TwitterPētījums: Kurš sporta veids ir apmeklētākais Latvijā?
@agrissuveizda
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64
Hokejs, basketbols vai varbūt futbols? Diskusijas par to, kurš komandu sporta veids Latvijā ir populārākais, allaž bijušas ļoti karstas, tāpēc piedāvājam salīdzinājumu vienai no galvenajām popularitātes mērauklām – mājas spēļu klātienes apmeklējumam. Kurš vietējais čempionāts ir kuplāk apmeklētais? Kura ir apmeklētākā Latvijas sporta komanda? Kā izskatāmies uz Baltijas fona? Par to vairāk šajā materiālā.
Vietējo čempionātu blokā Latvijā ir divi izteikti vaļi – basketbols un futbols, no kuriem pārējie sporta veidi, hokeju ieskaitot, atpaliek visai tālu. Rēķinot šīs sezonas datus, Latvijas Basketbola līgas (augstākās divīzijas) vidējā apmeklētība ir 312.0 skatītāji, kamēr SMScredit.lv Virslīgā pagājušajā sezonā vidēji maču apmeklēja 291.4 skatītāji. Kā nākamās plecu pie pleca seko volejbola (Latvijas un Igaunijas apvienotā "Schenker" līga), florbola un hokeja virslīgas, kuru vidējā apmeklētība šosezon ir bijusi vien 129-135 skatītāji.
Kamēr basketbola un futbola augstākajās līgās ir teju vienāds komandu (12 pret 10, taču VEF spēlē tikai izbraukumā un U18 izlase aizvadījusi tikai trīs mājas mačus) un pietiekami līdzīgs kopējais spēļu (100 pret 135) skaits, pārējo trīs čempionātu konkurencē jāņem vērā lielās atšķirības. Ja florbola virslīgā spēlē 14 komandas (aizvadīto maču skaits – 146), hokeja čempionātā ir sešas komandas (62 spēles), bet "Schenker" līgā startē vien četri Latvijas klubi (33 spēles). Līdz ar to, ja salīdzinātu četras katras līgas apmeklētākās komandas, florbols konkurentēm būtu tālu priekšā - 222.0 skatītāji pret hokeja 164.0 un volejbola 135.3.
Protokolos norādītie skaitļi gan diemžēl bieži vien ir tikai aptuveni vai pat krietni neatbilstoši realitātei. Statistikas piepušķošana ir ikdiena visos sporta veidos, tomēr šīs sezonas kontekstā īpaši izceļas basketbols. Ja "Valmiera" protokolā redzamos 2000 skatītājus pret "Turību" skaidro kā nejaušu pārpratumu un kļūdu, par izdomu noteikti nevar sūdzēties Ogrē, kur pēc spēka otrajā līgā protokolos atrodami tādi skaitļi kā 980, 656 un 324.
Ja līgas kopējo statistiku šīs spēles būtiski neietekmē, komandas individuālie aprēķini gan var ciest nopietnāk. Salīdzinot šīs sezonas datus, jāņem vērā vēl kāda sporta veidu atšķirība – visās tabulā pieminētajās līgās, izņemot futbolu, ir paredzētas izslēgšanas spēles, kuras, visticamāk, palielinās vidējo apmeklētību. Piemēram, pagājušajā LBL sezonā 19 "play-off" mačus kopumā apmeklēja 20.7 tūkstoši skatītāju, kamēr 166 regulārās sezonas mačos - tikai 51.5 tūkstoši. Abās pēdējās sezonās "play-off" vidējo apmeklētību palielināja par aptuveni 30 skatītājiem.
