BIMBAMBOLS: INTERVIJA AR DINAMO FANU VILNI

Labvakar, draugi!

Pēdējā laikā arvien vairāk uzvirmo kaislības, diskusijas par un ap mūsu visu mīļoto tautas komandu Rīgas Dinamo. Komandu, kuru mums nesavtīgi dāvājuši un uztur brālīgās Krievijas neatkarīgi, stradīgi uzņēmēji, kuri no sūros sviedros nopelnītās naudiņas gatavi šķirties, atbalstot sportu Latvijā. Komandu, kuru kūrē latviešu tautas patrioti- Juris Savickis, kurš jau izsenis sevi pierādījis kā profesionāls un nesavtīgs valsts drošības sargs un cīnītājs par mieru pasaulē, Aigars Kalvītis, kurš bijis izcilākais premjers Latvijas vēsturē, nodrošinot tautai neskaitāmus treknos gadus, darbu un pārticību, Guntis Ulmanis, Guntis Rāvis un citi. Diemžēl, darītāji ne vienmēr tiek novērtēti. Par spīti fanu tūkstošiem Arēnā, siltiem ģimeņu vakariem pie TV ekrāniem visā Latvijā Dinamo spēļu laikā, priekiem par Dinamo nebeidzamajām uzvarām šajā sezonā, uzradušies žurnālisti un dažādi skauģi, kuri sākuši rakāties vienkāršam līdzjutējam neinteresējošos sīkumos, kas saistīti ar komandas nosaukumu un īpašniekiem. Kur latvieši, tur kašķis.

Šoreiz uz sarunu aicināju sev labi pazīstamo ilggadējo Dinamo fanu Vilni Budreiko. Vilnis ir 54 gadus vecs , uzskata sevi par īstu latvieti, Latvijas patriotu un, protams, hokeja fanu. Ikdienā strādā vairumtirdzniecības bāzē, bet brīvajā laikā patīk skatīties sporta pārraides, kā arī diskutēt par sabiedrībā svarīgiem notikumiem, tai skaitā arī par politiku, kur Vilnim vienmēr ir viedoklis. Tieši tāpēc Vilni izvēlējos sarunai, jo gribēju noskaidrot kārtīga Dinamo fana skatījumu uz dzīvi arī ārpus satrakotās „Arēna Rīga” sienām.

Par tikšanās vietu izvēlējāmies vienu no sporta bāriem Rīgā, jo Vilnis nevēlējās palaist garām todien ļoti gaidīto SKA-Severstaļ spēli, kuru bārā rādīja uz visiem tajā pieejamo televizoru ekrāniem. Vilnim ļoti patīkot SKA komanda, īpaši Ļoša Poņikarovskis, Iļja Kovaļčuks un Artjomijs Panarins. Mazdēls, kurš spēli gan skatīšoties internetā, būšot par Severstaļ, kurā spēlē viņa elks Saša Bumagins. Vakarā noteikti mājās atkal būšot vārdu kari ar mazdēlu, nosmej Vilnis. Taču tas tikai līdz nākamajai dinamiešu spēlei, kuru abi vienmēr skatoties kopā Arēnā vai mājās.

B: Vilni, kā vērtē dinamiešu spēli šogad?

V.B.: Pa „pirmo zorti”. Puišiem cepuri nost! Nerespektējam nevienu. Šogad atkal spēlēsim Gagarina kausā. Es jau pirms sezonas teicu, ka čaļi var. Kolēģi darbā par mani iesmēja, bet tagad taisnība izrādījās man. Kad biju komandai līdzi Mitišķos un Jaroslavļā, nāca klāt vietējie krievu hokeja līdzjutēji un slavēja mūsu komandu. Sak, tāda komanda! Atgādinot kolosālo padomju laiku Dinamo! Forši, atcerējāmies tos laikus. Zini, bija pat tāds interesants notikums- sarunas gaitā ar vienu Atlant līdzjutēju izrādījās, ka esam dienējuši savulaik vienos un tajos pašos „voiskos” netālu no Novosibirskas. Atcerējāmies tos laikus, PSRS hokeja izlasi. Jā, tie tik bija laiki, bija īsts hokejs. Daudz kas padomju laikos bija arī labi. Nav jau tā, ka viss bija tikai slikts. Nu, bet tagad arī nav slikti. Jo īpaši, kopš atkal ir KHL.

B.: Atkal? Kādā ziņā atkal?

V.B. (Nosmej). Nē, nu ne jau atkal tiešā veidā, bet, nu, pats saproti- KHL ir vismaz kaut kas no tā, kas bija vecā Dinamo laikos- atkal varam uzspēlēt ar kārtīgām komandām, ir lielais hokejs- atbrauc CSKA, Spartak, SKA. Man pat sieva sākusi skatīties mačus. Viņa no 1983.-1987.gadam studēja Ļeņingradā, tad esot gājusi ar krievu draugiem uz Ļeņingradas SKA spēlēm. Foršs laiks bijis, tagad uzreiz uzjundījot atmiņā studiju gadus, kad aizejam uz Arēnu. Nostaļģija, nostaļģija, vecīt! Paliekam jau vecāki ar (smejas).

B.: Pēdējos gadus neesmu Tevi vairs manījis pavasarī braucam izlasei līdzi uz Pasaules čempionātu. Agrāk brauci vienmēr...

