Blēžu (s)audzēšana pašu organizatoru rokās

Tādu valstu, kurām ir vairāki pārstāvji sacensībās, Starejablonkos nav mazums. Vīriešiem vien mājiniekiem poļiem ir četri pāri, tikpat brazīliešiem, vāciešiem, nīderlandiešiem un amerikāņiem, pa trim latviešiem un austriešiem, pa diviem itāliešiem, kazahstāniešiem un spāņiem. Teorētiski 15 grupās varētu būt vienas valsts pārstāvji. Poļi par savējiem ir parūpējušies, un neviens no viņiem ar savas valsts pārstāvjiem ātrāk par izslēgšanas turnīru nespēlēs, bet citām valstīm vienā grupā nokļuvuši brazīlieši un latvieši, kā arī ASV, Šveices un Brazīlijas pāri sievietēm. Viņu savstarpējie mači loģiski ielikti sacensību pirmajā dienā, lai kādam neienāktu prātā ne tikai pavilkt savējos uz augšu, bet, kas mums pašreiz ir lielais bubulis, ar to vēl totalizatorā nopelnīt arī naudiņu. Pirmajā dienā gan neviens nezina, kuram pārim punkti vairāk būs vajadzīgi pēdējā dienā, tomēr arī šeit atjautīgi prāti ir atraduši risinājumu.

Ja apakšgrupā divām komandām ir vienāds punktu skaits, tālāk tiek tā, kura uzvarējusi savstarpējo maču. Ja tādu komandu ir trīs, vērā ņem savstarpējo spēļu mazo punktu attiecību. Ja tas nelīdz, mazo punktu attiecību visās trīs spēlēs, par pēdējo kritēriju atstājot vietu pasaules rangā. Ja pēdējo kritēriju nekādi nevar ietekmēt, tad ar pirmajiem diviem teorētiski var spēlēties pēc sirds patikšanas.

Tādu spēlēšanos dzirdēja pieminam brazīliešu pāru Brunu/Pedru un Evandru/Vitora Felipes mačā. Turnīrā zemāk izliktie Evandru/Vitors Felipe ar divu punktu pārsvaru vinnēja pirmo setu (21:19) un zaudēja turnīrā ar piekto numuru izliktajiem pasaules ranga līderiem Brunu/Pedru otrajā (23:25). Tauta runāja, ka trešajā ar divu punktu pārsvaru jāvinnē Brunu un Pedru. Ar tādu pārsvaru arī tika svinēta uzvara, taču ar 19:17 pārāki bija Evandru/Vitors Felipe. Vai nu kas bija runāts vai ne, vieni dabūja uzvaru, otri mīnusos tikai divus punktus. Atlika tikai tāds sīkums kā apspēlēt pārējos pārus grupā.

Protams, var iet vēl tālāk un rēķināt, ka vēl izdevīgāk zaudētājiem ir savu vienīgo setu vinnēt ar iespaidīgāku punktu summu, beigās zaudētā spēlē iegūstot pat plusus mazajos punktos. Potenciāli spēcīgākam pārim lieki mīnusi netraucēs, ja turpmāk tiks gūtas uzvaras.

Protams, visi pāri rēķina, arī brazīlieši. Vai viņi par to vienojās, nav iespējams pierādīt. Tikpat labi varētu teikt, ka arī mūsējie savā starpā sarunāja iznākumu, jo abos pāros spēlē brāļi Šmēdiņi un abiem pāriem ir viens un tas pats treneru duets – Genadijs Samoilovs un Andris Šmēdiņš, taču, nezinot punktu skaitīšanas zemtekstu, par to iedomāties nav iespējams – spēcīgākie uzvarēja.