| Top 10 | Skaits | Top 10 | Skaits | Top 10 | Skaits | Top 10 | Skaits |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Sporta veids | Basketbols | Futbols | Volejbols | ||||
| Basketbols | 312.0 | Valmiera | 781.4 | Jelgava | 563.0 | Daugavpils Universit. | 191.7 |
| Futbols | 291.4 | Saldus | 587.5 | Metalurgs | 431.7 | RTU/Robežsardze | 138.8 |
| Volejbols | 135.3 | Ventspils | 444.0 | Spartaks | 425.6 | Poliurs/Ozolnieki | 133.7 |
| Florbols | 131.5 | Jēkabpils | 394.3 | Skonto | 425.0 | Biolars/Jelgava | 92.9 |
| Hokejs | 129.6 | LU | 347.1 | Ventspils | 351.0 | ||
| Futbols (1.līga) | 96.7 | Liepāja/Triobet | 342.9 | Metta/LU | 277.8 | ||
| Basketbols (1.līga) | 65.1 | Jelgava | 235.8 | Daugava (R) | 204.5 | ||
| Florbols (1.līga) | 51.9 | Barons kvartāls | 178.6 | Ilūkste | 154.5 | ||
| Basketbols (siev.) | 50.8 | Jūrmala/Fēnikss | 172.9 | Daugava (D) | 150.0 | ||
| Volejbols (siev.) | 47.9 | LMT BA | 95.0 | Jūrmala | 136.7 | ||
| Florbols | Hokejs | Futbols (1.līga) | Basketbols (1.līga) | ||||
| Kurši | 313.1 | Kurbads | 242.3 | Valmiera | 226.6 | Ogre | 305.0 |
| Rubene | 227.8 | Daugavpils | 171.4 | Jēkabpils | 201.5 | Vidzemes Augstskola | 236.2 |
| Lielvārde | 181.1 | Zemgale/LLU | 163.3 | Gulbene | 185.8 | RNS-D/Līvāni | 191.7 |
| Bauska | 172.6 | Prizma/Rīga | 129.6 | Rēzekne | 167.7 | Limbaži | 153.8 |
| Lekrings | 160.4 | Ozolnieki/Monarch | 76.2 | Varavīksne | 148.5 | Ventspils Augstskola | 85.0 |
| Talsi | 124.3 | Dinamo Juniors | 69.4 | Metalurgs-2 | 111.5 | Liepājas Lauvas 2 | 78.3 |
| Pārgauja | 107.6 | BFC Daugava | 100.8 | Valmiera/VBSS | 57.7 | ||
| RTU/Inspecta | 106.8 | Ventspils-2 | 87.3 | Pārdaugava/LU | 57.0 | ||
| Ķekava | 105.7 | Auda | 86.2 | Gulbenes Buki BJSS | 50.0 | ||
| Valmiera | 101.4 | Tukums 2000 | 73.1 | Jelgava-2 | 43.6 |
Piezīmes:
1. Lai iegūtu precīzāku statistiku un izvairītos no iespējamām anomālijām, pirms vidējo rādītāju aprēķināšanas no katras līgas datu kopas tika svītroti aptuveni 10% apmeklētāko un 10% vismazāk apmeklēto spēļu. Līdzīgi aprēķināti arī raksta turpinājumā norādītie vidējie rādītāji.
2. Čempionāta īpatnību dēļ futbola virslīgas un 1.līgas dati ir par 2013.kalendāro gadu, savukārt pārējām līgām - par šobrīd notiekošo 2013./14.g. sezonu. Tā kā šo līgu protokolos netiek norādīts skatītāju daudzums, ne visas vietējās līgas tika iekļautas pētījumā - piemēram, handbola čempionātā nenotiek skatītāju uzskaite.
3. Ja kādas spēles protokolā netika norādīts skatītāju skaits, pētījumā tika uzskatīts, ka šo maču apmeklēja attiecīgās komandas vidējais skatītāju daudzums.
4. Dažādu iemeslu dēļ komandas ne visas spēles aizvadīja savā laukumā. Ja attiecīgā spēle netika pārcelta uz neitrālu laukumu, bet gan tika aizvadīta pretinieces pilsētā, tad šīs spēles skatītāju skaits tika pierēķināts tai komandai, kas bija reālā, nevis teorētiskā mājiniece. Ja spēle neitrālā laukumā notika nolikuma dēļ (florbola izšķirošie mači notiek Valmieras Olimpiskajā centrā), šie mači tika ierēķināti līgas kopējā, bet ne komandu individuālajā statistikā..
Basketbolā un futbolā pēdējā gada laikā vērojamas pilnīgi pretējas tendences. Ja basketbola regulārās sezonas apmeklētība ir augusi (no 282.8 uz 312.0 skatītājiem, tiesa, vienalga mazāk nekā sezonās pirms tam – 331.6 un 351.9 skatītāji), tad futbola virslīgas apmeklētība turpina dilt – pagājušajos gados bija attiecīgi 360.6 un 426.8 skatītāji. Tiesa, jāpiebilst, ka kritums jāsaista ne tikai ar intereses mazināšanos, bet arī ar to, ka agrāk vairākas komandas ar "Skonto" priekšgalā mākslīgi palielināja apmeklētību daudz lielākos apmēros nekā tagad.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu vienīgie futbola klubi, kuru apmeklētība ir augusi, ir "Skonto" (no 349.3 uz 425.0) un Rīgas "Daugava" (no 135.7 uz 204.5), bet "Ventspils", Daugavpils "Daugavas", "Spartaka" un pēdējās vietas īpašnieces (pirms gada "Gulbene, šosezon "Ilūkste") apmeklētība ir samazinājusies par 100-140 skatītājiem. Turpretī basketbolā apmeklētība kritusi vienīgi "Ventspilij" (no 470.0 uz 444.0) un "Latvijas Universitātei" (no 373.1 uz 347.1). Iepriekšējās divās sezonās VEF, aizvadot mājas spēles dažādos Latvijas reģionos, ar aptuveni 500 skatītājiem bija starp līderēm, bet šosezon rīdzinieku iztrūkumu aizstāj debitante "Saldus" (587.5), uz kuras spēlēm iepriekš LBL2 nāca 327.5 skatītāji.
