Ar kārtas numuru 124...

Gudļevskis sev uzmanību ar izsaukuma zīmēm pievērsa pasaules čempionāta laikā, kad viņam izdevās aizvadīt vairākas labas spēles Latvijas pieaugušo izlases kreklā. Cik tur apstākļu sakritība (Masaļska savainojums, turnīra gaita), cik loģisks viņa karjeras turpinājums, tomēr nevar noliegt – Kristera šupulīti āra bērzā kāra tieši Artūrs Irbe, kas pie valstsvienības bija pieslēgts kā vārtsargu treneris. Ko tur īsti mūsu lielais Mūris pamanīja, gan jau kādreiz viņš pats atbildēs, bet fakts, ka Irbe no treniņnometnes pirmās dienas saskatīja Gudļevskī tās īpašības, kas šķir vārtsargus spēlējošajos un uzvarēt gribošajos – bija acīmredzams. Jauno favorītu Artūrs pieskaitīja pie pēdējiem un nekļūdījās. Gudļevskis nav pirmais Latvijas hokejists, kas NHL draftā nokļūst pateicoties izlases ģērbtuvei. Savulaik tā savus ierakstus NHL organizācijās nostiprināja Jānis Sprukts, Krišjānis Rēdlihs. Tomēr drafts kā zināms neko negarantē. Iedvesmo gan...

Par Gudļevski interesi izrādīja kādi pieci seši NHL klubi. Komandas neslēpa, ka viens no apgrūtinājumiem, kas viņos rada bažas – vārtsarga pašreizējās juridiskās attiecības ar Rīgas „Dinamo” organizāciju. Protams, šis viens līguma gads, kas Kristeru saista ar Skanstes ielu, nav nekāda trimda, izsūtījums, verdzība vai klaušas, tomēr nenoliedzami – bez šādām saistībām viņam būtu lielāka vērtība, perspektīva. Iespējams, pat kāda kārta augstāk arī draftā. Tomēr šobrīd tā ir vēsture. Laicīgā aktualitāte, ko viņš - Kristers Gudļevskis - darīs tālāk? Tas, starp citu, ir svarīgi arī Rīgas „Dinamo”, jo - viņi tā kā rēķinās, tā kā nesaprot... Ja Gudļevskis paliek Rīgā, viņa vieta ir aiz zviedru vārtsargs Telkvista muguras. Vai jaunais latvietis var olimpisko čempionu nokost? Var, ja tiek dota tāda iespēja. Tajā pašā laikā atceramies, ka jaunais/vecais treneris Artis Ābols nebūs tas, kas lielu entuziasmu gribēs savu skalpu saistīt ar kāda jauna vārtsarga iespēlēšanu. Gudļevskim jāsaprot, ka arī jaunais komandas vārtsargu treneris Juris Klodāns nez vai savā debijas sezonā ļausies pārgalvīgiem eksperimentiem un būs inovatīvs. Tajā pašā laikā, ja Rīgai ir šāds sastāvs, kāds tas šobrīd zīmējas uz papīra, var pilnīgi droši apgalvot – lai nu kam, bet vārtsargiem šajā komandā darba pietiks. Būs arī zaudējumu sērijas, būs arī mēģinājumi mainīt sezonas gaitu un – tādās reizēs tieši no vārtu puses arī manevri sākas. Var pieņemt, ka līdzīgi kā pasaules čempionātā, arī nākamajā KHL sezonā, Gudļevskis var savu spēli sagaidīt un tad – ar piepūstiem vaigiem... Tas, ko nezina lielākā daļa līdzjutēju – tās ir strāvas pašā organizācijā. Telkvistam divu gadu līgumu neiedeva ne Sejējs, ne Opuļskis – tur vējiņš nes brīzi no vadībai pietuvinātiem ļaudīm. Tātad – tur ir bijuši ne tikai solījumi, bet arī intereses. Tāpat „Dinamo” varētu gribēt kaut kādu sauso atlikumu – proti, ja viņi šajā sezonā nodarbina Kristeru, kas notiek pēc gada? Viņi gribēs saprast – kāpēc un, galvenais – par ko? – viņiem būtu jāiespēlē, jātrenē un jāuztur kādas citas līgas cilvēks, ja pēc tam no tā pašiem nekas neatlec. Jaunu līgumu Guļevskis tāpat neparakstīs, ja vien tas nebūs ar īpašiem nosacījumiem, kas garantē vārtsargam brīvu aizbraukšanu, kad viņam tāda iespēja rodas. „Dinamo” noteikti netērēsies, jo to nosaka pašreizējie politiskie procesi ap komandas īpašnieku. Viņi drīzāk no katras izdevības vēlēsies pagrābt... Vai viņi var kaut ko izspiest no Tampabejas?

Viena no versijām, kāpēc tieši Stīvs Aizermens (Tampabejas ģenerālmenedžeris) izvēlējās divdesmit gadus veco Gudļevski – tā ir skaidra „Lightning” pārliecība, ka viņi saprot, kas notiks tālāk. Pilnīgi iespējams, ka Floridas klubs var mierīgi piedāvāt „Dinamo” izpirkt vārtsarga līgumu, kas pēc summām būtu bleķis. Otrs ceļš – žīdiskā manierē sabarot rīdziniekus ar solījumiem, iegūt šo sezonu, panākot, ka Gudļevskim tiek vismaz 40 procentu no spēles laika un noskatīties – vai divdesmit gados šis kadrs spēj pieaugušo hokejā spert kvalitatīvu soli, vai tomēr – tā bijusi tukšā biļete. Nevajag domāt, ka profesionālajā sportā kāds nodarbosies ar labdarību. Vai Tampabejai pašai ir pārliecība, ka šajā vecumā Gudļevskim labākā vieta progresam ir KHL? Lielie laukumi, cita spriedze ap vārtiem, attiecīgi – arī vārtsargiem tiek koptas citas iemaņas, kas vēlāk var izrādīties galīgi nederīgas NHL prasībām. Tas, ka blakus būs Telkvists, kurš, starp citu, ir maisījies arī pa Ziemeļameriku – no vienas puses nav nemaz slikts variants. Ir no kā mācīties, ir uz ko skatīties. Tajā pašā laikā jāpatur prātā, ka Rīgas „Dinamo” pēc gada var palikt pie tukšiem vārtiem, šī vārda tiešajā nozīmē. Tāpat – haotiskā komandas pārvalde nedod priekšstatu vai sajūtas, ka tandēms Telkvists-Gudļevskis ir šī gada galīgā versija, ja runājam par viena kluba vārtsargu pozīciju. Šajā ziņā Kristeram jānēsā vēsa galva – solījumi no abām pusēm jāvērtē ļoti kritiski, bet „Dinamo” sakarā - vispār vajadzētu būt kā sapierim. Labā ziņa jaunajam vārtsargam – viņam padomu neliedz Artūrs Irbe, bet juridiskās lietas sporta jautājumos NHL pusē kārto neapšaubāma sava aroda autoritāte aģents Pols Teofanuss. Šie cilvēki profesionālajā hokejā nav garāmgājēji vai ceļmallapas. Viņi noteikti redz ne tikai tuneļus, pa kuriem tagad vajadzētu iet, bet arī spēj saskatīt gaismas, kas tur jauno censoni gaida.
Kas atliek mums?
Izbaudām patīkamo realitāti – vēl viens mūsējais ir nokļuvis nopietnā hokeja apritē. Lai viņam izdodas!