Lielākā uzvara vēsturē: "Brocēni" apspēlē Madrides "Real"

Priekšvēsture

Pēc piecu valsts čempiontitulu izcīnīšanas “broči” bija nodrošinājuši dalību FIBA Eiropas kausā, kas bija pēc spēka otrais prestižākais turnīrs. Ārējā līnijā bija tobrīd lieliski saspēlējušies Roberts Štelmahers, Ainars Bagatskis un Edgars Šneps, bet sezonas gaitā komandu zem groziem papildināja divi meistarīgi amerikāņu leģionāri – lidojošais Freds Fergusons un universālais Markuss Timonss. Pirmais pievienojās jau oktobrī, taču, tā kā kluba vadība nebija līdz galam iepazinusies ar Nolikumu, kur vēstīts, ka jaunus spēlētājus turnīram drīkst pieteikt tikai pēc grupu turnīra, Fergusons pirmajā sezonas daļā tika iespēlēts Latvijas čempionāta mačos. Janvārī pievienojās Timonss, kuram bija pietiekami gaiša galva, lai uzreiz bez lielām problēmām atrastu savu vietu komandas mehānismā.

Madrides “Real” pēc 1995. gadā ar Arvīda Saboņa palīdzību izcīnītā Eirolīgas titula nākamo sezonu aizvadīja sev neraksturīgi vāji – Eirolīgā ceturtā vieta, Spānijas kausā zaudēts pusfinālā, bet vietējā čempionātā vien piektā vieta. Žeļko Obradovičam gan tika dota iespēja atgūties, taču nu jau pēc spēka otrajā Eiropas turnīrā – FIBA Eiropas kausā. Komandā darbu turpināja amerikāņu spēka uzbrucējs Džo Arlausks, spāņu saspēles vadītājs Pablo Laso, kurš tagad ir "Real" galvenais treneris. Pirms sezonas pievienojās viens no Spānijas izlases līderiem Alberto Ereross, bet par vienu miljonu dolāru sezonā klubs nolīga kādu 26 gadus vecu serbu vārdā Dežans Bodiroga…

Turnīra gaita

“Brocēnus” ielozēja A grupā un turnīrs tika sākts ar uzvarām mājās pār Polijas kausa ieguvēju Vloclavekas ”Anwil” (103:95) un daudzkārtējo Maķedonijas čempioni “Rabotnički” (99:80). Divas sekojošās izbraukuma spēles nosēdināja visus uz zemes – 82:86 pret itāliešu “Scavolini” un 88:107 pret turku “Fenerbahce”. Uzvarai mājās pār Slovēnijas kausa ieguvēju “Hopsi Polzela” (99:78) sekoja zaudējums Vloclavekā (92:93). Pirmo reizi uzvarēt izbraukumā izdevās 12. novembra vakarā Skopjē, kad Roberts Štelmahers iemeta piecus trīspunktniekus un guva 30 punktus, bet Edgars Šneps pievienoja “double-double” (17+11 bumbas), un “broči” apspēlēja “Rabotnički” ar 97:84. Pozitīvo bilanci uzlabot sanāca pēc nedēļas Rīgā ar uzvaru pār makaronu ēdājiem (94:76). Vēlāk piedzīvots vienīgais zaudējums grupu turnīrā savā laukumā pret “Fenerbahce” (84:96), bet pozitīvu bilanci ļāva saglabāt Kristapa Purņa, Roberta Štelmahera (abiem pa 32 punktiem) un Ainara Bagatska (25) precizitāte smagā uzvarā Slovēnijā (105:101).

“Real” startēja C grupā, kur izcīnīja septiņas uzvaras desmit mačos, finišējot grupas galvgalī. Zaudējumi tika piedzīvoti pret portugāļu “Benfica” (59:60), maķedoniešu “MZT 2000” (68:69) un bulgāru “Plama” (84:93).

1/16 finālā “bročiem” pretī nāca B grupas trešajā vietā esošā franču “Olympique Antibes”. Pirmajā mačā Francijā neizšķirts (75:75), bet Rīgā Bagatskim 31 punkts un pēc zaudēta pirmā puslaika otrajā nodrošināts panākums ar sešu punktu pārsvaru (86:80), kas deva uzvaru arī divu spēļu summā (161:155) un pavēra ceļu uz astotdaļfinālu. Tajā pretī nāca nesenā Eirolīgas čempione “Real”, kas divu spēļu summā pārliecinoši sakāva vācu “Brandt Hagen” (184:151).