Ja pašmāju sacensības nav pārāk iecienītas skatītāju vidū, cita aina ir Eirokausos, kur basketbolā un futbolā gandrīz katra mača apmeklētība mērāma tūkstošos. Pēdējo trīs gadu laikā rekords bija septiņi tūkstoši VEF izšķirošajā mačā pret "Valencia", savukārt futbolā abas apmeklētākās spēles bija, pateicoties lielajām poļu fanu armādām - 3106 skatītāji "Metalurga" spēlē pret "Legia" un 5200 skatītāji "Skonto" mačā ar "Wisla" (zemāk video). Bez viesu fanu palīdzības nākamais labākais rādītājs ir trīs tūkstoši starp "Skonto" un "Tiraspol" aizvadītajā vasarā. Pēdējo trīs Eirokausu sezonu laikā VEF vidējā apmeklētība bijusi 2530.8 skatītāji (un 2104.8 VTB līgā), "Ventspils" spēles apmeklējis 1473.1 skatītājs, bet visu futbola klubu kopējais rādītājs bijis 2119.2 skatītāji.
Nav nekāds pārsteigums, ka no visām klubu komandām vislielākā apmeklētība ir tām, kuras spēlē ārzemju līgās. Pārliecinošā pirmajā vietā, protams, atrodas Rīgas "Dinamo", uz kuras mājas spēlēm šosezon ir nākuši 8132.4 skatītāji, kas pagaidām ir labākais rādītājs kluba pastāvēšanas vēsturē. Starp līderēm ir arī VTB līgas pārstāve VEF (1320.0 skatītāji), taču, daudziem nemanot, kopā ar "Dinamo" divu smagsvaru duetu veido Daugavpils "Lokomotīve", kas ikdienā startē Polijas pēc spēka otrajā spīdveja līgā – 5328.6 skatītāji.
Pagājušajā sezonā, kas "Dinamo" nebija tik veiksmīga sportiskajā ziņā un līdz ar to arī tribīnēs, Rīgas un Daugavpils milži bija praktiski viens otram blakus – 6076.5 pret 5600.0 "Dinamo" labā (Cerības kauss netika ņemts vērā). Kaut arī par spīdveja popularitāti Daugavpilī nevajadzētu šaubīties, "Lokomotīvei" gan ir divas būtiskas priekšrocības – sezonas gaitā sacensību skaits ir ļoti mazs (pagājušajā gadā bija deviņas), bet dārgākās biļetes maksā aptuveni 6.4 eiro (kamēr "Dinamo", neskaitot galdiņu rezervāciju – 35.6 eiro).
"Dinamo" un VEF ir lieliski piemēri tam, cik ļoti apmeklētību ietekmē komandas sniegums. "Dinamo" katastrofālajā iepriekšējā sezonā apmeklētība no 7976.5 skatītājiem nokrita līdz 6076.5 un šosezon ir kāpusi par vairāk nekā diviem tūkstošiem. Savukārt VEF apmeklētība (1320.0) slikto rezultātu dēļ kritusies par 440 skatītājiem, pat ierēķinot pagājušās sezonas LBL mājas spēles - rēķinot tikai Eirokausus un VTB līgu, pagājušajā sezonā VEF mačus apmeklēja 2335.7 skatītāji jeb par vairāk nekā tūkstoti vairāk. Šosezon VEF apmeklētākā spēle bija Eirokausā pret Haifas "Maccabi" (3700) un tikai trijos no 12 mačiem protokolā ierakstīti vismaz 2000 skatītāji (par spīti tam, ka arī VEF regulāri mākslīgi palielina apmeklētības datus). Pirms tam divu sezonu laikā no 32 starptautiskiem mačiem tikai trijos apmeklētība nav bijusi vismaz divi tūkstoši.
Viena no "Lokomotīves" stadiona tribīnēm. Foto: www.lokomotive.lv
Savukārt galvenais salīdzināšanas objekts parasti ir sporta veidu virsotnes - proti, izlases. Tomēr izlašu salīdzināšanu ļoti apgrūtina ārkārtīgi atšķirīgais turnīru princips - piemēram, futbolā un basketbolā pirms finālturnīra notiek atlases cikls, kas nodrošina gan izbraukuma, gan mājas spēles, bet hokejā kvalifikācijas turnīra nav. Līdz ar to, atlasot pēdējās desmit mājas spēles, kurām ir noteikta apmeklētība, futbolā no tām tikai viena ir pārbaudes spēle, basketbolā tādas ir četras, bet hokejā - septiņas.