Toms Šmēdiņš, komentējot pirmo maču, teica: „Abi divi ar Ruslanu sapratām, ka jācīnās par katru mazo punktu, jo, teiksim godīgi, nemaz nezinu, kāda ir sistēma tikt ārā no grupām – vai viņi skaita setus vai mazos punktiņus. Mums ir labi tas, ka pirmo setu vinnējām uz 18, otro zaudējām uz 17 un trešo – uz 12. Mums kopā ir mīnus četri, tas pats, kas abus divus setus zaudēt uz 19. Protams, varējām pa nullēm palikt, varējām arī uzvarēt. Zaudējot vislabāk būtu, ja savu setu būtu uzvarējuši pārliecinoši – tad mēs pat zaudējumā būtu plusos. Saša ar Jāni pierādīja to, ka ir spēlējuši vairākos finālos, un tieši izšķirošajos brīžos saglabāja vēsāku galvu un tāpēc mūs arī vinnēja uz mūsu kļūdu rēķina.” Jā, uz savu kļūdu rēķina pasaules reitinga otrajam pārim zaudēja arī austrieši... Četrus no pēdējiem pieciem punktiem austrieši mūsējiem uzdāvināja – divus ar servi ārpus laukuma un divus – ar sitieniem ārpus tā.

Savukārt Saša pēc pirmā mača atzīmēja cilvēcisko faktoru: „Psiholoģiski negribējās, ka vienai komandai būtu ļoti liels pārsvars. Otrajā setā izvirzījāmies vadībā, izkapājām vairākus punktus aizsardzībā. Uz laukuma visi ir pretinieki, bet tajā pašā laikā piedomāju, ka mēs viņus tagad ar plus desmit apspēlēsim, un viņi dēļ šiem punktiem netiks ārā no grupas. Varbūt tāpēc seta beigās nedaudz atlaidām. Arī trešajā setā viņi iespēlējās, un mums nācās saņemties. Beigās vinnējām ar trim punktiem. Mēs priecājamies par tādu rezultātu, un var teikt, ka tas visus apmierina.”

Vai pēc tā jāsecina, ka sportisti vai viņu treneri sarunājuši maču? Nē. Otrajā mačā pret austriešiem pirmajā setā Saša ar Jāni arī pārsvaru izsēja un bija spiesti laukumā pavadīt visus trīs setus, kas atņēma pa liekai nervu šūnai. Turklāt visi seti beidzās ar divu punktu pārsvaru. Vai tādā gadījumā mūsējie bija ko sarunājuši arī ar austriešiem?! Kāda ir morāle? Laikam jau visprātīgāk jebkādas spekulācijas izslēgt būtu organizatoru pašu spēkos ar pareizu komandu salozēšanu, ar organizatoriem saprotot arī starptautisko volejbola federāciju. Ja federācija var izdomāt tādu absurdu kā tā saukto zelta setu nevienādu uzvaru gadījumā (piemēram, 3:0 un 2:3), varbūt federācija varētu parūpēties arī par to, lai katrā grupā būtu tikai viena komanda no valsts, un beigta balle. Divas poļu komandas taču vienā grupā nav ielozētas... Dambretes turnīros, piemēram, turnīra sākumā arī tiek izspēlēti mači starp vienas valsts dambretistiem, taču tur lielajos turnīros ir apļa princips, kā dēļ vienas valsts dalībnieku izsēšana nav iespējama. Pludmales volejbolā tas ir iespējams, ja jau ir iespējama mājinieku pāru izsēšana ar pirmo numuru gadījumā, kad tie nemaz nav pasaules ranga līderi. Kamēr ir dzīva tautas mutvārdu daiļrade un tiek kustinātas smadzenes, tauta izdomās visādus variantus. Kas nav aizliegts, tas ir atļauts. Tā, lūk!

Sazvērestības teorīju piekritējiem vēl tikai piecu spēļu rezultāti pirmajā kārtā, kurā vienas valsts pārstāvji tikās savā starpā:
Rosa/Pavlika (ASV, 3.) – Fendrika/Hočevara (ASV, 22.) 2:0 (15, 15)
Cumkēra/Haidriha (Šveice, 16.) – Kaizere/Gresli (Šveice, 40.) 2:1 (-23, 11, 13)
Talita/Lima (Brazīlija, 11.) – Maria Klara/Karola (Brazīlija, 14.) 1:2 (-17, 19, -10)
J. Šmēdiņš/Samoilovs (Latvija, 6.) – Sorokins/T. Šmēdiņš (Latvija, 30.) 2:1 (-18, 17, 12)
Pedru/Brunu (Brazīlija, 5.) – Evandru/Vitors Felipe (Brazīlija, 20.) 1:2 (-19, 23, -17)