlases un uzprasi vai viņš negrib spēlēt NHL.... domāju, ka jebkurš no viņiem atbildēs ar apstiprinošu atbildi, bet ..... ko viņi (ne visi, bet liela daļa) dara, lai nākotnē spēlētu tajā NHL? Cik bieži viņi paši savā brīvā laikā strādā pie savas pilnveides- "kačā fizuhu" arī pēc oficioāliem treniņiem vai kā jau Matulis te minēja brīvā laikā uzspēlē arī kādas citas sporta spēles (izņemot "litrabolu")? Man gan vairāk izskatās, ka brīvais laiks vairāk tiek veltīts tusiņiem, dirnēšanu pie datora un visam kam citam tikai ne savai tālākai pilnveidei.... un tad arī ir attiecīgs rezultāts - fizuha nekāda, spēle apmēram tāda pati - nekāda un uz beigām jau daudzi knapi kājas var pavilkt....

Juris Miņins hokeja eksperts , 2012-01-11 13:59, pirms 12 gadiem

Manning rakstīja: Ko jus nirgajaties? Masalskis 70kg ja ta tiesam ir tad jamet hokejs dzekiem poe malas! Es eju uz svaru zali brivaja laika esmu 181cm un 83kg tatad videjais svars un augums! Un no krutim spiezu sakot no 50kg 8piegajienus lidz 100kg ari 8 piegajienus! Nesmu ne bigais kacoks un kur nu vel pro sportists! Ja hokejisti,kas trenejas un rikso ka zirgi nevar uzspiest 120 vai lidz 150kg nu tad piedodiet man! Par kadu speku un fizuhu te vel var runat?

Paceltie kg vārtsargam (177 cm, 78 kg) nav noteicošais. 70 kg kā darba svars ir pilnīgi pietiekoši.

Mēs te, protams, runājam par kg un fizisko sagatavotību, taču jāatceras, ka tam visam ir jānāk kopā ar sporta veida specifiskajām iemaņām (par to nerunājam, jo +/- ar to kkādā skaidrībā tomēr Latvijas hokejā ir tikuši, pie tam nesliktā skaidrībā). Un no vienas puses, ja nav "big body" tad nav labi, taču ja nav skill, tad tas ir ne mazāk slikti.

Tb tas, ka kāds paceļ vairāk nepadara viņu par labāku hokejistu pēc definīcijas.

Tādai specifiskai pozīcijai kā vārtsargs galvenais ir lokanība, reakcija, izturība, kg spiešanā guļus nav noteicošais. Es neesmu redzējis nevienu vārtsargu, kurš būtu tāds reāls skapis un, droši vien, arī nekad neredzēšu.

agrism , 2012-01-11 16:55, pirms 12 gadiem

Ne jau muskuļi ir svarīgākie hokejā, bet saspēles kvalitāte (ātrums un precizitāte) + tā saucamais hockey sense. Cik kg, pēc jūsu domām, varēja spiest Greckis? Ja gribam sasniegt patiešām augstu līmeni hokejā, no bērnu kājas jāietrenē vienotas izspēles shēmas + nemitīgi jācīnās, līdz riebumam, par piespēļu kvalitāti. Ja gribam spēlēt pret pasaules grandiem, komandai jādarbojas kā Šveices pulkstenim.