Ņemot vērā šos desmit mačus, lielākā apmeklētība ir vīriešu futbola izlasei, kuru vidēji vērojuši 5585.9 skatītāji. Kaut arī par viena mača skatītāju skaitu varam pateikties bosniešu desantam (kopumā 7787 skatītāji), tā nebūt nav vienīgā kupli apmeklētā spēle - pirmajā vietā ir cīņa pret Grieķiju (7956), un septiņu tūkstošu robežu pārsniedza arī Baltijas derbijs pret Lietuvu (7306). Otro vietu ieņem hokejs (4604.4), taču tieši hokejā meklējamas individuāli apmeklētākās spēles - olimpiskajā kvalifikācijā spēles pret Kazahstānu un Franciju apmeklēja vairāk nekā 10 tūkstoši skatītāju.
Tālāk seko basketbola vīriešu izlase (2762.5), basketbola sieviešu izlase (1287.5) un handbola izlase (984.4, par pārbaudes spēlēm nav datu). Pavisam nedaudz no handbola atpaliek volejbols (950.7), taču volejbola izlasei ir bijis ļoti maz oficiālu mājas spēļu, tādējādi statistika stiepjas pat septiņu gadu senā pagātnē. Latvijā norisinājušies arī vairāki pasaules čempionāta finālturnīri. Piemēram, U18 basketbola izlases spēles pagājušajā gadā apmeklēja 1714.3 skatītāji. 2009.gadā, līdzīgi kā vīriešu valstsvienība, lielu ažiotāžu izraisīja arī sieviešu izlase, kas bija reāla medaļu pretendente un finālturnīrā Latvijā sapulcēja 4068.0 skatītājus, bet 2007.gada nogalē U20 hokeja izlases spēles 1.divīzijā apmeklēja 5076.7 skatītāji.
| Futbols | Skaits | Hokejs | Skaits | Basketbols | Skaits | Basketbols (s) | Skaits | Handbols | Skaits |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Slovākija | 3813 | Krievija (ps) | 4169 | Krievija (ps) | 2900 | Lietuva (ps) | 300 | Portugāle | 1000 |
| Lietuva | 7306 | Krievija (ps) | 3634 | Krievija (ps) | 3000 | Nīderl. (ps) | 300 | Bosnija | 1200 |
| Bosnija | 7787 | Baltkr. (ps) | 3228 | Gruzija | 4500 | Nīderl. (ps) | 600 | Igaunija | 1150 |
| Lihtenšteina | 4073 | Baltkr. (ps) | 3636 | Bosnija | 2200 | Itālija | 1800 | Ungārija | 800 |
| Grieķija | 7956 | Zviedrija (ps) | 2928 | Rumānija | 2000 | Grieķija | 2500 | Slovākija | 1010 |
| Malta | 4315 | Zviedrija (ps) | 3835 | Nīderlande | 2200 | Luksemburga | 1000 | Horvātija | 915 |
| Grieķija | 5415 | Lielbrit. | 5058 | Gruzija (ps) | 1800 | Somija | 1100 | Melnkalne | 900 |
| Somija (ps) | 5314 | Kazahstāna | 10025 | Gruzija (ps) | 2200 | Lietuva (ps) | 600 | Beļģija | 1000 |
| Izraēla | 6147 | Francija | 10190 | Izraēla | 3600 | Lielbrit. (ps) | 2800 | Islande | 900 |
| Gruzija | 4330 | Krievija (ps) | 3250 | Melnkalne | 4000 | Slovākija (ps) | 2400 | Austrija | 1000 |
Piezīme: Mājas spēļu un/vai statistikas datu trūkuma dēļ pētījumā netika iekļautas visu sporta veidu izlases - piemēram, spīdveja un florbola.
To, cik maz tiek apmeklēti Latvijas vietējie čempionāti, varam novērtēt uz kaimiņu fona. Baltijas mērogā dominē Lietuva, kur nopietnā līmenī noris vien divi čempionāti, taču abi ir ļoti apmeklēti - basketbola virslīgas spēli vidēji vēro teju tūkstotis interesentu (987.1), bet futbolā apmeklētība ir 666.2 skatītāji. Basketbola čempionātā, protams, lieli nopelni tik augstai statistikai ir abiem grandiem "Žalgirim" un "Lietuvos Rytas", kuru spēles pretinieku arēnās parasti ir visapmeklētākās.
Tomēr, atšķirībā no "Dinamo" un hokeja Latvijā, Lietuvā ar abiem grandiem interese par pašmāju klubiem nebūt nebeidzas Atskaitot mačus ar Kauņas un Viļņas superklubu līdzdalību, vidējā apmeklētība vienalga ir iespaidīga - 803.1 skatītājs. Basketbola un futbola čempionātos vismazāk apmeklētās komandas ir "Pieno žvaigždes" (356.0) un "Kruoja" (205.8), kuras attiecīgajā Latvijas čempionātā ieņemtu septīto vietu.
