12h pēc spēles: Mazais pirkstiņš atdots, tagad jāsarga roka!

Par spēli
Rīgas „Dinamo” pieteikums tik svarīgai spēlei izraisīja izbrīnu un pārsteigumu. Būtībā rīdzinieku pieteikumā bija palikušas tikai divas spēlējošas maiņas, no kurām viena - Sprukta maiņa, ar specializāciju „aizsardzība un mazākums”. Proti, uzbrukumu veidošanai un vairākumiem palicis tikai viens virknējums – Trotera virknējums, uz kuru var paļauties, ka tas spēs izdarīt spiedienu uz pretinieka vārtiem un gūt kādus vārtus. Hartigana maiņa bez paša Hartigana un galvenais maiņas motora Ņiživija, labākajā gadījumā spēja pildīt tos pašus uzdevumus, kas ir ceturtajai maiņai. Būtībā komanda spēli aizvadīja ar divām ceturtajām maiņām, kam milzīgs sasniegums ir ripas nogādāšana aiz pretinieka vārtiem un cīkstēšanās gar bortiem, visbiežāk, bez īpašiem mēģinājumiem kaut kā saasināt situāciju.

Šādos apstākļos nav brīnums, ka Maskavieši pārliecinoši pārņēma iniciatīvu un dominēja visas spēles garumā. Ilgāku laiku ar pašaizliedzību, Telkvista spēli un veiksmi izdevās noturēties, bet kopumā bija skaidrs, ka kaut kad vadzim ir jālūst. Protams, jāpabrīnās arī par maskaviešiem, kuri arī pret šādu rīdzinieku sastāvu pamocījās un ne bez veiksmes palīdzības spēja izraut uzvaru. Tas visticamāk ir saistīts ar milzīgo psiholoģisko spriedzi, kas valda (valdīja?) Maskavas komandā. Rīdziniekiem bija laba iespēja un vajadzēja to izmantot. Tagad pretiniekam ir iedots mazais pirkstiņš un tas noteikti lūkos pēc visas rokas.

Vājais ķēdes posms
Rīdziniekiem vienkārši pietrūka uzbrukuma jaudas. Ar vienu maiņu ir jābūt ļoti lieliem optimistiem, lai cerētu gūt panākumu. Pretiniekam, dēļ šiem ierobežotajiem resursiem, ir viegli prognozēt rīdzinieku manevrus un atbilstoši pārkārtot savus spēkus un dot prettriecienus īstajos brīžos. Jāatzīst gan, ka komandai gandrīz visi kauliņi sakrita atbilstoši un tā nebija tālu no panākuma pat šādā sastāvā. Tomēr gandrīz kā zināms- neskaitās.

Lūzuma punkts
Neskatoties uz sastāva problēmām, spēle bija iegrozījusies rīdziniekiem labvēlīgā gultnē. Proti, rīdzinieki bija izturējuši maskaviešu sākuma spiedienu, izlīdzinājuši spēli un pat guvuši pirmie vārtus. Tomēr līdz galam to neizdevās izturēt un plīsa šķietami visdrošākajā vietā – Telkvists netvēra ne pārāk sarežģītu Veļikova metienu. Maskavieši atguva cerību, nomierinājās un drīz vien ar vēl vienu veiksmīgu uzmetienu izvirzījās arī vadībā.

Vairākums/ mazākums
Skaitliskajā vairākumā dinamieši guva savus vienīgos vārtus, tajā brīdī izvirzoties vadībā, proti, tas bija ļoti svarīgs vārtu guvums. Arī iepriekšējā vairākumā, rīdziniekiem izdevās izveidot vārtu gūšanas momentus, bet vārtus gūt vēl ne. Spēles beigu daļā bija iespēja izlīdzināt rezultātu, bet neizdevās. Šeit atkal jāpiesauc izvēlētais spēles sastāvs. Bez Hartigana (vai Petrovicka kā pēdējās spēlēs) maiņas, skaitliskajā vairākumā Rīgai palika vien Trotera maiņa. Atlika cerēt uz sagadīšanos, ka kāda cita maiņa nopelna vairākumu un Trotera maiņa ir vajadzīgā brīdī atvilkusi elpu un gatava ar pilnu jaudu mesties vairākuma realizācijā. Tomēr bieži šī maiņa jau bija tikko bijusi uz ledus un vairākuma bija jāiet citiem – mazākuma speciālistiem, Sprukta maiņai. Arī pārliecinošākai vairākuma realizācijai pietrūka uzbrukuma jaudas.

Mazākumā komanda paveica lielisku darbu. Sevišķi pirmajā periodā, kad Maskavas „Dinamo” bija liels pārsvars un rīdziniekiem bija jāiztur gan 4 minūšu sods, gan lielais mazākums. Mazākuma brigāžu sniegums, bija viens no iemesliem, kāpēc rīdziniekiem vispār parādījās kādas iespējas aizķerties šajā spēlē.

Treneru lēmums
Šajā spēlē pēc viena spēles izlaišanas, treneri vārtu drošību atkal uzticēja Telkvistam. Spēles lielāko daļu tieši viņš bija viens no galvenajiem varoņiem, bet beigās arī Mikaels pieļāva izšķirošu kļūdu. Spēles laikā no treneru puses nekādi pārliecinoši risinājumi nesekoja. Treneri izmisīgi centās trāpīt ar savu vienīgo ieroci, kas varēja atnest panākumu – Trotera maiņu. Otrajā periodā uz brīdi izdevās, bet kopumā Maskavas „Dinamo” veiksmīgi viņus neitralizēja. Būtiskākie lēmumi bija pieņemti pirms spēles. Nekas neatliek kā ticēt, ka Ņiživijam doties laukumā traucēja savainojumus un, ka viņa dalība bija neiespējama. Ja, tomēr, tas bija stratēģisks lēmums, ļaut Ņiživijam apārstēties, lai viņš, nepieciešamības gadījumā, ar pilnu jaudu var spēlēt sestajā spēlē, tad treneri ir nostājušies uz ļoti šauras laipas un spēlējas ar uguni. Protams, ja izdosies mājās uzvarēt, visi lēmumi būs bijuši pareizi un attaisnojami, tomēr ir arī skaidrs, ka pretinieks šajā spēlē bija ņemams un psiholoģiski atradās ļoti zemā punktā. Pašreiz tas tā vairs nav, maskavieši ir atguvuši ticību uz pozitīvu iznākumu sērijā. Priekšā smaga cīņa.

Labais sliktajā
Spēle mazākumā. Vienīgā tiešām pozitīvā lieta šajā spēlē, bija rīdzinieku sniegums spēlējot mazākumā. Protams, dažās epizodēs arī paveicās, bet nevar noliegt, ka arī spēlētāji darbojās ļoti veiksmīgi.

Spēlētāju statistika piektajā spēlē pret Maskavas„Dinamo”