Pirmā spēle

Madrides ”Real” vārds lika Sporta pilī sapulcēties 4500 kaislīgiem basketbola līdzjutējiem. Tomēr jau pirmajā puslaikā madridieši visas mājinieku ilūzijas izdzēsa (36:52). Amerikāņu spēka uzbrucējs Džo Arklausks zem groziem izrēķinājās ar Jāni Āzaci, un vēlāk Valdis Valters atzina, ka uzticēt Arlauska segšanu Āzacim bijusi kļūda. Iepriekšējā sezonā Arlausks bija kļuvis par Eirolīgas labāko punktu guvēju, un Rīgas grozos amerikānis par to atgādināja, salādējot 17 divpunktu metienus, kas summā deva 38 punktus. Otrajā puslaikā brīžiem “broči” uzplaiksnīja pēc Štelmahera ievadītajiem ātrajiem uzbrukumiem, ko efektīgi noslēdza abi amerikāņi. Tomēr tiklīdz mājinieki pietuvojās, Obradovičs izšāva ar savu slepeno ieroci Bodirogu, kurš tobrīd vēl bija ceļā uz tādu statusu, kādā tagad atceramies šo izcilo spēlētāju.

Rīdziniekiem vismaz desmit punktus 11. februāra vakarā iemeta tikai divi – Fergusons (22) un Timonss (20). Abi savā sagatavošanās programmā pirms spēles bija iekļāvuši “uzdevumus”, kas īsti nav savienojami ar sportiskā režīma ievērošanu, un tas jau pirms mača izveidojis nelielu rīvēšanos komandas iekšienē. Pirms mača esošā eiforija (“pie kājas, kas nāk pretī - sitīsim jebkuru”) bija izgaisināta – 83:98, un uz Madridi jādodas bez reālām izredzēm par tikšanu ceturtdaļfinālā. Vismaz tobrīd tā šķita.

Vēsturiskā uzvara

"Pēc pirmās spēles palika neizmantotas iespējas pēcgarša. Ja paši būtu nospēlējuši savā līmenī, rezultāta starpība būtu mazāka un cerības palikušas," atceras basket.lv redaktors Guntis Keisels, kurš tobrīd strādāja avīzē "Diena", dodoties līdzi "bročiem" visos Eiropas kausa izbraukumos. "Skaidrs, ka otrā spēle jāspēlē. Kā būs, tā būs." Aizbraucot uz Madridi, atklājās, ka savainojumu guvis Bodiroga. Tiesa, tobrīd interneta izplatība un pieejamība vēl nebija tāda, lai šo informāciju Rīgas komandas vadība būtu uzzinājusi laikus. "Presei bija paradums, aizbraucot uz ārzemēm, iegādāties vietējo laikrakstu un mēģināt saprast, kas tur rakstīts," stāsta Keisels. "Ar kolēģi Māri Siliņu nopirkām avīzi un skatījāmies, ka ir stāsts par Bodirogas traumu. Skaidrs, ka spāņu valodas zināšanas bija nekādas, tāpēc riskēt iet stāstīt Valdim [Valteram], ka Bodiroga nespēlēs, neuzdrošinājāmies." Pēc spēles Valters gan tā kā nedaudz pārmetis par "noklusēto" informāciju abiem latviešu žurnālistiem, sak, tad viss būtu citādāk, būtu noskaņojušies kārtīgāk.

"Valdim vienmēr bija atvērto durvju politika pret žurnālistiem - nekādu noslēpumu nav, nāciet uz pirmsspēles sapulcēm, skatieties un klausieties. Sezonas sākumā šo iespēju izmantojām, bet ar laiku sapratām, ka nekas superinteresants tur nenotiek un ne vienmēr izmantojām šo ielūgumu," atceras Keisels. "Pirms šīs spēles Valdis pats pienāca klāt un palūdza šoreiz neapmeklēt sapulci. Saruna bija ilgāka nekā parasti. Vēlāk Valdis atzina, ka visiem pateicis acīs, ko par viņiem domā. Tā teikt, visām "superzvaigznēm" norādīja uz mīnusiem un nākotnes perspektīvām. Pēc tam spēlē nonācām pie secinājuma, ka kārtīgu latvieti nekas nemotivē labāk par kārtīgu nolamāšanu."