Ja lietuvieši Baltijā ir ārpus konkurences, diemžēl arī trešā apmeklētākā pašmāju līga nepieder Latvijai - LBL par 11.7 skatītāju tiesu zaudē Igaunijas basketbola virslīgai (323.7). Piektajā vietā ir Latvijas futbola virslīga, kas kolēģus Igaunijā (188.8) apsteidz par vairāk nekā simts skatītājiem, bet "Schenker" līgā seši Igaunijas klubi ir krietni apmeklētāki nekā četri Latvijas - 202.0 pret 135.3. Savukārt florbolā igauņiem atkal esam priekšā - 131.5 pret 66.3.
Klubu ziņā Baltijas līderis ir Kauņas "Žalgiris", kas šosezon ir pulcējis 8585.7 skatītājus, bet pārējās vietas trijniekā pieder "Dinamo" un "Lokomotīvei". Pagājušajā sezonā "Žalgira" atrāviens pār mūsu klubiem bija daudz iespaidīgāks - 11988.3 skatītāji pret 6076.5 un 5600.0. Populārāko klubu apmeklētību gan ietekmē kāds būtisks faktors - arēnas ietilpība, kas ierobežo cilvēku skaitu apmeklētākajos mačos. "Žalgira" arēnas maksimālā ietilpība var būt aptuveni 16 tūkstoši, Viļņas "Siemens" arēnā - ap 11 tūkstošiem, bet "Arēnā Rīga" hokeja spēles var apmeklēt aptuveni 10.3 tūkstoši skatītāju.
Starp izlasēm jau pieminētās pārbaudes un kvalifikācijas/čempionātu spēļu attiecības dēļ pirmo vietu saglabā Latvijas futbola izlase, kas par nepilniem 300 skatītājiem apsteidz Igaunijas futbolistus (5304.3). Vēl par trim simtiem atpaliek Lietuvas basketbola izlase (5062.5), starp kuras desmit spēlēm visas ir pābaudes spēles. 2011.gada Eiropas čempionāta finālturnīrā, kas notika Lietuvā, lietuviešu mačus apmeklēja 9240.9 skatītāji, svarīgākajās spēlēs lielākajās arēnās allaž esot 11-15 tūkstošiem. Lai arī Lietuvas čempionāts Baltijā dominē, interesanti, ka izlase atrodas pārliecinošā pēdējā vietā - tikai 3754.8 vietas. Starp iemeslie ir ne tikai komandas sniegums, bet arī dārgās biļešu cenas un nelielais stadions - četras no piecām atlases cikla spēlēm notika LFF stadionā Viļņā, kura ietilpība ir aptuveni 5.5 tūkstoši.
| Līga | Valsts | Skaits | Baltija | Valsts | Skaits | Latvija | Skaits | Lietuva | Skaits | Igaunija | Skaits |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| LKL(b) | Lietuva | 987.1 | Žalgiris (b) | Lietuva | 8585.7 | Dinamo (h) | 8132.4 | Žalgiris (b) | 8585.7 | Kalev/Cramo(b) | 1504.5 |
| A Lyga(f) | Lietuva | 666.2 | Dinamo (h) | Latvija | 8132.4 | Lokomotīve(sp) | 5328.6 | Liet.Rytas(b) | 5158.3 | TU/Rock (b) | 1081.8 |
| Meistriliiga(b) | Igaunija | 323.7 | Lokomotīve(sp) | Latvija | 5328.6 | VEF (b) | 1320.0 | Neptūnas(b) | 3233.3 | Rapla (b) | 597.7 |
| LBL(b) | Latvija | 312.0 | Liet.Rytas (b) | Lietuva | 5158.3 | Valmiera (b) | 789.0 | Žalgiris (f) | 1756.3 | Tarvas (b) | 543.3 |
| Virslīga(f) | Latvija | 291.4 | Neptūnas (b) | Lietuva | 3233.3 | Ventspils (b) | 781.7 | Nevežis (b) | 1463.6 | NõmmeKalju(f) | 394.9 |
| Schenker(v) | Igaunija | 202.0 | Žalgiris (f) | Lietuva | 1756.3 | Saldus (b) | 578.5 | Dzūkija (b) | 1187.2 | Tammeka (f) | 361.3 |
| Meistriliiga(f) | Igaunija | 188.8 | Kalev/Cramo(b) | Igaunija | 1504.5 | Jelgava (f) | 563.0 | Juventus (b) | 1059.1 | Pärnu (b) | 325.0 |
Piezīme: Klubu apmeklētības aprēķināšanā tika iekļautas visas oficiālās spēles, izņemot kausa un superkausa izcīņas.
Izmantotie resursi:
LFF: JAUNUMI | LATVIJAS FUTBOLA FEDERĀCIJA
Latvijas Basketbola savienība
Latvijas Florbola savienība » LV »...