V.B.: Izlasei joprojām jūtu līdzi, protams. Vecais Tambijeva krekls vēl skapī ir, viss kārtībā. Redzi, būtu vairāk naudas, varētu jau braukt arī uz tiem čempjiem. Tagad tā sanāk- Dinamo spēles Arēnā, pāris reizes gadā izbraucu uz Krieviju ar komandu. Kad pienāk pavasaris, bieži jau tās emocijas cauri, maciņš arī tukšs. Mēs jau te ar puikām spriedām- nu Dinamo taču tā pati Latvijas izlase vien ir. Nebūtu Valdība visu Latvijā nolaidusi uz grunti, būtu algas kā pirms krīzes, tad arī varētu uz Pasaules čempi aizbraukt. Gan jau kādreiz vēl aizbrauks, kur ta paliks (smejas).

B. Vai hokejam ir pietiekams atbalsts no valsts?

V.B.: (Smaida un groza galvu) Nepiemini man to valdību! Šitie nacionāļi un Vienotība tak visu ir galīgā dēlī salaiduši. Labi, ka Rīgas Dome vismaz hokeju atbalsta, dod naudiņas HK Rīga. Bet centrālā valdība- paskat, cik cilvēki uz Īriju aizbraukuši, kur ir darbs cilvēkiem? Par tām pašām termiņuzturēšanās atļaujām- pieņēma labu lēmumu, sāka ienākt nauda, kaut kādas darba vietas parādījās, tagad atkal griezīšot nost. Vai nav muļķi? Kad bijām Maskavā, runāju ar bagātiem krievu cilvēkiem- šie saka, ka gatavi uzreiz te braukt, ja būšot kaut kādi stimuli, viņiem patīk Baltijas republikas. Nu, kāpēc mēs to neizmantojam? Ja runājam par atbalstu hokejam, no valdības vairs neko negaidu. Labi, ka ir tādi cilvēki kā Juris (Savickis), kuri daudz nerunā, bet palīdz hokejam. Uz to tad mēs arī turamies. Par nacionāļiem vairs nekad nebalsošu. Vai nu jāskatās kāda partija, kas māk normāli saimniekot, vai arī vispār boikotēšu vēlēšanas.

B.: Bet runā jau, ka Savickim naudu dodot krievi, tur esot kaut kādas intereses...

V.B. Zini, lai runā. Kāda starpība, no kurienes nāk nauda. Mūsu hokejam tas ir izdevīgi- čaļiem ir līgumi, skatītājiem ir labi, mums ir augstas raudzes hokejs un bauda. No kurienes un kāpēc nauda- to lai tie žurnālisti arī skaidro. Man ir svarīgs hokejs.

B.: Kā Tu vērtē KHL līmeni?

V.B.: Kolosāli. Līmenis ir kolosāls. Ar NHL grūti man vilkt paralēles, jo pēdējos gados par to vairs neinteresējos, bet KHL pamatīgi progresē. Kolosāla komanda ir Čeļabinskai. Paskaties, kā Maskavas Dinamo laiž ar mūsu Oļegu. Biju uz viņu maču Maskavā- kapitāls hokejs. Atgādina veco Tihonova CSKA kombinācijām bagāto hokeju. Tās ir tradīcijas. Patīkami, ka tā ģeogrāfija arī izplešas- Vladivostoka, Hantimansijska, Zagreba. Mazais puika prasa, kad viņu paņemšot izbraukumā līdzi. Gribu viņam Sibīriju parādīt, savas armijas vietas. Varbūt ar ģimeni vēl šogad iznāks uz Pēterburgu aizbraukt- sieva arī grib studiju fadus atcerēties. Patīk arī Kazaņas AK Bars ar savu agresīvo hokeju.

B.: Tev bieži sanāk būt Krievijā. Kā tur tagad izskatās, kā mainījusies dzīve?

V.B. Lai ko arī nerunātu, tur lietas iet uz augšu. Putina stingrā roka dara savu. Ir kārtība, cilvēkiem ir darbs, pilsētas ir sakārtotas, veikalos visu var nopirkt. Cilvēki ir draudzīgi, viesmīlīgi. Varu teikt tikai to labāko. Varbūt tas liksies jocīgi, taču man liekas, ka arī mums ir vajadzīga stipra roka pie varas- nu, nav nemaz tik slikts tas Putins kā te viņu krāso. Domāju, ka arī Latvijai tikai par labu nāktu, ja mums būtu kāds kārtīgs vīrs „pie ruļļiem”- tāds kā Andris vai Ainārs. Vai tad Ulmaņa laikos bija slikti?

B.: Bet mēs taču ejam demokrātiskās Eiropas virzienā...

V.B. Vot, tā Eiropa arī visu mums ir sačakarējusi, piedod par izteicienu! Ar ko tad tā Eiropas Savienība labāka par Padomju Savienību? Bankas un meži pieder skandināviem, rūpniecība ir sagrauta. Nebūtu tās ES, varbūt mums joprojām būtu i VEF, i RRR, i RAF, i Sarkanā Zvaigzne.
(pārrāvums, Vilnis pievērsies ekrānam..) Jāaaaaaaaaaaaaaaaaaa! Ketovs maločiks! Redzēji? Šipačovs labi atdeva. 2:1. SKA šogad neapturami.

Šajā brīdī es klusi piecēlos, samaksāju rēķinu un devos uz izeju. Vilnis turpināja neatraujot skatienu no ekrāna vērot KHL spēli starp SKA un Severstaļ, ik pa brīdim klusi iekunkstoties „Nu, davai...!”.

Bet es devos pie jums, mīļie draugi, lai šo atstāstītu.

Jūsu Bimbis