Abi "broču" viesspēlētāji pēc pirmā mača jutušies nedaudz aizskarti, ka vismaz spēles sākumā nosēdināti malā. Timonss uzreiz bija pateicis, ka otrajā mačā Arlausku "paņems uz sevi". Spēle norisinājās milzīgā hallē ar 13 000 vietu, bet noraudzīties "Real" cīņā ar mazpazīstamajiem "Brocēniem" ieradās vien aptuveni tūkstotis skatītāju. Savu fonu iedeva arī spāņu ne visai nopietnā attieksme pret Eiropas kausa turnīru kā tādu. "Madridē spēlēja krievu centrs Mihailovs, kurš nebija pieteikts Eiropas kausam leģionāru limita dēļ. Viņš pēc mača atnāca uz viesnīcu un pastāstīja, ka uz Spānijas čempionātu lielāka ažiotāža. Jā, it kā Eiropas kausu "jāpaņem", bet tas neesot tik svarīgi."

Spēles sākums izvērtās līdzīgs - uz visiem viesu precīzajiem metieniem ar to pašu atbildēja arī mājinieki. Pamazām gan "Real" jauda apsīka, un "Brocēni" pārņēma vadību, brīžiem pietuvojoties desmit punktu starpībai, taču pirmajā puslaikā to nesasniedzot. Puslaikā pieci punkti jau bija atspēlēti (50:45). "Pēc puslaika jau bez maz vai sākām rēķināt. Tiesa, visu laiku bija neliels satraukums par Bodirogas iesaistīšanos spēlē - saģērbies mačam viņš bija, kas radīja aizdomas - ja patiešām sāksies mēsli, Obradovičs viņu laidīs laukumā," tā brīža pārdomās atceras Keisels. Neilgi pēc otrā puslaika sākuma "Brocēni" sasniedza lielāko pārsvaru spēlē - plus 12 (59:47), tomēr Bodiroga palika uz soliņa. "Tajā brīdī jau šķita, ka ir nopietni. Tajā brīdī "Real" uz priekšu pavilka Alberto Ereross. Kritiskajos brīžos viņš un Arlausks palīdzēja samazināt starpību." Mājinieki pietuvojās līdz minimumam (60:61), un tad atkal sekoja rīdzinieku izrāviens. Lai gan "Real" izlīdzināt atlikušajās minūtēs nespēja, uzvarai divu spēļu summā visu laiku pietika.

34. minūtē "Broči" panāca 81:72, uz ko "Real" atbildēja ar Ererosa 2+1, Arlauska diviem un Ererosa tālmetienu... 37. minūtē Šneps panāca 88:81, bet pēdējās trīsarpus spēles minūtēs "Brocēni" punktus vairs gūt nespēja. Lai gan aizsardzību izdevās noturēt gandrīz neskartu, uzbrukumā garām meta gan Štelmahers, gan Bagatskis un Timonss. Šķita, ka mazliet, mazliet jāpiespiežas un būs, bet līderi bija spēlējuši gandrīz bez maiņām, un tas atspoguļojās garām aizmestajos metienos. "Kopumā gan pašcieņa bija saglābta. Pa purnu "Real" bija dabūjis," kopējo noskaņojumu pēc mača raksturo Keisels. "Braucām mājās un lādējāmies par Rīgas spēli. Nebija sajūta, ka uzlēkts virs savas galvas un viss ir izdarīts."

Bagatskis maču beidza ar 28 punktiem un sešām bumbām, Fergusons pievienoja 20 punktus un astoņas bumbas, bet Timonsam 14 punkti, desmit bumbas un piecas piespēles. Spāņiem Ereross atbildēja ar 42 punktiem un piecām pārtvertām bumbām, bet Arlauskam 22 punkti un 12 bumbas. "Ja komandās būtu jāspēlē tikai pieciem spēlētājiem, domāju, "broči" varēja izcīnīt Eiropas kausu. Pamata piecinieka kvalitāte bija tam atbilstoša, bet pienesums no soliņa vairs nebija tik jaudīgs," uzskata Keisels, norādot, ka atbildes spēlē Spānijā laukumā bez Štelmahera, Bagatska, Šnepa, Timonsa un Fergusona devās tikai divi rezervisti - Purnis un Laksa. Bondars, Vecvagars un Āzacis palika uz soliņa visa mača garumā.