Официальный сайт спидвейного клуба «Lokomotīve»
Latvijas Hokeja federācija
volley.ee
Eesti Korvpalliliit
Eesti Jalgpalli Liit
Saalihoki.ee
LKL- Lietuvos krepšinio lyga
Pradinis - FutboloTV
The official website for European football –...
FIBA Europe
CEV - Confédération Européenne de Volleyball
[+] [-]
+9 [+] [-]
Vienkārši jāsāk pēc Amerikāņu parauga - uzņēmumiem kā dāvanas darbiniekiem pirkt sportos veselus sektorus. Lai darbinieki iet un skatās, atpūšas. Nav vajadzīgs, lai viņi ir drūmi fani.
Darbavietām tas būtu plusiņš, jo tas ir neordināri, un lētāk kā daudzas citas alternatīvas, piemēram kopējie pasākumi. Otrkārt tas būtu izdevīgi sportiem, jo 1. nauda no šīm grupu biļetēm, 2. no atnākušajiem gan jau kāds atnāks atkal par savu naudu (aug fanu pulks)
Vēl, lai tas viss būtu tāds paliekošs atnākošie, rēķinoties ar to, ka tie ne vienmēr būs ieinteresēti sportā, jāmudina ņemt līdzi bērnus kā arī jānodrošina ar iedzeramo, ēdienu utt.
Jārada bizness tā, lai sports ir ne tikai pārāk aizrāvušos fanu lieta, bet vienkārši kaut kas līdzīgs kopīgam ģimenes pasākumam, kā teātris.
Piemēram ASV beisbols nebūt nav tas skatāmākais sports, bet tur ģimenes iet, jo tas ir tāds savstarpējs bindings.
Piemēram bērns ar tēti var pasākt daudzas lietas, ko citi ikdienā dara un tas būs ikdienišķi un prasti, bet var arī kopā aiziet uz hokeju. redzēt, kā spēlē, ka var arī pelnīt ar sporta priekšnesumu utt.
[+] [-]
Protams, tas nenozīmē, ka kāds sporta veids būtu mazvērtīgāks - nē, pat amatieru sporta veidi ir svarīgi un nozīmīgi, tomēr jautājums par popularitāti ir izsmelts. Šīs diskusijas turpināšana ietilpst troļļu nišā. Vismaz līdz statistika nemainās.
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+10 [+] [-]
Vilkt kaut kādas paralēles starp LBL, LAČ vai Virslīgu nav nopietni, kaut vai tāpēc vien, ka tie ir vairāk amatieru un pusprofesionāli čempionāti, nekā nopietni turnīri, kur tiktu strādāts uz sporta veida popularitātes celšanu un veidošanu. Tas, ka cilvēks neapmeklē pagrimušos LBL un LAČ, vēl nenozīmē, ka viņam neinteresē basketbols vai hokejs. Nevar prasīt cilvēkam lai viņu interesē kaut kas tāds, kas jau pa gabalu ir acīm redzami zemā līmenī.
Piemēram viena Valmiera basketbolā var ar saviem skaitļiem ievērojami ietekmēt basketbola popularitātes rādītājus. Tā pat kā aizpērn hokeju smagi pacelt varēja HK Latgale. Vienas pilsētas ''veiksmes stāsts'' pie tik jūtīgiem statistiskajiem rādītājiem kā Latvijā (kur uz vienu sporta spēles maču ierodas 100-300 skatītāju), var būtiski pacelt sporta veida ''popularitāti'' visas valsts mērogā.
Tā pat jāņem vērā to, ka daudzas no minētajām komandām savās mājas spēlēs neņem maksu par ieeju. Par FK Kurši zinu droši, ka spēļu apmeklēšana ir bez maksas. Skaidrs, ka šajā gadījumā nav norīkots speciāls spēles komisārs, kurš ar binokli sēž un uz pirkstiem skaita atnākušos. Šie skaitļi ir no pirksta izzīsti.
Šajā gadījumā notiek matu skaldīšana, tiek salīdzināti trīs amatieru čempionāti, kuros piedalās neizdevušies sportiski, studenti, skolnieki, biroju darbinieki un celtnieki. Nav objektīvi prasīt šiem čempionātiem atspoguļot patieso sporta spēļu popularitāti valstī.
Latvijā ir tikai trīs pilnā mērā profesionālas sporta spēļu komandas, tās ir RD, VEF un BK Ventspils. Tikai no profesionālu komandu panākumiem darbā ar skatītājiem un faniem var izvērtēt sporta veidu popularitāti valstī.
-2 [+] [-]
Galvenais rādītājs ir jauniešu un bērnu piedalīšanās attiecīgajā sportā...
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Neņemam tagad uzreiz ārzemju turnīrus - KHL, VTB, BBL utml., bet vietējos un tur salīdzinām sporta veidus katrā pilsētā. Tātad:
- Jelgavā futbols ar 563 skatītājiem (iepriekšējās sezonās bija pat vairāk, piemēram, sezonā bija pat 646 skatītāji uz spēli) un pretī basketbols ar 235,8 skatītājiem, hokejs (Zemgale/LLU) – 163,3 skatītāji un Jelgavas mēra Rāviņa ļoti atbalstītais volejbols ar 92,9 skatītājiem + Jelgava 2 basketbolā, kur nāk vēl mazāk – 43,6 skatītāji. Vieta, kur notiek spēles ir viena – Zemgales Olimpiskais centrs. Futbols izgriež pogas pilnībā visiem pārējiem sporta veidiem.
- Valmierā basketbols ir līderis ar 781,4 pret Valmieras futbolistiem ar 226,6 skatītājiem, florbolistu 101,4 skatītājiem un vēlreiz basketbolu pirmajā līgā Vidzemes Augstskolai – 236,2 skatītāji un Valmieras/VBSS – 57,7. Šoreiz BK Valmiera LBL ir līderos. Tālāk jau pārējiem samērā līdzīgi. Atšķirīgais ir tas, ka spēles vietas dažādas.
- Liepājā – futbols 431,7 skatītāji, basketbols – 342,9 skatītāji, futbols 1.līgā (Varavīksne) – 148,5 skatītāji, basketbols 1.līgā (Liepājas Lauvas 2) – 78,3 skatītāji. Līderos futbols. Atšķirīgais ir tas, ka spēles vietas dažādas.
- Ventspils – basketbolistu BK Ventspils ar 444 skatītājiem pret futbola FK Ventspils 351 skatītājiem un vēlreiz basketbols un futbols 1.līgā 85 pret 87,3. Skaitļi ļoti līdzīgi. Līdz ar to, kurš populārāks ir samērā grūts jautājums. Varētu likt principā vienādības zīmi. Arī spēles vieta viena – Ventspils Olimpiskais centrs.
- Rīgā ir jau plašākā izvēlē. Ja neņemam HK Rīgas Dinamo, tad VEF komandu, tad te jau sākās interesanti. Tātad futbols Virslīgā tiek pārstāvēts daudz – Skonto ar 425, Metta/LU – 277,8 un Rīgas Daugava ar 204,5 skatītājiem. Kopā ir 907,3 skatītāji vidēji, bet laikam šādi rēķināt arī nevar, jo komandas dažādas un stadioni, to kvalitāte utt. arī ļoti atšķirīga (Skonto stadions, Hanzas vidusskolas laukums un Daugavas stadions, kas ir visbriesmīgākajā stāvoklī). Pretī liekam basketbolu – LU ar 347,1 skatītāju, Barons kvartāla 178,6 skatītājiem un LMT BA – 95 skatītājiem. Dīvaini, ka netika apskatīts Turības apmeklējums. Basketbolam kopā = 620,7 skatītāji vidēji. Hokejā – Prizma Rīgai tikai 129,6 skatītāji un Dinamo Junioram – nieka 69,4 skatītāji. Arēnas un stadioni arī atšķirīgas kvalitātes un vietās. Līderos futbols.
- Daugavpils – futbolā Daugavpils Daugavu apmeklēja nieka 150 skatītāji, kā arī 1.līgā BFC Daugava (šodien jau būs kā BFC Daugavpils) – ar 100,8 skatītājiem un pretī Daugavpils Universitātes volejbolisti ar 191,7 skatītāju daudzumu, kā arī Daugavpils hokejisti ar 171,4 skatītājiem. Kurš te populārāks – taisnības labad jāsaka, ka neviens. Tur vēl ir izaugsme. Starpība pārāk maza, lai teiktu, ka ir kaut kas populārāks. Protams, izņēmums ir spīdvejs. Teorētiski futbols, bet arī ne īsti, jo tur par skatītājiem kaut kā nedomā.
- Jūrmalā – nelielajā kūrortpilsētā ir divas futbola komandas – Spartaks (425,6 skatītāji) un FC Jūrmala (136,7 skatītāji) un pretī liekam basketbolistu Jūrmalas Fēniksu ar 172,9 skatītājiem. Vadībā futbols.
Pārējās pilsētās nav jēgas apskatīt, jo tur lielākoties augstākajās līgās spēlē tikai viena komanda. Nav ar ko salīdzināt. Tad nu paņemot Rīgas, Jelgavas, Liepājas, Jūrmalas, Valmieras, Ventspils un Daugavpils variantus, secinām, ka futbols ir vadībā ar 4 – 1 un tad 2 pilsētās (Ventspilī un Daugavpilī teorētiski futbols un basketbols vai volejbols – kas nu kurā vairāk). Tātad futbols dominē pārsvarā šajās pilsētās un izgriež pogas basketbolam. Tas no pilsētu šķērsgriezumiem.