Reakcija

“Šī uzvara dod pārliecību pirms Eiropas čempionāta – mēs varam veiksmīgi cīnīties ar augstas klases komandām,” pēc mača Guntim Keiselam sacīja Bagatskis. Eiropas čempionātā turpat Spānijā vairākus mēnešus vēlāk Latvija un tās spēlētāji bija starp labākajiem individuālajā turnīra statistikā, taču pieci zaudējumi piecos mačos un pēdējā 16. vieta…

“Es daudz dotu, ja spēle vēl turpinātos kaut dažas minūtes. Varējām atgūt Rīgā zaudēto… Ja treneris Valters mūs tā būtu noskaņojis Rīgā, pirmās spēles rezultāts būtu pavisam citāds,” sacīja 14 minūtes nospēlējušais un divus punktus guvušais Kristaps Purnis.

“Visas sezonas laikā bija sakrājušās lietas, ko pateikt mūsu labākajiem spēlētājiem, - gan par trūkumiem viņu spēlē, gan par nākotnes perspektīvām. Zaudējums Rīgā deva lielisku ieganstu šai sarunai, un tagad kopā varam priecāties par uzvaru,” sacīja allaž maksimālists Valdis Valters, kurš praktiski vadīja komandu, lai gan oficiāli galvenā trenera postenī bija Jānis Zeltiņš. “Šāda līmeņa spēlēs brīnumi nenotiek. Riskējot ātri vien varējām nokļūt zaudētājos. Reālas izredzes pavērtos, ja lēni, lēni tiktu līdz plus 10 – tad pēdējās minūtēs varētu riskēt. Daudzi spēlētāji vispār neticēja, ka varam uzvarēt, un, tiklīdz parādījās cerība, sākās stress un kļūdas. Neko darīt – šādu maču pieredze ir neatsverama.”

“Šodien Rīgas komanda uzvarēja pelnīti. Mēs ļoti slikti nospēlējām aizsardzībā un netikām galā ar ātrajiem uzbrukumiem. Tomēr divu maču summā esam uzvarējuši, un tas ir galvenais,” sacīja “Real” galvenais treneris Žeļko Obradovičs. “Pat brīdī, kad jūsu pārsvars bija 12 punkti, nešaubījos – kopsummā uzvarēsim. Protams, mums pietrūka Bodirogas, toties iniciatīvu uzņēmās Ereross.”

“Real” Krievijas izlases centrs Mihails Mihailovs, kurš leģionāru limita dēļ (divi ārzemnieki) nebija pieteikts Eiropas kausa sacensībām, pēc mača atzinis, ka komandā, sākot ar tās vadību, bijusi novērojama neliela augstprātība. “Komandu mazliet dezorganizēja pārliecinošā uzvara Rīgā. Tomēr savās mājās “Real” nevar atļauties zaudēt mazpazīstamai komandai – manuprāt, Obradoviču tagad gaida grūta saruna ar kluba vadību. Bet jūsu komandas priekšā – cepuri nost! ASK nospēlēja ļoti labi,” sacīja Mihailovs, liekot noprast, ka sitienu pa seju "Real" bija pelnījusi.

Obradovičs aizveda “Real” līdz uzvarai Eiropas kausā, taču Karaļa kausā netika ārā no ceturtdaļfināla, bet Spānijā uzvarai regulārajā turnīrā sekoja zaudējums finālsērijā lielākajai konkurentei “Barcelona”. Obradoviča un “Real” ceļi pēc sezonas šķīrās. “Bročiem” nākamajā sezonā ierindā palika visi kodola spēlētāji, izņemot saldo duetu Fergusons&Timonss. Aizvietotāji Johans Nikolass un Antuāns Haimens nebija tik meistarīgi, un Eiropas kausā izcīnītās piecas uzvaras desmit spēlēs neļāva kvalificēties izslēgšanas turnīram.

Vismaz vienu spēli "ASK/Brocēnu/LMT" sastāvā 1996./1997.gada sezonā FIBA Eiropas kausā aizvadīja:

Jānis Āzacis, Mārtiņš Bondars, Arvīds Grigaļāvičus, Sergejs Kiseļovs, Ivars Liepa, Andris Umbraško, Sandis Valters, Arnis Vecvagars, Aigars Zeidaks, Kristaps Purnis, Freds Fergusons, Roberts Štelmahers, Jānis Laksa, Edgars Šneps, Ainars Bagatskis un Markuss Timonss.
Kaspars Vilcāns bija pieteikts turnīram, bet laukumā nedevās.

Visas "Brocēnu" spēles FIBA Eiropas kausā 1996/1997