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
Bet, kas attiecās uz futbolistu sasniegumiem pret basketbolistu vai hokejistu - nenoliedzami, šobrīd futbolam tas ir vēl atpaliekošā līmenī. Tomēr jāskatās arī vēl kas būtisks - sporta veida masveidība pasaules kartē - futbolu spēlē praktiski visā pasaulē (vairāk kā 200 valstis), bet basketbolu tikai vienā lielā daļā (ap 100+ kaut kas), bet ne visā. Bet hokeju labi ja 20 valstīs. Tad nu tā grūti to visu salīdzināt.
Un vēl kas - par futbola reputācijas sabojāšanos - tā problēma ir visur pasaulē. Futbols ir ļoti populārs pasaulē, līdz ar to arī augstāki riski šādām toto padarīšanām un reizē arī reputācijas sagraušanai. Tā nu tas diemžēl ir.
Protams, varam tos ciparus grozīt visdažādākajos šķērsgriezumos, bet ir jāatcerās viena lieta - klubu budžeti un kādos turnīros tie spēlē. Rīgas Dinamo, VEF, BK Ventpils, FK Ventspils, nu jau nogrimušais FK Liepājas Metalurgs un tad vēl ar neskaidru un aptuvenu nojausmu - FK Daugavpils Daugava, FC Skonto un itkā FK Spartaks + vēl leišu projekts ar FK Rīgas Daugava un bija turīgākie klubi visā Latvijā. Pārējie ir ar stipri mazākiem budžetiem. Tas arī jāņem vērā.
Uzskatu, ka jāņem vairāk vietējais čempionāts kā pamats un tad var skatīties uz starptautisko. Pie tam - par skatītāju skaita pieaugumu vai kritumu - tas ir normāls process, jo ikviens līdzjutējs grib līdzi just uzvarētājam. Un otra lieta - ja salīdzinām klubu apmeklētības rādītājus ar izlašu - tur ir diametriāli atšķirīgi skaitļi viena iemesla dēļ, salīdzinot ar rietumiem - Latvijā vairāk ir valstiskais patriotisms nekā lokālais. Bet rietumos - Anglijā, Vācijā utt - lokālais, jo viņi negrib skriet n-tos simtus un tūkstošus kilometrus, lai tikai noskatītos izlases spēles. Viņiem patīk labāk lokālais patriotisms un tā ideoloģija. Tā arī ir viena īpatnība.
[+] [-]
Kur tad vel talu var atpalikt no tiem skaitliem? Kauns latvijas sporta federacijam, ka neko nedara, lai atistitu skatitaju ieinteresetibu nakt uz spelem. Esmu redzejis citas eiropas valstis, kad melnie parkos spele futeni vairak skatitaju salasas.
[+] [-]
[+] [-]
Es jau tagad zinu cilvēkus, kuri uz spēlēm iet tikai tad, ja ir haļava. Citādi ne. "Ko tu iedomājos, es lai maksātu naudu?! Es varbūt nākammēnes dabūšu no darba brīvbiļeti."
Un rocība, cik zinu, ir pieklājīga. Labāk tad krogā viskija pudeli uzsaukt, nekā vienu spēli aiziet... Cilvēki pierod pie haļavām.
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Ja mums būtu 20 spēlētāji La Liga, EPL un Bundeslīgā, tad arī Virslīgas līmenis tiktu vērtēts tik pat zemu kā LAČ vai LBL.
Otra lieta ir, tas, ka kā jau minēju, šie statistiskie rādītāji ir pārāk zemi un līdz ar to pārāk jūtīgi lai izteiktu konkrētus minējumus par to, kurš čempionāts ir populārāks. Atliek sarīkot vienu Winter Classic starp Prizmu un Kurbadu uz kuru ierodas 4-5 tūkstoši skatītāju un hokejs vienas spēles dēļ sezonas griezumā kļūst par populārāko sporta veidu Latvijā.
Jebkurš normāls statistiķis pateiks, ka šie rādītāji, kas ir pieejama nav nopietns materiāls jēdzīgu rezultātu iegūšanai, jo neviens no šiem čempionātiem vidējā latvieša acīs neizraisa nekādas emocijas. tie daži desmiti vai simti cilvēku vidēji uz spēli nav nopietni skaitļi lai runātu par jelkādu sporta veida popularitāti. Tā mēs varam arī salīdzināt, kurš no mums uz Billa Geitsa fona ir bagātāks, es kuram kabatā ir 1,45 eiro, vai tu kuram kabatā ir 1,5 eiro. Abi mēs esam nabagi.
Vienīgais nopietnais rādītājs pēc kā var salīdzināt sporta veidu popularitāti valstī ir salīdzināt profesionālās komandas.
Salīdzinot amatieru čempionātus nekādu nopietnus secinājumus nevar izdarīt. Tad tik pat labi varam iesaistīt šajā pasākuma Entuziastu Hokeja Līgu, Amatieru Basketbola Līgu un Mītavas kausu futbolā.
[+] [-]
[+] [-]
-3 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]